Šabala: "Galvenais šajā spēlē bija rezultāts"

Šabala: "Nezinu kā, bet oktobrī mums jādabū seši punkti!"

Apsveicu ar gūtajiem vārtiem, kāds noskaņojums pēc spēles?
- Protams, noskaņojums ir labs, bet tajā pašā laikā treneris mums pateica, ka bija slikta spēle, un pret Luksemburgu nospēlējām labāk. Taču tas ir saprotams - bija nogurums, kalni, mākslīgais laukums… Pats galvenais šajā spēlē bija dabūt rezultātu. Un to mēs ari izdarījām.

Augstkalni varēja just, bija grūtāk elpot?
- Jā, tas bija jau pirmajā treniņā jūtams. Parasti var noskriet 100 metru sprintu un tad sajust nogurumu, šoreiz jau pēc 30 metriem bija grūti elpot. Bet galvenais ir rezultāts.

Pakomentē savu vārtu guvumu.
- Vitālijs [Jagodinskis] izdarīja garo piespēli. Dzirdēju un redzēju, ka vārtsargs iziet ārā, es izlecu, un bumba ielidoja vārtos. Tāds darba gols.

Bija sajūta, ka vārtsargs nepaspēs?
- Redzēju pie 16 metriem, ka vārtsargam būs grūti dabūt šo bumbu. Viņš kaut ko uzkliedza aizsargiem, bet tas nepalīdzēja.

Bija situācijas, kad [Andris] Vaņins nesaprata, kuram no jums priekšā dot bumbu, jo īsti neviens to arī negaidīja…
- Jā, bija neliela nesaprašanās. Pēc tam parunājām ar Andri ģērbtuvē. Sarunājām, ka viņš sitīs bumbu uz malu, kamēr es tajā brīdī būšu centrā, jo man vajag ieskrieties. Ja lekšu no vietas, man nebūs variantu vinnēt gaisa divcīņās pret centra aizsargu.

Kā uztvēri to, ka Artjoms [Rudņevs] pēdējā brīdī noplīsa un nevarēja palīdzēt?
Jā, tas ir zaudējums. Domāju, jebkuram uzbrucējam ir ērtāk spēlēt, ja blakus ir vēl viens, jo tad var sadalīt darbu uz diviem. Ja esi viens, tad ir jālec un jāsavāc visas bumbas. Protams, ir daudz vieglāk, ja ir iespēja sadalīt. Man un komandai tas bija zaudējums.

Divās spēlēs izdevās izcīnīt uzvaras, bet spēles kvalitāte bija šķietami neapmierinoša… Piekrīti? Kas mēneša laika ir jāizdara, lai būtu stiprākiem?
- Protams, ka līdzjutējus mūsu spēle varbūt neapmierina, bet mēs atdodam laukuma visu, ko šobrīd varam. Mēneša laikā katram atsevišķi jāspēlē sava kluba, jāgūst spēļu prakse. Tad būs labāka spēle arī izlasei, ja visi būs ritmā un pārliecināti par saviem spēkiem. Izlase no tā ir atkarīga. Cenšamies, atdodam visus spēkus. Tas ir galvenais. Tagad labā noskaņojumā brauksim atpakaļ uz klubiem, tiksimies oktobrī. Būs divas ļoti svarīgas mājas spēles. Zinām rezultātus, Farērām neizšķirts, tā arī ir ļoti laba komanda. Nezinu kā, bet mums jādabū seši punkti!

Jagodinskis: "Pārtraukumā treneris pateica, ka jāspēlē vienkāršāk"

Kā kopumā vērtē šodienas maču?
- Emocijas ir labas. Izdevās izcīnīt trīs punktus. Protams, bijām gatavi tam, ka andorieši klups, kritīs vai bļaustīsies. Taču pēc tam sākām nervozēt un spēlēt viņu spēli... Pēc pārtraukuma nedaudz nomierinājāmies. Labi, ka izdevās ātri iesist. Tas arī palīdzēja nomierināties.

Cik skarba saruna bija pārtraukumā?
- Nebija pārāk skarba, jo visi saprata, ka šodien bija obligāti jāņem trīs punkti. Neviens nerunāja par neizšķirtu. Uzvara, uzvara un tikai uzvara. Galvenais, ka trīs punkti kabatā.

Kā pats vērtē savas 90 minūtes pēc ilga pārtraukuma?
- Paprasīšu trenerim, ko viņš man pateiks. Protams, bija man kļūdas, bet bija arī labi momenti. Galvenais, ka izdevās nospēlēt "uz nulli". Bija normāli.

Pastāsti par epizodi ar vārtu guvumu, kurā Tev rezultatīva piespēle!
- Atcerējos video, kurā kaimiņi igauņi iesita [1. jūnijā draudzības spēlē Tallinā - aut.] viņiem. Bija parastais centrējums, pēc kura sekoja nesaprašanās [неразбериха - kriev.] soda laukumā un vārti. Dabūju bumbu no Kaspara [Gorkša], meklēju adresātus un nolēmu centrēt. Sanāca labi.

Kāpēc pirmajā puslaikā nebija šāda tipa centrējumu, ja bijāt analizējuši šo momentu?
- Pirmajā puslaikā centāmies vairāk spēlēt gar malām. Domājām vairāk kombinēt, lai uzlauzt aizsardzību ar kombinācijām. Nesanāca, jo viņi cieši spēlēja aizsardzībā. Pirms otrā puslaika treneris pateica, ka ir jāspēlē nedaudz vienkāršāk.

Ko teiksi par laukumu un tā atbilstību tāda līmeņa spēlēm?
- Protams, ka laukums ļoti atšķiras no īstās zāles. Ko tur padarīt. Protams, bija nedaudz neērti. Bumba ne tā lidoja, kad devu piespēli. Bet vajadzēja uz tāda laukuma izcīnīt uzvaru.

Tagad ar izlasi dosies atpakaļ uz Latviju. Kas tālāk?
- Būs pāris tikšanās, tad skatīšos, kā būs tālāk. Pagaidām neko neteikšu. Ir varianti daži. Neko tagad negribās teikt, jo vēl nekas nav uz papīra. Kad būs paraksts uz papīra, tad arī visu uzzināsiet.

Marians Pahars intervijās nosauca Tavu situāciju [bez spēļu prakses kopš marta] par mazo noziegumu. Kā komentēsi?
- Tāda ir patiesība. Te neko neizdarīsi. Esmu profesionālis, izejot uz laukuma daru savu darbu. Ja mani ielika starta sastāvā, tad ir jāizspiež no sevis 100%, pat 150%, neatkarībā no tās formas, kurā esmu pašlaik.