Trīs gados no trešās līgas līdz Eiropas debijai – Rīga pret Portugāles sensāciju

13 netaisnības gadi
Kaut arī "Gil Vicente" klubam ir gandrīz 100 gadu, tas Portugāles augstākajā līgā debitēja tikai 1990. gadā, tajā aizvadīs tikai 22. sezonu un vēl pirms trim gadiem spēlēja Portugāles trešajā līgā. Šis gan nebūs stāsts par Leipcigu, kas piecās sezonās no ceturtās līgas kļuva par Vācijas vicečempioni, vai par Estešundu, kas sešos gados no ceturtās līgas tika pie Zviedrijas kausa un izkļuva no grupas Eiropas līgā. Šis nebūs stāsts par pēkšņu bagātību vai talantīga trenera atrašanu un pakāpenisku progresu. Šis būs stāsts par gadiem ilgu tiesvedību.

2006. gadā "Gil Vicente" 18 komandu konkurencē ar 40 punktiem 34 spēlēs finišēja 12. vietā, par punktu apsteidzot izkrišanas zonu, tomēr "Gil Vicente" vietu augstākajā līgā zaudēja. Iemesls bija haoss ap topošā Angolas izlases spēlētāja Mateuša statusu. Pirms tam būdams profesionāļa statusā, iepriekšējā klubā viņš tika reģistrēts kā amatieris. Portugāles noteikumi paredzēja, ka atkal profesionāļa statusā šādu spēlētāju drīkst pieteikt ne agrāk kā pēc gada, tomēr 2006. gada janvārī, kad Mateušs pievienojās "Gil Vicente", pilns gads vēl nebija apritējis. Līga sākotnēji viņa reģistrāciju liedza, tad Portu administratīvā tiesa atļāva un Mateušs aizvadīja dažas spēles, līdz martā līga atkal aizliedza spēlēt.

15. vietas īpašniece "Belenenses", kas zaudēja vietu augstākajā līgā (togad krita ārā četras komandas, jo līga tika samazināta no 18 līdz 16 vienībām), iesniedza sūdzību par neatļauta spēlētāja dalību, un tā nu šis stāsts, kurā vēl "Gil Vicente" centās pierādīt, ka Mateuša līgums iepriekšējā klubā bija prettiesisks un tādējādi amatiera statuss nav jāņem vērā, turpinājās dažādās instancēs – sākot ar federācijas Disciplināro komiteju un beidzot ar Portugāles tiesām. Šis strīds guva lielu rezonansi, jo starptautiskajām federācijām nepatika, ka sportiska rakstura lieta nonākusi civiltiesās, un tika draudēts pat ar Portugāles izlašu diskvalifikāciju, tomēr augustā "Gil Vicente" oficiāli tika izmesta līgu zemāk un uz sezonu izslēgta arī no Portugāles kausa, bet "Belenenses" palika augstākajā līgā.

2011. gadā "Gil Vicente" atgriezās augstākajā sabiedrībā, 2015. gadā no tās izkrita vēlreiz un 2018. gadā nokļuva pat trešajā līgā, taču Mateuša lieta joprojām nebija slēgta. "Gil Vicente" turpināja cīnīties par savu taisnību un 2016. gada maijā Lisabonas administratīvajā tiesā to izcīnīja – 10 gadus senais lēmums tika anulēts. Kaut arī "Belenenses" iesniedza apelāciju, bija gandrīz skaidrs, ka "Gil Vicente" atgriezīsies augstākajā divīzijā – sākotnēji tas tika solīts jau uz 2018./19. g. sezonu, tomēr tas notika ar gada novēlošanos, oficiālu un galīgu izlīgumu ar "Belenenses" parakstot 2017. gada decembrī. Nomainot gandrīz visu sastāvu, "Gil Vicente" vienā mirklī no trešās līgas tika paaugstināta uz pirmo un atgriezās ar 10. vietu 2020. gadā, 11. vietu 2021. gadā un savu atkārtoti labāko sasniegumu – 5. vietu 2022. gadā.

"Gil Vicente" vietas augstākajā divīzijā

Labākie no parastajiem
"Gil Vicente" par Portugāles sensāciju gan nosaukta nevis tādēļ, ka trijos gados no trešās līgas tikusi līdz Eiropai, bet gan tādēļ, ka aizvadīja spīdošu sezonu. "Gil Vicente" izcīnīja 51 punktu un piekto vietu, finišējot aiz lielā četrinieka "Porto" (91), "Sporting" (85), "Benfica" (74) un "Braga" (65), un izdarīja to ļoti, ļoti pelnīti. "Gil Vicente" spēlēja uzbrūkošu, modernu futbolu, bija ceturtajā vietā līgā pēc bumbas kontroles (vidēji 54,5%, apsteidzot arī "Braga" – 53,7%), Lisabonā šokēja "Benfica" (2:1), uzvarēja arī Bragā (1:0) un mazākumā ieguva punktu Portu (1:1). "Gil Vicente" pret lielo četrinieku ieguva kopumā septiņus punktus (2-1-5, vārti 6:14) – visvairāk no visiem, ja neskaita pašu lielo četrinieku (seši punkti bija "Famalicão", 1-3-4, vārti 9:16). Pret vidusmēra komandām (6.-10. vieta) komandas bilance bija 3-5-2 (septiņas no desmit spēlēm ar lielāku bumbas kontroli), bet pret apakšējo astoņnieku 8-6-2 (lielāka bumbas kontrole 14 no 16 spēlēm).

Otrajā kārtā Latvijas klubiem pretī stājās komandas ar ļoti daudz vietējiem spēlētājiem ("Riga" pret "Ružomberok" vidējais vietējo skaits laukumā 2,00 pret 11,00, "Valmierai" pret "Shkëndija" 4,87 pret 6,84, "Liepājai" pret "Young Boys" 3,38 pret 6,32), toties šajā kārtā spēlēsim pret leģionāru vienībām. Maltas "Hibernians" pirmajās divās kārtās vidēji laukumā spēlēja vidēji 4,50 maltiešu, savukārt "Gil Vicente" aizvadītajā sezonā Portugāles čempionātā izmantoja tikai 3,81 portugāli. Kaut arī zem līgas vidējā (4,34), Portugālē tas gan nav ārkārtējs skats, jo līga ir pārpludināta ar ārzemniekiem, īpaši tiem, kuriem nav valodas barjeras (Brazīlija, Angola, Kaboverde, Gvineja-Bisava). Toties "Gil Vicente" bija priekšpēdējā vietā pēc atvēlētajām minūtēm spēlētāju grupai, kas atbilst U21 izlases vecumam, - tikai 0,32 jebkuras valsts U21 spēlētāju vidēji laukumā (pilnīgi neviena nebija "Santa Clara", bet līdere ar 2,91 bija "Famalicão").

"Gil Vicente" bija ļoti stabils pamatsastāvs, deviņiem spēlētājiem Portugāles līgā sākot vismaz 27 no 34 spēlēm un lielākai mainībai esot vienīgi labās malas uzbrucēja un vārtsarga pozīcijās (kaut vienu spēli aizvadīja četri vārtsargi). Un, kas interesanti, "Gil Vicente" pamatsastāvs bija ļoti īss – ja rotācijas grupā spēlētāju virs vidējā auguma parametriem netrūka, tad starp trim uzbrucējiem un diviem centra pussargiem nevienam nebija 180 centimetru un neviens no desmit laukuma pamatspēlētājiem nesasniedza 190 centimetrus. Par pagājušās sezonas modeli runāt gan lielas jēgas vairs nav, jo vairs nav šā modeļa. Ir palicis gan labākais vārtu guvējs spānis Frans Navarro, kurš pārnāca no Valensijas dublieriem un debijas sezonā guva 16 vārtus, gan aizsardzības centra duets Rubens Fernandišs un Lukass Kunja, taču citās pozīcijās izmaiņas ir milzīgas.

Pamatsastāvs pagājušajā sezonā

No šiem spēlētājiem Eirokausiem pieteikti pieci - uzbrucējs Navarro, pussargi Fudžimoto un Karvalju, aizsargi Fernandišs un Kunja. Attēls: chosen11.com.

Brazīliešu kreisais uzbrucējs Samuels Linu, kurš guva 12 vārtus, par sešarpus miljoniem pārdots Madrides "Atletico", kas viņu tālāk izīrējusi "Valencia". Uzbrukuma otrā flangā francūzis Antuāns Lotē atgriezies dzimtenē (sestdien kopā ar Tolu Arokodari sāka 2. līgas klubā "Amiens"), viņa tautieša Bilela Avašerijas nav Eirokausu pieteikumā, bet brazīlietis Murilu turpina atgūties no operācijas un nav spēlējis kopš janvāra. Prom arī abi malējie aizsargi – portugālim Ze Karlušam beigusies īre no "Braga" (viņš devies citā īrē uz Spānijas otro līgu), bet kreisais aizsargs Taloša karjeru turpinās Portugāles otrajā līgā. Savukārt centra pussargs Pedrinju, kurš ar 14 rezultatīvām piespēlēm visā līgā dalīja otro vietu, pārgājis uz Turcijas 1. līgas čempioni "Ankaragücü".

Arī pamatvārtsargs, izskatās, būs jauns (vecs). Pavisam nesen "Gil Vicente" atgriezās krievu vārtsargs Staņislavs Kricjuks, kurš sāka četras spēles augustā un par diviem miljoniem tika pārdots Sanktpēterburgas "Zenit", kur Čempionu līgas grupu turnīrā gan tika ne vien pie teikšanas, bet arī nopietna savainojuma un pēc sezonas beigām izbeidza līgumu, lai atgrieztos Barselušā. Līdz ar viņa atgriešanos nu jau bija pat trīs laba līmeņa vārtsargi – vēl arī slovēnis Žiga Frelihs, kurš bija pirmais numurs sezonas lielāko daļu, un perspektīvais brazīlietis Endrjū. No šā lielā trio Eirokausu pieteikumā gan nav slovēņa, bet Kricjuks savainojuma dēļ uz Rīgu tomēr nedevās, līdz ar to "Skonto" stadiona soda laukumā visdrīzāk redzēsim visjaunāko no trim - 21 gadu veco Endrjū.

Nederēja Rīgā, derēja Portugāles augstākajā līgā
Iepriekš droši vien pamanījāt pazīstamus vārdus – gan kreisais aizsargs Taloša, kurš pārnāca no Grieķijas "Atromitos" un Portugāles augstākajā līgā trīs sezonas bija spēlējis "Boavista", gan centra, uzbrūkošais pussargs Pedrinju, kurš četras sezonas spēlēja "Paços de Ferreira" un bija tās kapteinis, 2020. gadā bija Rīgā, tomēr Latvijā neiedzīvojās. Taloša "Riga" kreklā aizvadīja tikai divas oficiālas spēles un Eirokausos nemaz nepiedalījās, bet Pedrinju kopumā aizvadīja 12 mačus, pamatsastāvā tika sešreiz un guva trīs vārtus. Pedrinju atmiņā visvairāk iespiedās ar realizētu tiešo brīvsitienu nervozajā uzvarā pār Sanmarīno "Tre Fiori" (1:0), bet ziemā viņš atgriezās dzimtenē. Pēc Rīgas posma Taloša nākamos divus gadus un Pedrinju nākamo pusotru gadu bija "Gil Vicente" stabili sākumsastāva spēlētāji – kā redzam, ne vienmēr kvalitatīvi spēlētāji iedzīvojas Latvijas futbolā, un ne vienmēr tie, kuri neiedzīvojas, ir nekvalitatīvi.

Taloša. Foto: AFP/Scanpix.

Mainījies arī "Gil Vicente" galvenais treneris. Kopš 2020. gada novembra komandu vadīja portugālis Rikardu Suarišs, bet pēc lieliskās sezonas tika pamanīts arī viņš – Suarišs par 250 tūkstošiem eiro izpirka savu līgumu un pievienojās Āfrikas titulētākajam klubam Kairas "Al Ahly". Viņu pie stūres aizstājis tautietis Ivu Vjeira, kurš decembrī pēc slikta sezonas sākuma tika atlaists no "Famalicão". Vēl pirms tam viņš strādāja Saūda Arābijā, bet Latvijas futbola cienītājiem Vjeira drīzāk zināms no Gimarainšas "Vitória" laikiem – pirms trim gadiem viņa vadītā vienība Eiropas līgas trešajā kārtā ar 3:0 Rīgā un 6:0 Gimarainšā sasita "Ventspili".

"Gil Vicente" netrūkst arī jaunpienācēju, taču par spīti budžeta pieaugumam (biedri gaidāmajai sezonai apstiprinājuši 7,5 miljonu provizorisko budžetu, iepriekšējās sezonās tas bija 6,0 un 5,5 miljonu apmērā) ar skaļiem transfēriem nemētājas un pārsvarā ieguvusi vai nu futbolistus, kuri bija rotācijas spēlētāji laba līmeņa līgu apakšgalā, vai arī futbolistus no Portugāles otrās līgas. Neskaitot japāņu pussargu Kanji Fudžimoto, kurš pēc īres izpirkts par 600 tūkstošiem, ieguldījuma ziņā izceļas spāņu malējais pussargs Kevins Viljodress, kurš bija rotācijas spēlētājs Malagā, kas Spānijas otrajā līgā finišēja 18. vietā, un kurš iegūts īrē par pusmiljonu ar obligātu izpirkumu par vēl 1,2 miljoniem, ja tiks sasniegts konkrēts spēļu skaits. Vidējo zonu pastiprinājis Polijas čempions Pedru Tiba, kurš gan zaudēja Poznaņas "Lech" pamatspēlētāja lomu, uzbrukumā pievienojies četrkārtējs Irānas čempions Ali Alipurs, kurš sāka 16 no 34 spēlēm un guva septiņus vārtus "Marítimo" kreklā, un priekšējā līnijā iegūts arī "Tondela" rotācijas spēlētājs Huans Boselji, kuram pieci vārti. No grandiem īrē ieradies labais aizsargs Karrasa ("Porto") un centra aizsargs Tomass Araužu ("Benfica"). Vēl arī jau pieminētais Kricjuks un vēl vairāki spēlētāji. Īsumā, virkne spēlētāju, kuri statusa ziņā atpaliek no zaudētajiem un kuriem tiek cerēts ar lomas pieaugumu palielināt tirgus vērtību.

Eirokausu debitante
"Gil Vicente" piekto vietu Portugāles čempionātā ieguva otro reizi vēsturē, taču Eirokausu debiju piedzīvos tikai tagad. 2000. gadā piektā pozīcija teorētiski būtu varējusi dot vietu Intertoto kausā, tomēr Portugāle kopā ar Ukrainu, Skotiju un Andoru komandas tam nedeleģēja. Mūsdienās Portugāle UEFA rangā ieņem augsto sesto vietu, iekārtojoties uzreiz aiz lielā piecinieka. Tēma, kā portugāļi lieliski izmantoja ranga aprēķināšanas nepilnības (līdzīgu klubu cīņā trešā vieta grupā ilgtermiņā ir izdevīgāka par otro), lai paliek citai reizei, bet Portugāles līgas spēku apšaubīt noteikti nav pamata – līdz ar Krievijas Premjerlīgas jau ilgo pagrimumu un Turcijas Superlīgas neprasmi izmantot lielas finanses šobrīd portugāļu tuvākie konkurenti gan rangā, gan arī dzīvē ir nīderlandieši. Portugālei pienākas sešas vietas Eirokausos – divas Čempionu līgas grupu turnīrā, viena Čempionu līgas atlasē, viena Eiropas līgas grupu turnīrā, divas Eiropas Konferences līgas atlasē, un līdz šim Eiropas sezonu sākusi vienīgi Gimarainšas "Vitória", kas ar 3:0, 0:0 pārspēja Ungārijas "Puskás Akadémia", kas pirms gada ar 0:3, 0:2 zaudēja arī RFS.

Runājot par Portugāles futbolu, jāņem gan vērā lielā noslāņošanās. Ilgākā termiņā var izcelt "Porto" un "Benfica", kuriem nedaudz tālāk seko "Sporting", kurai drusku tālāk seko "Braga", bet tālāk ir pārējie, par kuru stabilāko barvedi mūsdienās varētu saukt Gimarainšas klubu. Un aiza starp Portugāles grandiem un vidusslāni un apakšgalu ir neizmērojama – ja "Gil Vicente" budžets ir ap septiņarpus miljoniem, ar ko mūsdienās Virslīgas augšgalu vairs nenobiedēsi, tad "Benfica" regulāri manāma starp slavenās Deloitte Naudas līgas dalībniekiem jeb starp turīgākajiem 30 pasaules futbola klubiem pamatienākumu ziņā (ienākumiem bez transfēriem, kas Portugāles lielklubiem tradicionāli ir milzīgs finanšu avots), un arī "Porto" neatpaliek nekur tālu, 2020./21. g. pārsniedzot 150 miljonu pamatienākumu budžetu.

Punkti augstākajā līgā

Portugāles lielais trio izcīnījis 86 no 88 Portugāles čempiona tituliem, bet lielais četrinieks ieguvis 64 no 83 kausiem – tostarp astoņus no iepriekšējiem deviņiem, katram klubam izcīnot pa diviem. Par mūsdienu anomāliju var dēvēt 2012./13. g. sezonu, kurā "Paços de Ferreira" izcīnīja bronzu un vietu Čempionu līgas atlasē, bet Gimarainšas "Vitória" ieguva kausu, toties nākamajās deviņās sezonās lielais četrinieks atdeva tikai divas no 36 vietām "Primeira Liga" četriniekā – 2014. gadā ceturtā bija "Estoril", bet 2017. gadā "Vitória". Gadu vēlāk kausu ieguva "Aves", bet, kā jau iegaumējāt, šādi brīži Portugāles futbolā nav bieži. Tas viss, protams, redzams arī Eirokausos, kur iepriekšējā piecgadē lielais četrinieks sakrāja 90,8% valsts ranga, bet iepriekšējā desmitgadē – 89,7%. Tā kā lielais četrinieks līgā lielākoties arī finišē četriniekā, tas nozīmē gandrīz visu garantēto grupu turnīru ceļazīmju savākšanu, pārējiem atstājot kvalifikāciju. Atlasē šie klubi otrajā un trešajā kārtā gan parasti ir izsēto godā pat bez Eirokausu pieredzes (izlozēs skatās vai nu kluba rangu, vai arī piektdaļu no līgas ranga – atkarībā no tā, kurš skaitlis ir lielāks), kā tas ir arī "Gil Vicente" gadījumā, bet "play-off" kārta arī portugāļiem ir liels pārbaudījums.

Eirokausu punkti

Kluba rangs norādīts pēc 2021./22. g. sezonas, valsts piektdaļa pēc 2021./22. g. sezonas ir 10,676 (tātad virs piektdaļas netiek pat Gimarainša). 12-22 – valsts krājkasē iemestie ranga punkti no 2012./13. līdz 2021./22. g. sezonai, 17-22 – valsts krājkasē iemestie ranga punkti no 2017./18. līdz 2021./22. g. sezonai.

Iepriekšējo deviņu gadu laikā klubiem ārpus lielā četrinieka grupu turnīru izdevies sasniegt piecreiz, bet bez garantētas ceļazīmes caur līgu tas noticis trīsreiz. 2014. gadā to izdarīja "Rio Ave", izslēdzot Zviedrijas "Göteborg" (0:0 mājās, 1:0 viesos) un "Elfsborg" (1:0, 1:2), gadu vēlāk to paveica "Belenenses", apspēlējot "Göteborg" (2:1, 0:0) un Austrijas "Altach" (0:0, 1:0), bet 2019. gadā – Gimarainšas "Vitória", uzveicot Luksemburgas "Jeunesse" (4:0, 1:0), "Ventspili" (6:0, 3:0) un Rumānijas FCSB (1:0, 0:0), kas bija izsētās lomā. Kopš 2014. gada Portugāles klubi ārpus lielā četrinieka otrajā kārtā uzvarējuši trijos no četriem dueļiem (visos portugāļi bija izsētie), trešajā kārtā uzvarējuši astoņos no desmit (izsētie 7/9, neizsētie 1/1), bet "play-off" kārtā trijos no deviņiem (izsētie 2/3, neizsētie 1/6).

"Gil Vicente" noteikti ir šā pāra favorīte, tomēr "Riga" izredzes uz tikšanu tālāk nebūt nav sliktas. Pretī nebūs nedz "Benfica", nedz "Braga" un pat ne pagājušās sezonas "Gil Vicente", kurai pašas iespēto atkārtot būs sarežģīti. Sastāvs ir krietni mainījies, tas vēl nav saspēlēts - pirmā spēle sezonā, debija Eirokausos. Šis būs ļoti labs brīdis, lai mēģinātu sāncenšus pārsteigt. Trešdien un ceturtdien būs Eirokausu vakari - tiekamies stadionos vai TV, datoru ekrānos!