Stojanovičs: "Basketbols un hokejs ir priekšā, taču rezultāti mainītu attieksmi pret futbolu"

Stojanovičs

- Ko sagaidāt no šīs spēles? (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Katrā spēlē, kurā esmu treneris, tiecos pēc maksimuma. Ja tas nav iespējams, tad vēlos tikt pie punkta, taču mēs spēlējam uzvaru dēļ – tas ir mūsu mērķis. Reizēm mums jābūt reālistiem un apzināties, kur šobrīd atrodamies, bet mūsu mērķis ir progresēt ar katru spēli. Komandā ir daudz jaunu seju, un šie spēlētāji lēnām apgūst mūsu taktiskās lietas. Bet noteikti vēlamies būt labāki ar katru spēli.

- Ko zināt par Izraēlas komandu? (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Zinu katru sīkumu, kas man ir jāzina. Izraēlai ir vairāki labi spēlētāji. Un Izraēlai ir vairāki spēlētāji, kuru komandas biedrus savulaik esmu trenējis vai kuru treneri ir bijuši mani kolēģi, vai kuru klubu asistenti ir bijuši mani asistenti. Tā ka zinu ļoti daudz. Izraēla ir ļoti laba komanda, kura labi spēlē pāreju futbolu, kurai ir labi uzbrucēji, spēcīgi malējie aizsargi, tehniski, ļoti ātri. Šis ir līmenis, uz kuru gribam tiekties. Mums jātiek galā ar Izraēlas stiprajām pusēm un jāizmanto vājās.

- Vai ir kāds spēlētājs, kurš īpaši jāaptur? (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Ļoti grūti atbildēt. Ne tādēļ, ka es nezinātu. Pieminēšu Zahavi, kurš ir labākais Izraēlas uzbucējs un īsta vārtu mašīna. Neapšaubāmi bīstami ir flangi, arī daži spēlētāji vidusdaļā. Tagad ir nedaudz vieglāk, jo sarakstā neredzu Daburu [kurš izlasei atteica kāzu dēļ], taču Izraēla ir ļoti laba komanda, kurai nav tikai viens spēlētajs.

- Dzirdēju, ka Ontužāns izvēlējās starp Vāciju un Latviju. Vai viņš varētu debitēt tikai tādēļ, lai vairs nevarētu mainīt izlasi? (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Sapratu domu, taču tas šobrīd nav galvenais. Labi ir tas, ka viņš ir klāt, jūtas motivēts un patriotisks, lai šeit atrastos. Šis ir brīdis, kad varam viņu pavērot treniņos. Savukārt par spēlēšanu tas ir hipotētisks jautājums. Labi ir tas, ka viņš jūtas labi un var mums palīdzēt arī nākotnē. Visi esam priecīgi, ka viņš ir šeit.

- Jums kā trenerim, strādājot ar Slovēnijas "Domžale", ir diezgan slikta pieredze pret Izraēlas komandām. (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Nezinu, vai jūs zināt visas detaļas. Pirmās spēles aizvadījām pret "Ashdod" – šajās spēlēs bijām labāki. Pēc tam zaudējām Telavivas "Hapoel". Tās bija diezgan dīvainas spēles. Pirmo it kā izbraukuma spēli aizvadījām neitrālā laukumā Nīderlandē un uzvarējām. Izbraukuma spēlei tas bija ļoti labs rezultāts, taču otrajā spēlē ielaidām 89. minūtē un zaudējām pagarinājumā. Tā bija diezgan sāpīga pieredze.

- Piezemējoties lidostā, uzreiz redzēju lielu Porziņģa reklāmu. Kā trūkst futbolā, kādēļ futbolisti nav tik labi kā basketbolisti? (Izraēlas žurnālista jautājums)
- Ne tikai basketbols, bet arī hokejs – šie sporta veidi šobrīd ir populārāki. Futbolā trūkst labu rezultātu – gan izlasē, gan klubos. Tad valsts noskaņojums pret futbolu mainītos. Latvijā futbols patīk, bet mums ir jāparāda labi rezultāti un labs sniegums, tad tas viss arī mainīsies. Protams, Latvijai ir ļoti labi basketbolisti un hokejisti, un ceru, ka varēsim parādīt, ka mums ir arī labi futbolisti.

- Šoreiz bija vairāk laika treniņiem. Pie kā tika strādāts vairāk: taktikas, skriešanas, pie kā cita?
- Jā, šoreiz bija vairāk laika, nekā mums bijis parasti un nekā mums būs nākamajās nometnēs līdz pat gada beigām. Tāpēc izdarījām visu, ko vajadzēja. Lielākoties strādājām pie taktikas. Skriešanas bija mazāk, vairāk darba ar bumbu. Nebija viegli, jo dienā aizvadījām divus treniņus. Arī karstā laika dēļ nebija viegli, bet šādu laiku varam gaidīt arī rīt, tāpēc bija jāpierod. Spēlētāji bija ļoti motivēti, un treniņos bija ļoti laba atmosfēra. Redzu, ka spēlētāji sāk justies arvien labāk un ir gatavi.

- Pirmā nometne bija Ontužānam un Ķiguram. Kāds iespaids palicis par viņiem?
- Kā jau teicu iepriekš, pirmajās dienās viņi bija nedaudz kautrīgāki, ja tā var teikt, bet kopumā esmu ļoti priecīgs par to, ko redzēju. Viņi ir talantīgi spēlētāji, un ceru, ka viņi turpinās progresēt un izvairīsies no savainojumiem vai kā cita, kas var izsist viņus no ritma. Viņi ļoti labi iekļāvās komandā. Esmu ļoti priecīgs, jo varam redzēt pozitīvas lietas nākotnei.

- Nometni savainojumu dēļ pameta Isajevs un Žuļevs.
- Ļoti žēl, ka Isajevs pēdējā Virslīgas spēlē guva savainojumu. Līdz pēdējam cerēju, bet viņam būs vajadzīga operācija un vajadzīgs ilgs laiks atlabšanai. Cerams, ka viņš būs gatavs septembrī. Jā, viņš aizvadīja pirmās divas spēles un ir svarīgs spēlētājs, bet traumas ir futbola sastāvdaļa. Risinājums šai problēmai jāatrod nekavējoties. Žuļevs centās trenēties, bet sajuta sāpes. Reaģēt vajadzēja ātri, tādēļ izsaucu Jurkovski.

- Vai ir arī kādas citas problēmas? Piemēram, ar Maksimenko?
- Citu problēmu nav. Vitālijam ir nelielas vēdera problēmas. Apēda ēdienu, kas nebija labs viņa kuņģim. Taču tagad viņš jūtas labi.

- Kas bija galvenās taktiskās lietas, pie kurām tika strādāts?
- Grūti atbildēt atklāti. Protams, strādājām pie kustības, pie tā, kā aizsargāties pret Izraēlas stiprajām pusēm, kā piesegt komandas biedrus, kā reaģēt pēc bumbas zaudēšanas. Arī pie citām lietām, kas parasti notiek 90 minūšu laikā. Strādājām pie svarīgākajām lietām, kuras mums būs jāatceras spēlē.

- Vai jau ir pieņemts lēmums par vārtsargu?
- To pieņemšu nekavējoties pēc treniņa. Šīs nedēļas laikā vairākkārt runāju ar Koliņko kungu. Pēc treniņa pieņemsim lēmumu.

- Izraēla spēlē ar diezgan specifisku formāciju. Cik ļoti vēlamies pielāgoties pretiniekiem un cik pieturēties pie sava stila un izvietojuma nākotnei?
- Izraēla spēlē ar specifisku izvietojumu un var to arī mainīt. Dažas spēles tā spēlē ar četriem aizsargiem, dažas – ar trim centra aizsargiem un reaktīviem malējiem aizsargiem. Izraēla var spēlēt ar individuāli meistarīgiem balsta pussargiem. Var spēlēt ar zemu aizsardzību, gaidot pretuzbrukumu iespējas un tad nekavējoties ar četriem pieciem spēlētāiem ātri pāriet uzbrukumā. Izraēla var labi izdarīt gan centrējumus no flangiem, gan arī tālās piespēles no viduszonas. Mums galvenokārt jābūt kompaktiem, nedrīkstam zaudēt koncentrēšanos, un mums ir jāatceras tas, ko darījām treniņos. Un ne uz sekundi nedrīkstam izjaukt mūsu plānoto izvietojumu, citādi Izraēla ir tāda līmeņa komanda, kas var sodīt nekavējoties.

Rakels

- Cik smags tev, kā spēlētājam, bija treniņu grafiks?
- Grūti nebija. Varbūt pirmajā dienā, jo man pēc sezonas bija neliels atvaļinājums. Taču gaidīju un zināju, ka būs divi treniņi dienā. Nekā īpaša. Divu treniņu dienā nav bijis sen, bet tas ir ļoti labi. Jauns treneris, jauna filosofija. Kopš pirmdienas pastrādājām ļoti labi.

- Kāds tev palika iespaids par Ontužānu un viņa stiprajām pusēm?
- Man grūti spriest, labāk pavaicājiet to trenerim. Redzams, ka viņš labi spēlē ar abām kājām un ir diezgan tehnisks spēlētājs.

- Cik ilgs bija tavs atvaļinājums?
- Atvaļinājuma īsti nebija – varbūt kādas astoņas dienas, kad neko nedarīju. Tad sāku trenēties. Atgriezos Latvijā, Jēkabpilī sāku trenēties individuāli un tad trenējos kopā ar "Riga"