Piezīmes par Slovēnijas izlasi

• Lai gan Slovēnija PK finālturnīrā spēlēs jau otro reizi pēdējos trīs finālturnīros, tās kvalificēšanās ir visai liels pārsteigums. Slovēņi Eiropas zonas izlozē atradās tikai 5.(!) no sešiem groziem kopā ar Latviju, Azerbaidžānu utt. Starp citu, no 4. groza finālturnīram kvalificējās cita šīs grupas komanda Slovākija, kamēr izliktās trīs izlases Čehija, Polija un Ziemeļīrija palika ar garu degunu.

• Izlases treneris ir Matjažs Keks. Spēlētāja karjerā bijis aizsargs, izspēlējoties Austrijā un Slovēnijā. Karjeras nogalē 90-to gadu beigās kopā ar „Maribor” izcīnīja trīs Slovēnijas čempiona titulus. Jau kā spēlētājs bija pazīstams ar savām līdera spējām. Izlasē gan aizvadīja tikai vienu maču. Pēc karjeras noslēguma uzreiz uzsāka trenēt – palika tai pašā „Maribor” klubā, vienu gadu nostrādāja par trenera asistentu, bet tad 2002. gadā kļuva par galveno treneri. Ar pirmo piegājienu izcīnīja Slovēnijas čempiona titulu. 2006. gadā trenēja U-15 un U-16 izlases, bet pie nacionālās izlases stūres tika 2007. gadā, debitējot ar pārbaudes maču pret Igauniju (1:0). Sekojošais „Euro2008” atlases cikls Kekam un Slovēnijai bija ļoti neveiksmīgs, jo bija jāsamierinās ar 6. vietu sešu komandu konkurencē, palaižot garām arī Baltkrieviju un Albāniju. Tomēr uzticību Keks nezaudēja un vadīja izlasi arī PK2010. Kā tas beidzās, visi jau zina – otro reizi valsts vēsturē mazā Slovēnija spēlēs PK finālturnīrā.

• Keks: „Kvalificējāmies milzīgās ticības un centības dēļ – tam nebija nekāda sakara ar veiksmi. Nopelnījām to ar savu sniegumu. Tas, ka kvalifikācijas ciklā ielaidām tikai četrus vārtus [labākais rādītājs starp visām Eiropas zonas izlasēm], parāda, ka izpildām prasības aizsardzībā, taču gribētos teikt, ka esam organizēta komanda ar vēlmi spēlēt uzbrūkošu futbolu. Galu galā guvām arī daudz vārtus, kas parāda, ka mums patīk uzbrukt. PK2010 finālturnīru uztveru kā apbalvojumu par ieliktajām milzu pūlēm, kā arī kā lielu iespēju. Nejūtu ne spiedienu, ne bailes – vienkārši esmu pateicīgs. Kvalificēšanās ir mans lielākais sasniegums, taču, kā jau esmu teicis iepriekš, neesmu svarīgs tā sasniegšanā - tas ir komandas nopelns. Mērķi DĀR? Domāju, esam spējīgi izkļūt no grupas, taču būs smagi, smagi jāstrādā. Anglija, protams, ir grupas un arī viena no visa turnīra favorītēm, taču jūtu, ka grupa ir spēkos līdzīga. Pārbaudes spēle, kurā tikai minimāli zaudējām Anglijai Vemblija stadionā, deva pārliecību pār saviem spēkiem, ko pierādīja drīzā uzvara kvalifikācijas turnīrā pret Poliju. Centīsimies šo iegūto pārliecību pārnest arī uz DĀR stadioniem."

• Liels nopelns maz ielaistajos vārtos ir izteiktajam slovēņu 25 gadus vecajam pamatvārtsargam Samiram Handanovičam. Viņš (1.92m) debitēja 2004. gada novembrī ar sausu spēli un šobrīd izlasē aizvadījis 38 spēles. Keks: „Samirs ir viens no mūsu svarīgākajiem spēlētājiem.” 19 gadu vecumā viņu iegādājās „Udinese”, sākotnēji izīrējot B Sērijas klubiem. Taču kopš 2007. gada spēlē A Sērijā „Udinese” sastāvā un aizvadījis šajā klubā jau vairāk nekā 100 spēles. Uzbrucējs Milivoje Novakovičs: „Domāju, izlase tiek veidota ap Handanoviču, Korenu [pussargs, izlases kapteinis] un mani.” Starp citu, viņa vecākais brālēns Jasmins Hananovičs arī ir profesionāls vārtsargs (spēlē Itālijas B Sērijā), aizvadījis Slovēnijas izlasē trīs mačus un iekļauts arī sastāvā uz PK2010 – kā otrais no trim vārtsargiem. Keks: „Priecājos, ka manā rīcībā ir tik lieliski trīs vārtsargi, taču Samira pamatvārtsarga vieta nav apdraudēta. Uzskatu viņu par vienu no labākajiem Eiropas vārtsargiem.”

• Slovēnija no PK2010 finālturnīra 32 dalībniecēm ir pati mazākā valsts gan iedzīvotāju skaita ziņā (divi miljoni, par miljonu mazāk nekā pirmspēdējai vietai Urugvajai), gan platības ziņā (gandrīz divreiz mazāka par pirmspēdējo vietu Nīderlandi un trīs reizes mazāka nekā mūsu Latvija). Tai pat laikā slovēņiem PK2010 grupā būs jācīnās ar ASV, kura abos šajos rādītājos ir vislielākā valsts. Starp citu, uz PK2010 finālturnīru Slovēnija tika, „play-off” apspēlējot pasaules lielākās valsts Krievijas futbola izlasi... Tā ka slovēņiem nav sveši „Dāvids uzveic Goliātu” scenāriji.

• Lieliska sezona padevusies tikai 23 gadus vecajam Valteram Birsam – ar izlasi neticams sasniegums, kvalificējoties PK finālturnīram („play-off” uzveikta Krievija), bet ar „Auxerre” Francijas līgā notika cīnīšanās par pašām augstākajām vietām (beigās trešie). Birsa karjeras sākumā Slovēnijā spēlēja uzbrucēja pozīcijā, gūstot ļoti daudz vārtu, taču, pārceļoties uz Franciju (vispirms „Sochaux”), pamazām kļuva par uzbrūkošo pussargu. Viņš debitēja Slovēnijas izlasē jau 18 gadu vecumā, kas ir valsts rekords.

• Valstsvienības kapteinis ir Roberts Korens („West Bromwich”), kurš akcentē, ka Slovēnijas izlases spēks ir vienotība un komandas gars: „Iepriekšējā mūsu PK dalības reizē Zlatko Zahovičs bija vienīgā zvaigzne, taču bija problēmas komandas iekšienē. Tagad viss ir citādi. Mums nav neviena skaļa uzvārda, taču mums ir ļoti spēcīgs komandas gars. Ārpus laukuma mēs visi esam labi draugi un domāju, tas ir redzams arī mums esot laukumā. Liels nopelns mūsu panākumos ir trenerim. Jā, sākumā viņam gāja smagi, jo nav viegli pāriet no klubu futbola [Keks trenēja slovēņu „Maribor”] uz izlašu līmeni, taču pamazām viņš iejutās. Keks vienmēr sīki izanalizē pretiniekus.(..) Kopš izlozes man tiek pievērsta milzīga uzmanība – nekad savā dzīvē neesmu sniedzis tik daudz interviju. Taču tā nav problēma. Vienmēr ar patiku prezentēju Slovēniju, stāstu par savu valsti. Priecājos, ka cilvēki pasaulē tagad aizvien vairāk uzzinās par Slovēniju un cerams, godam to pārstāvēsim arī DĀR. No otras puses, nedomāju, ka mums vēl kaut kas jāpierāda. Kvalifikācijas ciklā jau pierādījām, ka esam stipri un domājams, nebūs pretinieka, kas mūs nenovērtēs. Galu galā FIFA izlašu rangā esam tikuši jau līdz 23. vietai. Ticu, ka esam pietiekami labi, lai izkļūtu no grupas.”

• Korens, izspēlējies Norvēģijā, 2007. gadā pievienojās „West Bromwich Albion”, spēlējot gan Premjerlīgā, gan Čempionātā – šosezon „West Bromwich” atkal atguvusi tiesības spēlēt Premjerlīgā. Tiesa, klubs lēmis līgumu ar Korenu nepagarināt, kas nozīmē, ka pēc PK2010 slovēņu kapteinim būs jāsameklē jauna darba vieta. Finālturnīrs būs laba vieta, kur sevi parādīt no labākās puses... Korenam īpaša spēle būs pret Angliju – lielāko karjeras daļu viņš pavadījis tieši tur.

• 2007. gadā Korenam treniņā bumba pa seju trāpīja tik neveiksmīgi, ka tas izraisīja acs iekšēju asiņošanu un daļēju aklumu. Korens atzina, ka toreiz baidījies par redzes zaudēšanu, taču ar laiku (pēc sezonas sākuma izlaišanas) viss kļuva kārtībā.

• Uzbrukuma līderis ir Milivoje Novakovičs, kurš jau vairākus gadus spēlē „Koln” un izceļas ar ļoti augstu vārtu gūšanas līmeni (praktiski vieni vārti divās spēlēs). Līdzīgi ir arī izlasē – 16 vārti 38 spēlēs, tai skaitā pieci no tiem PK2010 atlases ciklā.

• Pirmo un vienlaikus pēdējo pārbaudes spēli pēc klubu sezonas beigām slovēņi aizvadīja 4. jūnijā, ar 3:1 apspēlējot Jaunzēlandi (divus vārtus ar lieliskiem soda sitieniem guva Novakovičs). Acīmredzot spēlētāju resursi slovēņiem nav tik lieli, lai aizvadītu vairāk maču. Nākamā spēle Slovēnijai būs finālturnīrā – 13. jūnijā pret Alžīriju.

Slavas mirklis

Līdzīgi kā Grieķija arī Slovēnija savā līdz šim vienīgajā PK finālturnīrā 2002. gadā zaudēja visus trīs grupas mačus. Tādējādi labākās atmiņas Slovēnijai ir par PK2002 un PK2010 atlases cikliem. Abas reizes Slovēnija kvalificējās ar „play-off” palīdzību. Pirmajā gadījumā slovēņi divu spēļu summā ar 3:2 (2:1 un 1:1) apspēlēja Rumāniju, bet otrajā, pateicoties izbraukuma vārtiem, tika galā ar „Euro2008” pusfinālisti Krieviju (1:2 un 1:0). Krievi bija izteikti pāra favorīti, taču mazā Slovēnija 2009. gada novembrī uzveica lielvalsti un tika uz DĀR. Video no izšķirošā atbildes mača, kuru slovēņi uzvarēja ar 1:0 (slovēņi – baltās formās).