Nedveda zvaigžņu izlase Eiropā un neveiksminiece pasaulē

Tāds jēdziens kā Čehijas futbola izlase oficiāli uzradās vien 1994. gadā, 72 gadus vēlāk nekā Latvijas. Šajā gadījumā gan tas nenozīmē teju neko, jo Čehijā ir ļoti senas futbola tradīcijas. Jau 1901. gadā (?) ar Bohēmijas izlases vārdu tika aizvadītas pirmās spēles, bet 1934. gadā Čehoslovākija piedalījās un izcīnīja sudrabu otrajā Pasaules kausa finālturnīrā, tikai soli no zelta palika arī 1962. gadā. Latvijā Čehija vairāk asociējas ar spēku hokeja pasaulē, taču tās dažādu ēru panākumi visaugstākajā līmenī futbolā nav noliedzami.

Ilgus gadus vārdu savienojumam Čehijas futbols bija sinonīms Prāgas „Sparta”. 1893. gadā dibinātais klubs pagājušā gadsimta pirmajā pusē piedāvāja vienu no Eiropas spēcīgākajām komandām, kura varēja lepoties ar iesauku „Dzelzs Sparta” savas nepiekāpības un arī agresīvā spēles stila un līdzjutēju dēļ. Tiesa, viens no skaļākajiem skandāliem 30. gados notika tās konkurentes Prāgas „Slavia” spēlē, kad tribīnēs izvērtās īsta kauja un vairāki simti karavīru cīnījās ar līdzjutējiem, kuri bija atnākuši uz fašistiskās Itālijas komandas „Juventus” spēli.

Futbolam tolaik bija arī politiska nozīme, un Čehija atradās pa vidu diviem nelabvēlīgiem režīmiem Vācijā un Itālijā, un tas īpaši izpaudās Mitropa kausā. Šis turnīrs radās pēc Austrijas, Čehijas un Dienvidslāvijas iniciatīvas un bija viens no pirmajiem starptautiskajiem turnīriem, turklāt par tā pirmo čempionu 1927. gadā kļuva tieši „Sparta”. Tiesa, tiek lēsts, ka tieši šim politiskās spriedzes saasinātajam turnīram angļu rakstnieks Džordžs Orvels veltīja šo slaveno citātu: „Nopietnam sportam nav nekāda sakara ar godīgu spēli, to satur kopā naids un skaudība, lielīšanās, noteikumu pārkāpšana un bauda no nevajadzīgas vardarbības. Principā tas ir karš bez šaušanas.”

„Sparta” Mitropa kausā uzvarēja vēl divas reizes, turklāt bija bāzes komanda jau pieminētajam 1934. gada PK sudrabam, taču palēnām šis kauss izplēnēja, piekāpjoties strauji augošās Čempionu līgas priekšgājējas priekšā. Čehoslovākija gan palika pasaules elitē arī dzelzs priekškara laikā un kļuva par Eiropas čempioni 1976. gadā, kā arī ar vienu vienīgu uzvaru finālturnīrā pamanījās iegūt trešo vietu četrus gadus vēlāk.

Čehijas izlases statistika (kopš 1994. gada)

Nedaudz simboliski, taču pēc atdalīšanās no Slovākijas jaunizveidotā Čehijas izlase savu pirmo uzvaru savā laukumā guva pret mūsu kaimiņiem lietuviešiem, savukārt paralēles ar Latviju var vilkt zelta ēras kontekstā, proti, abas valstis savu zenītu piedzīvoja 2002.-04. gadā. Ja Latvijas lidojums bija iekļūšana „Euro 2004”, tad čehi pacēlās līdz saulei, jo ar Pavelu Nedvedu, Janu Kolleru, Milanu Barošu, Mareku Jankulovski un tolaik vēl jaunajiem Tomāšu Rosicki un Petru Čehu sastāvā nezaudēja 20 spēlēs pēc kārtas un pakāpās uz otro vietu FIFA rangā.

Nedveda zvaigžņu izlase bija favorīte arī Portugāles finālturnīrā, kas tikai vēlreiz liek novērtēt Latvijas parādīto spēli toreiz, taču izrādījās, ka vieni aizsardzības bastioni čehiem tomēr ir par augstu. Pēc Nīderlandes un Vācijas apspēlēšanas pusfinālā nācās tikties ar grieķiem, kuri noturēja 0:0 un uzvarēja papildlaikā. Tik spēcīga Čehija vairs nekad nav bijusi un tās zvaigznes izklīdušas. Nedveds nu ir Turīnas „Juventus” direktors un Itālijā ļoti cienīta persona, Kollers apgūst trenera arodu „Monaco” jaunatnes komandā, bet Barošam karjeras otrā puse neizdevās tik spoža kā cerēts – disciplīnas pārkāpumu dēļ viņš tika izmests no izlases, pēdējos gados traucē arī traumas, un vēl nemaz tik vecais uzbrucējs (33 gadi) spēlē Čehijas komandā „Banik”.

Ja Eiropas čempionāta finālturnīram jaunā Čehijas valsts kvalificējusies vienmēr un arī šobrīd uzņēmusi drošu kursu uz to, tad PK finālturnīru skaitā tā tikai par reizi apsteidz Latviju, turklāt arī 2006. gadā Vācijā čehi nospēlēja vājāk nekā gaidīts, zaudēja Ganai, trijos mačos nopelnīja divus noraidījumus un piedzīvoja Kollera savainojumu, izstājoties jau grupu turnīrā. Čehija bija soļa attālumā no finālturnīra visos pārējos gados, taču pastāvīgi palika vietu aiz kārotās kvalifikācijas. Arī pagājušās vasaras finālturnīra atlasē pietrūka nieka tiesas, lai apsteigtu Dāniju, turklāt tiek uzskatīts, ka šī nieka tiesa tika pazaudēta tieši „Eden” stadionā, kur notiks spēle šovakar -2013. gada septembrī čehi tur pamanījās zaudēt Armēnijai 1:2, izšķirošos vārtus ielaižot kompensācijas laikā...

„Eden” stadions gan ne tuvu nav ierastā Čehijas izlases mājvieta, jo tās variētas pēc sirds patikas. Šovakar „Eden” stadionā Čehija aizvadīs tikai savu sesto mājas spēli, savukārt iepriekšējo 20 gadu laikā uzņēmusi pretiniekus 14 (!) dažādos stadionos. „Eden” laukums kopumā gan bijis čehiem veiksmīgs vienmēr, kad nav vien spēlēta PK atlases spēle, taču pēdējās divās spēlēs ielaisti svarīgi vārti pašā izskaņā. Ja arī Latvijai neizdosies patraucēt čehiem atkal sasniegt EČ finālturnīru, tad vismaz šo vēlīni gūto vārtu sēriju „Eden” stadionā būtu vēlams paturpināt.

Čehijas panākumi Eiropas čempionātos un Pasaules kausā

Labākie vārtu guvēji Čehijas izlasē

Čehijas spēles „Eden” stadionā

Izmantotie resursi:
The official website for European football –...
Koller odstartoval v Monaku trenérskou kariéru...
G. Mortimers. „History of football in 100 objects” (2012)
11v11 - Football statistics and history