Stojanovičs: "Sofijā saņēmu vairāk, taču nauda nav galvenā - pat ne tuvu"

Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks: "Kāpēc šis treneris? Nav noslēpums un jau daudz ir diskutēts par trenera izvēles iemesliem, taču gribētu uzsvērt būtiskāko, kas, manuprāt, stāv pāri visam. No manis pa labi ir [talismans] Vilks. Vilks, kurš iemieso nacionālās izlases vērtības, un tās ir trīs: cīņas gars, vienotība un lepnums. Un no manis pa kreisi ir treneris, kuram šodien gribam oficiāli uzticēt un pilnībā uzticamies, ka viņš šīs vērtības ne tikai iznesīs pats, bet arī spēs iemiesot Latvijas futbola izlasē un Latvijas futbolā kā tādā. Slaviša mums asociējas ar ļoti mērķtiecīgu un ambiciozu cilvēku, un ticam, ka viņa personīgās un trenera kvalitātes, viņa profesionalitāte mums ļaus ne tikai apliecināt cīņas garu un vienotību komandā un futbolā, bet arī ļaus cīnīties par trešās vērtības – lepnuma – piepildīšanos un materializēšanos. Un tas vairs nebūs nekas nostaļģisks vai tāls. Tā būs dzīva un spēcīga vērtība.

Valdes priekšā treneris oficiāli stāsies 18. martā, kad tiks diskutēts un tiks konkrēti izvirzīts sportiskais mērķis šajā ciklā, bet pamatmērķis, kāpēc esam vienojušies ar Slavišu, ir ilgtermiņa mērķi. Ir noslēgts ilgtermiņa līgums uz trīs gadiem, un mūsu mērķis ir stiprināt un veidot ilgtermiņā konkurētspējīgu izlasi, kas spēj sasniegt arī augstākus sportiskos rezultātus. Nav nekādas jēgas liriski izpausties, kādā situācijā esam un kādi bijuši mūsu nesenie rezultāti. Šobrīd varu apliecināt tikai to, ka esam pārliecināti, ka šī trenera mērķtiecība, ambiciozitāte un profesionalitāte futbola jautājumos noteikti mums palīdzēs sasniegt rezultātus ilgtermiņā."

Latvijas futbola izlases galvenais treneris Slaviša Stojanovičs: "Beidzot pienākusi nedaudz saulaināka diena. Ir jauki būt atpakaļ Rīgā – būt pazīstamā vietā un redzēt pazīstamus cilvēkus. Pirms runāt par mūsu nākotnes plāniem vispirms atskatīšos uz to, kas notika iepriekšējos mēnešos, jo bija tik daudz dažādas informācijas, tik daudz nepatiesas informācijas. Decembrī saņēmu zvanu no LFF prezidenta Gorkša par to, kāda būtu iespēja strādāt Latvijas izlasē. Tobrīd biju Bulgārijas lielākā kluba Sofijas "Levski" treneris un, protams, bija diezgan neiespējami pievienoties komandai, jo man bija līgums līdz maija beigām. Mana vēlme bija līgumu atstrādāt līdz galam un pabeigt manu darbu "Levski", jo vēlējāmies iegūt pēc iespējas augstāku vietu un tikt Eirokausos – ja iespējams, kļūt par čempioniem. Pēc Jaunā gada pārmaiņas klubā, jaunā filosofija un jaunā vīzija lika lauzt līgumu un tad uzsākām sarunas ar LFF, un februāra beigās parakstījām līgumu. Bija daudz dažādas informācijas, dažādu viedokļu, bet patiesība ir tāda.

Neesmu tas, kuram patīk salkanas runas un klišejas, taču reizēm arī es vēlos tās pateikt: man ir ļoti liels gods būt Latvijas izlases galvenajam trenerim. Un tā ir arī liela iespēja un pienākums. Šī nav pirmā reize manā dzīvē, kad esmu izlases galvenais treneris, un šī nav pirmā reize, kad strādāju izlasē [Stojanovičs ir vadījis Slovēniju un bijis AAE štābā – A.S.]. Tāpēc zinu izlases iezīmes un to, cik specifisks šis darbs ir. Un centīšos to veikt labākajā iespējamajā veidā, palīdzot Latvijas futbolam pamest nepatīkamo stāvokli, kādā tas ir šobrīd. Zinu un arī jūs visi zināt, ka šobrīd visiem ir ļoti smagi un mums ir jāizrāpjas no šīs situācijas, jāgūst labāki rezultāti. Līgums ir uz trim gadiem, un šo trīs gadu laikā vēlamies sasniegt labus mērķus un iesaistīt jaunus spēlētājus, kuri būs vēlmes un atdeves pilni nacionālajā izlasē. Spēlēšana valstsvienībā ir augstākais gods, kāds var būt spēlētājam. Un ir svarīgi, lai katru reizi, ejot laukumā, tiktu atdoti visi 100% un tiktu parādīts visiem, ka tev patiešām rūp izlase. Man nepatīk daudz runāt – mums ir jārunā laukumā!"

- Vai ir skaidrība par asistentiem, treneru štābu?
- Tas joprojām ir nedaudz atvērts jautājums, bet līdz nedēļas beigām viss būs kārtībā. Veicu vairākas pārrunas ar vietējiem treneriem, tādēļ man vēl ir jāpieņem lēmums. Pirmajā nometnē būs divi ārzemju asistenti: viens no Serbijas un viens no Slovēnijas. Taču nākamajā periodā kopā ar mani būs tikai viens, savukārt pārējie būs no Latvijas. Visam kam pietrūka laika, taču līdz nedēļas beigām pieņemšu lēmumu. Zinu, ka asistenti ir būtiska problēma. Parasti man tādu ir vairāk, taču izlašu specifika un budžets ir atšķirīgs no klubiem, tādēļ mums ir jāatrod risinājums. Esmu diezgan tuvu tam.

- Parakstījāt ilgtermiņa līgumu: kāda būs filosofija pret jaunajiem spēlētājiem? Šajā sastāvā, piemēram, ir Tobers, taču atgriezusies arī virkne pieredzējušo, kā Laizāns, Višņakovs.
- Attiecībā pret izsauktajiem spēlētājiem: dažus no viņiem es zinu ļoti labi, dažus – ne tik labi. Jaunajā sezonā ir bijusi aizvadīta tikai viena kārta. Biju visai pārsteigts, jo, pirmkārt, daudzi spēlētāji, kurus vēlējos redzēt, bija uz soliņa. Nevis viens, bet vairāki. Un, otrkārt, vairāki spēlētāji, kuri man tika rekomendēti kādā pozīcijā, laukumā spēlēja pilnīgi citā pozīcijā. Tādēļ man komandā vajadzīgs pareizs līdzsvars un jāizvēlas īstais kompromiss, lai atrastu labāko risinājumu tieši šim posmam. Analizējot visas lietas un iepriekšējās spēles – jo īpaši vietējā čempionātā pagājušajā gadā -, nebiju priecīgs par redzēto.

Tiem, kuri tagad ir komandā, būs jāmaina daudzas lietas, lai būtu manā komandā [arī turpmāk]. Daudz jauno savukārt ir ārzemēs, taču viņi joprojām ir akadēmijās – "Sampdoria", "Bayern", "Koln" un citu pazīstamu klubu akadēmijās. Mana vēlme ir komandā iesaistīt jaunas asinis, jaunus motivētus puišus, kuri cīnīsies par izlases kreklu. Līdz šim esmu redzējis degsmes trūkumu, entuziasma trūkumu – izlasē tā nedrīkst būt. Tas [izlase] ir augstākais brīdis jebkura spēlētāja karjerā. Cerams, ka tie, kuri spēlē ārzemēs un ir ļoti labos klubos, iemācīsies to, ko nozīmē būt par futbolistu, un viņi izlasē ieradīsies ar īstu vēlmi un atdevi strādāt. Tagad ir pārejas posms. Man ir jāsaprot, kuri pieredzējušie spēlētāji spēs pieņemt jaunās lietas un jaunās metodes un kuri vēlēsies cīnīties par šo kreklu. Un tāpat būs jāsaprot arī tas, kuri jaunie būs gatavi uzreiz vai kuri varbūt būs gatavi nākamajām nometnēm.

- Iepriekšējie treneri nespēja trīs mačos uzveikt Fēru salas, divās spēlēs – Andoru un pamanījās zaudēt arī Gibraltārā. Kādi ir galvenie iemesli uzskatīt, ka rezultāti jūsu vadībā būs labāki?
- Ja es zinātu, būtu mierīgāks. Tevis nosauktie ir fakti, un tagad mums visiem ir jādomā, kas ir jādara. Jo īpaši spēlētājiem. Visu cieņu šīm nosauktajām komandām, bet futbola līmenis Latvijā ir augstāks nekā šajās valstīs. Mums ir jāatrod risinājums un iemesli, kādēļ notika tā. Nekad nerunāju par pagātni un maniem kolēģiem, es tikai analizēju redzēto. Šajās spēlēs, kuras skatījos kopā ar saviem asistentiem, pat televizora ekrānā redzēju iedvesmas, entuziasma un disciplīnas trūkumu. Negribu teikt, ka viņiem nerūpēja, taču tā šķita, ka daži no viņiem spēlēja tikai tādēļ, ka tika izsaukti uz izlasi – izdarīja savu darbu un gāja mājās. Tas nav iespējams! Šajā līmenī tas nav iespējams. Spēlējot izlasē, tu spēlē pret katras valsts labākajiem spēlētājiem, nevis kaut kādiem viduvējiem spēlētājiem. Un izlases attīstās – pat tās valstis, kas varbūt bija eksotiskas pirms desmit gadiem, sāk krāt punktus, aizvadīt labas spēles un būt ļoti konkurētspējīgas. Šis ir izšķirošais brīdis, kad mums ir jāsaprot, kur esam, un jāatgriežas pie pamatiem, jāpilda pamatlietas. Jāsaprot, kādēļ futbolisti spēlē futbolu. Ja negribat cīnīties un atdot visus 100%, jo šeit jūs pārstāvat nevis sevi, bet gan visu valsti.

- Pirmkārt, kurš palīdzēja veidot kandidātu sarakstu? Otrkārt, ja redzējāt, ka spēlētājiem trūcis iedvesmas un vēlmes, kādēļ sastāvā gandrīz nav izmaiņu?
- Atbildot uz pirmo jautājumu: tikos ar klubu sporta direktoriem, runāju ar prezidentu un citiem cilvēkiem par sastāvu. Gala lēmums piederēja man, bet uzklausīju arī citus viedokļus. Man nebija iespējas runāt ar pilnīgi visu Virslīgas klubu direktoriem un treneriem, bet es to izdarīšu. Kādēļ šāds sastāvs, ja redzēju disciplīnas un iedvesmas trūkumu? Tādēļ, ka mēģināšu viņiem dot vēl vienu iespēju. Dot iespēju spēlēt pēc maniem noteikumiem. Ja viņi tos pieņems, tad viss būs kārtībā. Ja ne, tad būs cita runa. Nesaku, ka citi treneri savu darbu neveica labi. Viņi neapšaubāmi centās izdarīt labāko. Bet es centīšos ieviest manu filosofiju, ja tas būs iespējams. Latvijas futbolā šobrīd nav daudz spēlētāju, kuri būtu ārzemēs un tur spēlētu. Mums ir jāciena jebkurš labs spēlētājs un jādod viņiem iespēja, bet viņiem tas arī būs jāpierāda katru reizi, kad dosies laukumā. Nevaru kādu izslēgt no saraksta tikai tādēļ, ka kāds man teica, ka viņš ir tāds un tāds. Man vispirms ir jāredz, kā viņi pildīs manus noteikumus tehniskā un taktiskā ziņā. Vēl kas, dažās pozīcijās mums nemaz nav alternatīvu, jo Virslīgā šajās pozīcijās spēlē daudz ārzemnieku. Arī tas ir starp iemesliem.

- Pirmkārt, cik daudz pirmssezonas spēļu redzējāt? Otrkārt, kāds bija iespaids par līmeni Virslīgas 1. kārtā?
- Redzēju dažas [pirmssezonas] spēles un iepriekšējā nedēļā redzēju divas spēles čempionātā. Kā lai pasaka: infrastruktūra ziemas periodā ir nedaudz dīvaina. Spēlēts tiek lielākoties treniņlaukumos. Taču tāda ir realitāte, un mums tā ir jāpieņem. Tas ir pilnīgi atšķirīgs līmenis, ja tiek spēlēts uz dabīgā vai mākslīgā seguma. Kā jau teicu, biju diezgan pārsteigts par šīm divām spēlēm, jo spēlētāji, kurus devos skatīties, lielākoties bija rezervē vai citās pozīcijās. Nevēlos būt pārāk kritisks, bet pēc pirmās kārtas biju visai noraizējies. Ceru, ka tas ir tikai čempionāta sākums – smagas kājas, mākslīgie laukumi utt. Ceru, ka nākamajās kārtās būs daudz labāk.

- Ja mūsu situācija ir tāda, kādi bija galvenie iemesli, kādēļ izvēlējāties vadīt tieši Latvijas izlasi?
- Tas pirmām kārtām ir liels izaicinājums. Daudzi no šiem spēlētājiem var būt labāki. Virkni no viņiem esmu trenējis, un tāpat, strādājot "Riga", citus spēlētājus vēroju citos klubos. Latvijā ir tāda specifika, ka klubi tiek mainīti ik pa sešiem mēnešiem un visi spēlētāji karjeras beigās būs uzspēlējuši visos Virslīgas klubos. Pieņēmu šo darbu, jo par šo iespēju runājām jau pagājušā gada maijā. Esot šeit, jutu un joprojām jūtu, ka varam kaut ko izdarīt un nostādīt izlasi pareizajā virzienā. Nekādu garantiju šajā sporta veidā nav, bet centīsimies to izdarīt. Tas man ir liels izaicinājums – patiešām! -, un man bija arī citas izvēles iespējas, taču beigās izlēmu nākt uz šejieni. Ceru, ka tas viss izvērtīsies labi gan man, gan visam Latvijas futbolam.

- Daudzi spēlētāji ir 29 gadus veci vai vecāki, dažiem ir pat 34 un 35 gadi, kuriem pēc trim gadiem tādējādi būs jau 38. Ja būvējat jaunu komandu, vai tas nozīmē, ka kvalifikācijas vidū mums būs pilnīgi cits sastāvs?
- Ja sapratu pareizi, uz šo jautājumu jau atbildēju. Varbūt jūs neklausījāties, taču atkārtošu vēlreiz. Pirmkārt, mēs ejam soli pa solim. Nezinu, ko jūs gaidījāt – ka nomainīšu visu sastāvu un izsaukšu jauniešus, kuri nespēlē savos klubos? Šobrīd esam pārejas posmā. Amatā esmu bijis 14 dienas. Meklējām spēlētājus, kuri varētu būt labākie konkrēti šai nometnei. Nerunāju par nākamo nometni, par septembra nometni, par novembra nometni. Es tā neteicu. Runāju par šo konkrēto nometni. Ārzemēs ir daudz spēlētāju, kuri ir ļoti labu klubu akadēmijās, un ceru, ka viņi būs gatavi pēc iespējas drīzāk. Taču viens ir spēlēt akadēmijās vai U21 komandās – piemēram, "Primavera" Itālijā -, kad jāsacenšas pret sava vecuma un savas fiziskās sagatavotības spēlētājiem. Un pavisam kas cits, kad jāspēlē pret futbolistiem ar 100 maču pieredzi izlasē vai futbolistiem, kuri ir labāk gatavi fiziski vai tehniski.

Komanda ir jāatjauno. Kā jau teici, ir daudz salīdzinoši vecu spēlētāju, kuri pēc trim gadiem, protams, būs vēl vecāki, bet šobrīd nevaram teikt, ka viņš ir vecs un tādēļ nevar būt komandā. Mūsu skatījumā ir tikai divu veidu spēlētāji: labi un ne tik labi spēlētāji. Es nebaidos komandā iekļaut jaunus spēlētājus. Esmu trenējis vairākus jaunos spēlētājus, kuri pie manis spēlēja 16, 17, 18 gadu vecumā un tagad spēlē vadošajās līgas un vadošajos klubos. Nesaukšu vārdus, jo tas nav būtiski, bet varat tos pārbaudīt. Šī ir izlase, tas ir cits līmenis. Es ceru, ka labos klubos esošie spēlētāji pēc iespējas drīzāk sāks spēlēt arī savu klubu lielajās komandās. Šajās divās spēlēs, kuras redzēju Virslīgā, piefiksēju arī vairākus jaunos no "Jelgavas", no "Liepājas", kuri varētu būt interesanti nākotnē. Mēs varam nomainīt visu sastāvu un riskēt ar šo kvalifikācijas ciklu, bet ko pēc tam? Varu to darīt tad, ja spēlētāji par 100% ir gatavi būt šajā līmenī. U19 un U21 izlasēs ir talantīgi spēlētāji – skatos arī šīs spēles. Ceru, ka viņi pietiekami drīz sāks spēlēt savos klubos.

- Pirmkārt, kādā pozīcijā redzat Toberu? Otrkārt, kurš būs pamatvārtsargs? Treškārt, ar kādu izvietojumu mēs varētu spēlēt?
- Kas attiecas uz Toberu, līdz atbraukšanai viņu nezināju. Runājot ar vairākiem klubu direktoriem, ar prezidentu un citiem Latvijas futbola pazinējiem, viņi teica, ka viņš ir ļoti talantīgs spēlētājs un lai es viņu pavēroju. Zinu, ka viņš lielākoties spēlē kā centra pussargs, bet tagad viņu mēģina iespēlēt aizsardzībā. Redzēju, ka viņš ir talantīgs spēlētājs, un tādēļ viņš ir sarakstā. Godīgi sakot, šobrīd viņu vairāk redzu vidējā līnijā, jo tajā mums ir lielāks spēlētāju iztrūkums, kamēr aizsardzībā izvēles iespēju ir vairāk. Runājot par vārtsargiem, zinu situāciju un to, ka Vaņins visu laiku bijis izlases pamatsastāvā, ka Šteinbors aizvada labu sezonu un ka Ozolam bija ļoti laba iepriekšējā sezona. Ozols Slovēnijā bija uz medicīniskajām procedūrām sava savainojuma dēļ, un gaidām viņu atpakaļ. Šajā sakarā man būs jārunā ar vārtsargu treneri – šobrīd nevaru atbildēt, kurš ir pirmais vai otrais numurs. Lēmums būs jāpieņem kopīgi – vārtsargu treneris ieteiks, bet galavārds būs man. Ir labi, ka mums ir pieredzējis vārtsargs un arī vārtsargs, kurš ir labā formā. Spēles sistēma? Man ir jāizlemj, taču laika bijis maz. Droši vien tā varētu būt 4-2-3-1, bet pamēģināsim arī, kā izskatīsies sistēma ar trim centra aizsargiem, jo daži spēlētāji savos klubos spēlē šādās sistēmās – jo īpaši Ošs, reizēm arī Maksimenko. Iespējas ir dažādas, bet drīzāk 4-2-3-1.

- Kuriem spēlētājiem no šā sastāva būtu iespēja cīnīties par vietu, teiksim, Slovēnijas izlasē?
- (Iesmejas) Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Protams, ir daži čaļi, kuri varētu būt konkurētspējīgi arī Slovēnijas izlasē. Ļoti labi zinu Slovēnijas spēlētājus un vakar arī skatījos Slovēnijas izlases preses konferenci, kurā tika nosaukts viņu sastāvs. Nepateikšu neko jaunu, sakot, ka viņiem ir ļoti laba komanda un ka viņiem ir spēlētāji no "Atalanta", Madrides "Atletico", Kijevas "Dynamo", Bratislavas "Slovan", "St.-Etienne", Sanktpēterburgas "Zenit", Maskavas "Spartak" [no Maskavas CSKA – A.S.] – daudz labu spēlētāju. Mums ir savs stāsts, un mums ir jāsaprot, ka grupa ir ļoti smaga.

- Faniem patīk redzēt uzvaras, rezultātus, vārtu guvumus. Vai šobrīd ir iespējams runāt par šīm lietām, un kāds būs mērķis šajās divās spēlēs?
- Protams, ka fani, mediji un visi pārējie runā par rezultātiem un tos sagaida nekavējoties. Taču šobrīd runājam par mūsu faktiem, un iepriekš Latvijas komanda nespēja uzveikt izlases, kuras atrodas ranga apakšgalā. Tagad spēlēsim pret komandām, kuras atrodas daudz augstākās pozīcijās par mums. Protams, ka nevēlamies to saukt par attaisnojumu, taču centīsimies sakrāt pēc iespējas vairāk punktu un parādīt pēc iespējas labāku sniegumu. Rezultātu sakarā nekad nerunāju par tālu nākotni. Iesim soli pa solim, spēli pa spēlei. Pirmā būs ļoti smaga spēle, bet otrā – pat vēl smagāka. Labi zināt, kur un kā spēlē pretinieku spēlētāji. Un viņi savos klubos spēlē galvenās lomas. Viņi nav tikai šo klubu spēlētāji, bet gan līderi.

Nepārprotiet mani, ka tagad cenšos atrast attaisnojumus un atrunas, bet mums šobrīd ir jābūt reālistiem. Iesim soli pa solim. Vēl kas, rezultātu var vērtēt dažādos veidos. Viens – svarīgākais un izšķirošākais – ir punktu skaits, trofeju izcīnīšana. Bet otrs rezultāta veids ir jaunu spēlētāju izaudzināšana, modeļa un sistēmas veidošana nākamajām paaudzēm. Esam pozīcijā, kad vajag abus, tādēļ darbs būs divtik smags. Mums jākoncentrējas uz to, lai izmantotu katru situāciju un iespēju rezultātu panākt nekavējoties, taču, no otras puses, arī uz to, kā runājām preses konferences sākumā, lai iesaistītu jaunus spēlētājus un izveidotu modeli, sistēmu un konkrētu piramīdu un hierarhiju, kā to panākt nākamajām paaudzēm un kā izveidot Latvijas izlases filosofiju – ne šim brīdim, bet gan nākamajiem gadiem. Uz rezultātu var skatīties dažādi.

- Vai līguma finansiālie nosacījumi "Levski" bija labāki nekā Latvijas izlasē?
- Protams, nekādu šaubu!

- Cik reižu labāki?
- Nav korekti par to runāt. Taču es neesmu šeit naudas dēļ. Protams, ka visi strādājam par naudu, bet, ja salīdzinu ar pārējo, kas bijis manā dzīvē, šī lieta [nauda] nav svarīgākā. Pat ne tuvu. Kā jau teicu, man bija arī citi piedāvājumi. Mans mērķis ir izdarīt kaut ko labu šajā reģionā. Zinu mentalitāti – cerams, ka zinu -, un zinu, ka kaut ko varu panākt. Galvenie iemesli [piedāvājuma pieņemšanai] bija izaicinājums un darbs izlasē. Tas ir atšķirīgs līmenis no klubu futbola, un tajā ir jācīnās pret komandām ar virkni lielisku spēlētāju.

- Jūs pēc tautības esat serbs vai slovēnis?
- Esmu serbs, bet visu dzīvi esmu dzīvojis Slovēnijā, tā ka man ir Slovēnijas pilsonība.

- Tātad serbs no Slovēnijas.
- Jā, kaut kā tā. Tā nepārtraukti bijusi problēma. Serbijā esmu slovēnis, bet Slovēnijā esmu serbs. Varat izvēlēties, kuru variantu vēlaties. Mana māte un tēvs ir serbi, bet piedzimu Dienvidslāvijā. Tādēļ tobrīd par šīm lietām nedomājām, bet pēc deviņdesmitajiem gadiem, kā jau zināt paši no savas pieredzes, viss mainījās un viena vakara laikā bija jāizlemj, kas tu esi. Esmu pasaules pilsonis.

- Sacījāt, ka jaunajiem izlasē jāspēlē tad, kad viņi ir gatavi par 100%. Taču, piemēram, Mančestras "United" tikko uzvarēja PSG ar spēlētājiem, kuri droši vien nebija gatavi tam līmenim par visiem 100%. Vai jaunajiem nav jādod iespēja un jāļauj pieļaut kļūdas, tādējādi ļaujot viņiem nobriest?
- Tā ir cita situācija. Viņi pie iespējas tika savainojumu dēļ. Varbūt viņi pie iespējas tiktu arī bez citu savainojumiem un diskvalifikācijām, bet viņi atrodas klubā un treneris viņus var redzēt nepārtraukti – ja vien to vēlas. Viņš var runāt ar jauniešu treneriem un atrodas nepārtrauktā saziņā ar spēlētājiem. Es šeit esmu vien 14 dienas. Nepaskatījos visus spēlētājus, tas bija diezgan neiespējami. Zinu, ka ir talantīgi spēlētāji. Kā jau teicu, ja domājat, ka man ir bail izmantot jaunos spēlētājus, tad tā nav tiesa. Nesaukšu uzvārdus, taču tas ir fakts, ka daudz spēlētāju savās komandās esmu izmantojis jau 16-19 gadu vecumā – pat izlasē. Taču viņi līdz tam kaut ko parādīja, lai iespēju nopelnītu.

Ja runājam par to, ka spēlētājs ir vajadzīgajā līmenī, tas nozīmē, ka viņš zina, kā darīt savu darbu laukumā, kā uzvesties ārpus tā, kā sniegt intervijas, kā iejusties sociālajā vidē, ģērbtuvē utt. Tāds ir kvalitatīvs spēlētājs. Varbūt, ka jau esmu pieļāvis kļūdas sastāva izvēlē, varbūt, ka nākotnē pieļaušu arī citas kļūdas, bet centīšos lēmumus pieņemt pēc labākās sirdsapziņas. Un es nerunāju tikai par sevi, jo man palīdzēs arī asistenti un man vajadzēs arī vietējo treneru palīdzību – lai viņi man parādītu spēlētājus, lai viņi ar mani dalītos viedoklī un dotu padomus, jo es varbūt kaut ko neredzu. Taču šobrīd laika rūpīgai un skaidrai izvēlei bija tiešām krietni, krietni par maz. Lai iepazītu spēlētājus, vajadzēs laiku. Lielāko daļu laika – kādus 80% - būšu šeit [Latvijā] un nebraukšu atpakaļ uz mājām. Varbūt apciemošu arī kādus jaunos spēlētājus ārzemēs. Taču spēlētājus nevajag dalīt vecajos un jaunajos. Ja redzēšu 40 gadus vecu spēlētāju, kurš būs labāks par 18 gadus vecu, viņš spēlēs. Bet tad šim 18 gadus vecajam puisim būs paškritiski jāvaicā, kā tas ir iespējams, ka tas 40 gadus vecais spēlētājs ir labāks.

- Vai šīs "Levski" līguma situācijas un attiecīgi mazā laika dēļ neesam par 100% gatavi kvalifikācijai?
- Pat ja līgumu būtu parakstījis janvārī, man nebūtu pietiekami daudz laika, jo visi spēlētāji bija atvaļinājumā vai treniņnometnē. Spēlētāji ir jāpēta īstās čempionāta spēlēs. Nevis pārbaudes spēlēs, kad 30 un vairāk spēlētāju ierodas uz pārbaudi un otrajā puslaikā sastāvs mainās miljons reižu, kā dēļ nav iespējams ieraudzīt īsto bildi. Ir jāievāc visa informācija, visas rakstura īpašības, iekļaušanās sociālajā vidē utt. – tas ir liels darbs. Pat ja būtu parakstījis līgumu janvārī, situācija būtu tāda pati. Vai vēl sliktāka, ja būtu parakstījis decembrī, jo tad bija pārtraukums – spēlēja vien daži futbolisti, bet 80% bija atvaļinājumā. Tā nu tas ir.

- Cik aptuveni daudz laika veltījāt, lai pētītu Latvijas futbolistus un klubus?
- Tiklīdz izbeidzu līgumu ar "Levski", ķēros pie darbiem. Visa analīze un informācijas vākšana, lai labāk sagatavotos nometnei, aizņēma ļoti daudz laika. Manas vēlmes ir viena lieta, taču cita ir savainojumu, fiziskās formas problēmas, klubu maiņas un citas lietas. Šis bija diezgan ilgs mēnesis, bet arī ar to nebija gana, lai pagūtu visu izanalizēt.

- Vai zinājāt par Gorkša situāciju un radušos haosu Latvijas futbolā? Ja Gorkšs būtu zaudējis amatu, vai tas ietekmētu jūsu nākotni?
- Par to dzirdēju nedaudz vēlāk. Nevēlējos tikt iesaistīts šajās lietās, jo tā nav mana darba puse. Protams, ka visu laiku runāju ar prezidentu, un zināju, ka viņam tas bija sarežģīts posms un ka es varbūt nebūtu šeit, ja kaut kas notiktu. Nezinu, kas notiktu, ja viņš aizietu vai atnāktu cits prezidents – varbūt viņš man piezvanīs, varbūt ne, nezināju. Taču droši vien es [tādā gadījumā] nebūtu šeit bijis.

- Kā jau teicāt, jums bija arī citi piedāvājumi. Netrūka baumu par Dienvidkoreju, AAE, "Ludogorets". Cik daudz taisnības bija baumās, un cik nopietni bija piedāvājumi?
- Dažas baumas bija tiesa, dažas – pat ne tuvu. Tas arī viss. Daži piedāvājumi bija ļoti nopietni, bet svarīgi ir tikai tas, ka esmu šeit.

- Pirms diviem gadiem bijāt Gorkša boss, bet tagad viņš ir jūsu boss.
- Es zinu, kāda ir hierarhija, un man tā nav nekāda problēma. Mums bija laba saikne, kad viņš vēl bija spēlētājs. Tad viņš bija prezidenta amata kandidāts. Arī tagad mūsu starpā ir laba komunikācija. Es cienu noteikumus un hierarhiju, tādēļ man tā nav nekāda problēma. Saprotu viņa lomu un to, ka viņš hierarhijā ir virs manis.

- Vai pirms diviem gadiem jutāt, ka viņš varētu kļūt par prezidentu?
- Nē. Pirms diviem gadiem biju treneris, kurš centās ar "Riga" gūt labākos rezultātus. Zinu, ka tajā laikā viņš sāka vēlēties, ka kādu dienu viņš varētu būt prezidents, un reizēm viņš lūdza izlaist kādu treniņu, jo viņam bija kādas darīšanas šajā sakarā. Tas arī viss. Pārāk daudz par to nedomāju. Tā bija viņa dzīve un viņa lēmumi. Man svarīgākais bija tas, ka viņš bija komandas kapteinis un katru reizi laukumā atdeva visu labāko. Tajā sezonā viņš bija viens no labākajiem spēlētājiem manā komandā.

- Kuras ir jūsu mīļākās vietas Rīgā?
- Rīga ir ļoti jauka pilsēta, esmu gandarīts, ka esmu tajā atgriezies. Man nav īpašu vietu, taču man patīk ēst suši "Tokyo City" restorānā. Arī Vecrīga man ir iecienīta vieta, reizēm dodos arī uz Jūrmalu. Gribētu apmeklēt arī citas pilsētas – ceru, ka tam pietiks laika.

- Cik daudz zvanu no Slovēnijas saņēmāt pēc tam, kad kļuvāt par Latvijas treneri?
- Bija daudz zvanu, jo īpaši no žurnālistiem – gan Slovēnijas, gan Serbijas, gan Bulgārijas. Taču, šķiet, ka devu tikai vienu interviju – Serbijas laikrakstam. Un ļoti, ļoti īsu. Negribēju runāt. Runāsim tad, kad būs nepieciešams to darīt.

Latvijas izlases kandidātu saraksts