Blogs: Kad zeme plaisā...

Pēdējos gados pirmās vijoles vīru konkurencē spēlējuši četri klubi – Cēsu „Lekrings”, „Lielvārde”, RTU/Inspecta un „Ķekava”, taču allaž bijušas vienības, kas nedz tikai kārojušas iekost kādam no dūžiem, bet arī prasmīgi to veikušas, norādot, ka atstatums starp līdervienībām un tām sekojošajām nav nepārvarams. Strauji prom slīdošā starpsezona liek aizdomāties, ka jaunajā florbola izrādes cēlienā viss varētu būt mazliet citādāk.

Kas veidos Virslīgas piramīdas smaili?

Neapšaubāmi tabulas galvgaļa iemītnieki būs RTU/Inspecta, kuru uzbrukuma potenciāls šķiet teju pielīdzināms nacionālās izlases varēšanai, arī Anda Blinda atgriešanās vārtos tikai vairos komandas pārliecību un punktu krāšanas tempu. Jāpiezīmē komandas vērtīgākie jaunieguvumi – Kārlis Bulāns, Jānis Jaunzems un Gvido Lauga. Vienīgais, nelielas bažas rada aizsardzības līnija un otrā vārtsarga postenis.

Otrā vienība, ko gribētos pierakstīt pie favorītiem, ir Cēsu „Lekrings”. Starpsezonā komanda ieguvusi nopietnu pastiprinājumu vārtsargu postenī – U19 izlases vārtsargu Anriju Ventu. Ja neskaita Vasiļjeva un Šmita došanos prom, komandas kodols palicis praktiski nemainīgs, kas ir garants panākumiem arī turpmāk.

Arī šogad, visticamāk, favorītu pulkam tiks pieskaitīti Lielvārdes florbolisti. Pamatīgu robu sastāvā iecirtusi līdzšinējā atslēgas spēlētāja Kostuseva došanās laimes meklējumos uz Šveici. Tā vietā „Lielvārde” beidzot tikusi pie kārtīga un prasīga trenera, kas varētu racionāli izmantot komandas spēcīgākās puses. Turklāt - šogad komandā būs fantastiska iekšējā vārtsargu konkurence, jo treniņu procesu nopietni sākuši gan Salcēvičs, gan Puķītis, taču malā negrasās palikt arī Ivanovs. Vienīgais jautājums – cik daudz punktu lielvārdiešiem izmaksās jaunā seguma uzklāšana!

Un tad nāca plaisa!

Ar kapteiņa Gunāra Klēģera un izlases spēlētāja Jāņa Peiča paziņojumiem par aktīvo florbola gaitu noslēgumu pamatīgi sašūpojušās „Ķekavas” pozīcijas. Lai arī komandā vietu atradis Aivis Hammers, ķekaviešu spēka zudums ir neapšaubāms! Domājams, ka savā laukumā viņi aizvien rādīs zobus ikvienam sāncensim, tomēr kritums turnīra tabulā attiecībā pret pēdējiem gadiem būtu tikai likumsakarīgs.

Vēl pērn par sīkstākajām Virslīgas vienībām droši varēja saukt Talsus un Ulbroku/FS Masters, taču atsevišķu spēlētāju došanās prom ir iecirtusi neatgriezeniskus robus. Raituma pārcelšanās uz Somiju sašķobījusi talsenieku aizsardzības pozīcijas, īpaši – centra postenī. Un ne jau kapteiņa zaudējums vien skāris komandu. Domājams, ka arī iekļūšana izslēgšanas cīņās šogad nebūs pašsaprotama.

Līdzīgu taciņu gājuši arī ulborkieši, kuri palikuši ne vien bez iepriekš minētajiem Bulāna un Jaunzema, bet arī izlašnieka Indriķa Siliņa. Tā kā maiņas sīkstums aizsardzībā slēpjas tieši centra spēlētāja varējumā, ulbrokiešus negaida nekāda pastaiga pa izslēgšanas spēļu slieksni!

Dodiet iespēju, kodīsim

Šis gads varētu būt „Bauskas”, „Kuršu” un „Rubenes” lielās iespējas. Sākotnēji biju plānojis Bausku likt pie mazliet augstāk ietvertās sadaļas, taču nolēmu to mazliet pietaupīt, jo šis varētu būt baušķenieku veiksmes gads. Komanda lielos vilcienos spējusi saglabāt nemainīgu sastāvu, kas pie pretinieku novājinātajiem sastāviem var dot nepieciešamo grūdienu stabilam kāpumam turnīra tabulā attiecībā pret pērno sezonu. Daudz ko izšķirs pašu vēlme plēsties pēc panākumiem un soliņa garums spēlēs – tā teikt, viss pašu rokās!

Līdzīgā situācijā šobrīd nostādīta Liepājas „Kuršu” komanda. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad liepājniekus starpsezonā nepamet vairāki spēlētāji, kas iepriekšējās sezonās spēlējuši nozīmīgu lomu komandas rotācijā. Mazliet vairāk veiksmes, mazliet vairāk pašatdeves un „Kurši” var uzlēkt tik augstu, kā to spētu iedomāties vien trakais.

Ar gariem zobiem, bet šai pašai kopai pieskaitāmi arī rubenieši. Nevis pašu straujā attīstība vai jaunu spēlētāju plejāde, bet pretinieku vājums var ļaut uzziedēt pēdējos gados neredzētā krāšņumā. Pirmssezonas turnīri rāda, ka komanda ir labā gatavībā sezonas startam, taču aktuālākais jautājums – kā veiksies ar stabilitāti. Lai spēlē un parāda!

No citas sērijas

Mazliet citos plauktos liekamas pārējās neuzskaitītās komandas. „Madonai” un „Rīgai” debijas sezona, Valmiera/ViA piedzīvojusi ne tikai nosaukuma pieaugumu, bet arī spēcīgu papildinājumu treniņu darbā un spēlēs, tāpat attīstības ceļu sākuši Ķekavas „Bulldogi”. Vēl paliek „Pārgauja”, taču par viņu varējumu pagaidām neņemšos spriest. Katra no šīm vienībām ir pelnījusi atsevišķu rakstu, taču par to mazliet vēlāk, kad komandas būs izkristalizējušas savas spējas un parādījušas savus spēkus savstarpējās spēlēs.

Īsumā par visu

Sezonas atklāšanas mačs vēl tikai gaidāms, taču priekšnojauta saka, ka spēku sadalījums ar pērno gadu būs ievērojami mainījies. Tabulas augšgalā būs trīs izteiktas līdervienības, kurām tuvākie sekotāji vairs nebūs ierastie un spēku samēru atstatums starp virsotni un vidusdaļu būs palielinājies. Līdzīgo spēka samēru dēļ šogad būs iespēja uzspīdēt ikvienai vienībai, bet tabulas lejasgals vairs nebūs peramie puikas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka cīņā par izslēgšanas cīņām iesaistīsies vairāk nekā 10 vienības, kas sola notikumiem bagātu sezonu un sevišķi aizraujošu regulārā čempionāta izskaņu.