Kas ir Fēru salas: Viena cikla brīnums? Mazā Islande?

No 187. uz 105. vietu vienā mirklī
Skatoties Fēru salu rezultātus, spilgti izceļas divi pretpoli. Vienā pusē ir divas sensacionālas uzvaras pār Grieķiju, iepriekšējā ciklā 2004. gada Eiropas čempionus pārspējot ar 1:0 izbraukumā un 2:1 savā laukumā un atstājot viņus pēdējā vietā grupā. Kamēr otrā pusē…Uzvara Pirejā ir vienīgā nezaudētā izbraukuma spēle kvalifikācijas turnīros kopš neizšķirta Kiprā (2:2) pirms 12 gadiem.

Nosacīti ticamāka, protams, būtu ilgtermiņa statistika, kas mudinātu domāt, ka vismaz savā laukumā mums ir jābūt ievērojami pārākiem, tomēr abi šie fakti ir krietni mānīgi un diezin vai ir atbilstoši tagadējai realitātei. Protams, ka Fēru salu līmenis nav tik augsts, kā rāda uzvaras pār Grieķiju un ievērojamie kāpumi FIFA rangā, vienā mirklī uzlidojot pat 82 vietas augstāk.

Taču Fēru salas arī nav tik vājas, kā rāda izbraukuma spēļu statistika. Saprotams, savs laukums – spēcīgais vējš, lietus, vēsums, mākslīgais segums, arī skatītāji, kuri ierasti rada ļoti patīkamu futbola atmosfēru – dod Fēru salām īpašas priekšrocības tieši mājās, bet arī viesos salinieki pēdējos gados reti kad zaudē ar vairāk nekā divu vārtu starpību, diezgan sīvi pretojoties arī grupas favorītēm.

Grafikā diezgan viegli uzminēt, kurā brīdī tika svinētas abas uzvaras un arī kad otrā uzvara pret Grieķiju zaudēja savu svaru, pārsniedzot 12 mēnešu vecumu. Starp citu, 74. vieta ir Fēru salu izlases rekords.

Mazā Islande?
Fēru salu spēles kvalitāte pēdējos gados ir jūtami augusi, un to vēlreiz apliecināja cikla pirmā spēle pret Ungāriju – 0:0 savā laukumā. Spēle, kurā, neskatoties uz ungāru teritoriālo pārsvaru, tuvāk uzvarai bija tieši salinieki. Ungāri par savu favorītu statusu un dalību "Euro 2016" finālturnīrā atgādināja vien pašās beigās, kad pēc mājinieku trāpījuma pa stabu atbildēja ar dažu minūšu ofensīvu un vairākām izcilām izdevībām. Ja ne šīs izskaņas, pat būtu bijis grūti pateikt, ka laukumā tikās Eiropas čempionāta finālturnīra astotdaļfināliste un komanda no reģiona, ar kurā mītošajiem iedzīvotājiem nepietiks, lai piepildītu topošo Ferenca Puškāša stadionu Budapeštā...

Jāpiekrīt Latvijas izlases treneriem Marianam Paharam un Vitālijam Astafjevam, ka Fēru salām vistuvākā, vislīdzīgākā izlase varētu būt Islande. Ne tikai tādēļ, ka Fēru salas atrodas starp Islandi un Norvēģiju. Ne tikai tādēļ, ka Islande ir nākamais populārākais Fēru salu leģionāru galamērķis aiz Dānijas. Ne tikai tādēļ, ka Fēru salas piecus no pēdējiem trīspadsmit draudzības mačiem ir aizvadījušas Islandē. Un ne tikai tādēļ, ka Islande un Fēru salas varētu būt Eiropas līderes – katra savā svara kategorijā gan – resursu izmantošanas efektivitātes ziņā. Starp šīm abām komandām netrūkst līdzīgu iezīmju arī spēles stila, sastāva izvēles un citādā ziņā.

4-4-2, taktiskā disciplīna, auti...
Pirmkārt, pati pamanāmākā kopīgā iezīme, protams, ir spēlētāju izvietojums 4-4-2 shēmā, kādā abas komandas spēlē gandrīz vienmēr. Otrkārt, arī Fēru salām ir augumā ražens mērķa uzbrucējs Jouans Suimuns Edmundsons, kurš pirms septiņiem gadiem Rīgā guva vienīgos vārtus uzvarā pār Mihaila Zemļinska vadīto Latvijas U21 izlasi (1:0, Fēru salām no tiem laikiem ir arī Pouls Justinusens, Jouhans Dāvidsens un Hadlurs Hansons, bet mums - Kaspars Ikstens un Igors Tarasovs). Tomēr te ir arī būtiska atšķirība - ja islandieši bieži spēlē ar tālām piespēlēm Kolbeina Sigtorsona virzienā, tad Fēru salas diezgan daudz cenšas spēlēt arī pa zemi un nu jau laikam var teikt, ka uzbrukuma dueta lielākā zvaigzne ir nevis Edmundsons, bet gan augumā mazākais Brandurs Hendriksons Olsens, kuram decembrī apritēs 21 gads.

Treškārt, auti. Fēru salām gan nav islandiešu kapteiņa Ārona Gunnarsona, kurš nekautrējas soda laukuma virzienā mest arī no laukuma centra, tomēr arī Fēru salu standartsituāciju arsenālā autam ir pietiekami nozīmīga loma. Tos parasti izpilda kreisās malas aizsargs Džidli Roulantsons. Ja islandieši arī autu visbiežāk adresē Sigtorsonam, tad Fēru salu autiem soda laukumā pieslēdzas centra aizsargs Sonni Ragnars Natestāds, kura uzdevums ir bumbu nogādāt tālāk partneriem. Un marta pārbaudes spēlē pret Lihtenšteinu (3:2) vienus no vārtiem Fēru salas guva tieši pēc auta izspēles.

Arī cita veida standartsituācijas - tiešie brīvsitieni un stūra sitieni - ir viens no aspektiem, uz ko Fēru salas liek lielu uzsvaru savā uzbrukuma potenciālā, un tas reizē var būt arī salinieku mīnuss. Uz stūra sitieniem Fēru salas bieži vien dodas ar ļoti lielu spēlētāju skaitu - pieciem vai citreiz atkarībā no spēles situācijas pat sešiem spēlētāji soda laukumā, vēl bieži vien diviem pie stūra karodziņa, vēl kādam pie soda laukuma pusapļa...Nedaudz atgādina Čehiju, pret kuru vārtus Prāgā mēs guvām, pretuzbrukumā aizskrienot tieši pēc standartsituācijas mūsu laukuma pusē.

Auts cikla pirmajā spēlē pret Ungāriju. Tā kā Roulantsons nespēlēja traumas dēļ, autu meta Viljormurs Dāvidsens, kurš viņu aizstāja aizsardzības kreisajā malā.

Stūra sitiens otrajā puslaikā pārbaudes spēlē pret Kosovu, rezultātam tobrīd esot 0:1 saliniekiem par sliktu.

Ceturtkārt, dziļi spēlējošas un grūti uzlaužamas aizsardzības līnijas. Pēc pretinieku atsitieniem no vārtiem, autiem pretinieku laukuma pusē vai pretinieku zonā zaudētām bumbām Fēru salām patīk spēlēt arī ar augstu un diezgan agresīvu presingu, taču, tiklīdz šis presings ir pārvarēts, Fēru salas nekautrējas zemu iesēsties aizsardzībā. Ja abi uzbrucēji turpina aktīvi traucēt abiem centra aizsargiem – un šo aktivitāti salīdzinoši viegli var apiet ar balsta pussarga palīdzību, veidojot pārsvaru trīs pret diviem -, tad pārējās četru spēlētāju līnijas ir krietni zemāk laukumā un ļoti tuvu viena otrai, neatstājot daudz brīvas telpas pretinieku uzbrūkošajiem pussargiem.

Organizēta aizsardzība, kas kompensē individuālās meistarības trūkumus, ir viens no Fēru salu trumpjiem, tomēr nevar nepieminēt vēl vienu Fēru salu spēles stila pusi. Pret līdzīgāka līmeņa komandām Fēru salas spēj arī ļoti labi kontrolēt bumbu, un vēl ir atklāts jautājums, kurai no izlasēm – mums vai viesiem – ir labāki centra pussargi. Kā ideāls piemērs Fēru salu divām pusēm bija pārbaudes spēle pret Kosovu (0:2), kurā gan abas vienības nebija vislabākajos sastāvos. Pirmajā puslaikā pie 0:0 Fēru salas izteikti spēlēja no aizsardzības, toties otrajā puslaikā, esot vairākumā un zaudējot ar 0:1, lielāko daļu puslaika pavadīja pretinieku laukuma pusē, otros vārtus ielaižot pretuzbrukumā spēles pēdējā sekundē.

Fēru salas pirmā puslaika vidū aizsargājas pret Ungāriju.

Fēru salu presings pēc bumbas zaudēšanas Kosovas laukuma pusē.

Un, piektkārt, atkal jāatgriežas pie resursu izmantošanas efektivitātes. Ja iepriekš ar to vairāk bija domāta kvalitatīvu spēlētāju izveidošana no pieticīgiem resursiem, tad gan Islande, gan Fēru salas ļoti efektīvi izmanto arī izlasei pieejamo spēlētāju materiālu. Izlašu futbolā diemžēl ļoti daudz nosaka apstākļu sakritības, kas bieži vien nemaz nav atkarīgas no izlasēm – mēs, spēlējot bez virknes savu līderu, jau ilgāku laiku to izjūtam ļoti sāpīgi -, taču Islande ir spējusi vairākus gadus savu pamatsastāvu saglabāt praktiski nemainīgu. Un tālu no tā nav arī Fēru salas.

Pašreizējā Fēru salu kandidātu sarakstā ir deviņi spēlētāji, kuri iepriekšējā ciklā pamatsastāvā sāka vismaz septiņas spēles, un astoņi no viņiem droši vien arī šovakar izies sākumsastāvā. Lielākās izmaiņas iepriekšējā ciklā vai pārejā starp abiem cikliem bijušas trijās no četrām flangu pozīcijām. Karjeru ir beidzis kreisās malas pussargs Kristians Holsts, kurš iepriekšējā ciklā pamatsastāvā sāka deviņus mačus un guva vienus vārtus. Aizsardzības labajā malā astoņas spēles pamatsastāvā sāka Jounass Tours Ness, taču nu viņu acīmredzot ir izkonkurējis Borurs Jegvansons Hansens. Savukārt aizsardzības kreisajā malā kā retais izņēmums traumu dēļ neregulāri spēlējis jau pieminētais Roulantsons, kuram iepriekšējā ciklā vien pieci mači sākumsastāvā.

Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, Fēru salas diezin vai varam saukt par viena cikla brīnumu. Neskatoties uz niecīgo iedzīvotāju skaitu un amatierisko čempionātu, Fēru salas ir spējīgas savākt pietiekami labu pamatsastāvu, no kura vairums spēlē ārzemēs un četri futbolisti pārstāv arī Dānijas un Norvēģijas augstāko līgu klubus. Turklāt pamatsastāva kodols ir gados diezgan jauns - jā, izlases rekordistam Froui Benjaminsenam šogad apritēs jau 39 gadi, bet gandrīz visi pamatsastāva laukuma spēlētāji nav vecāki par 24-25 gadiem. Tas dod pamatu domāt, ka arī nākamajos divos trīs ciklos Fēru salas turpinās kutināt favorītu nervus un ik pa laikam arī atņemt tiem punktus un svinēt kādu uzvaru. Taču ar nosacījumu, ka arī turpmāk līderi spēs izvairīties no traumām, jo katra spēlētāja zaudējumu salinieki nevienlīdzīgā sastāva dēļ izjutīs ļoti sāpīgi.