Cigaņikam augstas ambīcijas ar izlasi: "Gribu svinēt ko lielu – piemēram, tikšanu EČ"
Jaunā galvenā trenera Paolo Nikolato debijā Latvijas futbola izlase izrāva neizšķirtu pārbaudes spēlē Kiprā – 1:1. Ar izlīdzinājuma vārtiem 85. minūtē izcēlās Lodzas "Widzew" kreilis Andrejs Cigaņiks, kurš pirmajā puslaikā arī nopelnīja pendeli un ideālā gadījumā spēli varēja pabeigt pat ar 2+2. "Tad es spēlētu "Real Madrid"," pēc spēles jokoja 26 gadus vecais Cigaņiks, kurš sniedza plašu interviju Edmunda Novicka Patreon.
Cigaņikam tā bija 50. spēle izlasē, kas starp pamatsastāva futbolistiem bija trešais labākais rādītājs aiz Kaspara Dubras (63) un Jāņa Ikaunieka (57) un nedaudz priekšā Robertam Uldrikim (48). Pusaizsargam tika vaicāts, vai viņš jau ir kļuvis par vienu no izlases večiem un arī vokālajiem līderiem: "Man vēl ir kur augt – 100%. Mums ģērbtuvē ir arī citi spēlētāji, kuri rāda, ka ir līderi, un pie kuriem cilvēki var vērsties. Man nav tādas vēlmes, lai visi par mani runātu, un piemēru cenšos rādīt ar savu spēli un pašatdevi. Es nevēlos izlasē tikai uzspēlēt, sasniegt 50 vai 150 spēles – varbūt skanēs neticami, bet ar saviem kolēģiem un puikām, kuri ir vai vēl tikai būs ģērbtuvē, gribu svinēt lielas uzvaras. Negribu runāt par to, kādēļ zaudējām. Mans mērķis izlasē ir kaut ko sasniegt – ne tikai būt C līgā, bet ar kolēģiem svinēt, piemēram, iekļūšanu Eiropas čempionātā."
"Es to vēlos, un arī no pārējiem gaidu, ka viņi centīsies atdot visu, lai šo mērķi sasniegtu. Manu mērķi – nezinu, kādi mērķi ir citiem, bet mans mērķis ir šāds. Mums ir kvalitātes, mums ir futbolisti, kuri var spēlēt ar bumbu, kuri var spēlēt futbolu. Es arī gribu uzspēlēt jaunā stadionā – nezinu, kad tāds būs, bet savā karjerā vēl gribu, teiksim, savu 100. spēli aizvadīt jaunā stadionā un tajā kaut ko svinēt ar līdzjutējiem. Tādi ir mani mērķi, un es tiem ticu," Cigaņiks turpināja.
Cigaņiks apstiprināja, ka spēles stils pēc treneru maiņas ir būtiski mainījies un ka Nikolato vēlas redzēt daudz vairāk spēles ar bumbu, tomēr teorētiskajās sapulcēs pagaidām par to runāts ļoti maz – neatbilstoši stereotipiem par itāļu treneriem: "Redzēs, kā būs pēc spēles, bet pirms tās teorijā par taktiku mēs runājām piecas minūtes. Visi brīnījās, kā tā var būt un kādēļ nerunājam 50 minūtes, bet mēs izlasē taču neesam kaut kādi idioti – mums ir inteliģenti spēlētāji ar pieredzi, kuri saprot, kas ir jādara. Sajūta bija tāda, ka vai nu trenerim ir vienalga, bet tā nevar būt, vai arī viņš vēl negribēja mūs pārslogot ar informāciju – ja būtu trīs teorijas pa 50 minūtēm, tad mums pārsprāgtu galvas. Viņš pateica, ko viņš grib, kā viņš redz spēli, kas mums jādara. Visu sapratāt? Visu sapratām! Uz maketa viss ir saprotams, bet jābūt saprotamam arī laukumā."
Kas būs vietā?