YEKINDAR: "Piektie pasaulē? Man tas nozīmē to, ka neesam pirmie"

Mareks Gaļinskis Krievijas organizācijas "Virtus.pro" "Counter Strike:GO" komandai pievienojās pirms nepilna gada, pirms tam pakāpeniski kāpjot uz augšu pa esporta hierarhijas kāpnēm un spēlējot mazākās komandās. Tobrīd "Virtus.pro" pasaules rangā atradās otrā desmitnieka beigās, vasarā izslīdēja arī ārpus "Top30", kas šajā disciplīnā ir svarīga robežšķirtne, taču komandas pārbūve, ieskaitot arī YEKINDAR pievienošanos izrādījās veiksmīga. Uzvaras vairākos lielos turnīros rudenī, otrā vieta pasaules čempionātā februārī, un komanda uz brīdi pakāpās pat uz trešo vietu pasaulē. Šobrīd Latvijas esportista pārstāvētā komanda ir piektajā vietā pasaulē HLTV rangā.

"HLTV portāla rangs ir svarīgākais rangs esportā, tas arī tiek uzskatīts kā īstais un pareizais, kas parāda komandu spēku samēru un ļauj nodalīt spēcīgās komandas no viduvējām," sacīja 21 gadu vecais Latvijas esportists. "Tas, ka mēs šobrīd esam piektie... nu, piemēram, man šis fakts nenozīmē, ka tagad ar atvērtu muti, sak, "O, mēs esam "Top5" pasaulē". Man tas nozīmē to, ka mēs neesam pirmie."

"Līdz ar šo augsto statusu gan arī nāk tas, ka ir lielāka konkurence," turpināja YEKINDAR. "Elites komandas spēlē pavisam citādā līmenī nekā, teiksim, 30. vieta pasaulē. Kad spēlēju pret ranga pirmo numuru, tad tā arī jūtu, ka tā ir pavisam cita spēle. Taču neko darīt, mums ir jāiet uz priekšu arī šādā līmenī, mums jāiegūst šis pirmais numurs," paskaidroja Mareks, pēc tam klusi, bet ļoti apņēmīgi piebilstot: "Es gribu būt labākais pasaulē!"

Elitē visi ir individuāli spēcīgi, tāpēc uzvar komandas darbs
"Dažreiz var sanākt tā, ka komanda, kas uzvar divos turnīros, bet izlaiž trešo, sanāk zemāk nekā cita komanda, kas piedalījusies visos trīs turnīros, un teorētiski var sanākt, ka visur uzvaroša komanda nav pirmajā vietā. Tāpēc var it kā teikt, ka šis rangs neko daudz nenozīmē, bet tajā pašā laikā arī nozīmē – ir patīkami redzēt sevi labāko pieciniekā vai trijniekā," sacīja YEKINDAR.

An unspoken trait of the extremely good players is the ability to be "always ready to fight", YEKINDAR has those ropz-esque crosshair placement and clean movement. Rarely caught off guard.

— Maniac (@Maniac_CSGO) March 26, 2021

Pats savu pacelšanos pie esporta elites YEKINDAR novērtēja, uzreiz izceļot savus jaunos komandas biedrus "Virtus.pro" sastāvā. CS:GO komandā ir pieci spēlētāji, un, ņemot vērā, ka elites līmenī principā visi ir ļoti individuāli spēcīgi, tieši komandas darbs, saskaņa un saprašanās no pusvārda ir uzvaras recepte. Ņemot vērā spēļu garumu un nepieciešamo psiholoģisko sagatavotību, ļoti svarīgi ir, lai neviens no komandas spēlētājiem, piemēram, sliktā situācijā "neizslēgtos" no spēles un mentāli nepadotos, jo tas uzreiz ļoti būtiski iedragā visas komandas iespējas.

Lai piederētu pie profesionāļiem CS:GO spēlē, jāprot lieliski pārvaldīt pašu spēli. Kā saka YEKINDAR pats – jāprot trāpīt pretiniekam. Ja to neproti, tad pārējais arī nav svarīgs. Taču lai svinētu lielas uzvaras CS:GO spēlē, ar to jau ir par maz. "Jā, pati svarīgākā lieta spēlē ir tā, cik precīzs un ātrs tu esi," sacīja Latvijas esportists. "Taču spēlētāji, kuri apzinās, ka ir nedaudz lēnāki un neprecīzāki, meklē citus veidus, kā apspēlēt pretiniekus. Augstā līmenī, teiksim, "Top30" komandu vidū nu nav tā, ka visi skraida pa karti un šaudās. Vienmēr ir kaut kāda ideja un virzība uz konkrētu mērķi. Katrai komandai ir savas iekšējās lietas, taču arī no malas var redzēt tendences un iestrādnes, piemēram, ka ik pēc dažiem raundiem kaut kādas kustības atkārtojas."

"Pašā augstākajā līmenī visi šauj labi. Principā bez izņēmumiem. Neviens vairs nav izteikti labāks par kādu citu," turpināja YEKINDAR. "Lai nebūtu tā, ka uzvarētāja noteikšana pārtop par laimes spēli, komandas pāriet uz prāta spēlēm, cenšas panākt sev izdevīgākas pozīcijas ar spēles palīgieročiem, cenšas ielīst pretinieku prātos un likt viņiem domāt kaut ko citu, cenšas izmantot savas taktikas."

""Virtus.pro" komandā es darbojos ar daudz, daudz prātīgākiem komandas biedriem, kuri ir daudz labāki un spēlēja pasaules čempionāta finālā jau pirms manis," sacīja Gaļinskis, pastāstot par saviem komandas biedriem Jame no Krievijas, SANJI no Uzbekistānas un kazahu spēlētājiem buster un qikert. "Viņi ir daudz pieredzējušāki. Kad jaunais spēlētājs atnāk pie viņiem vienā komandā, tad gribot negribot sāks uzsūkt jaunu informāciju. Tādi spēles mikromomenti un nianses, par kurām es iepriekš vispār neko nezināju, viņu komandā ir ikdienas lieta, un tagad arī es tos izmantoju un esmu daudz mācījies no viņiem, un tagad mēs arī kaut ko sākam uzvarēt."

"Kaut ko uzvarēt" šajā gadījumā ir ļoti pieticīgs izteikums, vēlreiz norādot, ka YEKINDAR negrasās apstāties pie sasniegtā. No novembra līdz janvārim "Virtus.pro" uzvarēja četros liela mēroga CS:GO turnīros, ieskaitot "Flashpoint 2", par ko prēmijā saņēma pusmiljonu dolāru, bet pēc tam pasaules čempionātā Katovicē februārī ieguva otro vietu.

Lielās prēmijas un liels darbs - komandai tiek veltītas 12 stundas dienā
YEKINDAR esporta karjeras statistikā tiek uzrādītas prēmijas 220.5 tūkstošu dolāru apmērā, lielākā daļa no tā iegūta "Virtus.pro" sastāvā. Prēmijas tiek aprēķinātas no komandas iegūtās balvas un izdalot to ar spēlētāju skaitu, proti, pieci. YEKINDAR prēmiju sadalījumu un citus līguma nosacījumus nevarēja komentēt, jo to paredz vienošanās ar komandu, taču norādīja, ka šī dalīšana ar pieci ir apmēram tuvumā patiesībai. "Pastāv gan vēl vienošanās par noteiktiem procentiem citiem komandas pārstāvjiem un tamlīdzīgi, kas ir vairāk mūsu komandas iekšējā lieta," sacīja Latvijas esportists. "Mums ir profesionāls līgums, juridiski pārbaudīts un apstiprināts, par kuru es sīkāk pastāstīt nevaru. Bet komanda nodrošina visu vajadzīgo, ieskaitot ceļojumus uz turnīriem, kad tie atkal varēs norisināties klātienē. Man ir sniegts viss nepieciešamais, lai es varētu tikai spēlēt."

Vārds "tikai" šeit norāda nevis uz darbības pieticību, bet to, ka tā patiešām pārsvarā ir vienīgā darbība. "Virtus.pro" komanda un paši spēlētāji no sevis pieprasa visaugstāko ieguldījumu, un treniņiem parasti tiek atvēlēts apmēram 12 stundas dienā. Šajā laikā komandas biedri ir komunikācijā, pavada vairākas stundas pieslīpējot taktiskās iestrādnes un individuālo meistarību. YEKINDAR norādīja, ka šādā vidējā 12 stundu treniņu dienā (no 12iem dienā līdz apmēram pusnaktij) apmēram piecas stundas tiek veltītas teorijai un taktikai, kamēr pārējais pašai spēlei.

Spēļu dienās brīvā laika ir nedaudz vairāk, taču arī mentālā slodze ir daudzkārt lielāka. "Spēles dienās režīms ir tāds, ka trīs stundas pirms spēles sākuma jābūt augšā no miega un jāsagatavojas spēlei," stāstīja YEKINDAR. "Nospēlējam maču, kas var būt pusotru stundu un var būt arī četras stundas, un tad pēc mača vēl savācamies kopā, lai pārspriestu teoriju, veiktu spēles analīzi. Pēc tam tad mums ir brīvs vakars. Šeit mēdz problēmas rasties, ja spēļu laiki atšķiras. Vienā dienā spēle sākas 12:00 pusdienlaikā, nākamajā dienā 19:00 vakarā, un dienas laikā fiziski nav iespējams pārkārtot savu miega režīmu optimālā līmenī, tāpēc es tad šādos gadījumos cenšos izgulēties iepriekš. Bet pēc vakara mačiem ir normāli, ka viss beidzas ap 1-2 naktī. Jo tā tiešām ir stingri, ka pēc katras spēles vēl paliekam un izrunājam to, kas sanāca, un to, kas nesanāca."

"Zinām - ja mēs paņemsim brīvu dienu, citas komandas to nedarīs un būs mums priekšā"
Esporta sacensības pandēmija nespēja pārtraukt, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka sacensības notiek virtuāli, attiecīgi šobrīd veselībai bīstamie fiziskie kontakti nav nepieciešami. Nespējot aicināt uz tribīnēm skatītājus un samazinoties iespējām piesaistīt vietējos sponsorus no notikuma vietām, arī esportā gan nācās ķerties pie izdomas, lai padarītu spēles tiešraidēm pievilcīgas un saglabātu balvu fondus konkurētspējīgā līmenī.

"Ļoti, ļoti gaidu brīdi, kad atgriezīsimies normālā kārtībā un varēsim aizvadīt sacensības uz vietas," sacīja Gaļinskis. "Šī rutīna šobrīd paliek arvien grūtāka, visu laiku treniņi un spēles, nekam citam īsti nav laika. Normālā režīmā tomēr ir pārceļojumi no pilsētas uz pilsētu, kad tev fiziski nav iespējas trenēties, tad nu arī neviens to neprasa. Tāpat sacensību pilsētā sanāk laiks kaut vai vienkārši pastaigāt apkārt, arēnā ir citas emocijas. Bet tagad ir laiks, kad trenēties. Nu, un mēs jau arī komandā ļoti labi zinām – ja mēs to nedarīsim un paņemsim brīvu, cita komanda trenēsies un būs mums priekšā."

Let's put it this way - if the year ended now, I doubt anyone would be surprised to see YEKINDAR ahead of ZywOo in the Top 20.

But we're only 25% through 2021, there's so much more CS to be played, so let's just enjoy the ride :) https://t.co/rWoF3AMOGU

— Petar Milovanovic (@Tgwri1s) March 29, 2021

12 dienās 10 spēles un vēsturiska atspēlēšanās
YEKINDAR gan norādīja, ka "Virtus.pro" visu ideāli vēl nav sabalansējusi un pēdējā laikā tieši nogurums rada problēmas. "Pasaules čempionātā Katovicē pirms finālspēles sapratām, ka esam gluži vienkārši izlādējušies. Fiziski nepietika spēka," sacīja Latvijas esportists. Viņam toreiz 12 dienu laikā, ieskaitot kvalifikācijas kārtu, sanāca aizvadīt desmit spēles, finālā ar 1:3 zaudējot "Gambit" un komandai nopelnot prēmiju 180 tūkstošu dolāru apmērā.

Pēc dažām brīvdienām jau sekoja "ESL Pro League" sezona, kurā bija vēl smagāks grafiks, jo bija jāizspēlē arī apakšgrupas apļa turnīrs. YEKINDAR šāda apļa turnīra iekļaušanu sacensībās vērtēja kritiski, norādot, ka, lai uzvarētu ESL līgā, nepieciešams īsā laikā aizvadīt 12-13 spēles, kas ir ļoti liela slodze. "Turnīra gaitā mēs jau jutām, ka esam iztukšoti un paliek arvien grūtāk," viņš sacīja pēc apstāšanās ESL līgas ceturtdaļfinālā. "Bet nu tās ir mūsu problēmas, ar kurām mums jātiek galā pašiem. Šīs te rudenī gūtās uzvaras radīja mums vēl lielāku izsalkumu pēc panākumiem, tāpēc šobrīd strādājam ar vienu ideju – vai nu tu uzvari un esi pirmais, vai arī tu neesi nekas. Ar tādu noskaņojumu ejam uz priekšu."

ESL līgas 1/12 finālā "Virtus.pro" tikās ar Somijas komandu ENCE, un šī spēle iegāja esporta vēsturē tieši ar to, ka YEKINDAR komanda vissarežģītākajā brīdī pamanījās tikt pie uzvaras. Rezultātam esot 1-1, viss izšķīrās trešajā kartē, kur cīņā līdz 16 punktiem ENCE bija vadībā ar 15:3. Taču sekoja neticama "Virtus.pro" 12 uzvarētu raundu sērija, novedot cīņu līdz papildlaikam, kurā uz emocijām pretiniekiem vairs netika atstāti varianti (19:17).

"Tādā brīdī jau arī vairs nav, ko zaudēt," smaidīja Mareks. "Mēs kā komanda jau iepriekš bijām izgājuši cauri līdzīgām situācijām, un mums bijušas nopietnas sarunas par to, ka nekad, nekad nedrīkst padoties. Tad nu arī šajā reizē cits citam uzsvērām, ka skatāmies tikai uz katru nākamo raundu atsevišķi. Sanāca viens, divi, trīs raundi, jau rezultāts 11:15, un mēs tobrīd jau sākām domāt, nevis ka paši tūlīt atspēlēsimies, bet ka tiem somiem tobrīd vajadzētu traki nervozēt. Galvenais ir turpināt spēlēt līdz pašām beigām. Sliktākajā gadījumā varēsi atskatīties, ka vismaz esi centies, nevis padevies. Taču šī uzvara bija ar sekām – pēc tās bija lieliskas emocijas, pašsaprotami, kāpēc tā, mēs tikko ierakstījām jaunu lappusi CS rekordu grāmatās. Taču jau nākamajā dienā bija nākamā "play-off" spēle, un tad vajadzēja gan paspēt emocijas nolikt malā, gan paspēt sagatavoties. Man bija grūti, zinu, ka dažiem komandas biedriem bija grūti. Gluži vienkārši fiziski tas nav viegli, un tā arī zaudējām."

Virtus.pro pret ENCE - trešā raunda atspēlēšanās no 3:15 līdz 15:15

Par dalītu 7.-8. vietu "Virtus.pro" saņēma prēmiju 27.5 tūkstošu dolāru apmērā, kamēr pirmās vietas ieguvējiem tikai 200 tūkstoši dolāru. Tā ir normāla prēmiju proporcija, un YEKINDAR izteicās, ka tādu atbalsta, jo tā sniedz organizācijām vislielāko motivāciju piedalīties sacensībās un cīnīties līdz galam. Taču viņš nedaudz kritizēja prēmiju sadalījumu starp pārējām vietām, norādot, ka finansiālā atšķirība starp iekļūšanu nākamajā kārtā vai apstāšanos iepriekšējā kārtā nebūtu būtiska: "Tiekot ceturtdaļfinālā, mēs saņemtu laikam par 2500 dolāriem vairāk. Izdalot uz pieci, tie ir 500 dolāri, kas, jā, arī ir nauda, taču tā nav summa, kas tagad liktu līdz sviedriem cīnīties. Uzvaram, forši. Zaudējam – nu, neko darīt. Tāpēc es labāk redzētu, ka katras nākamās kārtas pārvarēšana nozīmē būtisku palēcienu arī prēmijās."

Papildus finansiālajiem ieguvumiem YEKINDAR pie savas motivācijas nosauca arī iespējas piedalīties lielajās sacensībās, kuras klātienē vēro pamatīgi līdzjutēju pūļi: "Cik nu man sanāca šādos turnīros uzspēlēt, man tieši patika izbaudīt šo atmosfēru. Tad arī bija sajūta, ka, jā, es vēlos spēlēt, nevis kad tu dažreiz piecelies un nopūties, sak, atkal viss ierastais. Protams, ir milzīga atšķirība spēlēt uz skatuves pie pilnām tribīnēm vai arī tiešsaistē, ko gan arī skatās daudz cilvēku. Man pašam tāda lampu drudža, izejot pie pilnām tribīnēm, nebija, taču tas atkarīgs no katra personiski. Dažiem tā tiešām ir problēma, kamēr daži esportisti ieiet sevī tik dziļi, ka viņi apkārt vispār neko neredz un pilnībā koncentrējas spēlēm."

Sarunas noslēgumā YEKINDAR atzina, ka būtu patīkami sevi gada beigās redzēt tradicionālajā HLTV "Top20" spēlētāju sarakstā, kurā līdz šim neviens Latvijas spēlētājs vēl nav bijis. "Taču tikai patīkami. Es to neuzstādu par pašmērķi. Tad, kad es saku, ka vēlos būt pirmais un vēlos uzvarēt, es to domāju par komandu. Mans mērķis ir gūt uzvaras kopā ar komandu un kopā ar to kļūt par labākajiem pasaulē."