Pahars: "Eksperimentu nebūs, Belfāstā spēlēsim ar optimālo sastāvu"

- Lielāko daļu droši vien interesē, cik nopietna ir situācija ar Cauņu.
- Situācija, protams, nav patīkama. Pēdējās spēlēs jau bijām pieraduši, ka viņš ir izlasē, un ar viņu bija kaut kā mierīgi. Tagad diemžēl atkal ir jāmeklē taktiskie risinājumi, un nepatīkami paša Saškas sakarā – atkal viņam ir kaut kāda problēma, nezinu, cik tā ir nopietna. Arī viņš pats to nezina, jo viņam joprojām veic analīzes. Skaidrs ir tas, ka tā ir cita trauma un cita kāja, bet vieta – tā pati. Cita potīte, taču turpat pleznas kaulu apvidū. Tas ir viss, ko pašreiz varu pateikt.

- Medijos izskanēja iespējamība, ka varētu spēlēt pret Kosovu. Cik tālu bija līdz vienošanās panākšanai?
- Domāju, ka [spēle jau bija sarunāta par] 99%. Jau gatavojos, un viss gāja uz to, ka spēle praktiski bija apstiprināta. Tomēr pēc tam izrādījās, ka viņi nespēja vienoties ar stadionu Frankfurtē. Nezinu, vai iemesls bija tas, taču mums atteica.

- Vai tika meklētas vēl kādas iespējas aizvadīt otru spēli?
- Pirmkārt, līdz pēdējam gaidījām uz Kosovu. Jau paziņojām sastāvu, un vairs nebija laika. Vēl runājām arī ar gruzīniem un Albāniju, bija jautājumi ne tikai par sportisko, bet arī ārpus sporta, finansiālo pusi – vienkārši nespējām uz turieni aizbraukt. Tāpēc pēc tam jau izlēmām nemētāties un spēlēt vienu maču.

- Cauņas vietā tika izsaukts Kamešs, kurš vairāk ir citas pozīcijas spēlētājs.
- Gribējām izsaukt vietējo spēlētāju. Un skaidrs, ka Cauņas prombūtnē mums [desmitā numura pozīcijā] ir rezerves variants – Jānis Ikaunieks. Attiecīgi, ja tāda situācija būs nepieciešama, Jānis no flanga pāries uz centru, tādēļ mums bija vajadzīgs malējais spēlētājs.

- Tad nākamais jautājums – kāpēc Kamešs, nevis Karašausks?
- Tīri sportisku iemeslu dēļ. Tāpēc, ka, pirmkārt, [Karašausks] pēdējā nometnē sevi slikti parādīja. Bija divas spēles, abās neveiksmīgi izgāja uz maiņu. Tāpēc iespēja ir Kamešam.

- No "Jelgavas" nav izsaukti Freimanis un Ikstens.
- Principā tāda pati situācija. Mums ir īsa nometne, izsaukti tikai 18 cilvēki – domājām, ka, ja nu kas, mums ir Oļegs Laizāns, kurš var aizstāt labās malas aizsargu. Tāpēc domājām, kuru šoreiz neizsaukt, un izvēle krita uz Gintu. Diemžēl pēdējās spēlēs viņš izskatījās ne pārāk – ne tikai izlasē, bet arī spēlēs ["Jelgavā"], kuras skatījos. Jā, savā vietā, savā līmenī, tomēr ar to ne vienmēr ir pietiekami – no izlases spēlētāja vajag kaut ko vairāk. Laikam nav optimālajā formā, sezonas beigas, varbūt patraucēja arī kāda trauma.

- Belfāstā spēlēs visi spēcīgākie, vai tiks dota iespēja tiem, kas mazāk spēlējuši ciklā, piemēram, Šteinboram?
- Tā arī ir problēma – spēle būs augsta līmeņa, domāju, ka īpašu eksperimentu nebūs. Skaidrs, ka, ja būtu otra spēle, tad visiem būtu iedevuši iespēju spēlēt. Būtu viena spēle ar Kosovu, arī tad būtu devuši spēlēt citiem. Domāju, ka nebūs pareizi visus mainīt un eksperimentēt. Šī jau būs gatavošanās nākamajam ciklam, nākamā spēle būs tikai martā, tāpēc spēlēsim ar optimālo sastāvu.

- Kāda Rudņevam ir fiziskā sagatavotība? Viņš ir gatavs par 100%?
- Viņš teica, ka jā, ka būs.

- Un psiholoģiskā?
- Nezinu, par šo tēmu vēl nerunājām. Parunāsim pēc tam viesnīcā vai rīt Belfāstā.

- Savā grupā Ziemeļīrija uzvarēja. Kurā vietā tā būtu mūsu grupā?
- Grūti teikt. Jau sacīju, ka, manuprāt, tas bija tikai laika jautājums, kad visas britu komandas tiks ārā no grupas. Vienīgi bez skotiem, kuriem nepaveicās. Skaidrs, ka praktiski pussastāvam ir Premjerlīgas spēļu pieredze. Ir jāizvirza maksimāli mērķi, un mums būs labs sparings. Viņi bija vienā grupā ar [mūsu nākamajām pretiniecēm] Ungāriju un Fēru salām, būs interesanti mūs salīdzināt uz tā fona. Belfāstā būs svētki, stadions būs pilns, visi skries – arī viņiem tā būs svarīga spēle. Teicami, super - jo vairāk tādu spēļu, jo pieredzējušāki un gudrāki būsim.