Pahars: "Vai Rudņevs nebija pārāk agresīvs? Es viņam liku tādam būt"

"Islande ir lieliska komanda, un šovakar tā vienkārši bija labāka," sacīja Marians Pahars. "Zinājām, ka Islande vairāk kontrolēs bumbu un izdarīs augstas piespēles soda laukumā – nebaidījāmies no tā un bijām tam gatavi. Spēlēt mazākumā pret tik labu komandu ir grūti, bet nevēlos attaisnoties. Varējām spēlēt labāk. Pirmajā puslaikā zaudējām daudz vienkāršu bumbu, absolūti nespējām izveidot pretuzbrukumus, kaut arī iniciatīvu atdevām apzināti."

- Vai spēlētāji ģērbtuvēs nebija pārāk nomākti, un vai viņiem pietiks emociju pirmdienai?
- Kā gan vēl viņi var justies pēc tādām spēlēm?! Protams, ka visi pārdzīvo. Skaidrs, ka piedzīvojām smagu zaudējumu, bet nākamā spēle jau ir drīz un mums tai ir jāsagatavojas – tādu akcentu arī likām, ka mūs gaida divas svarīgas cīņas.

- Rudņevs pirmajā puslaikā bija ļoti uzlādēts un agresīvs. Vai varbūt nevajadzēja viņu nomainīt?
- Es pats viņam lūdzu tādam būt. Uzdevums bija spēlēt ļoti stingri un agresīvi, sākot ar uzbrucējiem. Protams, cita runa, ka spēlētājam, kuram jau ir brīdinājums, šādās epizodēs ir jābūt daudz atbildīgākam. Tiesa, otro dzelteno kartīti neredzēju, tāpēc šo momentu ir grūti vērtēt. Futbola čempionātos katrā kārtā gadās sarkanās kartītes, un ir notikumi, kurus iespaidot ir grūti. Izdarīt maiņu bija pāragri. Rudņevs centās un strādāja, un, kā jau teicu, uzstādījums bija spēlēt cieši, var arī teikt, uz pārkāpuma robežas. Ja pret tādām komandām kā Islande spēlēsim maigu futbolu, tad, atvainojos, mums te nebūs, ko darīt.

- Vai pirmajos zaudētajos vārtos kaut ko ietekmēja tas, ka Koliņko pirms tam veica tālu sprintu ārā no vārtiem?
- Nezinu, kādēļ viņš tur aizskrēja – pagaidām nav pat nojausmas. Vajadzēja viņam to uzprasīt mix zonā. Ja reiz viņš izskrēja, tātad vajadzēja – man nav iemesla viņam neuzticēties. Turklāt ne jau viņš bija vainīgs ielaistajos vārtos – viņš atgriezās vārtos, bet islandietim tika atļauts uzsist. Tieši tā bija galvenā problēma. Diemžēl nosēdāmies, un viņi izdarīja sitienus pa vārtiem – nepaguvām visu nosegt.

Šajā shēmā insaidiem bija sarežģīti spēlēt, bet mums nebija citu variantu – ja būtu spēlējuši ar diviem centra aizsargiem, mums būtu bijis ļoti grūti. Islandei bija divi uzbrucēji, kuri visu laiku virzījās cauri līnijām un atvērās – fantastika. Pirmo puslaiku izturējām, un domāju, ka otrajā puslaikā mums būtu bijuši varianti. Varēja redzēt, ka beigās islandieši jau bija noguruši - Sīgurdsons knapi vilka kājas un prasīja maiņu. Iespēja būtu bijusi – kā piemēram, moments, kad sita Gorkšs. Bet diemžēl noraidījums visu pabojāja.

- Vai šo zaudējumu var saukt par smagāko tavā trenera karjerā?
- Vēl pat nepaguvu par to padomāt. Nezinu, uzskatu, ka 0-3 tomēr nav atbilstošs rezultāts – tas ir daudz, un varējām no šīs spēles izspiest vairāk. Ja būtu palikuši vienādos sastāvos, esmu pārliecināts, ka viss būtu uz robežas – mēs būtu varējuši iesist, viņi būtu varējuši iesist. Taču tā pret stipriem pretiniekiem būs vienmēr. Redzējāt, kādos klubos spēlē islandieši – kamēr mūsu spēlētāji nesāks braukt uz ārzemēm un netiks pie pastāvīgas spēļu prakses spēcīgos čempionātos, mums nāksies spēlēt no aizsardzības, nogaidot un izveidojot varbūt tikai dažus momentus pa spēli. Un censties uzvarēt uz tā rēķina. Bet par to, vai šis zaudējums ir vai nav pats smagākais, nemaz nedomāju – nav laika.