Nīderlande – milzu bumbas kontrole un problēmas abos laukuma galos

Lielākā bumbas kontrole visā Eiropā
Nīderlande pēc savas būtības ir komanda, kas ar bumbu daudz komfortablāk jūtas ātrās pārejās no aizsardzības uzbrukumā, kad ir iespēja izmantot brīvās zonas un ātros spēlētājus flangos. Attiecīgi tas nozīmē vai nu spēlēt no pretuzbrukumiem, vai spēlēt pret komandu, kura pati ļauj spēlēt brīvi un piedāvā tā saukto pāreju (transition) futbolu. To varēja redzēt arī Pasaules kausā, kad Nīderlande uzvaras pret Spāniju (5:1, 43%), Čīli (2:0, 36%) un Brazīliju (3:0, 42%) izcīnīja, ar bumbu esot krietni mazāk nekā pretinieces.

Toties pret nomināli vājākām komandām, kuras spēlē dziļā aizsardzībā, Nīderlandei nereti rodas lielas problēmas. Tas redzams arī cikla sākumā, kurā Nīderlandei visos trīs mačos bijis milzīgs teritoriāls un bumbas kontroles pārsvars – 66% pret Čehiju (1:2), 77% pret Kazahstānu (3:1) un 69% pret Islandi (0:2). Vidējais rādītājs ir 70,7%, kas pēc trim kārtām ir pārliecinoši labākais starp visām Eiropas kvalifikācijas turnīra dalībniecēm. 77% pret kazahiem ir lielākais rādītājs kādā no individuālām spēlēm, apsteidzot arī Beļģijas (75%) un Izraēlas (74%) sasniegtos pret Andoru. Toties vidējā sitienu skaita ziņā (16,3) Nīderlande ir tikai desmitajā vietā, turklāt šo statistiku krietni uzlaboja Kazahstānas spēle (29 sitieni) - pret čehiem un islandiešiem bija attiecīgi tikai 11 un deviņi sitieni.

% - Bumbas kontroles %, Piesp – precīzas piespēles, Sit – izdarīto sitienu skaits. Dati: UEFA.com

Islande izslēdz Sneideru no spēles
Maz ticams, ka A grupā būs kāda spēle, kurā Nīderlandei nebūs pārsvara bumbas kontrolē - ja nu vienīgi Stambulā -, taču pārējo izlašu ziņā ir izvēlēties, ko darīt tajā neilgajā laikā ar bumbu un ko iesākt, spēlējot bez tās. Piemēram, Kazahstānu Nīderlande salauza tikai vairākumā un mača izskaņā, taču šo spēli pieskaitīt pārējām neveiksmīgajām nebūtu korekti - Oranžajiem jau kopš pirmajām sekundēm bija nomācošs pārsvars, un tā būtu bijusi liela netaisnība, ja Kazahstāna dotos prom kaut ar punktu. Toties Islande savās mājās aizsargājās teju perfekti, un nīderlandieši izveidoja tikai divas vai trīs tiešām izcilas izdevības. Var spekulēt, ka Islande uzvarēja veiksmīgu vārtu dēļ, taču vismaz nezaudēt gan tā bija pelnījusi.

Islande necentās Nīderlandi presingot pa visu laukumu – lai arī epizodiski neiztika bez tā – un sagaidīja pretiniekus tuvāk laukuma centram, taču tajā pašā laikā arī neiespiedās savā laukuma pusē. Uzbrukumu iesākšana bez Sneidera palīdzības Nīderlandei ir hroniska problēma, un islandieši to lieliski izmantoja. Pirmkārt, abi centra uzbrucēji pieskatīja balsta pussargu Naidželu de Jongu un centra aizsargiem ļāva relatīvi brīvu vaļu. Otrkārt, tiklīdz bumbu saņēma de Jongs vai malējie aizsargi (kurus sedza malējie pussargi), nekavējoties tika izdarīts spiediens, bieži piespiežot spēlēt atpakaļ. Treškārt, ja uzbrucēji spēlēja dziļāk, centra pussargi darīja tieši pretēji – viņi sedza nevis savus pretspēlētājus, bet gan piespēles līnijas. Viņu uzdevums būtībā bija aiz savām mugurām paslēpt Sneideru.

Viens uzbrucējs pieskata de Jongu, otrs gatavs palīdzēt ielenkt de Jongu vai iet pretī Martinšam Indi - atkarībā, kuram Blinds izvēlēsies piespēlēt. Epizode beidzas ar Blinda piespēli de Jongam un viņa atspēli atpakaļ Martinšam Indi.

Sneiders meklē bumbu dziļāk laukumā, taču tiek aplenkts. Blinds atkal spēlē atpakaļ.

Taktikas izvēle gan nebija galvenā – protams, pati būtiskākā bija disciplīnas ievērošana bez bumbas, kas Islandei ilgu laiku bija ļoti augstā līmenī. Islandieši prata izsekot bumbas kustībai, allaž spējot noteiktos laukuma segmentos saglabāt tik nepieciešamo kompaktumu un skaitlisko vairākumu un sekmīgi pārgrupējoties arī pēc izprovocētajām tālajām un diagonālajām piespēlēm. Lielus laurus pelnījis arī komandas līderis Gilvi Sīgurdsons, kuram būtu jābūt uzbrūkošās spēles konstruktoram, taču šajā spēlē viņš bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ no spēles tika izslēgts pretinieku desmitais numurs Sneiders. Nespējot sagaidīt bumbas potenciāli bīstamajās zonās, Sneiders arvien biežāk bija spiests nākt tai pakaļ. Pēc pirmā puslaika viņš tika nomainīts – lai gan šoreiz Sneiders drīzāk bija upuris tam, ka partneri vienkārši nespēja viņu atrast.

Islandieši prasmīgi veido skaitlisko pārsvaru un piespiež Gregoriju van der Vīlu dot bumbu atpakaļ de Jongam, kurš ārpus kadra ir gandrīz vienā līnijā ar centra aizsargiem.

Četras shēmas trīs spēļu laikā
Ja par Nīderlandes demonstrēto sniegumu pēdējās četrās spēlēs gāžas liels kritikas vilnis, vienu gan ne jaunajam galvenajam trenerim Gūsam Hidinkam, ne spēlētājiem nevar pārmest. Katrā no spēlēm pie negatīva rezultāta ir meklēti veidi, kā lauzt spēles gaitu. Pret Itāliju (0:2) Nīderlande sāka ar 4-3-3, toties Čehijā Hidinks jau bija atgriezies pie shēmas 3-4-1-2, kas tik veiksmīga izrādījās Pasaules kausa finālturnīrā. Rezultātam esot 0:1 un komandai daudz kontrolējot bumbu, Hidinks jau pirmā puslaika beigās ziedoja vienu centra aizsargu un pārgāja atpakaļ uz 4-3-3. Pret Kazahstānu Oranžie sāka ar 4-3-3, tad pārgāja uz 4-4-2 (van Pērsijam spēlējot zemāk nekā Huntelāram) un pēc tam sekoja arī 3-5-2. Pret Islandi bija gandrīz identisks scenārijs, vienīgi 3-5-2 vietā sekoja ultra uzbrūkošs 3-4-1-2 ar Džeremeinu Lensu un Robenu flangos un van Pērsiju, Huntelāru un Fēru priekšējā līnijā.

Presē bieži pieminētais van Pērsija un Huntelāra konflikts pret Kazahstānu - van Pērsijs sit pats (bumba lido garām), nevis piespēlē tikko uz maiņu iznākušajam Huntelāram, par ko saņem komandas biedra kritiku. Ļoti iespējams, ka pret Latviju viņi abi dosies pamatsastāvā.

Sastopoties ar grūtībām iesākt uzbrukumus, apzināti vai improvizācijas veidā tika mainīta arī komandas pieeja. Pirmkārt, regulāri iniciatīvu uzņēmās Sneiders, nākot pakaļ bumbai un bieži sēžoties ļoti zemu. Otrkārt, kreisās malas aizsargs Delijs Blinds ir ļoti universāls spēlētājs, kurš labi lasa spēli un atkarībā no situācijas nepieciešamības varēja kļūt par papildus centra pussargu, atbrīvojot platību flangā. Paredzams, ka pret Latviju tieši viņš de Jonga vietā spēlēs kā balsta pussargs – savā pamatpozīcijā, kurā spēlē arī Mančestras "United" rindās. Treškārt, Blindu iepriekšējo spēļu beigās pārkvalificējot atpakaļ par centra pussargu (nevis viņam pašam no flanga dreifējot uz vidu), krietni augstāk laukumā tika ļauts darboties centra aizsargam Brunu Martinšam Indi, kurš pret Kazahstānu beigās jau spēlēja pat kā uzbrūkošs malējais aizsargs.

Nīderlande aplenc Kazahstānas soda laukumu, spēlējot deviņi pret deviņi. Ārpus kadra no laukuma spēlētājiem ir tikai centra aizsargs de Vrejs, bet Martinšs Indi un van der Vīls spēlē kā uzbrūkošie malējie aizsargi. Sneiders pēc spēlētāju maiņām spēlē kā balsta pussargs, Blinds šajā uzbrukumā samainījies vietām ar Lensu.

Ievainojamība aizsardzībā
Kamēr Nīderlandei arī bez savainotā Kevina Strotmana un Rafaela van der Vārta, kurš tikai nesen klubā atgriezās ierindā, netrūkst zvaigžņu vidējā un priekšējā līnijā, aizsardzība uz papīra ir visvājākā. Spēlējot ar diviem izteikti uzbrūkošiem malējiem aizsargiem, flangos paveras daudz brīvas telpas pretuzbrukumiem, kuru Islandei un Čehijai labi izdevās izmantot. Taču pozicionālā spēlē tikpat lielas bažas rada arī centra aizsargi, kuri nejūtas tik komfortabli spēlē uz zemes un ir viegli izvilināmi no savām pozīcijām. To pārbaudes spēlē perfekti izmantoja Itālija, kas tādējādi – vienu aizsargu ievelkot dziļāk laukumā un tad kādam no uzbrucējiem skrienot brīvajā zonā - izveidoja pirmos vārtus un radīja vēl vienu lielisku momentu. Arī otrie vārti tika izveidoti pēc piespēles starp aizsargiem.

Atgriežoties pie raksta ievada - ja Pasaules kausa izcīņā Fortūna un līderu lieliskais sniegums ļāva pakāpties augstāk, nekā cerēts, tad kvalifikācijas turnīra ievadā viss ir līdzsvarots. Uzvaru čehiem Nīderlande uzdāvināja pati, aizsargam Derilam Janmātam mača izskaņā ļoti neveiksmīgi atspēlējot vārtsargam. Kazahstāna pēc stūra sitiena izspēles realizēja vienīgo momentu visā mačā, bet Islandei bez abiem vārtu guvumiem pirmajā puslaikā citu teicamu izdevību nebija. Pirmie vārti tika gūti no 11 metru atzīmes, de Vrejam soda laukuma stūrī izdarot pilnīgi nevajadzīgu pārkāpumu, bet otros vārtus nīderlandieši ielaida pēc vēl viena stūra sitiena. Taču arī četri vai pieci punkti, kurus Nīderlande, iespējams, bija pelnījusi pēc trim kārtām, tik un tā būtu bijis neapmierinošs iznākums.

Interesanti, ka Nīderlande visās četrās spēlēs Hidinka vadībā ir pirmā ielaidusi vārtus un to izdarījusi jau pirmā puslaika pirmajā pusē - attiecīgi 3. un 10. minūtē pret Itāliju, 21. minūtē pret Čehiju, 17. minūtē pret Kazahstānu un 10. minūtē pret Islandi. Lai Latvija svētdien cerētu uz brīnumu un spēle vairāk līdzinātos Nīderlandes mačiem Čehijā un Islandē, nevis cīņai pret Kazahstānu, būtu ļoti vēlams, lai Nīderlande pirmā ielaistu arī piekto reizi pēc kārtas.