Bez emocijām: Latvijas izlases vieta Eiropas kartē - pundurvalsts

Priekšvārds

Šis materiāls tapa pēc spēles Šveicē - iedomājos ko tādu radīt, jo virtuālajā vidē redzēju daudz, manuprāt, nepelnītas, nekompetentas kritikas Latvijas izlases virzienā pēc šī 0:1. Mēs spēlējām ar pretinieku, kura visi futbolisti ikdienā spēlē TOP5 līgās, un tas netraucēja mūsējiem saglabāt intrigu līdz pašām beigām. Jā, gribējās redzēt Latvijas izlasi vairāk spēlējam ar bumbu un cerēju uz vismaz mazliet kārtīgāku pretspēli, bet tik un tā uzskatīju, ka tika nospēlēts atbilstoši savām spējām vai pat labāk. Un ar šo materiālu vēlējos ar faktiem un skaitļiem parādīt, kur patiesībā atrodas Latvijas izlase. Trešdienas spēle Gruzijā daudziem sniedza atbildi uz šo jautājumu, un šī materiāla nozīme un jēga mazinājusies. Tālākais teksts tapa, vēl nezinot par 0:5 Gruzijā. Nekādas korekcijas neveicu.

Reizi par visām reizēm - Latvijas futbola izlase ir LFF ilgtermiņa darba produkts!

Sestdienas vakarā Latvijas izlase ar 0:1 piekāpās Šveicei. Labs rezultāts vai slikts rezultāts? Labs sniegums vai slikts sniegums? Ja jautātu man, teiktu, ka mūsējo sniegums bija labāks, nekā būtu jābūt, ņemot vērā komandu sastāvus, savukārt par rezultātu - zaudējums paliek zaudējums, un tabulā esam tikuši pie vēl viena zāģa. Galvenais, ka tik tiešām nevajadzētu miksēt secinājumus par sniegumu un rezultātu - bieži vien tie ir pietiekami dažādi lielumi.

Tāpat kā, manuprāt, nevajadzētu pār vienu kārti mest Latvijas futbola sistēmu un izlasi (trenerus/spēlētājus). Sak, viņi visi nejēgas. Nē. Latvijas futbola izlase - gan treneri, gan futbolisti - dara, ko var. Varbūt var pārmest, ka Marians Pahars pie šāda amata ticis pārāk agri, bet jau vairākkārt minēts, ka izlases treneris komandu spēj ietekmēt daudz mazākā mērā nekā kluba treneris. Līdz ar to trenera loma izlasē ir mazāka nekā klubā.

Iespējams, šī loma ir lielāka lielvalstu izlasēs, jo jāprot atlasīt no spēlētāju plaša loka, nevis vienkārši labākie, bet arī jāatrod īstais balanss. Savukārt attiecībā uz mazajām izlasēm vismaz sastāva izvēlē viss ir vienkārši - jāņem tie, kas ir. Varbūt taktikas ziņā mazajās izlasēs treneriem ir lielāka loma - kā apslāpēt spēcīgo pretinieku jaudu.

Galvenā doma - Latvijas izlase ir Latvijas futbola sistēmas auglis, atspulgs vai sauciet kā gribiet. Latvijas futbola izlase ir LFF ilgtermiņa darba (vēsturiski - bezdarbības) produkts! Jā, arī futbola sabiedrības kā tādas produkts, bet galvenā atbildīgā ir LFF. Piedodiet, bet smieklīgi ir tie, kuri no vienas puses saka, ka LFF, futbola sistēma utt., ir slikta (ja runājam par ilgtermiņa darbu, es šim apgalvojumam pilnībā piekrītu), bet no otras puses saka, ka izlasei ir jāspēj pret tādu Šveici spēlēt uzbrūkošāk, drosmīgāk, labāk, nekā tas bija sestdien. Pag, ja jau kāds tiešām uzskata, ka šī brīža stāvoklī izlasei ir jāspēj laukumā izskatīties ievērojami labāk, nekā tā izskatās, tad varbūt ar futbola sistēmu nemaz nav tik slikti?

Protams, piekrītu tam (un šo domu vairākkārt jau esmu atkārtojis), ka Fēru salām nekādā gadījumā nedrīkstēja zaudēt. Tāpat piekrītu, ka futbols ir sporta veids, kurā uz papīra vājāka komanda ik pa laikam spēj iekost stiprākai, punktu atņemšanu ieskaitot. Mums pret ungāriem, portugāļiem un šveiciešiem tas neizdevās, lai gan vēl iepriekšējā ciklā to spējām pret Turciju, Čehiju un Islandi. Tāpat noteikti ir pieļautas šādas tādas kļūdas sastāva izvēlē. Pahars pat pats to ir atzinis - piemēram, Gutkovska iekļaušana sākumsastāvā pret tām pašām Fēru salām.

Taču globāli esam tur, kur mūsu futbola sistēma. Tāpēc kārtējo reizi aicinu kritiski skatīties uz LFF ilgtermiņa darbu! Galvenais - drausmīgā situācija ar futbola infrastruktūru. Tāpēc vien galvām būtu jāripo. Protams, arī pārbaudes spēļu drausmīgā politika utt. Taču tai pašā laikā aicinu atbalstīt izlasi, kas dara, cik prasmes ļauj, kas dara, ko spēj un caur mežonīgu pašatdevi - pat vēl vairāk. Par tādiem, kuri ņirgājas par izlasi, - bez komentāriem.

Ja kādam joprojām ir ilūzijas, ka Latvijas izlasei laukumā būtu jāizskatās krietni labāk nekā, bija, piemēram, tai pašā Šveicē, tad piedāvāju divas aprēķinu metodes, kuru rezultāts aptuveni (liels uzsvars uz šo vārdu) parāda mūsu vietu Eiropas futbola kartē. Nepretendēju uz absolūto patiesību, un noteikti ir iespējams izveidot statistiski precīzākus un korektākus modeļus, taču vēlos parādīt kopējo ainu. Un esmu diezgan drošs, ka ar šiem aprēķiniem, kuros subjektīvisma ir maz, bet ir konkrētas faktoloģiskas metodes, šī aina patiešām tiks uzburta pietiekami precīzi. Pat neskatoties uz abu metožu mīnusiem, kurus arī esmu mēģinājis identificēt.

Metodes Eiropas futbola izlašu spēka noteikšanai

Pirmkārt, sasummēju visu 55 izlašu to futbolistu tirgus vērtību (avots: "Transfermarkt"), kuriem šobrīd ir TOP15 spēles laiks PK2018 ciklā. Metodes mīnusi:
(1) "Transfermarkt" noteiktā vērtība ne vienmēr atspoguļo meistarību. Piemēram, gados veciem spēlētājiem tirgus vērtība būtiski krīt, kaut gan šādu spēlētāju meistarība konkrētajā brīdī izlasei var ļoti līdzēt,
(2) "Transfermarkt" bieži vien ne pārāk precīzi nosaka salīdzinoši vāju futbolistu (precīzāk - vājās līgās spēlējošu) vērtību,
(3) vienas superzvaigznes esamība izlasē ļoti būtiski paaugstina kopējās izlases vērtību. Piemēram, Mhitarjana vērtība sastāda 84%(!) no Armēnijas TOP15 futbolistu kopējās vērtības, bet Beila vērtība sasniedz gandrīz pusi no Velsas TOP15 futbolistu kopējās vērtības.

Pats "Transfermarkt" futbolistu vērtību noteikšanas pieeju raksturojis sekojoši: "Lielākā loma ir darījuma vērtībai, līguma ilgumam (kad aiziet prom no kluba), parakstītā līguma ilgumam, kluba vērtībai un spēlētāja algai un izredzēm uz tās paaugstinājumu līguma pagarināšanas gadījumā."

Otrkārt, balstoties uz UEFA līgu rangu, saskaitīju šo pašu 15 spēlētāju pārstāvēto līgu vietas. Piemēram, ja pārstāv "La Liga" komandu, tad viens punkts, bet, ja Virslīgu, tad 41 punkts - jo mazāk punktu jo labāk. Metodes mīnusi:
(1) ir futbolisti no tādām līgām, kas nav UEFA līgu rangā (Eiropas valstu ne augstākās līgas un ne-Eiropas līgas). Risinājums - piešķīru šādām līgām rangu, kas ir ekvivalents UEFA līgai atbilstoši manai izpratnei. Piemēram, Vācijas otro Bundeslīgu novērtēju kā Šveices Superlīgu, kas UEFA līgu rangā ieņem 12. vietu. Jā, šeit ir zināms subjektīvisms, taču ceru, ka pavisam greizi neesmu šāvis, bet galvenais - šādu spēlētāju, kuri izlasē iekļuvuši TOP15 pēc spēles laika, bet nav no Eiropas valstu augstākajām līgām, procentuāli nav daudz.
(2) ir futbolisti, kuri klubu pārstāv, taču nepārtraukti vai lielākoties atrodas rezervē. Šādu futbolistu ir vēl mazāk, ņemot vērā, ka izlasēs lielākoties tiek ņemti futbolisti ar regulāru spēļu praksi. Attiecīgi spēlētāji-rezervisti pārāk būtiski kopējo rezultātu neietekmēja,
(3) dažās mazajās izlasēs ir gados jauni spēlētāji, kuri atrodas lielā klubā, bet ikdienā spēlē rezerves/dublieru komandā zemā līgā. Piemēram, Luksemburgas izlasē ir 17 gadus vecs supertalants Vensāns Tils, kurš skolojas "Metz" sistēmā un jau pat paguvis debitēt Francijas čempionātā, tomēr lielākoties pagaidām spēlē "Metz II", kas savukārt spēlē tikai Francijas 5. līgā. Lai nesarežģītu aprēķinus, šādā gadījumā izmantots Francijas 5. līgas rangs. Tomēr arī šādu spēlētāju skaits šajos aprēķinos pavisam neliels,
(4) nekādā veidā aprēķinos neņēmu vērā, vai futbolists attiecīgajā līgā ir vadošā komandā vai nē. Jā, ir atšķirība pārstāvēt "Juventus" vai kādu A Sērijas pastarīti, taču, lai vēl vairāk nesarežģītu aprēķinus, paļāvos, ka tik apjomīgā statistikā tas viss izlīdzināsies. Proti, varbūt atskaitot lielvalstu izlases (kur tāpat viss skaidrs - gandrīz visi pārstāv grandus), vidējās un vājās izlasēs ir spēlētāji gan dažādu čempionātu TOP komandās, gan pastarītēs un izšķiroša tomēr ir līga - kādā vidē tu ikdienā spēlē,
(5) UEFA līgu rangs tiek veidots, balstoties uz attiecīgās valsts klubu sekmēm Eirokausos un ir pāris piemēri (BATE, "Shakhtar", "Celtic"), kad viena kluba salīdzinoši lieli panākumi pamatīgi uzvelk līgu augstu, bet objektīvi līgai, iespējams, būtu jāatrodas zemāk. Tiesa, arī šādu piemēru nav daudz,
(6) attiecībā tieši uz Latviju - šobrīd astoņi izlases futbolisti no TOP15 pēc spēles laika pārstāv Virslīgas klubus, un tas negatīvi ietekmē Latvijas izlases vietu šajā metodē, kaut gan, iespējams, Virslīgas vieta UEFA rangā ir mazliet zemāka nekā objektīvi tai būtu jābūt. Gribētos ticēt, ka Virslīga pēdējos pāris gados kļūst aizvien labāka un ka konkrēti šogad Virslīga ir būtiski spēcīgāka nekā vidēji pēdējos piecos gados, ko atspoguļo UEFA līgu rangs.

Izlašu "Transfermarkt" vērtība

Pavisam UEFA ir 55 futbola izlases un, lai būtu pārskatāmāk, pēc rezultātu apkopošanas sadalīju visas 55 izlases nosacītās sešās līgās - pirmajā/spēcīgākajā līgā 1.-10. izlase, otrajā 2.-20. utt., līdz pēdējā sestajā līgā 51.-55. izlase. Protams, ņemiet vērā, ka katrā līgā "Y" ass mērogi ir ļoti, ļoti dažādi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, Latvijas futbola izlase tik tikko izspruka no pundurīšu pēdējās sestās līgas:

1. līga (1.-10. vieta)

Kādu varbūt var izbrīnīt, ka Itālija, veidota pamatā no A Sērijas grandu futbolistiem, ir salīdzinoši zemu un tai priekšā ir tādas valstis kā Beļģija un Horvātija. Pirmkārt, beļģiem un horvātiem patiešām ir spēcīgas izlases un lieliska spēlētāju paaudze, bet, otrkārt, jau minēts, ka "Transfermarkt", balstoties uz situāciju spēlētāju tirgū, veciem/pieredzējušiem futbolistiem nosaka salīdzinoši zemu vērtību. Ja Itālijai TOP15 spēlētāju vidū septiņi ir vismaz 30 gadus veci, tad Beļģijai tādu ir tikai divi, Horvātijai četri. Dabiski, ka Portugālei šai glamūra kompānijā ļauj atrasties Krištianu Ronaldu vērtība (100 miljoni eiro), taču arī bez viņa mūsu grupā esošie Eiropas čempioni desmitniekā atrastos.

2. līga (11.-20. vieta)

Cits Madrides "Real" spīdeklis Gerets Beils (90 miljoni eiro) ļauj augstu atrasties Velsai. Šai otrajā līgā atrodama arī mūsu pretiniece pagājušajā sestdienā Šveice, kuras vērtīgākais spēlētājs ir Granits Džaka - Londonas "Arsenal" viņu iegādājās par summu, kas gandrīz 10 reizes pārsniedz Latvijas TOP15 spēlētāju kopējo vērtību. Ar Šveici praktiski vienādā vērtībā ir Turcija, ar kuru Latvijas izlase iepriekšējā ciklā pamanījās divreiz nospēlēt neizšķirti.

3. līga (21.-30. vieta)

Par Armēnijas fenomenu Mhitarjana personā jau minēts - bez viņa armēņu kopējā vērtība būtu tikai nedaudz lielāka nekā Latvijai ("nedaudz lielāka" šai gadījumā būtu vairāk nekā pusotru reizi). Melnkalnei vairāk nekā pusi no vērtības veido "Atletico" centra aizsargs Stefans Savičs (28 miljoni).

4. līga (31.-40. vieta)

Albānijas izlasei mazliet vairāk nekā trešdaļu vērtības sastāda "Napoli" labās malas aizsargs Elseids Hisajs (14 miljoni). Jāmin, ka procentuāli ļoti liela atšķirība ir starp 39. un 40. vietu, tā ka Baltkrievija, šķiet, labāk iederētos 5. līgā.

5. līga (41.-50. vieta)

Lūk, arī mēs! Kompānijā ar tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Luksemburga un pat Lihtenšteina esam aizmugurē, kopējā rangā ieņemot 50. vietu starp 55 UEFA dalībniecēm. Mūsu vērtīgākais futbolists ar 0.45 miljoniem "Transfermarkt" versijā ir Jānis Ikaunieks, ar 0.4 miljoniem seko Vitālijs Jagodinskis, bet TOP15 pēc spēles laika nav Artjoma Rudņeva, kura vērtība ir 1.5 miljoni (labākajos laikos tā bija uzkāpusi pat līdz 6.5 miljoniem). Saprotams, ka ne pārāk augstu novērtēti Virslīgā spēlējošie, bet viskritiskāk Latvijas kopējo vērtību ietekmē tas, ka mums nav patiešām spēcīgu leģionāru spēcīgos čempionātos. Protams, būtu kaut cik labāk, ja būtu Rudņevs, ja veseli būtu Kaspars Dubra un... futbolists, kuru izlases sakarā labāk šobrīd nemaz vairs neminēt.

Tikmēr Igaunijai ir "Liverpool" aizsargs Ragnars Klavans (četri miljoni), Luksemburgai ir 1.2 un 1.0 miljonu vērti futbolisti Beļģijas augstākajā līgā un MLS, Azerbaidžānai pašmājās ir pietiekami naudīga līga un ikviens Azerbaidžānas augstākajā līgā spēlējošs futbolists "kaut ko maksā", Lietuvai ir trīs spēlētāji (Nīderlandes, Polijas un Kazahstānas līga), kuru vērtība ir amplitūdā 0.65-0.9 miljoni, bet 35 tūkstošu iedzīvotāju apdzīvotā Lihtenšteina var lepoties ar Marselu Bihelu, kurš iepriekš piederēja "Juventus", šobrīd pārstāv citu A Sērijas klubu "Empoli", un viņu "Transfermarkt" novērtējusi 1.7 miljonu vērtībā.

6. līga (51.-55. vieta)

Šeit kaut ko teikt lieki. Ja nu vienīgi - labi, ka šo aprēķinu rezultātā izsprukām no šīs 6. līgas...

Izlašu rangs, balstoties uz futbolistu pārstāvētajām līgām

Arī šeit tādā pašā veidā izveidoju sešas līgas un arī šeit, "neticēsiet", Latvijas izlasei 50. vieta starp 55 Eiropas izlasēm.

1. līga (1.-10. vieta)

Var diskutēt, kā objektīvi sarindojamas TOP3 līgas, proti, Spānijas "La Liga", Vācijas Bundeslīga un Anglijas Premjerlīga, taču vismaz UEFA līgu rangs, kas atspoguļo sekmes Eirokausos, dod Spānijas līgai pārliecinošu pirmo vietu, un attiecīgi Spānijas izlase šādā aprēķinā ir ieguvēja. Atcerēsimies gan, ka arī pēc "Transfermarkt" vērtībām Spānija bija pirmajā vietā.

Katrā ziņā šīs trīs izlases šai aprēķinā ir dominējošas un uz tām kopā ir tikai trīs spēlētāji, kuri nepārstāv TOP3 līgas - Spānijai tādu vispār nav, Anglijas izlases vārtsargs Džo Hārts ("Torino") pārstāv ceturto UEFA līgu A Sēriju, bet Vācijai Julians Drakslers pārstāv PSG (Francija UEFA rangā ir piektā līga) un Sami Kedira "Juventus" (A Sērija). Aiz lielā trijnieka seko Francija, kurai pieci futbolisti ir no pašmāju čempionāta, pārējie no TOP3 līgām.

Un redzat, ka līdzās šīm futbola lielvalstīm blakus ir arī mūsu sestdienas pretiniece Šveice. Patiesībā Šveice būtu priekšā pat Anglijai un Francijai, ja ne Derdijoka (viņš ir 15. pēc spēles laika...) atrašanās Turcijas, UEFA ranga 10. līgas, grandā "Galatasaray". Tas Alpu zemei šai aprēķinā uzreiz dod 10 "soda punktus". Ļoti augstu kopumā ir arī Velsa un Īrija - daudz pārstāvju Anglijas Premjerlīgā, kā arī Anglijas Čempionātā ("Championship"), kurai aprēķinu vajadzībām atļāvos piemērot UEFA ranga 8. spēcīgākās līgas ekvivalentu.

2. līga (11.-20. vieta)

Saprotams, ka Itāliju uz leju virza A Sērijas "tikai" ceturtā vieta (TOP3 līgās neviena pārstāvja), kā arī Gracjāno Pellē, kura nupat pēdējā sasaukumā izlasē nebija, pārstāvētā Ķīnas līga. Ļoti augstu šai aprēķinā ir Norvēģija, kas acīmredzami sportiskajā ziņā nespēj realizēt savu potenciālu.

3. līga (21.-30. vieta)

Šeit redzams, ka ne velti Albānija piedalījās "Euro 2016" finālturnīrā - daudz futbolistu spēlē labās līgās, un summāri Albānija ir labāka nekā, piemēram, Rumānija (kuru albāņi Lionā kā reiz pārspēja) un tikai mazliet atpaliek no Čehijas. Skaidrs, ka liela daļa albāņu par futbolistiem izauguši citās valstīs.

4. līga (31.-40. vieta)

UEFA jaunpienācējai Kosovai nav neviena pašmāju kluba spēlētāju, savukārt salīdzinoši zemu ir "Euro 2016" pārsteiguma autore Islande. Te gan svarīgi bilst, ka Islandei praktiski visam pamatsastāvam pietiek futbolistu no labām līgām, bet salīdzinoši švakās līgās spēlē seši futbolisti, kuri pamatīgi pavelk uz slikto pusi summāro rezultātu.

5. līga (41.-50. vieta)

Šai aprēķinā Latvija pārāk tālu no trim tuvākajām izlasēm neatpaliek, bet globāli tam maza nozīme - tāpat redzam, ka arī šai aprēķinā esam vienā kompānijā ar, piemēram, Lihtenšteinu (kuras bāzes komanda "Vaduz" cīnās par izdzīvošanu Šveices Superlīgā) un Luksemburgu. Krietni atpaliekam no Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas.

6. līga (51.-55. vieta)

Lai gan uzreiz aiz mums ir Latvijai bēdīgi slavenās Fēru salas, punktu izteiksmē salinieki atpaliek daudz, tā ka joprojām varam uzskatīt, ka uz papīra esam labāki un tāpēc arī varam pieprasīt uzvaru pret šo komandu futbola laukumā.

Lielākās atšķirības abu metožu rezultātos

Pirms sāku šo visu rēķināt, negaidīju, ka rezultāti abos variantos būs tik līdzīgi. Lai gan kopā ir 55 izlases un varētu sagaidīt lielu sajaukšanos pa vietām, vairāk nekā pusei izlašu (29) vieta abās metodēs neatšķiras vairāk par trim vietām! Tai pašai Latvijai abās metodēs sanāk precīzi 50. vieta no 55, līdz ar to, domāju, varam runāt par likumsakarību... Zemāk apkopota tabula ar lielākajām atšķirībām pēc ieņemtās vietas abās metodēs:

Katrai izlasei var būt savi iemesli, kāpēc izveidojušās lielākas atšķirības abu metožu rezultātā. Par mums aktuālo Šveici droši var teikt, ka iemesls ir tāds, ka, lai gan visi šīs izlases spēlētāji pārstāv TOP5 klubus, kas dod 5. vietu vienā metodikā, patiesi lielu superzvaigžņu ir maz un vairums pārstāv vadošo čempionātu vidusmēra vai pat apakšgala komandas un šo futbolistu tirgus vērtības nav kosmiskas. Kaut gan arī 14. vieta "Transfermarkt" rangā, protams, nav peļama.

Tāpat viegli saprotams, kāpēc tādas atšķirības Armēnijai - Mhitarjans vienā metodē stipri pacēla savu izlasi augšup, kamēr otrā metodē sasummētas armēņu futbolistu pārstāvētas līgas un, kaut gan Armēnijai netrūkst arī citu labās līgās spēlējošu futbolistu (Grieķijas, Ukrainas, Portugāles, Turcijas augstākās līgas), netrūkst arī futbolistu no pašmāju līgas, kas pārāk augstu nekotējas.

Mūsu B grupa abu metožu rezultātā

Apkopojums

Vēl saliku abu aprēķinu rezultātus vienā kopējā tabulā un intereses pēc pirmspēdējā kolonnā aprēķināju izlašu vidējo vietu, balstoties uz abiem aprēķiniem. Tieši pēc šīs vidējās vietas izlases arī sarindoju secībā. Esam starp Lihtenšteinu, Maltu, Fēru salām...

Transf. - izlašu vietas pēc "Transfermarkt" kopējās vērtības.
līgas - izlašu vietas pēc otras metodes, summējot futbolistu pārstāvēto līgu vietas UEFA līgu rangā.
Atšķ. - vietu starpība abās metodēs.

Noslēgums

Šeit gribētos vaicāt - un ko mēs šādā bēdu ielejā varam pieprasīt no Pahara? Un tomēr, neskatoties uz šo apkopojumu, atkal un atkal vēlos atgādināt, ka futbols ir sporta veids, kurā atsevišķos mačos un pat pietiekami bieži ir iespējams ievainot stiprāku. Un sevišķi reāli tas ir tieši izlašu spēlēs, jo (1) izlašu pārtraukumi ir īsi un no dažādu klubu pārstāvjiem izveidot vienotu, labi saspēlētu dūri var arī nepagūt, kamēr klubos komandu potenciāls sasniegts salīdzinoši augsts un nacionālo čempionātu spēlēs visi visu zina, (2) lai ko visi runātu par karoga, valsts goda aizstāvēšanu, atļaušos minēt, ka kvalifikācijas spēlēs (sevišķi, ja notiek mačs pret tik salīdzinoši necilu komandu kā Latvija) lielo izlašu spēlētājiem zemapziņā tomēr vismaz nedaudz ir bremzes gan pašatdeves, gan asu divcīņu aspektos. Tiek piedomāts, ka tūlīt pat jāatgriežas klubā, kur ir piesātināts spēļu grafiks, kur jāpelna maizīte un bieži vien jārisina sarežģīti uzdevumi.

Turpretī mazo izlašu spēlētājiem, kaut vai par piemēru iedomājoties to pašu Virslīgu, iziešana uz starptautiskās skatuves pret lieliem pretiniekiem lielos stadionos ir kas īpašs. Tāpēc, runājot par prasībām pret Latvijas izlasi, man personīgi, apzinoties visas reālijas, ir tikai divas vēlmes/prasības: (1) lai beidzot absolūti visi Latvijas izlases spēlētāji spēj brīvi sazināties latviešu valodā un lai izlases treniņnometnēs viss darba process notiktu latviski, (2) lai izlases spēlētāji, izejot laukumā, izmet ārā no galvas šai apkopojumā konstatētās reālijas par izlašu spēku samēriem un, cik nu spēj, cenšas spēlēt ar kārtīgu pretspēli un no sirds tic, ka punktus lielajiem var atņemt. Uzskatu, ka pret Ungāriju, Portugāli un Šveici vismaz divi vai trīs punkti bija iegūstami.

Noslēgumā visi dati, no kuriem tika iegūti augstāk attēlotie grafiki. Spiest pogu "vairāk".