Kazakevičs: "Pārsteidza, ka sabiedrības reakcija pret mani bija tik krasi negatīva"

Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks: "Valdē apstiprinātā vienošanās paredz to, ka mums [ar Daini Kazakeviču] ir ilgtermiņa sadarbība. Tas nozīmē, ka šodiena iezīmē jaunu posmu tajā, kā mēs skatāmies uz nacionālās izlases spēlētāju sagatavošanu, attīstīšanu un rezultātiem, kurus sagaidām. Kā jau iepriekš esam informējuši, valde, pieņemot lēmumu par jauna trenera apstiprināšanu, fokusējās uz ilgtermiņa futbola attīstības stratēģiju – uz mūsu ilgtermiņa mērķiem. Gana ambiciozi, bet, mūsuprāt, arī iedvesmojoši un vienlaikus reāli ir tas, ka mēs ceram, ka nacionālā izlase 2024. gadā atkal kvalificēsies Eiropas čempionāta finālturnīram. Tas ir mūsu mērķis, kuru esam iestrādājuši savā stratēģijā kopš 2016. gada, un to mēs arī gribam uzturēt dzīvu un uz šo mērķi virzīties. Mēdz būt visādi, bet ir jābūt mērķiem, kas mūs iedvesmo un kas visu futbola sabiedrību virza uz priekšu.

Otrkārt, manuprāt, būtiski ir tas, ka šis jaunais posms nacionālās izlases dzīvē iezīmēsies ar to, ka vēlamies spēlētāju un izlašu gatavošanā pieturēties pie ilgtermiņa principiem. Tas nozīmē, ka mēs radīsim tādus apstākļus un vidi, lai tiktu veidots spēcīgs izlases kodols, kas sasniegs rezultātus ilgtermiņā. Tas neizslēdz to, ka arī šodien katrā spēlē mērķtiecīgi virzīsimies uz to, lai būtu pozitīvs rezultāts. Tas nenozīmē, ka katrā ciklā nebūs mērķa sasniegt maksimāli labākos rezultātus, bet mūsu fokuss būs uz to, lai Latvijas izlase ilgtermiņā būtu stabila un ar tām vērtībām, par kurām runājam, lai tās būtu redzamas izlases ikdienā, tās sniegumā laukumā un attiecībās ārpus laukuma. Runājot par pašu līgumu ar treneri, tas ir ilgtermiņa – uz trim gadiem ar iespēju pagarināt, ja notiek kvalificēšanās finālturnīriem. Noteikti līgums paredz arī to, ka gala rezultāts, pret kuru tiks vērtēts trenera darbs, būs ilgtermiņā. Attiecīgi izlases starti Nāciju līgā 2022. gadā un kvalifikācija 2023. gadā, pēc kuriem arī tiks skatīts, kā sadarbība izveidosies tālāk [Kazakevičs vēlāk precizēja līguma pagarināšanas nosacījumus, jo LFF ģenerālsekretāra sacītais par "Euro 2024" atlasi neatbilda līguma termiņam – A.S.]. Kā jau teicu, arī īstermiņā komandai un trenerim noteikti tiks izvirzīti mērķi sasniegt konkrētus rezultātus, bet mēs uz to visu skatāmies ilgtermiņā.

Būtiski uzsvērt arī to, ka jauna ēra savā ziņā ir arī pieejā nacionālās izlases galvenā trenera amatam. Šobrīd nacionālās izlases treneris nenozīmē tikai treneri spēlētājiem un kolēģi izlases personālam, bet tas nozīmē arī to, ka treneris nesīs atbildību par visa izlašu bloka pārraudzību un vadību. Tas nozīmē, ka mēs gribam, lai šī futbola filosofija un izlases filosofija būtu ne tikai A izlasē, bet tiktu iedzīvināta arī visā piramīdā. Ņemot vērā šos argumentus, ir ideāla situācija, ka tieši Dainis ir pie izlases stūres, jo jau no 2013. gada viņš ir mērķtiecīgi veidojis šo attīstības sistēmu valstī, Latvijā, un šobrīd ir ļoti labs mirklis, lai šo futbola filosofiju iedzīvinātu visā izlašu piramīdā: sākot no nacionālās izlases un beidzot ar reģionālajām izlasēm vai otrādi."

Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs: "Edgars jau diezgan daudz pateica, bet no savas puses gribu sacīt, ka man tas ir liels gods un liels izaicinājums. Domāju, jebkuram Latvijas trenerim augstākais punkts, uz kuru viņš tiecas, ir nacionālās izlases galvenā trenera amats. Tas bez šaubām ir nopietns izaicinājums arī esošajā situācijā, jo gan sportiskie rezultāti, gan Latvijas spēlētāju pašreizējā konkurētspēja uz Eiropas skatuves varbūt raisa diezgan daudz jautājumu, bet skatos uz šo situāciju pozitīvi un redzu iespējas uzlabot gan izlases spēli, gan izlases rezultātus. Skaidrs, ka šobrīd pirmais, uz ko būs jābalstās, ir kvalitatīva komandas spēle un noteikti spēcīgs kolektīvs, kurā ir apkopoti tiešām motivēti un izlasi pārstāvēt griboši spēlētāji. Protams, arī ar atbilstošu meistarības līmeni, bet tajā pašā laikā man ir ļoti būtiski, lai būtu pilnīgi skaidri saprotama spēlētāju motivācija ne tikai spēlēt izlasē, bet arī sasniegt konkrētus rezultātus vai gūt konkrētus panākumus ar izlasi. Skaidrs, ka pamatdarbs, kurā pelnīt iztiku sev un savai ģimenei, vienmēr būs klubs, un ļoti būtiski, lai, braucot spēlēt izlases sastāvā, mēs redzētu, ka visi šie cilvēki ir motivēti, spēlē par valsti un spēlē par līdzjutējiem, par sevi un saviem komandas biedriem. Skaidrs, ka tas nebūs viegls uzdevums, kas man un manam treneru kolektīvam būs jārisina, bet šiem izaicinājumiem esmu gatavs.

Bez šaubām, kā Edgars teica, bija zināmi nosacījumi, runājot par potenciālo sadarbību, arī no manas puses, un viens no šiem nosacījumiem viennozīmīgi bija ilgtermiņa līgums. Ņemot vērā izlases specifiku, ka gadā tie ir četri pieci sabraukumi, kas ir ļoti koncentrēti un kas nav daudz. Lai izveidotu tieši kolektīvu, ir ļoti būtiski, lai būtu zināms laika resurss. Bet(!), no otras puses, pilnīgi visiem ir saprotams, ka nacionālā izlase vienmēr ir stāsts par rezultātu. Tas ir stāsts par rezultātu gan katrā draudzības spēlē – nav svarīgi, vai tas ir trenera pirmais vai pēdējais līguma gads. Līdzjutēji, jūs, mediji, gaidāt gan kvalitatīvu sniegumu, gan arī rezultātu. Tas ir jāapzinās, un izlases kontekstā nevar būt nebūtisku spēļu un nebūtisku rezultātu. Svarīgi, protams, ir saprast, ka tāpat kā auglim vajag laiku, lai attīstītos un nobriestu, līdzīgi ir arī futbola komandā. Darbs nesākas no nulles, jo visi iepriekšējie treneri ir devuši zināmu labumu un attīstījuši komandu. Katram trenerim ir savs redzējums gan par taktiku, gan spēles modeli, gan spēles principiem, gan spēlētāju izvēlē – un tā noteikti būs arī man -, bet tajā pašā laikā mēģināsim pirmām kārtām izveidot spēcīgu domubiedru kolektīvu, kas būs gatavs risināt uzdevumus."

Kuri būs galvenā trenera asistenti?
Kazakevičs: "Treneru štābs ir nokomplektēts. Bez manis kā galvenā trenera ar nacionālo izlasi strādās sekojoši kolēģi: trīs laukuma asistenti Jurģis Pučinsks, Jānis Intenbergs un Marians Pahars, vārtsargu treneris Aleksandrs Proskurņins un fiziskās sagatavotības treneris Māris Smirnovs."

Sacījāt, ka līgums tiks pagarināts, ja izlase iekļūs finālturnīrā, taču līgums beigsies vēl pirms "Euro 2024" kvalifikācijas sākuma.
Pukinsks: "Visi šie pasākumi notiks līdz 2023. gada novembrim. Ja kvalificēšanās notiks caur atlases grupu turnīru, to zināsim jau 2023. gada beigās. Savukārt ja tas notiks caur Nāciju līgas "play-off" un izlase kvalificēsies šai "play-off" kārtai, tad līgums pagarināsies līdz 2024. gada aprīlim. Attiecīgi aprīlī jau būs zināms, vai izlase būs kvalificējusies."
Kazakevičs: "Precizēšu, ka līgums ir līdz 2022. gada beigām, kad būs Nāciju līga. Ja komanda iekļūs "play-off", tad līgums būs spēkā līdz play-off" beigām."

Arī visi iepriekšējie treneri Aleksandrs Starkovs, Miksu Pātelainens, Slaviša Stojanovičs runāja par ilgtermiņa stratēģiju, taču tika atlaisti jau pēc diezgan īsa laika sprīža. Kādēļ domā, ka tagad no LFF puses pēkšņi varēsim gaidīt lielāku pacietību nekā iepriekšējo trīs treneru gadījumā? Īpaši ņemot vērā, ka tiek uzsvērts, ka tavs darbs tiek pakārtots lielajam mērķim - "Euro 2024". Tai pašā laikā kaut kā paslīd garām šī gada Nāciju līgas D grupa, kurā "uz papīra" esam spēcīgākā izlase - ja nu gadījumā D līgā, kurā būsim starp neapstrīdamiem favorītiem, neklāsies, kā cerēts, kādēļ uzskati, ka esi pelnījis, lai LFF šoreiz gaidītu ilgāk?
Kazakevičs: "Pirmkārt, sāksim ar to, ka tie ir mani nosacījumi, ar kuriem esmu gatavs nākt strādāt. Vai es par to domāju vai nedomāju – man par to nav jādomā, par to ir jādomā cilvēkiem, kuri federācijā pieņem šos lēmumus. Domāju, ka neviens treneris nav pasargāts no tā, ka viņu atlaidīs, bet ja treneris baidās no atbildības un tā, ka viņu atlaidīs, tad viņam nemaz nav jāsāk darbs. Atbildēt uz tavu jautājumu, kāpēc es domāju, kādēļ es būtu pelnījis, man ir ļoti grūti. Pateikšu tā: šajā rudenī spēlēsim D līgā un mums viennozīmīgi nevar būt cita mērķa kā tikai tajā līgā uzvarēt, bet tajā pašā laikā tas, ko mēs darīsim jau šobrīd, ir komandas veidošana, kas risinās uzdevumus, lai rudenī uzvarētu D līgā, bet tai skaitā gatavosim spēlētājus, iesaistīsim spēlētājus sastāvā, stabilizēsim sastāvu, izveidosim spēlētāju kodolu, kas būs spējīgs risināt mūsu sportisko uzdevumu 2022. gada Nāciju līgā. Tas būs komplekss stāsts. Tā ir viena no lietām, par kurām diezgan skaidri izrunājām, ka mana darba turpināšana no līgumiskā viedokļa nekādā veidā nav atkarīga no sportiskā rezultāta šajā 2020. gadā. Tie ir tie nosacījumi, ar kādiem esmu gatavs strādāt. Tāpat arī tu droši vien ej strādāt savā darba vietā un paraksti darba līgumu uz kaut kādiem nosacījumiem, uz kuriem tu esi gatavs. Viss pārējais ir no sērijas "kā būtu, ja būtu", par ko nav lielas jēgas runāt un ko īpaši nekomentēšu. Varu pateikt tikai vienu: nacionālās izlases sportiskais uzdevums noteikti ir uzvarēt Nāciju līgas D grupā."

No labās: Dainis Kazakevičs, Jānis Intenbergs, Aleksandrs Proskurņins, Aleksandrs Basovs un Māris Smirnovs. Foto: LFF

Vai jūsu pacietības slieksnis attiecībā pret Daini ir plānots augstāks nekā Slavišas Stojanoviča gadījumā, kuram sākums bija ļoti vājš, bet līkne bija augšupejoša?
Pukinsks: "Jautājums, kādu līkni esi iztēlojies, kad saki vārdu 'līkne'. Ievadā saki vairākas lietas, kas ir tava interpretācija, tādēļ to nekomentēšu. Pateikšu šādā veidā: kad prasi, vai mūsu pacietība būs augstāka, tad manā uztverē neeksistē tādu "mūsu". LFF lēmumus par nacionālās izlases treneri pieņem valde. Aprīlī būs jauna valde, jauni cilvēki. Kāda būs viņu vīzija un viņu redzējums, to neviens nezina. Otrs aspekts, manuprāt, ir nevis skaisti runāt, bet kā ir dzīvē: pamostoties dzīve negarantē, ka tā būs tāda, kādu esi iztēlojies. Skaidrs, ka katra diena var ieviest kādas korekcijas. Motivācija, ar kādu valde pieņēma lēmumu, ir ilgtermiņa līguma ietvaros uzticēt Dainim izlases veidošanu ar mērķi 2024. gadā kvalificēties. Vai rītdiena, parītdiena vai jebkura cita diena nesīs kādas korekcijas – iespējams. Ja runāju tieši par sevi, par "manu", nevis "mūsu" redzējumu, tad, pirmkārt, uzskatu, ka ir ļoti pamatoti pieņemts šāds lēmums uzticēt Dainim izlases vadīšanu un uzticēt tieši ilgtermiņā. Kā jau teicu pirms tam, Dainis valstī ir izveidojis futbola sistēmu. Ar kolēģu, ar klubu atbalstu, bet viņš bija iniciators tam, ka ilgtermiņā ir izveidots spēcīgs pamats. Darbi liecina, ka arī izlases ilgtermiņā Dainis būs spējīgs izveidot stabilu, spēcīgu komandu, par kuru mums nebūs jākaunas un kas katrā spēlē cīnīsies līdz galam. Ja skatās manu personīgo viedokli, tad uzskatu, ka, jā, Dainis ir pelnījis ilgtermiņa līgumu, jā, es ticu, ka Dainis ilgtermiņā spēs sasniegt labus rezultātus un sagatavot konkurētspējīgu izlasi."

Biji uz klubu ārzemju treniņnometnēm, tikies ar spēlētājiem. Kādas atziņas guvi?
Kazakevičs: "Kopš manis apstiprināšanas brīža šis laika posms bija diezgan intensīvs. Apmeklēju kopumā sešu Latvijas klubu ārzemju treniņnometnes, to laikā skatoties gan treniņus, gan spēles, gan personīgi tiekoties ar galvenajiem treneriem. Tāpat šo nometņu ietvaros vēroju gan Kaspara Dubras, gan Vladislava Gutkovska spēles viņu klubu rindās. Bija arī atsevišķa vizīte Šveicē, kur tikos ar Mārci Ošu, Robertu Uldriķi un Andri Vaņinu. Man būs ļoti būtiski, lai pirms nometnes būtu veikti zināmi priekšdarbi un individuāli izrunātos ar maksimālu spēlētāju skaitu. Lai nometnē lieki netērētu laiku vairākām principiālām lietām, kurām būtu jābūt saprotamām jau no brīža, kad spēlētāji spers pirmo soli izlases nometnē. Plus ir ļoti būtiski saprast spēlētāju šī brīža sajūtas par iepriekšējiem gadiem, par pašu personīgo sniegumu un viņu pašu vērtējumu. Kā jau teicu, man ir ļoti būtiski izprast katra spēlētāja motivāciju sasniegt ar izlasi rezultātu. Cik viņi būs motivēti, cik viņi paši tic un redz, ka tas ir iespējams, un kā viņi saredz korelāciju ar savas karjeras attīstību. Plus arī jautājums par līderu kodola veidošanu, kas ir ļoti būtisks stāsts, jo jāsaprot, ka 85% futbola komandas dzīves aizrit aiz galvenā trenera acīm, un tad ir ļoti izšķirošs faktors, cik spēcīgs ir kolektīvs, līderu kodols un kāda ir šā līderu kodola ievirza pārējiem spēlētājiem. Šajā ziņā daudz tikšanos jau ir bijis un daudz tikšanos vēl ir priekšā. Līdz treniņnometnes sākumam būšu apmeklējis iespējami lielāko daļu ārzemēs spēlējošo futbolistu, kā arī katras Virslīgas komandas spēli un treniņprocesu."

Pirms mēneša pēc tavas apstiprināšanas saskāries ar daudz negācijām interneta vidē no bijušajiem spēlētājiem, blogeriem un daudziem citiem. Kā pats reaģēji uz šīm negācijām, vai biji pārsteigts un kā pārdzīvoji?
Kazakevičs: "Pirmām kārtām jāsaka, ka es ļoti normāli uztveru to, ka katram ir savs viedoklis. Vairākkārt jau esmu teicis, ka es kopumā uz publisko viedokli skatos ļoti mierīgi, jo uzskatu, ka katram cilvēkam ir tiesības paust viedokli un katram cilvēkam ir tiesības uztvert viedokli par sevi tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu. Domāju, ka profesionālam trenerim ir jāsaprot viena lieta: viņam ir jābūt noturīgam pret ārējiem faktoriem. Skaidrs, ka es šo situāciju analizēju un man tas zināmā mērā bija pārsteigums, ka reakcija bija tik krasi negatīva, bet tajā pašā laikā uz to skatos vienkārši kā uz faktu. Neteikšu, ka ļoti, ļoti tajā iedziļinājos, nemelošu, jo es to nekādā veidā ietekmēt nevarēju un, ja runā atklāti, trenera galvenais uzdevums ir koncentrēties uz komandu, uz savu darbu, uz sniegumu. Jo vairāk laika viņš tērē tā visa apspriešanai publiskajā telpā un pārdzīvo, jo vairāk laika viņš paņem nost savam reālajam darbam, kuru var paveikt tikai un vienīgi viņš pats kā komandas galvenais treneris: to nevarēs paveikt neviens blogeris vai viedokļa paudējs. Taču es cienu katra cilvēka viedokli un katra cilvēka tiesības uz viedokli. Varu pateikt tikai to, ka tā ir papildus motivācija sasniegt pozitīvu rezultātu. Ne tādēļ, lai pateiktu kādam, ka viņam bija vai nebija taisnība, bet pašam sev apliecināt, ka pieņēmi sarežģītu lēmumu, bet tiki ar to galā. Tāds ir mērķis un uzdevums. Dziļāk neiedziļinos – skatījos uz to ļoti mierīgi."

Ko varam gaidīt no pirmā sasaukuma, vai varētu būt būtiskas izmaiņas?
Kazakevičs: "Edmunds jau drusku pieskārās šai tēmai, ka katrs iepriekšējais treneris nāca gan ar uzticības kredītu, gan savu redzējumu vai vēstījumu. Neteikšu, ka tagad ar pirmo sasaukumu neapšaubāmi atjaunināsim sastāvu, veiksim paaudžu maiņu vai tamlīdzīgi. Teikšu no citas puses. Kā esmu sacījis iepriekš, man ir trīs būtiski kritēriji spēlētāju atlasē nacionālajā izlasē: viņu motivācija spēlēt izlasē, viņu reālais meistarības līmenis un viņu spēja iekļauties manis, kā galvenā trenera, izvirzītajās prasībās kolektīva veidošanā. Visiem spēlētājiem, kuri šajās trīs komponentēs būs atbilstoši izlasei, neatkarīgi no viņu vecuma un spēļu skaita izlasē būs izredzes spēlēt izlasē. Bet ir viens liels "bet": ņemot vērā, ka darbs ir orientēts vidējā termiņā, ja runa būs par pietiekami pieredzējušu spēlētāju, kurš nebūs reāli konkurētspējīgs par vietu pamatsastāvā, tad šādās 50:50 situācijās priekšroka noteikti tiks dota jaunajiem spēlētājiem.

Plus mums laukumā ir atsevišķas pozīcijas, kurās mums ir steidzami jārisina jautājums par jauno spēlētāju iesaisti komandā, jo mums tajās vienkārši trūkst kvalificētu izpildītāju. Lai arī daļa šo jauno spēlētāju varbūt vēl uzreiz nebūs gatavi risināt uzdevumu, bet diezgan īsā termiņā – pusgadā, maksimums gadā – viņi noteikti būs spējīgi to darīt, tad mums šis solis ir jāsper pēc iespējas drīzāk. Otra lieta, ko plānoju, ir diezgan ātri nostabilizēt sastāvu. Diez vai notiks ļoti liela spēlētāju rotācija vai liela spēlētāju pārbaudīšana. Informācijas par spēlētājiem ir pietiekami, un jau no pirmās nometnes centīsimies gan iespēlēt pamatsastāvu, gan veidot kodolu. Ja vien nebūs milzīgas traumu epidēmijas, tad, runājot par izsaucamajiem spēlētājiem, diez vai no manis varēsiet sagaidīt, ka katrā nometnē parādīsies 5-7-10 jauni spēlētāji. Mans mērķis ir nostabilizēt sastāvu, nostabilizēt kolektīvu, ieviest zināmus spēles principus un uzticēties spēlētājiem, kurus izvēlēšos. Tas, protams, saprāta robežās ir atkarīgs no viņu fiziskās formas, spēļu prakses klubos utt., bet kopējais virziens būs tāds."

Vai spēlētājiem [Denisam Rakelam, Artūram Karašauskam, Vjačeslavam Isajevam u.c.], kuri tika izraidīti no U21 izlases, jūsu vadībā būs vieta pieaugušo izlasē?
Kazakevičs: "Šobrīd viennozīmīgi nav neviena uzvārda, kuram nebūtu iespējas iekļūt nacionālajā izlasē. Ja šie trīs momenti, kurus nosaucu, būs atbilstoši arī tiem spēlētājiem, kuri pirms sešiem astoņiem gadiem par disciplīnas pārkāpumiem tika sodīti jaunatnes izlasēs, tas nebūs šķērslis, lai viņi šobrīd iekļūtu nacionālajā izlasē. Bet tajā pašā laikā varētu pateikt, ka tā būs arī viena no būtiskām manām prasībām par vērtībām nacionālajā izlasē, par attieksmi, darba kultūru. Tā būs viena no būtiskākajām prasībām, kuras prasīšu no futbolistiem. Es noteikti nebūšu gatavs samierināties ar kaut kāda veida disciplināriem pārkāpumiem, kas neatbildīs nacionālās izlases futbolista statusam."

Iepriekšējo līgumu izbeigšana LFF budžetā iecirta zināmu robu. Vai LFF beidzot ir mācījusies no šīm kļūdām un līgumā ir iestrādāti punkti ne tikai par līguma pagarināšanu jeb saulaino pusi, bet arī par šo skumjo pusi – līguma laušanu bez iespējamas kompensācijas?
Pukinsks: "Protams, ka ir iestrādāti visi punkti, lai aizsargātu federācijas intereses, kā jau jebkurā darba līgumā, ir arī punkti, lai aizsargātu darbinieka intereses. Atbilstoši likumam un atbilstoši arī apstiprinājumam valdē. Man liekas, ka šiem jautājumiem par niansēm, kas un kā ir ierakstīts līgumā, atbilde vienmēr būs viena: šobrīd Latvijas likums ļoti(!) precīzi nosaka, kas ir informācija, kas ir izpaužama, un kas ir informācija, kas nav izpaužama. Attiecībā pret darba līgumu varam tikai apliecināt, ka valde federācijas interesēs ir apstiprinājusi tādu līguma formu, kas ir federācijas interesēs, bet par līguma detaļām nevaram runāt, jo eksistē tādas valstiskas normas, kuru pārkāpšanas gadījumā federācija maksātu daudz lielākus sodus nekā neizpaužot."

Valstiskajās normās runa pārsvarā ir par darba atalgojumu. Vai uzskatāt, ka sabiedrībai nav jāzina šīs nianses, uz kāda pamata treneris ir atlaižams?
Pukinsks: "Treneris ir atlaižams uz tāda pamata, kad treneris būtiski pārkāpj likuma vai darba tiesību normas, kad treneris pārkāpj ētikas normas, nekorekti un neadekvāti uzvedas. Visas šīs lietas, iekšējās kārtības noteikumi vai normas vai likumi, vispārpieņemtās ētikas normas, kuras pārkāpjot jebkuram darbiniekam, kurš labā ticībā ir uzņēmies šīs saistības, varētu būt iemesli, kuru dēļ varētu tikt pārkāpts darba līgums. Taču, manuprāt, visi šie jautājumi, kas ir vērsti, nav pārāk konstruktīvi. Tie ir domāti, lai uzburtu kādu skaistu ainu vai skaistu virsrakstu, bet tie neatspoguļo šodienas būtību. Šodienas būtība ir tā, ka noslēdzam līgumu mūsu, federācijas, interesēs un ka runājam par treneri, kuram mēs uzticamies, kurš ir profesionālis, adekvāts un ievēros visas ētikas normas. Taču līguma risku ziņā esam sevi pasargājuši."

Arī trenerim jautājums par šo tēmu. Jau pieskāries tam, kāda bijusi sabiedrības reakcija pēc apstiprināšanas amatā. Ja būs šī negatīvā ēnas puse un arī izlases sniegums nebūs atbilstošs, vai pakļausies sabiedrības spiedienam un pats atkāpsies vai arī, līdzīgi kā viens no treneriem Aleksandrs Starkovs, gaidīsi īpašu lēmumu?
Kazakevičs: "Zini, vēl neesmu sācis strādāt, bet tu jau divos jautājumos uzdevi, kad mani beidzot atlaidīs. Taču arī tā ir trenera profesijas sastāvdaļa. Nezīlēšu, man ir grūti pateikt. Viss ir atkarīgs, pirmām kārtām, kā katrs cilvēks vērtē. Redzi, kādam patīk tavs krekls, kādam – ne. Ja kādam tavs krekls nepatiks, tu to vilksi vai nevilksi? Tas ir vienkāršots piemērs, bet, domāju, ir ļoti būtiski runāt tanī brīdī, kad ir konkrēta situācija un konkrēts sniegums. Man ir grūti pateikt. Ja redzēšu, ka darbs nenorit profesionāli vai tiešām tas, kādā veidā spēlē izlase un kāds ir mans devums izlases sniegumā, ir neatbilstošs, tad kādēļ ne?! Taču šobrīd negribu par to spekulēt. Viss būs atkarīgs no konkrētas situācijas, bet es noteikti neesmu no tiem cilvēkiem, kuri…katrs var pats izvēlēties, vai glāze ir pa pusei pilna vai pa pusei tukša, bet es, uzņemoties šo darbu un atbildību, saprotu, ka tas nozīmē atbilstošu spiedienu. Es šo spiedienu normāli turu. Tajā paša laikā jāskatās, cik tas spiediens ir adekvāts.

Šobrīd visas pirmās reakcijas, cilvēkiem nezinot vai pusei vispār aizmirstot, ka pirms izlases esmu strādājis vēl kaut kur, kādi bija rezultāti, kādas bija darba kvalitātes un kādi man vispār bija darba devēja izvirzītie uzdevumi, ir diezgan negatīvas. Vai ne visi ir negatīvi, bet daudzi. Nevaru teikt, ka visi, jo tikpat daudz bijis arī ļoti pozitīvu atsauksmju un apsveikumu. Negribu bildi mālēt ļoti melnu, jo tā tāda nebija. Gribētu teikt, ka biju pārsteigts arī par to, ka pēc manis nozīmēšanas bija arī ļoti daudz pozitīvu lietu. Arī komunikācijā ar saviem kolēģiem, klubu treneriem šobrīd rit ļoti labā gultnē. Noslēdzot šo atbildi, gribētu sacīt, ka to nevar pārāk teoretizēti atraut no situācijas. Tajā brīdī, kad būs konkrēta situācija: noteikti, ka pēc divām, trim, piecām spēlēm tas nenotiks, bet ja tas būs vidējā termiņā un man pašam būs sapratne un skaidrība, ka ar treneru komandu netiekam galā ar izvirzītajiem uzdevumiem un mūsu darba kvalitāte nav atbilstoša, tad kāpēc ne?! Es uz to skatos ļoti mierīgi."

Ja Pučinskam, pieļauju, nebūs problēmu U17 izlasi savienot ar lielo izlasi, kā ar Intenbergu un Proskurņinu: viņi pamet U21 izlasi un kas būs viņu vietā?
Pukinsks: "Tas droši vien būs jājautā Basovam, jo šobrīd mūsu prioritāte bija attiecību sakārtošana ar nacionālās izlases galveno treneri, pēc tam valdē tika pieņemts lēmums apstiprināt U17 un U21 izlašu galvenos trenerus [Jurģi Pučinsku un Aleksandru Basovu – A.S.], bet štābu veidošana tālāk jau būs viņu kompetencē. Šobrīd man ar treneriem tādas diskusijas nav bijis."

Federācija jau mēnesi nav izziņojusi, kurš būs jaunais sporta direktors.
Pukinsks: "Tāpēc, ka oficiāli lēmums pagaidām vēl nav pieņemts, nav oficiāli parakstīts līgums, nav oficiāli apstiprināts, kurš tas būs. Kolīdz tas būs izdarīts, mēs arī informēsim."

Vai galvenais kandidāts ir Jurijs Andrejevs [kurš netipiski arī apmeklēja preses konferenci]?
Pukinsks: "Jurijs Andrejevs šobrīd ir viens no kandidātiem, ar kuriem runājam, vai galvenais kandidāts, ar kuru runājam. Ja tiks panākta vienošanās un būs skaidrs plāns, kā šīs darba attiecības tiks realizētas, tad lēmums arī tiks pieņemts. Kamēr lēmums netiek pieņemts, mēs par tēmām nespekulējam, mēs tās profesionāli sagatavojam un tad, kad dokumenti ir parakstīti, arī nākam un stāstām."

Vai Pučinsks un Basovs bija pirmie uzrunātie un primārie kandidāti uz U17 un U21 izlases galveno treneru amatiem?
Pukinsks: "Viņi bija prioritārie kandidāti, jo mūsu mērķis bija radīt pēctecību. Tieši tāpat kā tagad, kad runājam par nacionālo izlasi, kur treneris nāk ar lielu pievienoto vērtību un kur trenerim ir liela izpratne par futbola sistēmu Latvijā. Tieši tāpat arī jaunatnes izlasēs bija mērķis radīt pēctecību izlašu sistēmā, lai būtu treneri, kuriem jau būtu bijusi pieredze strādāt ar attiecīgā vecuma jauniešiem. Plus viņu profesionalitāte un kompetence nebija apšaubāma, līdz ar to viņi bija pirmie un vienīgie kandidāti, ar kuriem runājām šajā kontekstā."

Turpinot jautājumu, ka katram trenerim ir bijusi sava ilgtermiņa vīzija, pirms gada arī ar Stojanoviču tika parakstīts trīs gadu līgums. Ar ko tagadējā trenera ilgtermiņa vīzija atšķiras no iepriekšējā trenera ilgtermiņa vīzijas?
Pukinsks: "Skatoties, no kuras perspektīvas skaties. Ja no trenera perspektīvas, tad droši vien katram trenerim ir savs unikāls skatījums. Ja no federācijas puses, tad nedz vienā, nedz otrā situācijā nemainās mūsu mērķis, lai treneris sagatavotu komandu ilgtermiņam. Šobrīd izmaiņas nav saistītas ar to, ka būtu mainījies redzējums no īstermiņa uz ilgtermiņu. Mainījās viedoklis par to, kurš ir tas treneris, kuram izlase būtu jāved pretī tam galarezultātam, kādu vēlamies. Redzējums ilgtermiņā nav mainījies."

Dainis Kazakevičs un Edgars Pukinsks. Foto: LFF

Kāds ir mantojums, kādu varat paņemt no iepriekšējiem treneriem?
Kazakevičs: "Pirmkārt, gribu teikt, ka no savas puses varu apliecināt, ka gan Slaviša Stojanovičs, gan Miksu Pātelainens un pirms tam arī Aleksandrs Starkovs maksimāli darīja visu, lai profesionāli veiktu savu darbu. Noteikti domāju, ka situācija kopumā, kas pēdējos gados izveidojusies dažādu iemeslu dēļ, ar ļoti biežām treneru maiņām tai skaitā rezultējās tajā, ka izlases sniegums ir nestabils, nav apmierinošu sportisko rezultātu un kadru mainība ir diezgan liela. Domāju, ka tā situācija, kādā esam pašlaik, nav laba, un tas bija viens no ierobežojošajiem faktoriem, kas varbūt traucēja treneriem sasniegt labākus rezultātus. Šie treneri nebija manā, kā sporta direktora, pakļautībā, mēs bijām labi kolēģi. Ar kādu mazāk, ar kādu vairāk, bet ar katru no šiem treneriem ikdienā komunicējām saistībā ar izlases attīstību, redzējumu, tādēļ gribu teikt, ka par katru no saviem bijušajiem kolēģiem varu atsaukties tikai pozitīvi. Arī tagad plānoju sazināties ar Slavišu, jo tad, kad viņš bija šeit [lai runātu par līguma laušanu ar LFF], es biju prom, mums nesanāca satikties. Mēs noteikti sazināsimies. Tā kā arī pagājušajā gadā cieši kontaktējamies, man bija viņa viedoklis par konkrētām lietām. Pievienotā vērtība katram trenerim bija sava, diez vai analizēšu to sīkāk, bet neapšaubāmi mēģināsim paņemt arī tās pozitīvās lietas, kas bija sasniegtas iepriekšējā laikā. Gan par atsevišķu jauno spēlētāju iespēlēšanu, gan par atsevišķām niansēm spēlētāju pozīciju izvēlē. Bet noteikti arī iesim savu ceļu un mēģināsim realizēt savas idejas."

Vai tas, ka izlases galvenais treneris būs atbildīgs arī par jauniešu izlasēm, nozīmē, ka arī taktiskā shēma – viena vai divas – varētu tikt pielīdzināta lielajai izlasei?
Kazakevičs: "Jā, visos jautājumos, kuros varam to izdarīt, mēģināsim unificēt standartu. Spēles shēma ir diezgan niansēta lieta, drīzāk runāšu par spēles principiem vai par spēles modeli, jo shēmu, ņemot vērā, ka ne vienmēr esam favorīti vai var būt traumas, var nākties izvēlēties drusku citu, lai sasniegtu tajā konkrētajā brīdī rezultātu. Bet kopumā, jā, unificēsim spēles principus, vēl jo vairāk, ka tas nav nekas jauns un šajā virzienā esam strādājuši pēdējos divus trīs gadus. Mums ir zināmi spēles principi, pēc kuriem darbojas gan U19, gan U21 izlases, U17 izlase iepriekš varbūt nedaudz mazāk. Noteikti meklēsim potenciālu standartsituāciju sakarā, jo domāju, ka tur ir diezgan lielas rezerves, pie kuras ir jāpiestrādā. Ņemot vērā, ka šajos trīs gados pāreja no U21 un, iespējams, U19 izlases uz nacionālo izlasi būs diezgan reāla, būs diezgan būtiski unificēt prasības tur, kur to varam izdarīt. Tas noteikti tā notiks, bet tajā pašā laikā trenerim 20-30% situāciju atstājot zināmu rīcības brīvību."

Kādi ir šie spēles principi?
Kazakevičs: "Pirmkārt, tas ir fiziski diezgan aktīvs futbols, kurā esam spējīgi radīt diezgan lielu blīvumu bumbas zonā. Tas ir ļoti būtiski, lai gan divcīņās mums visu laiku būtu skaitliskais pārsvars un mēs varētu būt agresīvāki, gan bumbas kontrolē mēs mēģinātu radīt skaitlisko pārsvaru bumbas zonā. Viennozīmīgi tas ir jautājums par presinga pielietošanu, kas ir ļoti būtiski. Skaidrs, ka allaž atduramies pret spēlētāju funkcionālās sagatavotības stāvokli, un tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem mana štāba darbā izlasē. Mums no spēlētājiem ir jāpanāk labāka līmeņa funkcionālā sagatavotība, nekā tā ir šobrīd. Mums ir skaidri jāsaprot, ka ja gribam pretendēt uz rezultātu, tad mums ir jāspēlē daudz aktīvāks futbols. Ja gribam spēlēt aktīvāku futbolu, mums ir jābūt funkcionāli daudz spēcīgākiem to darīt.

Tāpat jau skāru jautājumu par standartsituācijām, kas būs ļoti būtisks stāsts. Plus šobrīd spēles konstrukcijas ziņā diezgan svarīgi ir tas, kā mēs plānojam gūt vārtus un kādā veidā ar kvalitatīvu pāreju no aizsardzības uzbrukumā varam šo komandas uzbrukumu veidot. Spēles organizācija aizsardzībā, spēles disciplīna nav tas sarežģītākais stāsts, bet tieši panākt kvalitatīvu sadarbību gan pretuzbrukumos, gan pozicionālos uzbrukumos un atrast spēlētājus, kuri šādu spēli būtu spējīgi vest laika un telpas limita apstākļos, ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem. Tas ir ļoti būtiski, lai spēlētāji tam tiktu gatavoti jau jaunatnes izlasēs. Kad runāju par jaunajiem spēlētājiem, par atsevišķām pozīcijām, skaidrs, ka tieši laukuma vidusdaļas pozīcijas ir atslēgas pozīcijas, lai komandas spēle būtu kvalitatīvāka tieši ar bumbu – bumbas kontrolē – un lai mēs spēlētu kombinacionālāku futbolu. Īpaši kontekstā ar to, kas mūs sagaida septembrī, oktobrī un novembrī [D līgā]."

Atgriežoties pie asistentiem, vai Marianam Paharam tas nav solis atpakaļ?
Kazakevičs: "(Nopūšas) Tas ir jāprasa Marianam. Viņa pašlaik šeit nav, nezinu, vai tas ir sānsolis, solis uz priekšu vai atpakaļ. Skaidrs ir viens: funkciju ir ļoti daudz. Detaļās pārāk neieslīgšu, bet asistentiem būs atbildība pa līnijām. Jānim Intenbergam galvenā atbildība būs standartsituācijas, viņš ar mani ilgstoši ir strādājis U21 izlasē un veiksmīgi ticis galā ar šiem pienākumiem. Māris Smirnovs būs ne tikai fiziskās sagatavotības treneris – viņa atbildības joma būs arī aizsardzības līnija. Katram asistentam ir diezgan konkrēti fiksēti darba uzdevumi un pienākumi izlases kontekstā, un tam ir liela nozīme, jo, ņemot vērā limitēto laiku, katrs treniņš ir jāaizvada par 200%, lai izspiestu visu, ko varam, un nepārslogotu spēlētājus, jo ir jāatrod labs līdzsvars starp funkcionālo režīmu, kad spēlētājs ir aizvadījis spēli sestdien vai, vēl jo vairāk, svētdien un jau pirmdien vai otrdien trenējas ar izlasi, un taktiskām, tehniski taktiskām lietām, kuras plānojam izmantot spēlēm.

Asistentu un treneru komandas kā tādas darbam pievērsīsim lielu uzmanību, lai darba organizētība būtu visaugstākajā līmenī un maksimāli efektīvi strādātu ar spēlētājiem. Gan nometnes laikā, gan arī starp nometnēm. Arī tā ir viena no lietām, par kurām runāju ar futbolistiem, jo ir ļoti būtiski, lai mēs visu laiku sekotu līdzi gan izlases pamatsastāva spēlētājiem, gan tuvākajām rezervēm, gan arī spēlētājiem, kuri šobrīd vēl nav izsaukti uz izlasi, lai ar viņiem būtu pastāvīgs kontakts un lai mēs ar viņiem runātu par viņu trūkumiem, kas būtu jāuzlabo, lai viņi tuvākajā laikā varētu būt izlases spēlētāji. Darbs ir ļoti apjomīgs, un par savu treneru komandu esmu noskaņots ļoti pozitīvi, ka spēsim to paveikt ļoti kvalitatīvi."

Turpinot par asistentiem, ar ko Proskurņins ir labāks par tiem vārtsargu treneriem, kuri ir atrodami brīvajā tirgū?
Kazakevičs: "No manas puses nebūtu korekti apspriest, kurš treneris ir labāks vai sliktāks. Kas īsti ir tas brīvais tirgus? Arī to īsti nesapratu – tas ir Eiropas brīvais tirgus, Latvijas brīvais tirgus, Rīgas? Mana izvēle par labu Aleksandram Proskurņinam, pirmām kārtām, ir motivēta viņa profesionālo īpašību dēļ. Ļoti labi viņu zinu, diezgan ilgi esam strādājuši kopā U21 izlasē. Jūs redzat, ka daļa štāba, treneru kolektīva…vēl varbūt nepieminēju, ka mainās arī administratīvais un medicīniskais personāls. Turpmāk izlases ģenerālmenedžeris būs Aivars Vaivods, kurš bija U21 izlases menedžeris. Arī medicīnas personāla sadaļā izlases galvenais ārsts turpmāk būs Boriss Novikovs, no U21 izlases pārnāks arī fizioterapeits Dmitrijs Jefremenkovs. Savukārt no iepriekšējā medicīnas personāla paliks Artūrs Ivuškāns un Jurijs Ksenzovs. Pabeidzot atbildi uz tavu jautājumu: viennozīmīgi profesionālās īpašības, otrām kārtām, ļoti labi viņu esmu iepazinis savstarpējā darbā – savstarpējās uzticības moments ir ļoti būtisks. Jā, arī preses sekretārs ir mainījies [amatā atgriezies Viktors Sopirins]. Arī Iļja [Poļakovs] paliks nacionālās izlases komandā ar savām funkcijām, bet Viktora funkcijas būs tieši komandas iekšienē."

Kādēļ ģenerālmenedžera amatā vairs nebūs Ilvara Rutkovska, ar kuru arī esi strādājis kopā?
Kazakevičs: "Esmu strādājis kopā gan ar Ilvaru, gan Aivaru. Ilvaram būs mainīta loma. Viņš atgriezīsies U21 menedžera lomā, bet galvenais viņa darbības aspekts turpmāk būs tas, ka viņš būs izlašu nodaļas vadītājs. Tas nozīmēs to, ka viņš nometnēs būs mazāk, nekā iepriekš, bet vairāk koncentrēsies izlašu nodaļas darba organizēšanai: praktiskie procesi, finanšu kontrole. Viņš ne tikai paliek federācijā, bet viņam ir pat zināms paaugstinājums. Esošajā situācijā izvēle krita par labu Aivaram."

Tā kā bijušais galvenais treneris Stojanovičs sāk izteikties presē, vai vari novērtēt, cik profesionāls bijis šis atlaišanas process, ņemot vērā, ka kopš pēdējās spēles izlasē pagāja divi mēneši, kad kļuva zināms, ka viņš neturpinās darbu, un vēl vairākas nedēļas līguma laušanai?
Pukinsks: "Uzdevi ļoti interesantu jautājumu – komentēt, cik profesionāla bija rīcība. Teikšu tā, ka rīcību apspriest, vai tā bija profesionāla vai neprofesionāla, paliks katras puses interpretācijā, kā viņš izjuta situāciju. Ja runājam de facto, ka valde pieņēma lēmumu par līguma laušanu un pēc tam norisinājās vesels process, kas noslēdzās tikai pirms nedēļas, tad dialogs ar treneri, manuprāt, bija ļoti profesionāls. Vismaz mūsu savstarpējās sarunas bija cieņpilnas un korektas, tās bija par faktiem, analītiski pieejot situācijai un meklējot risinājumus. Tādā ziņā bija profesionāli. Jautājums, vai valde pieņēma profesionālu lēmumu, atbrīvojot treneri, paliks katra paša individuālajā interpretācijā. Kādam patīk Slaviša, kādam – Dainis. Tie, kuriem patīk Slaviša, teiks, ka nebija profesionāls, bet tie, kuriem patīk Dainis, teiks, ka bija visprofesionālākais iespējamais. Tā ka tas ir tāds subjektīvs jautājums. Ja skatos tīri uz savu rīcību visā posmā no lēmuma pieņemšanas līdz līguma laušanai, tad man tā bija unikāla pieredze. Domāju, ka arī personīgi esmu daudz mācījies šajā situācijā, kā vest pārrunas, un ticu, ka mana kompetence šajā jautājumā ir augusi."

Jautājums drīzāk ir nevis par to, kurš treneris ir labāks, bet gan par termiņiem: cik vēlu iepriekšējais treneris uzzināja par atlaišanu, ka noraidījis citus piedāvājumus, tobrīd nezinot, vai turpinās vai neturpinās darbu izlasē.
Pukinsks: "Ideālā pasaulē uzzināt par to, ka līgumattiecības ar viņu netiks turpinātas, vajadzētu maksimāli agri. Šajā ziņā viennozīmīgi bija iespēja šo procesu noorganizēt daudz profesionālāk. Taču pateikt, ka mums bija iespēja ietekmēt to, lai šis lēmums tiktu pieņemts agrāk un procesā kaut ko varētu būtiski pamainīt, droši vien ne. Diskusijas bija karstas, ilgas, un lēmums nebija zināms, kad tas ideālā pasaulē būtu piemērots pašam trenerim. Teikšu, ka, jā, lēmumu pieņemšanas process varēja būt ātrāks, kvalitatīvāks utt., bet situācija nebija tāda, ka kāds apzināti vilcinājās vai kaut ko darīja neprofesionāli."

Vai vari precizēt, cik reižu un kad esi agrāk saņēmis piedāvājumu kļūt par Latvijas izlases galveno treneri?
Kazakevičs: "Reāli ir bijušas divas situācijas. Viena situācija, kad Marians uzrakstīja atlūgumu. Un otra situācija bija pirms Slavišas izvēles, kad biju viens no kandidātiem, kurus Kaspars [Gorkšs] uzrunāja. Cik tās bija reālas vai nereālas…Līdz tālākām sarunām vienā gadījumā es tās neuzsāku pats, bet otrā gadījumā vienā brīdī, kad tas diezgan ilgi vilkās, šo jautājumu noņēmu no dienas kārtības, ka es uz to vairs nepretendēju."