Ļašenko noliedz Indriksona runas par RFS lobēšanu: "Nekad neesmu lobējis RFS"

Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidentam tika uzdoti vairāki jautājumi saistībā ar iespējamiem interešu konfliktiem un iespējamām aizmugures spēlītēm. Kādreizējais federācijas prezidents Guntis Indriksons portālam Delfi apgalvoja, ka Ļašenko ar viņu ticies un vēlējies panākt tiesnešu labvēlīgu nozīmēšanu RFS spēlei. "Kad pieņēmu lēmumu kandidēt uz šo augsto amatu, tikos ar Indriksonu, jo vēlējos noskaidrot viņa domas – viņš tobrīd bija prezidents, viņam ir liela pieredze. Un mūsu pirmajā tikšanās reizē viņš man sacīja, ka viņam pret mani nekā neesot, bet viņš mani neatbalstīs un publiski būs pret mani. Taču par tiesnešiem man nekad tādas sarunas, protams, nav bijis un nebūs," Indriksona sacīto noliedza Ļašenko.

Tāpat Ļašenko komentēja Delfu publicēto sarunas atšifrējumu starp Ļašenko un Klubu sacensību komitejas locekli un pašreizējo viceprezidenta amata kandidātu Vladimiru Šteinbergu, kurā viņš, iespējams, RFS labā centies lobēt leģionāru limita jautājumu: "Esmu ļoti priecīgs, ka kāds ir ļoti augstu novērtējis manu personu un nolēmis ierakstīt šo sarunu. Nekad neesmu lobējis RFS. Kad nolēmu kandidāt, pametu RFS viceprezidenta amatu. Nelobēju nevienu klubu, un publicētajā sarunā ir rakstīts "mēs", bet iekavās pielikts RFS – tā ir jūsu interpretācija." Ļašenko arī apgalvoja, ka negrasās iet uz tiesu nedz par to, ka kāds bez viņa atļaujas ierakstījis privātu sarunu, nedz par kādiem citiem jautājumiem. Tas gan bija vēl pirms Delfu publikācijas, kurā Indriksons apgalvojis, ka viņam piedāvāti divi miljoni eiro, lai atbalstītu Ļašenko kandidatūru.

Infrastruktūra Latvijas sportā allaž bijusi ļoti sāpīga tēma, un Ļašenko savā programmā paredz septiņu piepūšamo haļļu būvniecību – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī. Vaicāts, ar cik pilsētu pašvaldībām ir reāli runāts par šādiem projektiem, Ļašenko atklāja vienīgi Rēzekni, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs šādu projektu atbalstot. Pēc papildu tincināšanas Ļašenko nosauca arī Rīgu, kur esot ticies ar kādu pašvaldības pārstāvi, kuru vārdā nenosauca, un piebilda, ka jāgaida domes vēlēšanas: "Līdz 15. augustam izstrādāsim infrastruktūras nolikumu un katram šādas halles projektam paredzam LFF līdzdotāciju 200-300 tūkstošu apmērā."

Pašreizējais LFF viceprezidents Sergejs Kovaļovs, kurš uz šo amatu kandidē arī tagad, piebilda, ka nacionālais stadions un izlases bāze tiktu plānota vienuviet, nevis divās atsevišķās vietās. Tukuma sporta skolas direktors sacīja, ka ir apzinātas divas vietas Rīgā, kuras varētu kandidēt uz šāda "Futbola māju" projekta īstenošanu, bet nevēlējās atklāt, par kurām vietām ir runa. "Tas noteikti nebūs centrā," teica Kovaļovs. Vairums valdes kandidātu kā savas potenciālās atbildības sfēras minēja reģionus, jaunatni, treneru izglītību un infrastruktūru, bet cits viceprezidenta kandidāts Olafs Pulks kā savu specializāciju minēja sadarbības veicināšanu ar biedriem, pašvaldībām un valdību.

Savukārt Viktorija Mihaļčuka solīja izstrādāt un ieviest komunikācijas stratēģiju, kontroles mehānismu un struktūrvienību auditu, kā vienu no galvenajām federācijas problēmām uzsverot komunikāciju dažādās sfērās. Nauris Mackevičs uzsvēra, ka federācijai vajadzētu stimulēt jauniešus palikt futbolā, realizējot ko līdzīgu kā stipendiju programma Igaunijā. Tāpat "Daugavpils" ģenerāldirektors piebilda, ka federācijai nevajadzētu aizmirst arī par dabīgajiem laukumiem, pašlaik pārāk lielu uzsvaru liekot uz mākslīgajiem, un tiesnešu segmenta reorganizāciju: "Paldies Dievam, ka viens cilvēks jau ir prom – Snodijs, pie kura tiesnešu nozīmēšana bija briesmīga. Ja dublieru čempionātā uz Liepāju kā ceturto tiesnesi varēja nozīmēt daugavpilieti, tas liecināja par finanšu izšķiešanu.

Uz jautājumu, vai viņa komandā ir kāda persona, kura ir atrodama "Čekas maisos", Ļašenko atbildēja, ka viņam tādas informācijas neesot. Latvijas futbola sabiedrībā gan ir labi zināms, ka tajos atradās Vidzemes Futbola centra direktors Andis Rozītis, kurš pārtrauca Ļašenko un atbildēja viņa vietā: "Visi to zina, un tas nav noslēpums. Jūs to varbūt uzzinājāt tikai ziemā, bet es to uzzināju jau 1995. gadā, kad pirmoreiz startēju Smiltenes domes vēlēšanās. Latvijas Republikas Augstākā tiesa mani atzina par nevainīgu. Tiesas lēmums man ir, un, ja nepieciešams, varu to parādīt. Jā, būdams nepilngadīgs, tiku uzņemts šajā organizācijā, bet drīz vien tiku no tās izslēgts."

Ziemā daudz jautājumu radīja Treneru asociācijas rekomendācija kā arguments valdes balsojumam par Daiņa Kazakeviča iecelšanu Latvijas izlases galvenā trenera amatā. Kopš tā laika jau četri no vienpadsmit asociācijas locekļiem ir tikuši pie jauniem amatiem – Kazakevičs kā izlases treneris, Marians Pahars kā izlases asistents, Aleksandrs Starkovs kā izlašu direktors un Jurijs Andrejevs kā sporta direktors. Liela daļa Ļašenko komandas teica, ka Treneru asociācijas viedoklis viņiem būs svarīgs, ja izlases treneri vajadzēs vēlēt atkal. Rozītis un Mihaļčuka gan piebilda, ka būtiska ir viedokļu daudzveidība, un Mihaļčuka uzskata, ka domas būtu jāprasa arī izlases kapteinim un citiem komandas līderiem. Taujāts par federācijas līguma parakstīšanu ar Andrejevu trīs dienas pirms vēlēšanām, Ļašenko teica, ka tas nav pareizi, un piebilda, ka, ja valde tā vēlēsies un ja tas būs nepieciešams, jebkuru cilvēku var arī atbrīvot no amata. Preses konferenci savā dzimšanas dienā vadīja Askolds Uldriķis, kuram amats LFF pagaidām neesot apsolīts.