Jānis Kārkliņš: "Valdē tika pieņemti vairāki nelikumīgi balsojumi..."
Jūsu uzmanībai piedāvājam florbola komandas "Lielvārde" galvenā trenera Jāņa Kārkliņa interviju, kas sniegta interneta portālam Florbolazinas.lv.
Nu jau kādu laiku atpakaļ bijušais Latvijas izlases treneris Jānis Kārkliņš, kurš bija iebalsots gan iepriekšējā, gan arī pašreizējā Latvijas Florbola savienības valdē, sarunā ar Florbolazinas.lv atklāti stāstīja par vairākām dīvainām lietām Latvijas florbola "virtuvē".
Jāni, kādēļ tik salīdzinoši ātri uzrakstīji iesniegumu, ka vēlies izstāties no Latvijas Florbola savienības (LFS) valdes?
Pirmkārt, nemaz "nerāvos" uz valdi. Ilvis Pētersons pierunāja, argumentējot, ka man ir pieredze darbā ar izlasi, varēšu pats darboties, ne tikai kritizēt. Otrkārt, uzskatu, ka valdei ir jādarbojas pēc komandas principa, proti, ja reiz esmu izlašu komitejas vadītājs, tad organizēju, koordinēju, lai visām izlasēm tiktu nodrošināti optimālie apstākļi veiksmīgai darbībai un atbilstoši finansiālajām iespējām. Treškārt, valdē ir 12 locekļu un katram ir savs viedoklis, tādēļ ir balsojums, kura rezultātā vairākuma viedoklis tiek akceptēts. Bet, ja vienas valdes sēdes vakarā vairākums nobalso, ka somu speciālisti tiek pieņemti par vīriešu izlases attīstības speciālistiem ar pārbaudes laiku līdz 01.09.2009. un iespēju saņemt rekomendāciju vīriešu izlases treneru amatam sākot no 01.09.2009, un kandidātiem jāiesniedz plāns, izmaksu tāme un, ja LFS valde to akceptē, tad var slēgt līgumu, bet nākamajā rītā jau "ārkārtas telefonbalsojumā" tiek apstiprināti par vīriešu izlases treneriem, pie tam "par" - desmit, "pret" - nav, "atturas" – viens, tad man tas ir pilnīgi nepieņemami.
Varu simtprocentīgi apgalvot, ka balsojums ir NELIKUMĪGS! Pētersona kungam tik ļoti patīk ierakstīt diktofonā sarunas, tad būtu interesanti paklausīties šī balsojuma ierakstu. Es biju pret, J.Dainis man teica, ka arī ir bijis pret, M.Jarahovičam vispār neesot pazvanīts.... Tad kāda vispār jēga atrasties šādā valdē? Šie mistiskie telefonbalsojumi vispār ir prettiesiski kā tādi, jo valde ir lemttiesīga tikai tad, ja ir sanākusi kopā un ir kvorums. Ja jau Pētersons pielieto šādus "telefonbalsojumus", tad priekš kam vajadzīgas valdes sēdes? Katram valdes loceklim nosūta e-pastu ar dienas kārtību, saņem atbildes un viss notiek!
Līdzīgs telefonbalsojums bija par Daiļa Skudrīša diskvalifikāciju pērnās sezonas izskaņā pēc konflikta otrajā finālspēlē pret "Cel Tik/Lekrings". Tika saņemts iesniegums no "Talsi/Triobet" komandas, ka es nevarot objektīvi balsot, jo esmu draugs cēsnieku galvenajam trenerim Normundam Grunckim. OK, lai tā būtu. Taču, kas notiek tālāk? Balsojums ar septiņām balsīm par un četrām pret ir noticis. Tas nozīmē, ka piedalījušies 11 Valdes locekļi, ieskaitot Cēsu komandas pārstāvjus. Pie tam disciplinārās komitejas balsojumā M.Jarahovičs nepiedalījās. Uzskatu, ka viņi tomēr ir vēl vairāk ieinteresēti šāda lēmuma pieņemšanā, kā es.
Tik tālu par dīvainajiem balsojumu rezultātiem. Taču esmu dzirdējis, ka esi neapmierināts arī ar citām darbībām?
Jā, es uzskatu, ka Andra Dzeņa atkārtota izvirzīšana uz Starptautiskās Florbola federācijas žūriju ir kļūda. Persona, kura ar savu darbību, drīzāk bezdarbību, ir mūsu biedrībai radījusi ievērojamus zaudējumus, kā arī vispār neinteresējoties, kas notiek Latvijas florbola dzīvē. Ja Dzeņa kungs pats saka, ka starptautiskās federācijas pārstāvji uzdod jautājumu: "Kas notiek Latvijas florbolā?", bet viņš sakot, ka neko nezinot, tad kāds labums mūsu florbolam no viņa?
Kad valdē tika izskatīts jautājums par Latvijas U-19 sieviešu izlases galvenā trenera amatu, kā kandidātu vēlējos izvirzīt Jāni Freivaldu, kurš savas dotības pierādīja gan ar Līgatnes komandu, gan pēc tam, kad Līgatne apvienojās ar Lielvārdi. Viņam ne tuvu nebija tās labākās spēlētājas, taču viņš regulāri spēja pieveikt "Rīgas Lauvas", kuru komanda tikai pirka un pirka klāt jaunas spēlētājas. LFS Valde manu priekšlikumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka Freivalds neesot uzrakstījis iesniegumu, ka vēlas šo amatu. Valde, pamatojoties uz sieviešu izlases vecākā trenera ierosinājumu, par izlases vecāka trenera asistentu apstiprināja Patriku Johansonu. Johansons nebija ne uz Nāciju kausu Kocēnos, ne uz Igaunijas Nāciju kausu. Abas reizes otrs treneris bija Freivalds. Tad kāda jēga no šāda balsojuma? Johansons aizbrauks uz Pasaules čempionātu un viss notiksies? Kas tur var būt, ja jau somi pēc videoierakstu noskatīšanās un trim treniņnometnēm nezina, kurā pozīcijā spēlē Raitums? Tad kāds labums būs no trenera, kurš vienu otru spēlētāju pirmo reizi ieraudzīs pasaules čempionātā?
Man patiešām ir žēl sieviešu izlases, kura septembrī nevarēja aizbraukt uz Poliju. Ja pareizi esmu sapratis, tad pietrūka tikai viena tūkstoša latu... Līdz šim ir bijis, ka vislielākā uzmanība un atbalsts ir tai izlasei, kurai ir tuvākais pasaules čempionāts. Vīriešu izlase – junioru – sieviešu. Protams, ja ir līdzekļi un iespējas atbalstīt visas izlases jebkurā laikā, tad esmu tikai par to. Tagad sievietēm būs pasaules čempionāts, bet cik reizes viņas ir kopā sanākušas? Vīriešu izlasei pasaules čempionāts pēc gada, bet jau ir trīs treniņnometnes un Četru nāciju kauss bijis. Bet, ja jau Pētersons sola ne tikai iekļūšanu pusfinālā, bet arī medaļas, tad, iespējams, ka šāda rīcība ir attaisnojama.... Pēc nepilniem 15 mēnešiem redzēsim rezultātu.
Starp citu, vīriešu junioru izlases treneris paziņoja, ka neturpinās darbu ar junioru izlasi. Vēl līdz pat šai dienai nav zināms, kurš būs nākamais treneris. Būtu laiks skatīties, kuri spēlētāji atbilst junioru vecuma kategorijai, noorganizēt kādu kopēju sanākšana vai izstrādāt atlases kritērijus. Bez tam valde nav oficiāli nolēmusi, ka N.Grunckis vairs nav Latvijas izlases treneris.
Kā vērtē Latvijas izlases sniegumu Četru nāciju kausā?
Biju uz divām spēlēm - pret Šveici un Norvēģiju. Sen nebiju redzējis izlases spēli kā skatītājs, tāpēc bija interesanti paskatīties no tribīnēm. Pirms turnīra apmeklēju somu speciālistu vadītos kursus. Protams, treneri ir zinoši. Bija arī noderīga informācija, bet nekādu "jaunu Ameriku" viņi neatklāja. Noskatījāmies Latvija – Zviedrija spēles pirmo periodu. Nepatika, ka viņi diezgan augstprātīgi norādīja, ka tagad Latvijas izlase vairs nekad tādas kļūdas nepieļaus. Atbildēju, kāpēc tad "SSV" ar astoņiem (!) pasaules čempioniem sastāvā nevar izcīnīt čempionvienības kausu, pie tam ir lielas grūtības ar tikšanu finālā? Atbilde bija: labs jautājums, spēlētāji netic, ka var uzvarēt. Ja vēl paskatītos Austrijas – Polijas, vai Austrijas - Vācijas spēles, tad man būtu vēl vairāk jautājumu par viņu izvēlēto taktiku un kļūdām.
Ja nebūtu vārtos Jānis Sīka (manā skatījumā šobrīd labākais Latvijas vārtsargs), tad rezultāts pret Šveici būtu vēl graujošāks. Ja kāds grib zināt, kādam ir jābūt jaunajam talantam, tad šajā spēlē spilgts piemērs bija Šveices komandā - 21 gadu vecais Anteners (metiens, piespēļu kultūra, atlētiskums, laukuma redzējums, spēles izpratne utt.) Spēli pret Somiju neredzēju, bet, spriežot pēc atsauksmēm, esot bijusi laba spēle. Tikai otrajā periodā somiem "sakritis", bet mūsējie nav izmantojuši savas iespējas. Somiem nebija brāļu Kohanenu, Hirvaninena, Jarvi, Omana, kas uzbrukuma potenciālu mazināja. Spēle pret Norvēģiju bija principiāla. Viņi gribēja "atriebties" par zaudējumu pasaules čempionātā. Mūsu treneriem bija jāparāda, ka norvēģi ir "ņemami" jebkurā laikā un vietā. Interesanti, vai Pētersona kungs pirms spēles ar Norvēģiju somu treneriem teica to pašu ko man pasaules čempionātā, proti, ja neuzvarēsiet, tad iesiet mājās ar kājām? Latvija tikai trešajā periodā parādīja labu spēli. Izskatījās, ka norvēģi vairs fiziski netika līdzi mūsu spēlētājiem. Vairākas reizes labi sanāca uzbrukuma sākums, kas liecina, ka somu treneri kaut ko tomēr var. Protams, Jānis Jansons nodemonstrēja, kāpēc viņš spēlē Zviedrijas superlīgas komandā "Pixbo". Norvēģiem vairs nespēlē brāļi Evenseni un Villijs Fauskangers, kā arī nebija Zviedrijas superlīgā spēlējošā Tomija Midtsvēna. Ja kāds nezina, kāda loma pasaules čempionātā bija šiem spēlētājiem, lai paskatās rezultativitātes rādītājus, it sevišķi Fauskangera... No mūsu jaunajiem talantiem visvairāk varēja pamanīt Tomu Rīsmani, kurš laukumā neizskatījās apjucis, kā viens otrs jaunais "brīnumbērns". Gribu piebilst, ka pirms latviešu treneriem pie izlases stūres jau ir bijuši divi zviedru speciālisti. Tajos laikos bija tikai viens mērķis – neizkrist no A divīzijas. Tagad jau mēs esam pietuvojušies pusfinālam. Man nav nekas pret ārvalstu speciālistiem (lai gan Latvijas sporta prakse rāda, ka mūsu - Latvijas treneru rezultāti nav sliktāki), bet tādā gadījumā ir jāpiesaista paši labākie, nevis jāatdod izlase kaut kam, lai pēc tam CV varētu ierakstīt Latvijas izlases treneris. Piemēram, Igaunijai ir bijušais Somijas izlases vecākais treneris, Čehijai arī uz šo čempionātu bija bijušais Somijas izlases vecākais treneris. Mums - bijušie Austrijas izlases treneri. Pētersona kungs man iebilda, ka igauņiem un čehiem esot bijušie, nevis esošie. Atbildēju, Latvijā vairākas reizes ir bijis un zina mūsu spēlētājus esošais Zviedrijas izlases konsultants Mikaels Kalbergs. Atbilde bija: Zviedrija ir tālāk, biļete dārgāk, neviens nav ar viņu runājis utt. Murgs!
Un vēl – nepatika, ka mūsu jaunais treneris intervijā jau saka, ka pret Čehiju un Šveici varam cerēt uz labvēlīgu iznākumu, bet pret Zviedriju un Somiju turpmākos piecus - sešus gadus mums nav nekādu cerību. Kaut ko tādu negaidīju no Somijas pirmās divīzijas komandas trenera! Būtu kaut mazliet paskatījies, kā "ņemamās" Čehija un Šveice spēlē pret Somiju un Zviedriju! Ņemsim kaut vai pēdējā pasaules čempionāta rezultātus: Čehija - Zviedrija 4:5, Šveice - Zviedrija: 2:3 (papildlaikā), Čehija – Somija 2:4, vienīgi Somija apakšgrupas spēlē ar 4:0 uzvarēja Šveici. Secinājums: ja gribam uzvarēt Čehiju un Šveici, tad jābūt gataviem uzvarēt Zviedriju un Somiju. Paliek retoriskais jautājums: kāpēc nevaram uzvarēt zviedrus, čehus, somus un šveiciešus? Mums ir jāpriecājas, ka varam uzvarēt Krieviju, Igauniju, Norvēģiju, Poliju, Vāciju, Dāniju! Kāpēc Zviedrija, Somija, Šveice un Čehija ir tik spēcīgas? Atbildes ir pavisam vienkāršas: pirmkārt, jāsalīdzina treniņprocess. Pagājušajā gadā parunāju ar igauņiem - brāļiem Talmēm. Viņi teica, ka augustā tikai četras dienas esot bijušas bez treniņiem.
Palasīju A.Šeinas aprakstus par treniņiem Zviedrijā: jūnijā kopā ar komandu fiziskās nodarbības, notestē spēlētājas, tad jūlija katram individuālais darbs fiziskās formas uzlabošanā, augustā atkal kopīgas fiziskās nodarbības ar testiem, plus darbs ar bumbiņām un pārbaudes spēles. Un tas notiek gadu gadiem un n-tajās komandās. Tad nav ko brīnīties, kā saka J.Dainis, ka viņas skrienot kā puikas. Cik no Latvijas komandām trenējās jūnijā? Zinu, ka dažas jūlijā, dažas augustā. Kāds tad ir mūsu čempionāta līmenis? Latvijas spēcīgākā komanda čempionvienības kausa finālā ir uzvarējusi TOP valstu komandu? Pat norvēģu čempioniem zaudējam "bez variantiem". Cik masveidīgs ir Latvijas čempionāts? Kādu atlasi mēs varam veikt? Cik mūsu spēlētāju spēlē ārvalstu elites čempionātos? Šogad pirmais! Cik čehu spēlē Šveices elites čempionātā? Gandrīz divas maiņas! Atis Stepāns spēlē Šveices čempionāta trešajā divīzijā un saka, ka šī komanda bez problēmām varētu spēlēt Latvijas virslīgas čempionātā! Pētersona kungs nepārtraukti atgādina, ka tie spēlētāji, kuri neieradīsies uz treniņnometnēm, tiks atskaitīti! Pieeja pareiza, ja būtu 150 līdzvērtīgu spēlētāju. Jautājums: kur dabūt šos 150 spēlētājus? Atbilde: investējot bērnu un jaunatnes čempionātā! Tad pēc pieciem - sešiem gadiem mums varētu savi Anteneri! Kas notiek: J.Dainim VIENAM jātiek galā ar visu bērnu un jaunatnes čempionāta organizēšanu un vadīšanu. Viņam ir jāstrādā, jātrenē un vēl jānovada vesels čempionāts. Brīnos, kā viņam vēl nav sirmu matu.
Vēl pērnā gada izskaņā kopā ar Latvijas izlasi biji pasaules čempionātā Čehijā. Sporta amatpersonas vienmēr ir centušās, lai mūsu sportisti būtu ietērpti Latvijas karoga krāsas formastērpos, bet florbolistiem tomēr nebija tas īstais "sarkanums".
Bija arī mums tāds uzstādījums, ka vajag formas Latvijas karoga krāsās. Pats staigāju apkārt un runāju ar "Unihoc", "Zone", "Exel", "Canadien", "Salming", "Umbro", "Asics" un "Nike". Šo firmu pārstāvji man teica, ka kaut kas viņiem varot būt, bet ne pilnīgi viss. Vienīgi "Jadberg" un "Errea" varēja piedāvāt visu formastērpu nepieciešamajās krāsās. Turklāt vēlāk "Errea" bija gatava pat par brīvu apģērbt Latvijas izlasi un izgatavot pēc pasūtījuma sublimētu spēļu formu, jo tā viņiem būtu laba reklāma. Tādu informāciju nodevu Pētersona kungam. Teicu, ka lēmums ir jāpieņem operatīvi, lai jau novembrī visas formas būtu uz vietas. Lai nebūtu nekādu nepatīkamu pārsteigumu, vai arī būtu iespēja kaut ko pielabot.
Tomēr valde akceptēja Pētersona ierosinājumu - brendu "Puma", kas visu ekipējumu nespēja piedāvāt nepieciešamajos toņos. Lai gan pats Pētersona kungs teica, ka Kocēnu sporta klubam "Puma" esot kavējusi piegādi sešus mēnešus, bet viņš personīgi kārtos šo lietu. Pie tam Pētersons deklarēja, ka tie karoga krāsas toņi jau ir apnikuši... Tad kāda jēga ir iet pie citiem un runāt, ja viss jau ir zināms pirms tam? Galvenais, ka pirms čempionāta, kad aizvadījām pārbaudes spēles ar somiem, spēlētājiem zeķes nebija sagādātas, jakas arī, bet izmēri vispār nebija saskaņoti ar spēlētāju miesas uzbūvi. Pētersons tik noteica, lai braucot katrs ar savējo, vai vecajām "Jadberg" jakām. Labi, ka pēdējā brīdī paspēju sakomplektēt junioru jakas...
Čempionāta laikā taču bijāt labi nodrošināti?
Uz šo čempionātu centāmies ļoti labi sagatavoties. Šoreiz jāsaka, ka Pētersona kungs bija uzdevuma augstumos un akceptēja sagatavošanās plānu. Tas tiešām nebija lēts. Nesaprotu tikai, kā varēja mūsu izlases lidojums uz Oslo ar dzīvošanu un ēšanu izmaksāt Ls 6000,00, bet somu komandas vizīte Latvijā - Ls 8000,00 Vai tiešām dzīvošana un ēdināšana Valmierā ir dārgāka, nekā Oslo? Treniņnometņu laikā tika nodrošināta ēdināšana un dzīvošana. Tika organizētas un nodrošinātas pārbaudes spēles, medicīniskās apskates, vitamīni un medikamenti. Es gribu pateikt vislielāko paldies mūsu federācijas generālsekretārei Zanei Klaberei. Viņas palīdzība bija ļoti nozīmīga. Varu droši teikt: viņa ir savā vietā! Ar viņas palīdzību un pozitīvo attieksmi viss notiek operatīvāk.
Mēs vēlējāmies, lai čempionāta laikā būtu savs transports, ko varētu izmantot, lai operatīvi varētu paskatīties pretinieka spēli, vai aizbraukt pēc spēļu ieraksta. Pētersona kungs tiešām noorganizēja jauno Hipolīzinga dāvinājumu – "Mercedes" busiņu. Tikai žēl, ka par federācijas naudu uz čempionātu atbrauca "Rubenes" komandas līdzjutēji un viņiem bija prioritāte busiņa izmantošanā. Pie tam busiņš uz Prāgu nebrauca, jo līdzjutējiem tas nebija ieplānots. Braucām vilcienā apkrāvušies ar lielajām somām, nav kur kāju nolikt, tikmēr zviedri tajā pašā vagonā iekāpa tikai ar laptopu padusē. Manuprāt, tādā gadījumā lietderīgāk bija atvest nevis līdzjutējus, bet gan tiesnešus. Nedomāju, ka neviens netiktu no darba vai arī atteiktos braukt. Gan jaunajiem, gan pieredzējušākiem tiesnešiem būtu lietderīgi pavērot ārvalstu kolēģu darbu. Bet tas tā, novirzījos no tēmas. Kopumā federācija vīriešu izlasi čempionātā Čehijā atbalstīja vairāk, nekā iepriekšējos sagatavošanas posmos.
Forumos un citā publiskā telpā bieži dzirdami pārmetumi, ka viss florbols pārcēlies uz Valmieru. Kā Tu varētu komentēt šo situāciju?
Tā, nu ir sanācis, ka, tiklīdz kaut kas notiek ar florbolu, tā viss tiešām pārceļas uz Valmieru un tās tuvāko apkaimi. Vai tie būtu semināri, pārbaudes spēles, kvalifikācijas turnīrs, Latvijas čempionāta fināls, Četru nāciju turnīrs vai pat valdes sēdes. Tam visam ir savs izskaidrojums. Protams, Valmierā un Kocēnos ir izveidota laba bāze (laukumi, dzīvošanas apstākļi, ēdināšana) . Priekš treniņnometnēm un spēlēm apstākļi ir ideāli, taču, ja mēs tik klaji ignorēsim visu pārējo Latviju, neko labu tas nedos. Lai gan Pētersona kungs solīja darboties visa Latvijas florbola labā, pagaidām jūtu atbalstu tikai Valmieras rajonam. Ceru, ka nākamās starptautiskās spēles nenotiks Valmierā vai Kocēnos, jo tik mazu apmeklētību nebiju gaidījis. Kopsapulcē Pētersona kungs deklarēja, ka Četru nāciju turnīrs tiks noorganizēts ar peļņu. Tiks investēti Ls 3000,00, savukārt ienākumi būšot Ls 7000,00. Interesanti būtu uzzināt, cik federācija nopelnīja. Kāpēc nevar noorganizēt kādu spēli Talsos, Rīgā (NBS) vai Lielvārdē?
Jāni, bet vai tiešām viss ir tik drūmās krāsās? Kad pēdējo reizi mainījās LFS valde un arī prezidents, tika sludināts cik viss būs labi.
Nav jau tā, ka viss ir tik slikti. Gribu uzslavēt tiesnešu darbību šajā čempionātā. Protams, ir atsevišķas strīdīgas epizodes, bet ir mainījusies attieksme – tiesneši PALĪDZ komandām noskaidrot spēcīgāko. Ja ir kādas domstarpības, tad atnāk pie komandas un brīdina, paskaidro normālā saprotamā valodā. Vairs nejūtu, ka tiesneši sevi uzskatītu par pārākiem, gudrākiem vai svarīgākiem, nekā spēlētāji. Lai gan esam "Lielvārde" zaudējuši četras no piecām spēlēm, nevienu spēli nezaudējām tiesnešu lēmumu rezultātā.
Nenoliedzami, esošajai valdei ir labāka sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem. Ja agrāk florbola spēļu apskati, reklāmas bija retums, tad tagad tā ir sistēma. Protams, ģenerālsponsora piesaistīšana ir apsveicama. Vienīgi neredzu ikdienas pielietojumu "Mercedes" busiņam. Apdrošināšana jāmaksā, tehniskā apkope jāveic. Bet, ja var iznomāt kādai boulinga komandai par zināmu samaksu, tad jau ir labi.
Pluss ir tas, ka federācijas birojs ir kļuvis pieejamāks, tas ir, var iet gandrīz jebkurā darba dienas laikā un iesniegt nepieciešamos dokumentus. Manuprāt, vietas izvēle varēja būt labāka, lai varētu mašīnu novietot. Bet prezidentam ir pults no sētas vārtiem un tas nav aktuāli. Vai tik liels un dārgs birojs ir nepieciešams šajos apstākļos? Lai gan - bagāts varot darīt kā grib....
Labs darbs ir finansiālais atbalsts jauno florbola treneru mācībām Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Pats turpinu izglītoties un esmu ieguvis tiešām noderīgas zināšanas. Tāpat jaunizveidotā mājas lapa savas funkcijas pilda labāk, nekā iepriekšējā. Gribētos redzēt vairākuma un mazākuma efektivitātes rādītājus - tāpat, kā tas ir metienu precizitātei. Labs darbs no federācijas puses bija Latvijas izlases spēļu un pasaules čempionāta finālspēles translāciju nodrošināšana LTV 7. Florbolu ir jāmāk arī paradīt. Ja rāda tā, kā mūsu čempionāta finālspēles, tad labāk vispār nerādīt.
Tā, ka ir savi "plusi" un savi "mīnusi". Man tagad jautā, vai bija vērts pagājušajā pavasarī mainīt veco valdi. Joprojām uzskatu, ka bija kaut kas jāmaina. Vai jāmaina patreizējā valde un prezidents, tas jālemj kopsapulcei. Ja salīdzina prezidentus, tad katram ir savi plusi un savi mīnusi. Varu tikai pateikt: situācijā, kad federācijai nebija līdzekļu, iepriekšējais prezidents ieguldīja savus personiskos līdzekļus. Ja jau esošais prezidents ir finanšu komitejas vadītājs, tad aktīvāk jāstrādā, jāpilda tiešie pienākumi un jāpiesaista finanšu līdzekļi, vai nu savējie, vai investoru, bet lai nežēlojas, ka klubi nemaksā, valsts nemaksā. Savādāk nodarbojas ar blakuslietām: grib gādāt izlasēm formas, noteikt uz kura laukuma var spēlēt, uz kura nevar, brauc uz Igauniju kā tiesnešu observers utt....
Ceru, ka mans subjektīvais viedoklis palīdzēs objektīvāk novērtēt patreizējo situāciju Latvijas florbola saimniecībā un turpmāk nepieņemt nepārdomātus un nepārskatāmus lēmumus.
P.S. Latvijas Florbola federācijas mājaslapā floorball.lv ir ievietots paziņojums par to, ka tiek izsludināts konkurss uz LFS ģenerālsekretāra/-es vietu...
[+] [-]