Facebook
GoogleKaunpilna izgāšanās. Latvijas futbola izlase zaudē Gibraltāram
@Rolands_Elins
Foto: LFF
Pārbaudes spēlē Gibraltārā Aleksandra Starkova vadītā Latvijas futbola izlase ar 0:1 piekāpās mājiniekiem, kuri guva savu pirmo uzvaru kopš 2014. gada, iesitot uzvaras vārtus 88. minūtē pēc veiksmīga rikošeta. Latvijas izlase tikmēr pēdējās 15 spēlēs pratusi pieveikt tikai Andoru un šodien piedzīvojusi vienu no apkaunojošākajiem zaudējumiem savā vēsturē.
Gibraltāra izlase ir vājakā izlase visā Eiropā, turklāt, saskaņā ar FIFA rangu, arī pēdējā vietā visā pasaulē, jo ar nulli ranga punktiem šobrīd dala šo vietu ar Angilju, Bahamām, Eritreju, Somāliju un Tongu. Gibraltāra izlase pēdējās 12 spēlēs bija piedzīvojusi zaudējumus, gūstot tikai trīs vārtus un ielaižot veselus 57. Arī iepriekšējā spēlē pret Latviju Gibraltārs bija zaudējis ar 0:5, bet savu vienīgo uzvaru Gibraltārs bija guvis 2014. gadā pret Maltu. Tas ir, vienīgo uzvaru līdz šodienai, jo par svētkiem šajā 30 tūkstošu cilvēku apdzīvotajā reģionā parūpējās Latvijas izlase.
Salīdzinot ar sākumsastāvu, ko Aleksandrs Starkovs izvēlējās pirms trim dienām pret Fēru salām (1:1), šoreiz spēli nesāka Gints Freimanis, Kristians Torress, Dāvis Indrāns un Dmitrijs Hmizs. Uzbrukumā blakus Valērijam Šabalam tika sūtīts Roberts Uldriķis, kā arī sākumsastāvā šoreiz izgāja Roberts Savaļnieks, Oļegs Laizāns un Gļebs Kļuškins. Tikmēr Gibraltāra sastāvu pārsvarā veidoja vietējās līgas čempiones „Lincoln Red Imps” spēlētāji.
Tieši Kļuškinam bija labāka iespēja gūt vārtus pirmajā puslaikā – viņš puslaika pirmajā pusē aktīvi nospēlēja pret pretinieku aizsargu, atņēma bumbu un ielauzās soda laukumā, pats arī izdarot sitienu no tuvas distances, taču trāpīja pa vārtu pārliktni. Pirms tam laba iespēja bija arī Jevgeņijam Kazačokam, kurš pirmais tika pie vārtsarga atsistās bumbas, bet Gibraltāra vārtsargs Kails Goldvins paspēja tikt galā arī ar Kazačoka sitienu.
Šīs divas epizodes arī bija praktiski vienīgās labās vārtu gūšanas iespējas Latvijai pirmajā puslaikā, kas visai daiļrunīgi arī raksturo spēles gaitu. Latvijas izlase bieži tika pieķerta aizmugures situācijā, tāpat daudzi potenciāli bīstami uzbrukumi aprāvās ar neprecīzu piespēli, turklāt nevarēja arī apgalvot, ka Gibraltārs sēdētu tikai aizsardzībā. Vairākus bīstamus Gibraltāra uzbrukumus Latvijas aizsargi apturēja ar noteikumu pārkāpumu laukuma vidusdaļā, bet Gibraltārs pāris reizes arī tika pie tālsitieniem, kas patraucēja Vaņinu, un vienā reizē viņš viltīgi planējošu bumbu arī savaldīja tikai ar grūtībām.
Otrā puslaika sākumā Starkovs vārtos izvēlējās sūtīt Pāvelu Šteinboru, kurš līdz ar to piedalījās savā ceturtajā spēlē izlasē. Tāpat uz maiņu nāca Edgars Gauračs un Dāvis Indrāns, un Latvijai izdevās pamatīga ofensīva otrā puslaika pirmajās minūtēs, bet rezultātu tas nenesa. Pamazām arī šī ofensīva apsīka, turklāt reālu vārtu gūšanas momentu skaits nebija īpaši uzlabojies. Vēl sliktāk, Gibraltāra izlase puslaika vidū tika pie savas labākās iespējas atklāt rezultātu, kad laukuma vidū tika pārtverta bumba un gandrīz sanāca izgājiens viens pret vienu, bet tomēr tas tika apturēts.
71. minūtē divcīņā pie saviem vārtiem nesavaldījās Igors Tarasovs, kurš asi reaģēja uz pretinieka pārkāpumu, un izvērsās nelieli asumi, Tarasovam saņemot brīdinājumu. Tarasovs praktiski uzreiz pēc tam tika nomainīts, bet sadursmē ar pretinieku vārtsargu cieta Kļuškins, kurš gan turpināja spēli. Tikmēr Gibraltāra izlase pat bija izlīdzinājusi spēli bumbas kontroles ziņā.
86. minūtē Latvija tika pie labas standartsituācijas no metriem 30, taču Kazačoka centrējums tika vienkārši atvairīts, un Gibraltāra izlase zibenīgi tika pie pretuzbrukuma divi pret diviem. Gibraltārieši gan neprata izspēlēt šo uzbrukumu, bet tika pie savas standartsituācijas, arī no ļoti parocīgas pozīcijas. Un tā izrādījās uzvaru nesoša, jo pēc rikošeta pret spēlētāju sieniņu Līema Vokera sistā bumba mainīja virzienu un ielidoja Šteinbora sargātajos vārtos.
Atlikušajās minūtēs Latvijai neizdevās pēkšņi uzlabot savu spēli un iespiest pretiniekus viņu laukuma pusē. Sekoja pāris centrējumi Gibraltāra soda laukumā, bet tie tika atvairīti, un Gibraltārs nosargāja savu otro uzvaru savas nacionālās izlases vēsturē.
Gibraltārs – Latvija 1:0 (0:0)
Vārti: Vokers 88`
Brīdinājumi: Tarasovs, Gauračs.
Gibraltārs: Goldvins, Bardons, Kasciaro, J. Čipolina, R. Čipolina, Dž. Goslings, Ernandess, Olivero, Pons, Seržents, Vokers.
Latvija: Vaņins (Šteinbors 46`), Dubra, Jagodinskis, Jurkovskis (Gabovs 65`), Kļuškins, Laizāns (Indrāns 46`), Šabala (Gauračs 46`), Savaļnieks, Tarasovs (Torress 72`), Uldriķis (Fjodorovs 57`).
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Klubi, kuri ir iedomājušies, ka LFV ir Eiropas Top futbola līga, un jo vairāk tajā ir leģionāru,jo labāk. Jauno spēlētāju marinēšana uz rezervistu soliņa, bez reālas spēļu prakses. Savu bijušo spēlētāju piesaisti kā trenerus bērniem un jauniešiem, kaut bieži tie nemaz īsti neatbilst treneru darbam ar bērniem un jauniešiem.
Federācija, kura bieži iet klubu pavadā tai vietā, lai tiem liktu darīt lietas, kuras tiem būtu jādara. Un, protams, federācijas visādas neizprotamas lietas ar finansēm utt.
Īsāk sakot visa LV futbola sistēma ir sapuvusi, un nevar nosaukt tādu vienu konkrētu vainīgo, jo vainīgi ir visi.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
Jā, uzrakstīts skaisti, bet ne vienmēr tas kas ir uzlikts uz papīra atbilst īstenībai, un citiem normatīviem aktiem.
Lūdzu, nosauc kaut vienu sporta skolu šai valstī, kurā bērnu un jauniešu futbola un hokeja trenerus nozīmē LFF vai LHF.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
2004.gadā Latvijas izlase spēlēja Euro finālā, tas nozīmē, ka tajā laikā bija jāizmanto iespēja un jāaudzina jaunā futbola paaudze, t.i., aptuveni 1998.gadā dzimušie un uz augšu. Tā ir paaudze, kam tagad bija jāienāk lielajā futbolā. Kur tas ir? Kas vainīgs? Federācijas vadība, kas tādā pašā sastāvā bija gan toreiz, gan ir tagad.
Tātad, jāsāk ar futbola federāciju, jāturpina ar futbola sistēmas analīzi un atjaunošanu, tālāk vistacamāk ar jaunatnes futbola programmas restartu (te ir jauniešu treneri, semināri, treniņu vadlīnijas, turnīru sistēma, starptautiskā pieredze utt.), un tad vēl miljons lietu - futbola prestižs, infrastruktūra.
Basketbolā tādā ziņā ir paradīze - bērni skrien uz basīti, visi grib kļūt par NBA spēlētājiem, visi smagi strādā, aug, ir pieejama gandrīz perfekta jaunatnes sistēma, ir gan lokālas, gan starptautiskas spēles, jauni un ambiciozi treneri, viss, lai būtu panākumi.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Pareizi minēji, ka problēmas ir visur, taču zivs pūst no galvas. Ja federācija neizdara savu darbu līdz galam, problēmas būs visos nākamajos soļos. Šobrīd pirmais darbs būtu trenera maiņa, jo dažādi treneri, no dažādiem spēlētājiem var izspiest dažādu rezultātu.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Nu re, beidzot kkur nonākam.
...............
[+] [-]
[+] [-]
Arī šeit var ļoti labi saskatīt zināmu līdzību ar mūsu futbola izlasi, kad galvenais treneris dod spēlētājiem norādes, bet šie spēlētāji dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr spēj (grib) šīs norādes realizēt laukumā. Un jautājums ir-vai nu norādes ir neizpildāmas un muļķīgas, vai arī spēlētāju meistarība tās neļauj izpildīt?
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ivars
[+] [-]