Kazakevičs: "Šitu gribējām saukt, bet Jagodinski neizskatījām arī Baltijas kausam"

- Kādu iemeslu dēļ izlasē nav poļu Gutkovska un Tobera? Vai vispār bija doma uz šo turnīru saukt stiprāko sastāvu vai arī tādus, kuri mazāk spēlējuši izlasē vai klubā?
- Plāns bija komplektēt stiprāko sastāvu – nebija nekādas domas kādu spēlētāju neizsaukt. Iemesli, kādēļ nav Kristera Tobera un Vladislava Gutkovska, ir dažādi. Gutkovskis ir traumēts un, domāju, kādu laiku nespēlēs. Viņš nespēlēja arī trešdien kausā un nespēlēs arī tuvākajā laikā – viņam ir problēmas ar ceļgalu. Vajadzēs kādu laiciņu, lai atjaunotos, bet domāju, ka šajā sezonas pauzē viņš arī savedīs sevi kārtībā. Kristera gadījumā ir cita situācija. Šis logs paredz to, ka mums ar klubiem ir jāvienojas [par izsaukumu], bet viņiem 18. datumā būs Polijas čempionāta pārceltā spēle no Eirokausu laika, līdz ar to viņš nevarēs pievienoties objektīvu iemeslu dēļ.

- Tā kā tavā vadībā jau ir aizvadītas 30 spēles, izveidojies kodols un Baltijas kauss nebūs pirmās prioritātes turnīrs, vai nebija domas neizsaukt, piemēram, tādus spēlētājus kā Pāvels Šteinbors, Igors Tarasovs – gados jau vecākus spēlētājus? Un varbūt jau tagad izsaukt Dario Šitu, tādējādi viņam atvieglojot nākamos soļus izlasē?
- Mana pieeja šim jautājumam ir tāda, ka šī būs vienīgā un pēdējā nometne pirms nākamā kvalifikācijas cikla. Nākamā nometne jau būs martā, kad būs jāspēlē Velsā. Tādēļ, globāli runājot par uzdevumiem šajā nometnē, šī nometne būs jauna perioda sākums izlasē, kā laikā gatavosimies jau nākamajam divu gadu periodam – protams, pirmām kārtām nākamajam kvalifikācijas ciklam. Tāpēc, iespējams, būs mainījusies pieeja par spēles minūšu dalīšanu katram konkrētajam spēlētājam – ja redzēsim, ka tie spēlētāji, kurus plānojam izmantot vairāk, nekā to darījām iepriekš, būs labā kondīcijā. Bet no sastāva, uzvārda viedokļa man nebija lielu šaubu, ka gribēju pieturēties pie apmēram tās pašas stratēģijas un izmantot tos pašus kodola spēlētājus, kuri bija arī iepriekš. Minūšu un pamatsastāva ziņā gan var būt izmaiņas un arī debitanti.

Attiecībā pret Dario – mums bija plāns viņu izsaukt. Tā kā Gutkovska nebūs, plānojām viņu saukt kā vienu no uzbrucējiem, un viņa neizsaukšana ir saistīta ar viņa veselības stāvokli – izlašu pauzē viņam ir paredzēta pietiekami būtiska medicīniskā manipulācija, pēc kuras viņš vairākas dienas nevarēs nopietni trenēties. Klubā to gatavoja jau diezgan ilgstošu laiku, arī ar viņu pašu bija saruna – līdz ar to viņš nebūs izsaukts ne uz nacionālo, ne U21 izlasi. Bet ideja par viņa saukšanu bija – mēs plānojām to darīt, bet šo apstākļu dēļ bijām spiesti no šīs idejas atteikties.

-Kāda ir pieeja ar spēlētājiem, kuri ir bez kluba (Andrejs Cigaņiks) vai bez spēļu prakses (Dāvis Ikaunieks)? Saprotu, ka tā viņiem arī var būt iespēja atrādīties un palīdzēt janvārī iegūt jaunu klubu, bet Mārča Oša, kurš arī individuāli trenējas ļoti nopietni, nav par spīti centra aizsargu problēmai.
- Kā jau teicu, tāds ir mans skatījums uz sastāvu, kolektīva veidošanu, spēles veidošanu. Mārcis bez kluba ir ilgstošu periodu. Arī viņam bija posms, kad viņš bija bez spēļu prakses, bet viņš bija klubā un arī tad tika saukts uz izlasi, jo redzējām, ka viņš īstermiņā ir gatavs risināt nepieciešamos uzdevumus. Ar Mārci klātienes saruna man bija vēl pirms septembra nometnes, izrunājām šos jautājumus un skaidri vienojāmies, kāds viņa gadījumā būs darbības algoritms. Šobrīd gaidām, kad viņš tiks skaidrībā ar klubu, un tad arī noteikti izskatīsim viņa kandidatūru.

Kas attiecas uz Dāvi, viņš nespēlē kluba pirmajā komandā, bet regulāri spēlē otrajā, ir normālā treniņrežīmā. Skaidrs, ka ik pa laikam ar dažādiem spēlētājiem ir situācija, kurā viņiem nav spēļu prakses. Viņš šobrīd ir izlases spēlētājs, sevi ir labi apliecinājis šajās divās nometnēs – lielas rotācijas nebija, bet viņš bija viens no tiem, kurš regulāri nāca uz maiņu. Viņa gadījumā jautājumu nav, un tādu nav arī Andreja gadījumā. Viņš ir mūsu pamatsastāva spēlētājs, īstermiņā ir nokļuvis situācijā, kurā viņam ir problēmas klubā, bet nopietni trenējas un nopietni gatavojas nometnei – trenējas kluba otrajā komandā. Man nebija nekādu šaubu par šo divu spēlētāju izsaukšanu.

- Šteinboru visi lieliski zinām, bet pārējiem diviem vārtsargiem izlases prakses gandrīz nav. Vai paredzēts viņiem dot spēlēt – kaut pa puslaikam?
- Vārtsargu pozīcijā mums ir zināmas idejas šai nometnei, bet vēl negribu steigties notikumiem pa priekšu – gribu fiziski viņus redzēt nometnē sākumā, kādas ir kondīcijas, kāds ir viņu stāvoklis. Jāņem vērā diezgan būtisks faktors, ka lielākā daļa mūsu spēlētāju no Latvijas klubiem būs aizvadījuši diezgan smagu – gan emocionāli, gan fiziski – klubu sezona. Tā būs beigusies, un ļoti svarīgi, lai šie spēlētāji arī pēcfiniša taisnē vēl būtu mentāli un fiziski labā stāvoklī – lai varētu viņiem uzticēt spēles minūtes. Bet variants, kurā kādam no viņiem varētu parādīties iespēja saņemt spēles minūtes, ir ļoti ticams.

- Cik daudz tika apsvērta Vitālija Jagodinska kandidatūra?
- Šobrīd jaunu komentāru man nav – esmu atbildējis milzīgu skaitu reižu, un situācija nav mainījusies. Šajā nometnē viņu neizskatījām.

- Kurš centra aizsargs Dubras prombūtnē pretendē uz otro pozīciju pamatsastāvā, un kādēļ klāt nācis tieši Minkevičs? Un trešā vārtsarga pozīcija – kādēļ Puriņš, nevis Zviedris?
- Centra aizsarga pozīcijas sakarā – sastāvs ir jāatjaunina, jāmeklē citi risinājumi nākotnei. Domāju, ka šis turnīrs ir iespēja rast atbildes uz šiem jautājumiem. Mums ir pietiekami daudz spēlētāju šajā pozīcijā, kuri ir regulāri saukti uz nometnēm un kuri ir sevi diezgan labi apliecinājuši, nopelnījuši iespēju dabūt spēles minūtes. Domāju, ka jau pēc šīs nometnes varēšu konkrētāk iezīmēt nākamos soļus, bet meklējam risinājumus nākamā cikla, nākamo divu gadu perioda kontekstā, lai varētu saasināt konkurenci šajā pozīcijā, jo ne visi šīs pozīcijas spēlētāji spēlē savos klubos. Tādēļ doma bija Baltijas kausā dot iespēju spēlēt kādam centra aizsargam, kurš iepriekš izlasē nebija spēlējis tik daudz.

Runājot par vārtsargiem, Nils Puriņš aizvadīja ļoti labu sezonu. Sekojām viņam līdzi un domājām, kad būs tas brīdis, kad varēsim dot viņam iespēju saņemt izsaukumu uz nacionālo izlasi. Domāju, ka šis brīdis ir pienācis. Ir Baltijas kauss, un Krišjāņa Zviedra kvalitātes mēs zinām – gribējām paplašināt vārtsargu loku, ar kuriem esam strādājuši izlases nometnēs un kuri ir adaptēti mūsu prasībām, treniņprocesam, un kurus esam iepazinuši mūsu komandas kontekstā, jo Nilu labi zinu no U21 izlases, bet katras komandas konteksts ir atšķirīgs. Kopumā – tas bija viņa sniegums un mūsu vēlme dot iespēju sevi apliecināt izlasē, tādējādi parotējot vārtsargu trijnieku.

- Korotkovs kā centra pussargs ir izsaukts tikai uz šo nometni Tobera prombūtnes dēļ vai tiek plānots šajā pozīcijā arī turpmāk? Un vai ir vēl kāds centra pussargs, kurš nav izsaukts, bet kuru reāli izskati nākotnei?
- Centra pussarga pozīcijas konkurence ir aktuāls jautājums, un tas ir jārisina, jo nevaram paļauties uz to, ka mums ir 2-3 spēlētāji, kuri vienmēr būs labā formā un gatavi. Tā tomēr ir pozīcija, kurā adaptēt spēlētāju bez pietiekamas pieredzes ir diezgan grūti. Korotkovs šobrīd ir izsaukts balsta pussarga pozīcijā, un mēs viņu šajā pozīcijā redzam izlasē, bet, skaidrs, neizslēdzam arī to, ka viņš varētu konkurēt arī centra aizsarga pozīcijā. Šīs abas būs pozīcijas, kurās mēģināsim rast risinājumu un pārbaudīt viņa spējas. Tas ir tikai viens no tāliem variantiem – tas nav variants uzreiz rītdienas spēlei, kaut gan neizslēdzu, ka kādā no divām spēlēm to pamēģināsim. Bez pieminētajiem spēlētājiem ir viens spēlētājs, kura uzvārdu negribu saukt un kuru šajā situācijā vēl atstājām U21 izlases rīcībā, bet viņš ir tuvu tam, lai kādā no tuvākajām nometnēm viņu iekļautu jau nacionālajā izlasē, jo šajā pozīcijā ir vajadzīgs vēl vismaz viens spēlētājs.

- Ņemot vērā, ka centra pussargs ir ļoti ilgstoša problēma, vai federācijas gaiteņos un izlases tuvumā kādreiz ir izskanējusi doma par Strumijas vai Šāriča naturalizāciju?
- Nav izskanējusi.

- Vai dažādības nolūkos treneris labprātāk otru spēli aizvadītu pret Islandi, nevis Lietuvu?
- Šim turnīram mums ir trīs mērķi. Pirmais mērķis, kā vienmēr esmu teicis, nacionālajai izlasei ir uzvarēt katrā spēlē un šajā gadījumā – cīnīties par pirmo vietu turnīrā. Otrais mērķis ir dot iespēju sevi apliecināt spēlētājiem, kuri ilgākā termiņā sevi jau ir apliecinājuši izlases treniņprocesā un klubu spēlēs. Mums ir jāsaņem atbildes pirms nākamā kvalifikācijas cikla. Un trešais mērķis ir adaptēt atsevišķas spēles elementus, kurus varētu izmantot jau marta spēlēs – pirmām kārtām pret Velsu. Tādēļ ļoti labprāt nospēlētu pret Islandi – ņemot vērā gan spēku samērus, gan stilistiku, tas būtu ļoti labs pārbaudījums.

- Kā skatāties uz to, ka Baltijas kausā, kas ir ar ļoti senu vēsturi, tiek iesaistītas arī citas valstis – agrāk Somija, tagad Islande?
- Ja skatās no tradīciju viedokļa, tas laikam nav labs stāsts. Ja skatās no sportiskā viedokļa, tas ir pluss, ka piedalās arī Islande, pret kuru grib spēlēt visas izlases un kas ir labs pārbaudījums. Neesmu tas, kurš pieņem lēmumu par dalībniekiem, un nezinu, kāda ir mūsu trīs federāciju nostāja, bet no sportiskā viedokļa tas mani priecē – Islande ir nopietna pretiniece. No tradīciju viedokļa tas laikam ir mazs jautājums. Ja Islande uzvarēs turnīrā un aizvedīs ceļojošo kausu, ko darīsim tālāk?! Tad Islandei obligāti jāpiedalās nākamajā un nākamajā turnīrā, kamēr tā kausu atstās šeit? Tas laikam ir jautājums organizatoriem, bet no tradīciju un pēctecības viedokļa daudz skaidrāk būtu, ja tas joprojām būtu trīs valstu turnīrs. Vai arī ja tradicionāli parādītos klāt ceturtā valsts, kas piedalītos pastāvīgi.

- Kas ir jūsu spilgtākās atmiņas no Baltijas kausa kā trenerim?
- Pārnesot arī uz tuvāko spēli, spilgtākā atmiņa ir tā, ka Tallinā nedabūjām vajadzīgo rezultātu un nepaņēmām iepriekšējo Baltijas kausu. Citas pieredzes kā nacionālās izlases trenerim man Baltijas kausā nav. Katra Baltijas kausa izcīnīšana ir notikums, bet, jāsaka atklāti, es arī nepārvērtēju šā turnīra nozīmi. Katra spēle, arī katra pārbaudes spēle ir būtiska, bet nevarētu teikt, ka visu sezonu dzīvojām ar domu, kad pienāks novembris un Baltijas kauss. Es to uztveru kā nopietnu pārbaudi, kā ļoti labu iespēju realizēt kaut kādas futbola ieceres, jo atšķirībā no klubiem, kuriem ir pirmssezona, pārbaudes spēles, nacionālajās izlasēs ir citādi – reti ir iespēja spēli izmantot ne tikai cīņai par rezultātu, bet arī citu mērķu realizācijai. Un, kā jau teicu, uzskatu, ka manā vadībā izlasē ir pagājis zināms posms – tagad jāsāk jauns posms, un šīs spēles būs ļoti lietderīgas, lai posma sākumā pārbaudītu atsevišķas idejas un spēlētājus. Bet tas neatceļ to, ka gribam šajā turnīrā uzvarēt.

- Vai šajā turnīrā pretinieku analīze un koncentrēšanās pretinieku vai savai spēlei atšķirsies no kvalifikācijas cikla?
- No pretinieku analīzes viedokļa neatšķiras – ļoti nopietni pieejam un sūtījām skautus uz atsevišķām "Flora" spēlēm, lai konstatētu daudzu izlases spēlētāju funkcionālo stāvokli. Gatavojamies nopietni, bet specifika ir tā, ka vēl nezinām, pret ko būs otra spēle. Jāsaka atklāti, ka otras spēles iespējamos pretiniekus vēl neanalizējam un fokusējamies uz pirmo spēli, pēc tam analīzē izmantojot galvenokārt informāciju no otras pusfinālspēles, ko klātienē skatīsies arī mūsu štāba loceklis. Šajā ziņā nekādu atšķirību nav. Varbūt atšķiras vienīgi tas, ka viss, ko darīsim laukumā, nebūs pakārtots konkrēti šai pretiniecei – atsevišķos elementos mūsu spēles ideja būs būtiskāka par pielāgošanos pretinieku stilam, kas varbūt būtu ļāvušas gūt priekšrocības konkrētajā spēlē.

- Vai pirms Velsas ir plāns martā aizvadīt pārbaudes spēli? Ja ir, vai jau ir kāda kustība pretinieku ziņā?
- Ir plānots, ir panākta vienošanās, bet vēl nav parakstīta līguma. Tādēļ oficiāli to vēl nevaru paziņot, bet vienošanās jau ir, esam sastādījuši plānu – plānojam apmeklēt šo vietu, lai saplānotu arī pārējās nianses. Jā, pirms Velsas mums būs treniņnometne un pārbaudes spēle [Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka spēle būs pret Īriju - A.S.].

- Ja neskaita Gutkovska četrus vārtus vienā puslaikā, kā apmierina mūsu uzbrucēju sniegums?
- Viens no mūsu uzbrucējiem ir pirmajā vietā rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.

- Latvijā.
- Nedomāju, ka tas ir mazsvarīgi. Tas šajā konkurencē pret meistarīgiem ārzemju spēlētājiem nemaz nav tik vienkārši. Mūsu izlases uzbrucējs Raimonds Krollis ir pirmajā vietā, un tas ir ļoti labs rādītājs. Otrām kārtām, daudzkārt teicu, ka labam sniegumam klubā ne vienmēr ir tieša korelācija ar labu sniegumu izlasē. Jā, vārtus gūstošs uzbrucējs atbrauc labākā formā, garastāvoklī, ar lielāku pārliecību, bet, no otras puses, vārtus negūstošs uzbrucējs var atbraukt motivēts pārtraukt sauso sēriju tieši izlasē. Situācija no nometnes uz nometni mainās. Citreiz visi guva vārtus un vēl pirms nometnes redzam, ka būs ļoti būtiski to izmantot, taču katra situācija ir individuāla. Piemēram, Robertam Uldriķim nav daudz vārtu gūšanas momentu, komandas rezultāti nav ļoti labi, bet Gutkovskim pirms četriem vārtiem bija ilgstoša situācija bez vārtiem un mazāk minūšu, nekā iepriekš, taču spēlētāju periodi klubos mijās starp labiem un sliktiem. Tas ir jāanalizē un jāņem vērā, bet ne vienmēr tas ir kritiski noteicošais.

- Pirms diviem mēnešiem bija jautājums par Kipras otrās divīzijas līmeni. Vai tagad ir izdevies iepazīties sīkāk ar to un Tarasova situāciju klubā?
- Ir izdevies, bet vēl ne tik pamatīgi kā gribētu. Starp nometnēm nebiju klātienē skatīties spēles – skaidrs, ka man ir video informācija un aptuvena skaidrība gan par treniņprocesu, gan par režīmu, gan spēles līmeni.

Latvijas izlases sastāvs