Stojanovičs slavē attieksmes maiņu un sola iespēju tuvākajām rezervēm

Slaviša Stojanovičs: "Visu Latvijas tautu sveicu Neatkarības dienā! Mūs sagaida pēdējā spēle šajā atlases ciklā. Slovēnijā aizvadījām ļoti smagu maču, īpaši fiziskā ziņā. Ceru, ka tas neiespaidos komandu un fizisko formu. Vakar vakarā saņēmu fiziskās gatavības atskaiti, taču vēl nebija laika to apskatīt, jo bija par vēlu. Kā rādīja šārīta treniņš, spēlētāju motivācija ir laba, un ceru, ka šajā spēlē parādīsim to pašu cīņasgaru, kāds bija arī Ļubļanā."

Vitālijs Maksimenko: "Vispirms vēlētos apsveikt iedzīvotājus valsts dzimšanas dienā! Ja runā par izlasi, tad, jā, esmu diezgan priecīgs par to, ka esmu sasniedzis 50. spēli. Tas ir diezgan liels skaits. Debitēju 2013. gadā Japānā Starkova vadībā. Nospēlēju 20 minūtes, zaudējām. Arī tas – debija – bija spilgts brīdis. No vislabākajām spēlēm gribētos atcerēties vārtu guvumu pret Ukrainu [galotnē izraujot 1:1]. Tā bija pārbaudes spēle, taču emocijas bija foršas."

Vai komandā kā īpaši atzīmējāt 18. novembri?
Maksimenko: "Iepriekšējā nedēļā noskatījāmies filmu ["Dvēseļu puteni"], taču šodien nekā īpaša nebūs, jo vajadzēs gatavoties spēlei. Bija pirmsspēles treniņš, tagad brauksim uz viesnīcu atpūsties un koncentrēsimies spēlei."

Sacījāt, ka atskaiti vēl neesat redzējis, bet vai ir kādi mazi savainojumi?
Stojanovičs: "Līdz šim neviens nav sūdzējies par savainojumiem, taču šeit tas reizēm notiek pēdējā brīdī. Nebūšu pārsteigts, ja vēl [piesit pie galda] būs kādas sūdzības. Jaunu savainojumu nav, bet dažiem spēlētājiem bija kādas problēmas vēl pirms Slovēnijas spēles, taču, runājot ar šiem puišiem, viņi sacīja, ka vairs nekādu sāpju nav. Līdz šim brīdim viss savainojumu ziņā ir kārtībā."

Austrija ieradīsies bez virknes labāko spēlētāju. Pirmkārt, ko tas nozīmē mums? Otrkārt, vai mēs spēlēsim labākajā sastāvā vai skatīsieties kādus mazāk spēlējušus futbolistus nākotnei?
Stojanovičs: "Sākšu ar jautājuma pēdējo daļu. Nezinu, kurš vēl bez manis būtu tik daudz rotējis sastāvu. Rotācija ir nepārtraukti, joprojām meklējam optimālo vienpadsmitnieku. Rīt to nedarīsim, jo varbūt došu iespēju tiem, kuriem līdz šim nav bijis tik daudz minūšu laukumā. Tomēr iemesls nebūs Austrijas līderu nespēlēšana, jo Austrija jebkādā sastāvā ir starp labākajām komandām mūsu grupā. Protams, bez Arnautoviča, Zābicera, Baumgartlingera būs citādi. Īpaši bez Zābicera, kurš, manuprāt, ir galvenais spēlētājs gan Austrijas izlasē, gan arī "Leipzig".

Ko tas nozīmē mums? Tas var būt mānīgi. Saprotams, ka tiem, kuri spēlēs līderu vietā, būs liela motivācija parādīt galvenajam trenerim, ka viņi ir gatavi iziet pamatsastāvā. Varam sagaidīt maksimāli koncentrējušos pretiniekus. Iespējams, būs vieglāk, taču arī līderu aizvietotāji gribēs sevi pierādīt. Vēl gribu piebilst, ka par vīziju nākamajam septembrim sāku domāt jau iepriekš, nevis tikai tagad. Varat redzēt, ka jau vairākās spēlēs sūtīju laukumā tādus spēlētājus, kuriem līdz tam iespēju nebija tik daudz. Tādu spēlētāju bija daudz, viņi lēnām gūst pieredzi. Arī Slovēnijā bija divi vai trīs tādi spēlētāji. Tā ka es to daru jau kādu laiku."

Kāds ir sausais atlikums no Slovēnijas spēles? Varbūt arī kluba biedri no Ļubļanas "Olimpija" jau rakstīja un kaut ko teica?
Maksimenko: "Spēlē, protams, bija pozitīvas epizodes, ja salīdzina ar pirmo spēli mājās [0:5]. Gan labāk nospēlējām aizsardzībā, gan veidojām pretuzbrukumus, gan bija momenti. Varējām nospēlēt neizšķirti. Kādā epizodē mums nepaveicās, kādā varbūt paveicās. No komandas neviens īpaši nerakstīja, pirms spēles gan – novēlēja veiksmi, teica, ka noteikti skatīsies spēli."

Izbaudīji, ka Ļubļanā varēji spēlēt savā mīļākajā pozīcijā – aizsardzības centrā, nevis malā?
Maksimenko: "Jā, noteikti (smaida). Domāju, ka gan es pats jutos labāk, gan arī visa komanda jutās labāk."

Iepriekš bieži teicāt, ka spēlētājiem ir pašatdeves problēmas un būs jauni iekšējās kārtības noteikumi. Vai redzat, ka kopš to ieviešanas ir vērā ņemams uzlabojums?
Stojanovičs: "Jā, es to redzu. Vienmēr runāju atklāti, īpaši šeit – reizēm runāt atklāti šeit nav labi, taču es turpināšu tāds būt. Uzlabojumi ir dažādos veidos: gan laukumā, gan ārpus tā. Varbūt tas vēl nav manāms ar neapbruņotu aci, bet redzu, kā viņi izturas cits pret citu, kā ciena cits citu. Redzēju to jau Izraēlā, pēc Polijas spēles. Mums tie ir lieli soļi uz priekšu, jo sākumā bija smagi. Ceru, ka turpināsim tādā garā un komandā izveidosim kā pareizo mikroklimatu, tā arī izveidosim īsto hierarhiju. Ceru, ka lēnām ejam pareizajā virzienā."

Pēc spēles jums bija daudz interviju, sarunu ar slovēņu medijiem, treneriem, spēlētājiem. Kādas bija atsauksmes par Latvijas izlasi?
Stojanovičs: "Interese bija milzīga. Nezinu, vai realitātē apzināties to, bet šīs trīs dienas bija ļoti pozitīvas. Viņi mūsu komandu salīdzina ar to, kāda tā bija jūnijā, un redz, ka progress ir liels. Īpaši laukumā, taktikā. Pozitīvi vārdi bijuši gan no žurnālistiem, gan Slovēnijas Futbola asociācijas prezidenta, viceprezidenta, gan arī spēlētājiem. Viņi atzina, ka bijām labi sagatavoti un radījām lielas problēmas. Viņi uzskata, ka ja mēs paši nebūtu iesituši savos, tad viņiem būtu bijis ļoti grūti gūt vārtus. Ne pārāk tam piekrītu, jo viņiem bija arī citas iespējas, taču reizēm bumba vienkārši neiet vārtos. Un, ja Oblaks nebūtu izglābis, mēs varbūt būtu paņēmuši punktu. Svarīgākais ir tas, ka jau no paša sākuma bijām pietiekami kompakti un spēlētāji laukumā atdeva visu. Pozitīvas atsauksmes bija gan no Slovēnijas, gan arī citām valstīm, kurās esmu strādājis. Taču tā ir tikai viena spēle. Mums tas ir jārāda visu laiku, un tikai tad varēsim runāt par lielu progresu."

Kā spēlētāji uztver to, ka Austrija brauks bez saviem līderiem?
Maksimenko: "Uzzinājām to no interneta. Austrija tik un tā ir ļoti stipra komanda. Zinu, ka uz soliņa tajā sēž tāds spēlētājs kā Karims Onisivo no "Mainz", ar kuru kopā spēlējām "Mattersburg". Zinu, kāds viņam ir līmenis, un arī citiem spēlētājiem no "Top" līgām ir tāds pats līmenis. Viņiem tā būs iespēja parādīt sevi trenerim, lai tiktu uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Tā būs viņu iespēja, un viņi noteikti spēlēs uz maksimumu. Varbūt pat būs vēl grūtāk."

Par laimi novembris ir diezgan silts, nav arī nokrišņu – nedz sniega, nedz lietus. Kādā stāvoklī ir laukums?
Maksimenko: "Diezgan labā stāvoklī. Domāju, tādā pašā stāvoklī, kāds bija Ļubļanā. Varbūt nedaudz par smagu, bet arī Austrijai būs tāds pats laukums. Nevaram sūdzēties."

Ko varam sagaidīt no Austrijas izlases?
Stojanovičs: "Bez šiem spēlētājiem izlases izskats būs pilnīgi cits. Grūti raksturot šo jauno komandu, kura būs rīt. Taču vispirms jāpārliecinās, ka viņu tiešām rīt nebūs. Varu runāt par to Austriju, kādu esmu redzējis līdz šim. Noteikti labākā komanda grupā. Sākumā bija dažas neveiksmes – zaudējums mājās poļiem, tad ievērojams zaudējums Izraēlā ar 2:4 -, bet pēc tam viņi ir uzvarējuši gandrīz visus, vienīgi neizšķirts Polijā. Ļoti laba komandas saskaņa un vairāki ļoti spēcīgi spēlētāji. Zābicers, Arnautovičs, Dragovičs aizsardzībā, Lazaro flangā, Baumgartlingers vidusdaļā – daudz spēlētāju, kuri spēlē augstākajā līmenī un kuri ikdienā aizvada ļoti augsta tempa mačus. Izņemot Arnautoviču no Ķīnas, gandrīz visi pārējie spēlē Vācijas Bundeslīgā, Eirokausos. Ļoti laba komanda, labākā šajā grupā, un tikai sliktā sākuma dēļ Austrija uz finālturnīru netika vēl agrāk. Apsveicu Fodas kungu un visu Austrijas izlasi ar kvalificēšanos."