Par tiesāšanu, tēlošanu, spāņu triumfu utt.
Vakar DĀR ar finālspēli noslēdzās 2010. gada Pasaules kausa izcīņa. Tajā triumfēja Spānijas izlase, kas turnīra izšķirošajā mačā ar 1:0 uzvarēja Nīderlandi. Pēc spēles radās daudz diskusiju gan par tiesāšanu, gan tēlošanu utt. Tagad, kad emocijas kaut nedaudz norimušas, izteikšu savas domas.
Pirmkārt, no Fair Play viedokļa man nepatika abas izlases un to attieksme. Holandieši spēlēja ļoti rupji un netīri un bija pelnījuši nopelnīt sarkano kartīti vēl 1. puslaikā (van Bommela iešļūkšana kājās no aizmugures Injestam, de Jonga kungfu paņēmiens pret Alonso). Spāņi turpretī pēc katra sava spēlētāja nokrišanas burtiski pieprasīja tiesnesim soda sitienu, iejaucās viņa darbā. Abas izlases pelnījušas kritiku šajā ziņā. Protams, spēles likme bija milzīga, emocijas sita augstu vilni, taču tai pat laikā jāņem vērā, ka šo cīņu vēroja puspasaule, un abas finālistes skatītājiem nerādīja to labāko Fair Play piemēru.
Spēlē tika parādītas 14 dzeltenās kartītes un viena sarkanā kartīte. Lai gan varēja būt vēl vairāk – Pujols turēja Robenu ar vienu dzelteno kartīti aktīvā, Robens iesita vārtus pēc svilpes arīdzan brīdī, kad viens dzeltenais plāksteris viņam jau bija. Tāpat nepatīkami, ka Nīderlandes futbolisti uzbruka tiesnešiem gan turpat stadionā pēc zaudētās spēles, gan arī vēlāk sūdzoties par tiesāšanu medijiem. Viņi, piemēram, neskaitāmas reizes piemin to Pujola-Robena epizodi. Jā, tur patiešām mierīgi varēja rādīt otro brīdinājumu Pujolam, bet... vai tas tiešām būtu samērīgi, atceroties iepriekšējās rupjības (kuras oranžie nez kāpēc neakcentē) holandiešu izpildījumā? Vebs izvēlējās tiesāt tā, lai maču pēc iespējas izšķirtu vārtu momenti, nevis noraidījumi. Ja 1. puslaikā tiktu noraidīts van Bommels un de Jongs, tad, protams, arī Pujolu noteikti būtu bijis jānoraida. Bet tikai Pujolu šādā mačā? Nu nē. Katrā ziņā holandieši neprata ar godu zaudēt, kam tviterī piekrīt arī Māris Verpakovskis („Esmu šokā,ka holandieši vēl ir neapmierināti ar tiesnesi! (..) Kādas vēl var būt pretenzijas? Izskatās, ka te kāds nemāk zaudēt.”) un pat oranžo līdzjutējs Kaspars Gorkšs („par tiesāšanu, domāju, ka nevajadzētu Holandei sūdzēties”). Starp citu, atceraties, kā Nīderlandei beidzās čempionāts pirms četriem gadiem Vācijā? Ja piemirsāt, paskatieties Youtube’ē... – tā bija tā slavenā Valentīna Ivanova tiesātā spēle pret Portugāli (0:1) ar daudzajiem noraidījumiem un n-tajiem brīdinājumiem. Sakritība?
Nedaudz par tēlošanu. Jā, spāņi šajā ziņā ir lieli meistari, izteikti rādot katru niecīgāko pārkāpumu, papildus tēlošanai vēl arī agresīvi prasot tiesnesim soda sitienu. Taču šeit minēšu kādu būtisku niansi – spāņi ļoti daudz spēlē ar bumbu, dominē un tieši pret viņiem visbiežāk tiek pārkāpti noteikumi, kas ir loģiski. Arī daudzas citas izlases (ne visas, bet daudzas) pēc pārkāpumiem pietēlo tāpat kā spāņi, bet... daudz retāk tikai tāpēc, ka tās nespēj izprovocēt tik daudz pārkāpumu pret sevi.
Par sportisko pusi. Domāju, ka viss notika likumsakarīgi. Spānijas izlase četrās smagās play-off spēlēs (390 minūtēs) pret Portugāli, Paragvaju, Vāciju un Nīderlandi neielaida nevienus pašus vārtus! Jā, arī Grieķija 2004. gadā trīs play-off mačos paveica to pašu, tomēr tas tika paveikts pilnīgi pretējos stilos. Grieķi spēlēja izteikti no aizsardzības un ķēra pretiniekus uz pretuzbrukumiem (piemēram, bumbas kontrole finālā pret Portugāli tikai 42%), kamēr spāņi ikvienā mačā izteikti dominēja, spieda pretinieku un ļoti daudz kontrolēja bumbu.
Tai pat laikā droši var teikt, ka Nīderlande Spānijai bija vairāk nekā cienīgs pretinieks – oranžie vienīgie spēja nepiespiesties cieši saviem vārtiem. Pat daudzu slavētie vācieši uz Spānijas fona izskatījās krietni sliktāk, lielus spēles nogriežņus pavadot tikai savu vārtu tuvumā, kamēr holandieši ne tikai bieži prata atvirzīt spēli no saviem vārtiem, bet arī vērpt savus uzbrukumus. Sportiskajā ziņā oranžie bija ļoti spēcīgi. Tiesa, Nīderlande izvēlējās taktiku spāņu draudīgos uzbrukuma viļņus apturēt ar asiem pārkāpumiem, kas galu galā izrādījās liktenīgi. Noraidījums un ielaisti vārti mazākumā. Lai cik cienīgi pretinieki bija holandieši, Spānija kaut nedaudz, tomēr bija pārāka.
Vēl viena nianse – spāņiem bija arī spēcīgs rezervistu soliņš. Ne katra izlase var atļauties Toresu atstāt rezervē, bet pievērsiet uzmanību, cik ļoti spāņu spēli pastiprināja uz maiņu uznākušie Navass un Fabregass, kurš izdarīja izšķirošo rezultatīvo piespēli. Vai to pašu var teikt par Nīderlandes uznākušajiem rezervistiem Eliju, van der Vārtu (un Brafheidu, kurš gan ir aizsargs)? Diez vai.
Kopumā man futbols PK2010 patika, tomēr lielākos secinājumus par turnīru vajadzētu izdarīt FIFA. Uzskatu, ka jārīkojas drosmīgi un futbola labā jāveic divas nopietnas revolūcijas. Pirmā lieta – jāievieš video tehnika, nosakot vārtu guvumus un, iespējams, arī aizmugures stāvokļus (vai vismaz jānosaka papildu tiesnešu iesaistīšana spēlē). Piemēram, aizmugures stāvokļu epizodes varētu izspēlēt līdz galam, un pēc tam video tiesnesis operatīvi paziņotu par aizmugures (ne)esamību. Ja gadījumā aizmugure būtu acīmredzama, tad tiesnesis varētu priekšlaicīgi nosvilpt, tādējādi paātrinot spēli. Protams, šādas lietas varētu ieviest tikai lielajos turnīros, nevis katrā sētas mačā (tas būtu pārāk dārgi finansiālā ziņā).
Otrā lieta – tēlošanas un rupjību izskaušana. Ja tiesnesis mača laikā nepamana rupjību (vai pamana, bet pārāk maigi soda spēlētāju), tad sacensību organizētāji varētu paši piemērot sodu turpmākām spēlēm. Cik zinu, tad tikai sarkanās kartītes gadījumā dažreiz tiek piemēroti lielāki sodi, bet bieži vien spēlētāji par savām rupjībām nenopelna pat dzelteno kartīti! Tas nevar palikt nesodīts! Tādi futbolisti kā van Bommels nedrīkst just visatļautību. Un tas pats arī ar tēlošanām. Gan tiesnešiem spēles laikā būtu jāvēršas pret to stingrāk (pat ja pārkāpums ir, bet spēlētājs papildus nevajadzīgi uzlido gaisā, drosmīgi jārāda plāksteris!), gan arī turnīra organizētāji varētu sodīt šādus futbolistus jau pēc spēles nākotnes mačiem. Video atkārtojumu iespējas mūsdienās taču ir tik lieliskas... Skumji, ja futbola svētkos ļoti daudz apspriesta lieta ir tiesāšana, tēlošana utt., nevis pats futbols kā tāds. Tāpēc FIFA ir jārīkojas.
Nobeigšu gan uz jautrākas nots. Lielu uzmanību finālturnīra laikā izpelnījās varenais futbola speciālists, astoņkājis Pauls. Viņš uzminēja pilnīgi visu prognozēto astoņu spēļu iznākumus (tai skaitā Vācijas zaudējumu Serbijai, lai gan pēc austrāliešu iespaidīgās sasišanas tikai retais atļāvās tā paredzēt). Ja pieņem, ka Paulam katru reizi izredzes bija 50/50 (viņš taču nepētīja bukmeikeru koeficientus pirms spēlēm...), tad varbūtība uzminēt visu astoņu maču iznākumus bija... 0.39%! Un tagad pēc šāda snieguma slavenajā wikipēdijā ir ļoti izsmeļošs raksts par viņu – reti kuram cilvēkam ir veltīti tādi apraksti :)
De Jongs pret Alonso - youtube.com: YouTube
- De Jong Kick To The Chest On...
Van Bommels pret Injestu - youtube.com: YouTube
- yellow card Van Bommel
Pujols pret Robenu - youtube.com: YouTube
- Puyol Big Fail against Robben...
P.S. Embedēt video nedrīkstu.
Recepte Pasaules kausa iegūšanai: spēcīga viduslīnija, daudz īso piespēļu, liela bumbas kontrole un, protams, pēc iespējas vairāk viltīgu simulāciju.
Neskatoties ne uz ko, fināls bija ļoti aizraujošs, īpaši jau neitrālam līdzjutējam (arī man to skaitā, jo mani favorīti bija itālieši un vācieši).
Ar nepacietību gaidu Eiropas čempionātu un Vācijas dalību tajā
Speciāli tev - ja "cietēja" van Bommela vietā būtu kāds cits, iespējams, sankcijas sekotu. Bet zinot van Bommelu, Vebs uzreiz noprata, kas par lietu. Un pareizi noprata, jo van Bommels (vēl pēc tās trakās epizodes, kas rakstā pielikta kā video) speciāli uzkāpa Injestam uz kājas:
youtube.com: YouTube
- Iniesta Vs Van Bommel [Spain Vs...
Apsveicu Spaniju ar izcinito pasaules cempiona titulu!
Vienīgi par to sodīšanu par tēlošanu pēc mačiem, tas gan auzās
Principā nevar nepiekrist autoram! Par videoatkārtojumu nepieciešamību ir skaidrs, ka tagad tas ir tikai laika jautājums! Gribētu piebilst par pēcspēles sodīšanu. Arī šajā jautājumā nav saprotama FIFA attieksme! Kapēc nevar izveidot komisiju kura pēc spēles izskata strīdīgās vai tiesnešu nepamanītās neapšaubāmās simulācijas, rupjus un tīšus pārkāpumus, un noteikumos ierakstīt konkrētus soda mērus? Nemaz tik ilgs laiks nepaietu, kad spēlētāji vairs negribētu tā darīt...
Bet skatoties spēli tomēr bij sajūta, ka varbūt netīšām, bet nedaudz pietiesā par labu spāņiem... tās dzeltenās/sarkanās ko neiedeva varbūt pat sanāca abām komandām līdzīgi...
Bet tajā pašā epizdē, kur Pujols turēja Robēnu, vismaz sodam bij jābūt.. Drošvien ja Robēns būtu piesimulējis un nokritis nevis mēģinājis aizskriet un iesist, būtu i sods, i drošvien arī brīdinājums.
Tāpat arī netika nozīmēti divi stūra sitieni uz spāņu vārtiem. Otrajā gadījumā iespējams spēlē būtu ievirzijusies savādāk un spāņu vārtu gūšanas epizode iespējams pat nebūtu radusies. Nekad neko nevar zināt, bet katra šāda epizode var pilnībā izmainīt spēli.
Bet kā būtu, ja būtu, to mēs nekad neuzzināsim.
Apsveicu Spāniju ar uzvaru un cerams, ka Nīderlande pēc četriem gadiem atgriezīsies vēl spēcīgāka.