Indriksons pret Kļaviņu: vai karalis tiks gāzts?

Teksta tiešraidi no kongresa varat lasīt ŠEIT, bet video tiešraide vērojama ŠEIT.

Indriksona valdīšana ilgst jau 20 gadu
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas futbola federācijas amatā bijušas vien trīs personas. No 1990. līdz 1995. gadam krēslu ieņēma skandalozais koncerna "Pārdaugava" prezidents Vladimirs Ļeskovs, kurš iepriekšējā jūnijā 70 gadu vecumā devās aizsaulē, no 1995. līdz 1996. gadam saimniekoja advokāts Modris Supe, arī medijos plaši figurējusi personība, bet kopš 1996. gada tronī sēž Guntis Indriksons. Starp pašreizējiem UEFA dalībvalstu prezidentiem vēl ilgāk amatā ir tikai Sanmarīno Futbola federācijas prezidents Džordžo Krešentīni (kopš 1986. gada) un Spānijas Karaliskās futbola federācijas galva Anhels Marija Viljars (kopš 1988. gada).

Vadītāji, LFS priekšsēdētāji, LFF prezidenti

Avots: LFF.lv

Joprojām bez jauniem stadioniem un hallēm
Ar Indriksona laiku Latvijas futbolā saistās tādi notikumi kā Rīgas "Skonto" varenība, tolaik itin pieklājīgā "Skonto" stadiona būvniecība, vēsturiska iekļūšana 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču tos vieno vēl kas – tas viss jau sen ir tālā pagātnē…Lai arī pēdējos gados federācijā vērojams daudz izmaiņu un virknē aspektu tās ir lai arī lēnas, tomēr pozitīvas, milzīgas problēmas joprojām ir vienā no galvenajiem lauciņiem, par kura sakārtošanu tiek solīts gadiem – katastrofālā infrastruktūras situācija jeb precīzāk slēgto haļļu, stadionu un laukumu trūkums.

Ko Indriksons savā prezidenta amata kandidāta programmā solīja pirms četriem gadiem? To, ka jau līdz 2015. gadam ir jāuzbūvē mazais līdz 5000 skatītāju vietām ietilpīgais stadions Kr. Barona ielā, kur varētu spēlēt dažādas Latvijas izlases. To, ka jau līdz 2015. gadam ir jāuzbūvē "Futbola mājas". To, ka jāiesāk visi nepieciešamie darbi, lai līdz 2018. gadam būtu iespējams uzbūvēt jaunu lielo – līdz 10000 vietām – stadionu, kur varētu spēlēt konkrēti Latvijas pieaugušo izlase. Arī to, ka jāsaglabā "Skonto" halles eksistence, to pārceļot uz citurieni vai uzbūvējot jaunu. Eksistence gan ir saglabāta, bet ne gluži cerētajā veidā.

Protams, programmā ir arī lietas, kas ir izdarītas – reģionālo jauniešu izlašu, U16 valstsvienības ieviešana, jaunas programmas, Rīgā izveidoti jauni lielie futbola laukumi u.tml. Tomēr daudzu lielo solījumu neizpildīšana vai atlikšana tikai vairojusi neapmierinātību futbola sabiedrībā. Un, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums – SK "Cēsis" prezidenta Krišjāņa Kļaviņa personā. Diemžēl gan priekšvēlēšanu laiks tika pārvērsts savstarpēju attiecību kārtošanā – sākot ar ārkārtīgi ilgo Kļaviņa kandidatūras izskatīšanu, izvērtēšanu un, beigu beigās, apstiprināšanu un beidzot ar abpusējiem apvainojumiem, apsūdzībām melošanā, krāpniecībā un citos netīros darbos.

Jaunākais prezidents Eiropā?
Kā jau opozicionāram pienākas, Kļaviņš sola uzcelt to, ko federācija nav spējusi, un sagraut to, kas ir izveidots. Vienā brīdī tiek solīts atlaist 95% štata darbiniekus, jau nākamajā teikumā tiek sacīts, ka vēl tomēr būs jāpārbauda, kā tad viņi šo gadu laikā strādājuši – beigās atlaist varbūt nemaz nevajadzēs. Citā brīdī tiek solīts uzcelt halles un laukumus, nākamajā teikts, ka nemaz nevar prognozēt, cik liela vai maza budžeta ietvaros nāksies operēt. Starp citu, LFF publicēja kongresa darba materiālu, atklājot, ka pagājušā gada ienākumi bija 7,47 miljoni eiro, kam vajadzētu būt lielākajam ienākumu budžetam vēsturē.

Lai arī populisma un nepierādītu pieņēmumu brīžiem ir pārāk daudz, jau pieminētais infrastruktūras jautājums varētu būt ļoti spēcīgs trumpis, uz kā rēķina Kļaviņš varētu iegūt diezgan daudz balsu. Jo halles un stadionus sola arī Indriksons, bet viņam jau vairs tic tikai retais. Tāpat reizē viens no lielākajiem mīnusiem un varbūt daudzu acīs, tieši pretēji, viens no plusiem ir Kļaviņa jaunība un niecīgā pieredze futbola saimniecībā. Bijis LFF preses sekretārs, žurnālists, komentētājs un nesekmīgi centies izveidot klubu Islandē, taču futbola organizatoriskajā vidē praktiski nav bijis (šogad gan plānota "Cēsu" dalība 2. līgā) un vēl nav bijusi iespēja neturēt savus solījumus. Kļaviņam šobrīd ir tikai 31 gads, un ievēlēšanas gadījumā viņš kļūs par jaunāko prezidentu starp UEFA dalībvalstīm, par trim mēnešiem apsteidzot rumāni Rezvanu Burljanu.

Kādā sastāvā būs jaunā valde?
Prezidenta vēlēšanu jampadrača laikā diezgan maz uzmanības ticis valdes vēlēšanām, kurām turpmākajos četros gados var būt ļoti liela nozīme. Ja agrāk federācijas prezidents varēja izraudzīties savu komandu un savas uzticības personas, 2012. gada kongresā valdes locekļi tika vēlēti. Un pat, ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs Kļaviņš, izskatās, ka valdē varētu palikt vairāki Indriksona atbalstītāji.

Neskaitot prezidentu, tiek vēlēti arī desmit valdes locekļi, no kuriem vēl tiks izraudzīti divi viceprezidenti. Un uz pusi – pieciem no desmit – valdes locekļu amatu pieteicies tikai pa vienam kandidātam. Tie ir Žoržs Tikmers (sieviešu futbola attīstība), Vladimirs Žuks (infrastruktūra un reģionālā attīstība), Juris Keišs (izglītības segmenta attīstība) un Aleksandrs Isakovs (klubu sacensību attīstība), kuri ir arī pašreizējā valdes sastāvā, kā arī Māris Verpakovskis (elites futbola attīstība).

Pa diviem kandidātiem ir futbola biznesa attīstībā (Guntis Blumbergs, Emīls Latkovskis), tautas futbola attīstībā (Dainis Gudermanis, Ainārs Tamisārs) un treneru attīstībā (Aleksandrs Starkovs, Egils Trušēlis), bet lielākā konkurence gaidāma tiesnešu attīstības (Ivars Kazāks, Vadims Direktorenko, Ginta Pēce) un jaunatnes futbola attīstības (Ģirts Mihelsons, Arturs Zakreševskis, Jānis Apse) lauciņā. Jāpiebilst, ka savas kandidatūras atsauca Mihails Zemļinskis (tautas futbola attīstība) un Ainārs Vahtelis (futbola biznesa attīstība).

No pašreizējās valdes balsstiesīgajiem locekļiem šajās vēlēšanās nekandidēs Ingars Eriņš, Jurijs Silovs un Jānis Osis.

Pašreizējā valde

*Nav balsstiesību

Valdes locekļa amatu kandidāti

Treknrakstā izcelti pašreizējās valdes locekļi

Kongresa kārtība
Visbeidzot, ir vairāki sīkumi, kas jāzina par paša kongresa norisi. Pirmkārt, lai kongress būtu lemttiesīgs, tajā jāpiedalās vairāk nekā pusei balsstiesīgo biedru (šobrīd LFF ir 105 biedru). Gadījumā, ja kvoruma nebūs – kā notika 2014. gada kongresā -, trīs nedēļu laikā tiks sasaukts atkārtots kongress ar nemainītu darba kārtību. Un, lai atkārtots kongress tiktu atzīts par lemttiesīgu, tajā jāpiedalās vismaz diviem biedriem. Otrkārt, LFF statūtos noteikts, ka vēlēšanu balsojums ir atklāts, taču kongresam ir tiesības nolemt par aizklātu balsošanu – kā to vēlas Kļaviņš.

Treškārt, lai arī pašreiz federācijā ir 105 biedri, domājams, ka vēlēšanās piedalīsies mazāks skaits. Provizoriskajā darba kārtībā, kas gan vēl ir jāapstiprina kongresā, biedru izslēgšana ir paredzēta pirms vēlēšanām, savukārt jaunu biedru uzņemšana – jau pēc vēlēšanām. Ceturtkārt, valdes locekļiem, prezidentam un ģenerālsekretāram kongresā nav balsstiesību, un viņi savu amata pilnvaru laikā nedrīkst tikt izvirzīti par biedru delegātiem (jeb personām, kuras biedrs ir pilnvarojis balsot kongresā).

Piektkārt, par vēlēšanu kārtību – lai kandidāts tiktu ievēlēts, pirmajā kārtā par viņu jānobalso vairāk nekā pusei klātesošo balsstiesīgo biedru, kuru nodotā balss atzīta par derīgu, bet otrajā kārtā pietiek ar parastu balsu vairākumu. Ja uz vienu amatu kandidē vairāk nekā divi kandidāti, sākot ar otro kārtu, no katras kārtas izstājas kandidāts ar mazāko balsu skaitu – līdz paliek tikai divi kandidāti. Ar LFF statūtiem sīkāk varat iepazīties ŠEIT.

Lai arī sākums plānots jau plkst. 12:00, diezin vai vēlēšanu iznākumu varēs sagaidīt ātrāk par vakarpusi vai pat diezgan vēlu vakarpusi. Portālā Sportacentrs.com visas dienas garumā notikumiem kongresā varēsiet sekot līdzi gan video, gan teksta tiešraidēs.

Kongresa darba kārtība