Kazakevičs: "Priecē rezultāts un tas, ka grūtos brīžos lauzām cīņas gaitu"
Latvijas futbola izlase otrajā spēlē pēc kārtas guva trīs vārtus un Baltijas kausu sāka ar vērtīgu uzvaru pār Lietuvu (3:1), kas ļauj kļūt par turnīra līderi. Valstsvienības galvenais treneris Dainis Kazakevičs preses konferencē dalījās pārdomās par aizvadīto spēli.
- Spēle tiešām nepadevās viegla – tā bija diezgan grūta. Teikšu, kā ir: ne viss, ko gribējām parādīt laukumā, izdevās, bet ļoti pozitīvi ir tas, ka komanda parādīja raksturu un grūtās situācijās spēja mainīt spēles gaitu. Pēc neveiksmīga spēles posma, kad diezgan pārliecinoši atdevām pretiniekiem bumbas kontroli, mums izdevās spēli pagriezt mums par labu. Būtiski bija arī tas, ka pēc ielaistiem vārtiem diezgan ātri atgriezāmies spēlē un iesitām diezgan būtiskā spēles brīdī, kad bija svarīgi izmantot to, ka Lietuva īsā laika periodā otro maču aizvadīja bez lielas rotācijas. Esmu apmierināts ar rezultātu, esmu apmierināts ar spēlētāju raksturu, pašatdevi un spēles disciplīnu. Gaidījām grūtu spēli, un tā tāda arī bija – vieglu maču pret tuvākajiem kaimiņiem nemēdz būt. Esam priecīgi par uzvaru. Tagad mūsu uzdevums ir ātri atjaunoties un gatavoties spēlei 7. datumā pret Vāciju, kas būs liels izaicinājums, īpaši tādēļ, ka mums ir liela savainotu spēlētāju grupa, taču šodienas spēle parādīja, ka mums ir pietiekami plašs sastāvs, un cerams, ka līdz 7. datumam daļa traumu problēmu atrisināsies.
- Ja pēc Melnkalnes un Nīderlandes spēlēm varēja teikt, ka izšķīra pretinieku individuālā meistarība, vai var sacīt, ka arī šo spēli izšķīra mūsu individuālais izpildījums – labi centrējumi no Cigaņika, Savaļnieka, labas divcīņas no Emša un Kroļļa, labs sitiens no Uldriķa – un ka šīs epizodes bija labākā līmenī nekā spēle kopumā?
- Jā, varu piekrist, ka momentu realizācijā un izšķirošajās situācijās atsevišķu spēlētāju spēle izšķīra cīņas likteni. Un tā diezgan līdzvērtīgās spēlēs arī gandrīz vienmēr notiek, ka priekšrocību iegūst komanda ar individuāli labākiem izpildītājiem vai kvalitatīvāku izpildījumu konkrētās situācijās. Tas noteikti! Un, otrkārt, kārtējo reizi nostrādāja uzbrukuma standarts, kas arī nav mazsvarīgi šādās līdzvērtīgās spēlēs.
- Trīskārša maiņa ap 60. minūti – tā bija iecerēta vai to diktēja spēle?
- Tā nebija iecerēta maiņa – tā bija maiņa atbilstoši sniegumam laukumā un tā brīža situācijai spēlē. Tā bija reakcija uz laukumā notiekošo.
- Vai šodienas rezultāts ietekmēs pieeju spēlei pret Igauniju, liekot uzsvaru uz situāciju turnīra tabulā, nevis vēlmi pārbaudīt kādus elementus?
- Nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs. Iespējams, tas gan varētu ietekmēt kādu scenāriju pašās spēles beigās, ņemot vērā, ka mums varētu derēt kāds rezultāts, kas nederēs igauņiem. Bet kopumā – nē. Gatavosimies katrai atsevišķai spēlei, vērtēsim spēlētāju stāvokli un skatīsimies, kādas idejas varam realizēt laukumā, protams, neaizmirstot, ka gribam uzvarēt Igaunijā un ka gribam iegūt arī Baltijas kausu. Tomēr domāju, ka tas varētu ietekmēt galvenokārt pašas spēles beigas, kad pēc spēles loģikas kādai komandai rezultāts vai nu derēs, vai nederēs.
- Galotnē lietuviešu aizsardzībā zonas atvērās, bet pirmajās 70 minūtēs temps bija lēns un momentu – maz uz abām pusēm. Tas vairāk bija saistīts ar karstumu un laukuma kvalitāti, spēlētāju gatavību vai arī to, ka spēlē ar bumbu vēl nesanāk izpildīt vēlamo?
- Pirmais, ar ko tas bija saistīts, - mums neizdevās pietiekami kvalitatīva spēle ar bumbu un pieturēt bumbu epizodēs, kad bijām tikko to atguvuši, pieļaujot diezgan daudz vienkāršu kļūdu. Otrs faktors bija tāds, ka nespēlējām pietiekami agresīvi pārslēgšanās brīžos, kad bumba tika pazaudēta vai spēlējām pozicionālā aizsardzībā – divas līnijas spēlēja pārāk tuvu kopā, neizdarot agresīvu spiedienu uz pretiniekiem. Tādēļ pārāk daudz ļāvām pretiniekiem kontrolēt bumbu, spēlēt pozicionāli un atdevām iniciatīvu. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ pirmā puslaika pirmā daļa neizdevās tā, kā bijām gribējuši. Tas bija tas, kas neizdevās pārejās un arī pozicionālā aizsardzībā, kad bijām pārāk tālu no pretiniekiem un nepietiekami agresīvi spēlējām pret spēlētājiem, kuri saņēma bumbu.
- Ņemot vērā veselības problēmas, vai visi izlasē esošie spēlētāji dosies uz Diseldorfu?
- Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka Vladislavs Gutkovskis nepiedalīsies nevienā no spēlēm un arī nedosies uz Diseldorfu. Pārējie 26 futbolisti dosies, bet, piemēram, Jāņa Ikaunieka gadījumā izredzes [spēlēt] nav diezgan lielas – taču cenšamies darīt visu no mums atkarīgo, lai uzlabotu viņa veselības stāvokli. Arī bez šiem diviem ir futbolistu grupa [ar veselības problēmām]. Šodienas spēlē tā iemesla dēļ nepiedalījās arī Vladimirs Kamešs, bet daži, kuri spēlēja, nebija līdz galam labākajā kondīcijā. Tas ir izaicinājums, vēl ņemot vērā, ka pirms nometnes pazaudējām arī Pāvelu Šteinboru un Kristeru Toberu. Tā ka mums ir 5-6 diezgan būtisku spēlētāju iztrūkums, kas, protams, samazina spēlētāju grupu, ar kuru varam rēķināties, bet centīsimies risināt šo jautājumu.
- Turpinot par traumām – vai Jaunzemam ir aizdomas par deguna lūzumu un vai Kamešs tika gatavots pamatsastāvam? Runājot par malējiem pussargiem, kāda bija doma samainīt Jaunzemu un Cigaņiku flangiem pirmā puslaika gaitā un kādēļ Dāvis Ikaunieks uz maiņu izgāja labajā malā, nevis kreisajā, kurā tobrīd spēlēja Alvis?
- Jā, Vladimirs tika gatavots pamatsastāvam un traumu guva vakardienas, pirmsspēles, treniņā, bet par Alvja traumu reāla saprašana, domāju, būs tikai no rīta. Mediķi, protams, strādā jau šobrīd un tiek veikti visi izmeklējumi, bet pašlaik vēl neesmu gatavs atbildēt – nezinu, kāda ir situācija. Runājot par Alvja un Andreja pozīciju maiņu, gribējām nedaudz pamainīt akcentus konkrēti labajā malā un malējā pussarga pozīcijā izmantot nedaudz cita stila spēlētāju. Tas arī nostrādāja – esmu apmierināts, kā ar Andreja atnākšanu pamainījām spēli labajā flangā. Kas attiecas uz Dāvja izmantošanu, pirmais plāns bija cits, bet Alvja trauma ietekmēja risinājumus. Dāvja pozīcijā pamēģinājām risinājumu gan pa labi, gan pa kreisi un šo spēli izmantojām arī tam, lai par atsevišķiem spēlētājiem un atsevišķām pozīcijām iegūtu papildus informāciju, jo rudens spēļu režīma dēļ, kad draudzības spēles bija pirms oficiālajām un sastāvu rotējām diezgan būtiski, šajā nometnē mums ir vairāki uzdevumi – tai skaitā, saņemt atbildes par atsevišķu spēlētāju spēlēšanu konkrētās pozīcijās. Kā redzējāt, pēc ilgākas pauzes izlases aizsardzības kreisajā malā atgriezās Vitālijs Maksimenko, kas arī deva zināmu informāciju.
- Kā sevi attaisnoja divi dueti – Kārkliņš ar Emsi vidējā līnijā un Uldriķis ar Krolli uzbrukumā?
- Runājot par Emsi un Kārkliņu, spēle centra pussargiem nebija vienkārša un, teikšu, no puišu puses nebija arī vienmērīga, tomēr viņu sniegumu drīzāk vērtēju pozitīvi nekā negatīvi. Bet bija zināmas problēmas, kas ir jārisina pirms nākamajām spēlēm tieši balsta pussargu zonā. Kas attiecas uz Raimondu un Robertu, domāju, ka Raimonds labi iegāja spēlē un iedeva svaigu uzbrucēja opciju, ko varējām izmantot. Roberts veica ļoti lielu spēles apjomu – arī pirms Raimonda iznākšanas un arī pēc tam, novirzoties uz zemuzbrucēja pozīciju, komandai bija ļoti noderīgs un otrā puslaika otrajā daļā ļoti daudz palīdzēja sagriezt spēli mums vajadzīgajā gultnē. Tā ka gan vienā, gan otrā gadījumā vērtēju pozitīvi, bet ir arī nianses, par kurām būs jārunā, jārisina un jāuzlabo sadarbība.
- Pirmajā preses konferencē sacīji, ka viens no mērķiem ir novērst sasteigtas piespēles pārejā no aizsardzības zonas, un šodien diezgan daudz bumbu zaudējām bīstamās zonās – tas bija uzstādījums šajās zonās spēlēt ar īsām piespēlēm?
- Tāds uzstādījums noteikti bija. Mūsu vēlme bija atbilstoši situācijai mēģināt vairāk no aizsardzības iziet caur balsta pussargu zonām, meklēt iespēju pamainīt malas un pēc tam izmantot ātras pārejas uz brīvu malu ar skaitliskā pārsvara veidošanu, bet dažādu faktoru dēļ šodien tas ne visai padevās. Tad, kad tas izdevās kvalitatīvi, mums radās veiksmīgas pārejas, kas beidzās ar centrējumiem, sitieniem un standartsituācijām pie pretinieku vārtiem. Tāds uzstādījums bija – bija veiksmīgi izdevušās epizodes, bet šajās pārejās un bumbas kontrolē bija arī diezgan daudz epizožu, kuras neizdevās, kā cerēts un kā to darījām treniņos. Taču tas ir normāli – treniņos var daudz ko atstrādāt, teorijā var par to visu runāt, bet ir vajadzīgs laiks, lai to visu paveiktu arī spēlē un uzlabotu šīs komponentes. Ir svarīgi arī reaģēt atbilstoši situācijai laukumā un pieņemt pareizu lēmumu, kad ir vērts mēģināt to darīt un kad spēles situācija prasa citu risinājumu.
- Daudz uzsvērts, ka trūka lēruma spēlētāju svarīgās pozīcijās. Vai šajā spēlē bija jūtams spēlētāju kodols, kas komandu vilka uz priekšu?
- Komanda kā kopums sarežģītās situācijās nospēlēja veiksmīgi un atrada spēkus mainīt spēles gaitu. Vēlreiz gribu uzsvērtu, ka, domāju, mums par labu nāca tas, ka otrajā puslaikā bijām svaigāki, jo mums tā bija pirmā spēle, nevis otrā kā lietuviešiem. Konkrētus uzvārdus negribu minēt, bet varu atzīmēt, ka šajā spēlē bija vairāki spēlētāji, kuri grūtās situācijās uzņēmās līderību un spēja gan paši savu spēli, gan kopējo spēles kvalitāti ietekmēt pozitīvi, pēc ne tik veiksmīgām epizodēm spējot panākt kvalitatīvāku izpildījumu.
+3 [+] [-]
[+] [-]
Visa Latvija un Pleskavas soseja ar tevi un tovarishciem
+1 [+] [-]
Rezultāts NEVAR PRIECĒT, var būt prieks par rezultātu.
Jo kas tad notiek zaudējot? ZĀGIS SKUMDĒ?
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]