Kazakevičs skaidro mazo rotāciju un grūtības aizstāt trūkstošos līderus

Igaunijas žurnālistu jautājumi

- Divi dažādi puslaiki – pirmajā puslaikā Igaunija dominēja un guva divus vārtus, bet otrajā labāka bija Latvija un iesita vienus. Kādēļ puslaiki bija tik dažādi?
- Pirmajā puslaikā varēja redzēt, ka Igaunijas komandai zaudējam ātrumā un netiekam līdzi spēlētāju un bumbas kustībai. Pieļāvām rupjas kļūdas, kuras maksāja divus zaudētus vārtus. Otrajā puslaikā Igaunija spēlēja atbilstoši rezultātam, atdeva iniciatīvu – līdz ar to mums radās vairāk iespēju kontrolēt bumbu un veidot uzbrukumus.

- Kā vērtējat jūnija nometni?
- Kopumā izvērtās diezgan sarežģīta treniņnometne. Jau pirms tās zaudējām vairākus spēlētājus, tāpat arī nometnes gaitā. Tā ka radās diezgan liela slodze uz ne tik plašu spēlētāju grupu. Kopumā tā bija grūta nometne. Lai arī vienā no divām Baltijas kausa spēlēm uzvarējām, visās trijās spēlēs mums bija diezgan lielas kvalitātes problēmas, ko ietekmēja būtisku spēlētāju trūkums.

- Sākumsastāvā bija diezgan daudz spēlētāju, kuri pirmdien sāka arī pret Vāciju. Vai tas ietekmēja jūsu pirmā puslaika sniegumu?
- Protams, tas mūs ietekmēja, jo mums kopumā bija ļoti ierobežotas reālas iespējas rotēt sastāvu, ņemot vērā spēlētāju trūkumu. Pirmajā puslaikā to varēja redzēt, ka fiziski neesam mobili un pietiekami svaigi. Noteikti nepaguvām atjaunoties fiziski, ar ko noteikti var pamatot Igaunijas izlases pārsvaru šajā spēlē.

Sportacentrs.com jautājumi

- Pirms un pēc katras spēles runāts par svaigumu un fizisko gatavību, taču arī no 24 palikušajiem futbolistiem kaut reizi pamatsastāvā šomēnes izgāja tikai 15, bet septiņi sāka visus mačus. Tad jāsecina, ka vai nu plaisa starp viņiem un nespēlējušajiem ir milzīga, vai arī tā bija kļūda uzsvaru likt uz tik šauru sastāvu.
- Neapšaubāmas atbildes, domāju, te nav. Mūs, protams, ļoti ietekmēja tas, ka spēlēt nevarēja 8-9 spēlētāji. Piemēram, arī šā vakara spēlē bijām plānojuši plašāku rotāciju, bet vakar treniņā bija vēl divas traumas – Maksimenko un Tarasovs, kurus bijām plānojuši sākumsastāvā. Viņi nebija gatavi un spējīgi spēlēt. Bet domāju, ka arī šodienas pamatsastāvā kļūdījāmies ar vienu vai divām pozīcijām. Tā ka – gan, gan. Gan tas, ka plaisa ir diezgan liela un mums tomēr nav 25 spēlētāju, kurus izlašu mačos varam izmantot regulāri, gan arī tas, ka, šobrīd jau redzot, kā spēle attīstījās, mūsu izvēlētais risks divās pozīcijās neattaisnojās.

- Vai ir pirmie secinājumi, kādēļ nometnes laikā bija tik daudz traumu? Nestrādā atjaunošanās vai varbūt kādas citas problēmas?
- Viennozīmīgi pateikt šobrīd vēl nevaru. Lielākā daļa problēmu gan tomēr bija pirms nometnes. Tās laikā traumējās Kamešs, kuram bija kontakttrauma divcīņā, no kuras izvairīties nevar. Maksimenko bija trauma spēles laikā pret Vāciju, un vienīgi Tarasovam bija muskuļa trauma, par kuru vajadzētu analizēt un skatīties, kas notika. Bet faktiski lielākā daļa savainoto izkrita vēl pirms nometnes. Grūti spriest, vai ir kāda viena likumsakarība, bet viss būs jāanalizē. Tādā ziņā neapšaubāmi skaidrs, ka pašreizējā situācijā, turklāt pie tik intensīva režīma, mums neizdevās atrast risinājumu tik lielam spēlētāju grupas iztrūkumam. Lai gan nedomāju, ka tas ir vienīgais iemesls, kādēļ šodien neizdevās panākt labvēlīgu rezultātu.

- Pēc Vācijas spēles uzslavēji uzmainītos spēlētājus – labi izgāja arī Krollis, Jaunzems, Varslavāns. Kādēļ neviens no viņiem nesāka šā vakara spēli? Un kādēļ kaut vienā spēlē netika rotēts vārtsargs?
- Ja runā par Vācijā uz maiņu izgājušajiem, stāsts katram no viņiem ir atšķirīgs. Sapratām, ka šī tomēr ir Baltijas kausa finālspēle, kurā svarīga bija ne tikai fiziskā kondīcija, bet arī mentālie un taktiskie momenti. Bet, teiksim tā, pēc spēles jau varu sacīt, ka ar diviem no tiem spēlētājiem, kuri izgāja uz maiņu Vācijā, kļūdījāmies, neieliekot viņus sastāvā. Izvēlējāmies starp divām iespējām un šoreiz netrāpījām. Kas attiecas uz vārtsargiem, manuprāt, Robertam Ozolam ir ļoti būtiski krāt starptautisku spēļu pieredzi, jo mums ir jāsaprot, ka tāda situācija kā tagad ar Pāvelu Šteinboru var atkārtoties jebkurā brīdī un ka pirmajam numuram ir vajadzīga alternatīva ar pienācīgu pieredzi un spēļu bagāžu. Tādēļ izlēmām Robertam dot visas trīs spēles, jo viņa līdzšinējā pieredze nebija tik liela kā gribētos, ja rastos situācija, kurā viņam jākļūst par pamatvārtsargu.

- Vai Baltijas kauss kā trofeja kādā brīdī ņēma pārāk lielu virsroku pār iespēju plašāk rotēt un dot iespēju jaunajiem?
- Skaidrs, ka mums bija vēlme iegūt trofeju un šo spēli uztvērām kā finālspēli – par to šaubu nav. Teikšu, kā ir. Man no šiem spēlētājiem nometnes gaitā pietrūka pārliecinoša signāla, ka viņam noteikti būtu jābūt sastāvā. Tomēr, atkārtošu, ka, piemēram, Kroļļa gadījumā, manuprāt, kļūdījāmies, neieliekot šodien sastāvā. Uzbrukuma grupā vajadzēja izvēlēties citu virknējumu. Šī nebija tāda parasta draudzibas spēle kā rudenī, kad pirms divām turnīra spēlēm norotējām visu sastāvu un devām spēles laiku spēlētājiem, kuriem nākamajos mačos pārāk daudz minūšu neplānojām. Šeit bija citādi – izvēlējāmies optimālāko sastāvu, bet minūšu došana bija sekundārs jautājums.

- Kas notika ielaistajos vārtos?
- Godīgi sakot, kolēģi, negribētu negatīvās emocijās analizēt spēles detaļas, jo, ņemot vērā, ka arī video vēl neesmu redzējis nevienus no ielaistajiem vārtiem, detaļās negribētu to pašlaik darīt. Bet fakts, kas raksturoja pirmo puslaiku, ir tāds, ka nebijām pietiekami mobili, nebijām pietiekami aktīvi bumbas atņemšanā un nebijām pietiekami kompakti, kas pretiniekiem deva iespēju kvalitatīvi veidot pāreju ar vertikālām piespēlēm. Arī bez zaudētajiem vārtiem mums bija vēl vairākas epizodes, kurās diezgan pavirši nospēlējām aizsardzībā. Tas ir komplekss jautājums. Domāju, ka tas bija gan mūsu funkcionālais stāvoklis, gan, iespējams, mazliet ietekmēja arī sastāva izmaiņas. Bet vairāk tomēr funkcionālais stāvoklis, kādā veidā šo spēli iesākām.

- Citu spēlētāju traumu dēļ šajā nometnē spēles laiks būtiski pieauga Ozolam, Uldriķim, Kārkliņam un Emsim. Kurš no viņiem savu iespēju izmantoja un kurš – ne?
- Domāju, ka no visiem nosauktajiem atzīmēšu Emsi, kurš kopumā aizvadīja labu nometni. Lai gan arī viņam pietrūka vienmērīga snieguma visām trim spēlēm, bet laikam viņš no visiem nosauktajiem bija tas spēlētājs, kurš, vēl turpinot arī marta nometnes fonu, sevi labi parādīja situācijā, kad daudzi izkrita no ierindas. Arī tas ir viens faktors, ka diemžēl lielai spēlētāju grupai, kas ir starp pamatsastāvu un rezervi, neizdevās izmantot šo iespēju sevi apliecināt stabilāk un nokļūt pamatsastāvā. Neteikšu, ka esmu ļoti gandarīts par to, kā mums izdevās aizstāt mūsu līderus.