Latvija izrauj kaujiniecisku neizšķirtu
vārtu guvuma.
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Latvijas futbolisti trešdien cīnījās neizšķirti 1:1 savā laukumā Pasaules kausa (PK) izcīņas mačā pret Izraēlas valstsvienību. Vārtus viesiem cīņas 50. minūtē guva Josi Benajuns, savukārt latviešiem neilgi pirms pamatlaika beigām precīzs bija Vladimirs Koļesņičenko.
Maču nedaudz aktīvāk uzsāka Izraēlas futbolisti, taču pirmā reālā vārtu gūšanas iespēja cīņas septītajā minūtē pēc stūra sitiena izspēles radās mūsu futbolistiem. Soda laukuma burzmā acīgākais cīņā par bumbu izrādījās iepriekšējā mača vārtu autors Deniss Ivanovs, kuram pavisam nedaudz pietrūka precizitātes lai izvirzītu mājiniekus vadībā. Pirmajās 15 minūtēs izraēlieši ne ar ko īpašu nepārsteidza, un notikumi vairāk risinājās centra zonā. Viesi, tostarp arī viņu līderis Josi Benajuns vien epizodiski apliecināja savu augsto vietu FIFA reitingā, reizēm kļūdoties gaužām vienkāršās situācijās.
Puslaika otrajā pusē jau tā ne pārāk notikumiem bagātā spēle izvērtās vēl miegaināka. To nedaudz atdzīvināt izdevās tieši Latvijas futbolistiem pēc Genādija Soloņicina un Ģirta Karlsona bumbas pāradresēšanas Izraēlas izlasi no vārtu zaudējuma pēc Andreja Rubina sitiena glāba tikai viesu vārtsarga Dudu Aouates lieliskais sniegums. Drīz pēc tam Barda apspēlēja Denisu Kačanovu un izdarīja sitienu, kuru spēja atvairīt Andris Vaņins.
Cīņas nākamās 45 minūtes sākās ar viesiem ļoti tīkamu notikumu – vārtu guvumu. Cenšoties pārķert bīstamu zemo piespēli soda laukumā, Kačanovs „uzlika” bumbu pa sitienam Benajunam un „Liverpool” zvaigzne ar precīzu sitienu vārtu augšējā stūrī izvirzīja vadībā savu komandu.
61. minūtē Aleksandrs Starkovs veica dubultmaiņu, sūtot laukumā Aleksandru Cauņu un Kristapu Grebi. Laukuma saimnieki, cenšoties izbēgt no trešā zaudējuma pēc kārtas, pakāpeniski aktivizējās pārņemot iniciatīvu centra zonā. Spēlējot kā "pirmais numurs" mūsu komanda nemaz neizskatījās sliktāk par izraēliešiem, droši kontrolējot bumbu un nedodot pretiniekiem īpašas iespējas pretuzbrukumos. Pāris panikas mirkļi gan pāršalca pie izraēliešu vārtiem, bet izveidot reālu vārtu gūšanas iespēju latviešiem ilgstoši neizdevās.
Piecas minūtes pirms pamatlaika beigām viesiem radās otra reālā vārtu gūšanas iespēja, pēc kuras Bardas sitiens atrada ceļu Vaņina "cietokšņa" vārtu pārliktnī. Šoreiz apstiprinājās paruna - neiesit tu, iesit tev. Nākamajā uzbrukumā Aleksandrs Cauņa teicami apspēlēja sedzēju, iedeva bumbu Rubinam, kurš iespēlēja bumbu soda laukumā Vladimiram Koļesņičenko. Pēdējais ar pirmo pieskārienu raidīja bumbu Izraēlas vārtos.
Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēle
Latvija – Izraēla 1:1 (0:0)
Vārti: Benayoun (50’), Koļesņičenko (90')
Latvija: Vaņins, Ivanovs, Gorkšs, Kļava, Kačanovs, Soloņicins (Višņakovs 75’), Astafjevs, Koļesņičenko, Rubins, Karlsons (Grebis 61’), Perepļotkins (Cauņa 61’).
Izraēla: Aouate, Ben Haim, Alberman, Golan (Sahar 83'), Saban, Ben Dayan, Benayoun, Barda (Buzaglo 90'), Keinan, Toama, Kayal (Ohayon 67’)
Labi, tagad mums nav ko tur darīt, bet uzspēlēšana ar tādiem grandiem kā Spānija, tas jau ir milzīgs notikums..
P.S. Nesen biju Turcijā un turienes cilvēki vēl tagad ar godbijību atceras Māra Verpakovska vārdu.
uj, kā sasmidinaji, draugs
Nu labi ka tā, skaisti iesitām! Bet gribās teikt, ka spēle daudz saturīgāka šodien un bijām pelnījuši uzvaru, diemžēl nesanāca!
Skatītāji ar gana daudz! Atbalstu vajaga izlasei!
Grūti būs tālāk, bet jākapā!
SARAUJ!!!
Visi domāja, ka Latvijai nav ko darīt arī Eiropas čempionātā, bet pat nāves grupā spējām pakutināt nervus gan Vācijai, gan Čehijai! Kāpēc lai mums Pasaules čempionātā nebūtu ko darīt? Tas ka mēs tur nenokļūsim- protams, tas visiem par 99,9% ir skaidrs, bet lai mums tur nebūtu ko darīt? Nu nē!
Jā, Māris, ja nemaldos 2003. gadā tikai kronēts kā labākais virslīgas uzbrucējs.