Viedoklis: Glovacka slimības sekas: Briedim pavasarī nebūs interesantas cīņas krūzeros

Poļu bokseris Kšištofs Glovackis pirms divām nedēļām treniņā saprata, ka kaut kas nav labi. Aizvadot kārtējo sparingu, kas bija paredzēts desmit raundu garumā, viņš jau piektajā raundā saprata, ka nav spēka pacelt rokas. Tā īsti nav sajūta, ar ko rēķinās augstākā līmeņa profesionāls bokseris divas nedēļas pirms cīņas par pasaules čempiona titulu. Sekoja divi pozitīvi Covid-19 testi, un Glovackim cīņa par WBO jostu, ko viņš 2019. gada vasarā Rīgā zaudēja Briedim, bija izjukusi.

Sportiskajā ziņā viņam tas bija milzīgs trieciens – ja citos sporta veidos spēles var bez lielām problēmām pārcelt par nedēļu vai mēnesi, tad profesionālajā boksā ir konkrēts datums, kurā Glovacka-Okolija cīņa nemaz nebija prioritāte. Taču Glovackim, kurš iepriekš pret Covid-19 pandēmiju bija izturējies ar neticību un skeptisku attieksmi, arī fiziskajā ziņā nācās piedzīvot nonākšanu skarbajā realitātē. "Nekad dzīvē nebiju jutis tādas sāpes. It īpaši krūtīs, vispār nevarēju paelpot. Deguns bija ciet, vārda tiešā nozīmē caur to nevarēju ievilkt elpu. Vienā naktī pamodos un sapratu, ka vispār nevaru ievilkt elpu. Kritu panikā, sāku skriet pa māju un sist pa krūtīm, lai kaut ko atsistu vaļā," Polijas medijiem stāsta Glovackis, norādot, ka tagad sliktākais ir aiz muguras, taču viņš pilnīgi visiem iesaka ievērot vislielāko piesardzību, lai izvairītos no inficēšanās.

Glovackis intervijā poļu medijiem izteicies, ka pat domājis par iespēju beigt karjeru, ja atkal zaudētu iespēju cīnīties par titulu. Tas bija visnotaļ reāls scenārijs, jo Lorensam Okolijam, Edija Hērna bokserim, titulcīņa bija nozīmēta, un, ciniski sakot, tā ir tikai paša Glovacka problēma, ka viņš noteiktajā datumā uz cīņu netiek. Taču WBO, kas Hērnam jau vairākkārt piekāpās smagsvaru čempiona Entonija Džošua titula aizstāvēšanas noteikumu ziņā, šoreiz izvēlējās Okolijam dot cīņu par "tikai" WBO starptautisko titulu. Attiecīgi pasaules čempiona tituls, kas vēl pirms gada piederēja Briedim, joprojām ir vakants, un tās ir sliktas ziņas tiem, kuri cer uz Brieža palikšanu krūzeru svara kategorijā.

Briedis septembrī triumfēja Supersērijā, pieveicot divīzijas otro numuru Junielu Dortikosu un nostiprinot savas pozīcijas kā šīs divīzijas "vecis". Par saviem tālākajiem plāniem Briedis šoruden medijiem izteicies aptuveni, taču neslēpa, ka iespēja pacelties uz smagsvariem tiek izskatīta. Nekādu konkrētu paziņojumu vai mājienu par viņa nākamo pretinieku smagsvaros pagaidām nav, taču bija skaidrs, ka Brieža komandā ar interesi tiek gaidīts Glovacka un Okolija cīņas iznākums, lai apsvērtu, kas vēl ir darāms krūzeru divīzijā.

Iespēja numur viens bija revanša mačs pret Glovacki, kurā pie reizes galdā tiktu likta WBO čempiona josta – tas noteikti būtu sportiski interesants notikums gan Briedim, gan Glovackim, gan līdzjutējiem. Vai arī līdzjutējiem ārpus Polijas un Latvijas? Tas jau mazāk ticams. Laikā, kad cīņu desmit tūkstošu skatītāju klātbūtnē grūti iztēloties Latvijā vai Polijā, iespējas savākt kārtīgu budžetu šādai cīņai nebūtu lielas, taču Briedis tam varētu piekrist kaut vai tīri personīgu ambīciju dēļ un kaut vai tāpēc, ka pavasarī citu labāku iespēju nav.

Iespēja numur divi: cīņa par WBO titulu pret Okoliju varētu būt finansiāli interesants notikums. Uzreiz gan jārēķinās, ka Hērns nav Kalle Zauerlands, uzstātu uz sava boksera ērtībām un uz cīņas rīkošanu Latvijā diez vai ielaistos pat ideālos bezpandēmijas apstākļos. Priekš kam viņam to? Okolijs ir ticis tik augstu jau 27 gadu vecumā un sestdien aizvadīja tikai 15. profesionālo cīņu, taču tas galīgi nenozīmē, ka viņš ir promoutera izlolots paraugzēns, kurš pirmajā patiešām nopietnajā cīņā salūzīs. Okolijs atstāj nopietnu iespaidu un gatavojas apliecināt sevi vēl augstāk, un principā viņam ir viss vajadzīgais, lai kļūtu par lielu zvaigzni šajā divīzijā.

Principā Glovacka slimība nāca par sliktu visai krūzeru divīzijai. Glovackim – acīmredzami. Okolijs – zaudēja titulcīņas iespēju un liela izaicinājuma vietā ringā devās pret citu poli Nikodemu Ježevski, kuru bez variantiem sakāva pusotrā raundā. Ježevskis ir tālu no divīzijas elites un uz cīņu tika tikai tāpēc, ka bija gatavs atsaukties pēkšņam aicinājumam, taču pret Okoliju viņš izskatījās kā no citas planētas. Vai Okolijs patiešām ir tāds "monstrs" vai Ježevskim kājas un rokas sapina satraukums vai kāda cita problēma? Šo jautājumu droši vien atrisinās Okolija un Glovacka cīņa pavasarī. Un tas ir nosacīti sliktais variants Briedim tieši krūzeru divīzijas sakarā.

Okolijs pēc uzvaras pārliecinoši pauda vēlmi izjukušo cīņu ar Glovacki sarīkot pēc iespējas drīzāk, lai beidzot noskaidrotu WBO titula ieguvēju. Glovackis joprojām ir obligātā pretendenta statusā, un arī Hērns apstiprināja, ka Okolijam nākamais solis ir tieši Glovacka virzienā. Taču cerības, ka viņi varētu ātri nocīnīties, teiksim, jau martā - ir mazas. Pandēmijas laikā cīņu noorganizēšana ir sarežģīta lieta arī boksa manīgākajiem promouteriem, un Glovackis pēc slimības gan jau arī pa taisno uz ringu neskries. Jā, Hērns piesauca, ka pēc tam Okolijs ies cauri visai divīzijai un gatavojas sakaut arī Briedi, kas būtu interesanta un vērienīga cīņa... taču iespēja, ka Briedis pēc gada vēl būs krūzeros, ir visai maza.

Tā kā Okolijs un Glovackis jau parūpējušies, ka ziemas otrajā pusē/pavasarī ir aizņemti, tad Briedim krūzeros nav tā īsti ne sportiski, ne finansiāli interesantu pretinieku. Iepriekš ir bijušas pieklājības pēc uzņemtas sarunas ar pārējo divu lielo organizāciju WBC un WBA čempioniem – Ilungu Makabu no Kongo un Arsēnu Gulamirjanu no Francijas. Taču šie varianti pandēmijas laikā atzīti par principā bezcerīgiem cīņas izdevīgai sarīkošanai. "Kur šādu cīņu sarīkot? Šobrīd tas nebūtu interesanti ne Francijā, ne Kongo, nemaz nerunājot par Latviju," mūsu portālam šos variantus komentēja Brieža menedžeris Raimonds Zeps, reizē gan uzsverot, ka nekādi konkrēti lēmumi par tuvāko nākotni vēl nav pieņemti un tiek izskatīti iespējamie scenāriji.

Briedim kā IBF čempionam savs tituls jāaizstāv līdz 2021. gada 26. jūnijam, taču šīs organizācijas rangā divas nākamās vietas ir vakantas, proti, obligātā titula pretendenta Briedim nav. Noteikumi paredz, ka Briedim IBF titulu jāaizstāv pret citas organizācijas čempionu, kas, kā jau paskaidrots, ir ļoti maz ticams, vai kādu bokseri no IBF ranga, taču arī tajā interesantus vārdus grūti atrast – veterāni Kšištofs Vlodarčiks (5.vieta) un Dmitrijs Kudrjašovs (10.), jaunais Eiropas čempions Tomijs Makartijs (12.), kurš jau meta publisku un ļoti ambiciozu izaicinājumu Briedim, itālis Turči (13.), kurš nesen pārspēja Latvijas bokseri Nikolaju Grišuņinu, kā arī Dortikoss (6.vieta). Visaugstāk rangā ir DĀR sportists Kevins Lerena (3.), kuram tagad paredzēta cīņa nedēļas nogalē pret amerikāni Patriku Fērgusonu. Tie visi ir varianti, kuri sportiskajā ziņā Briedim nozīmētu soli atpakaļ, bet finansiāli neko iespaidīgu nesolītu.

Kas tad tiek domāts, kad piesaucam vārdus par finansiālo izdevīgumu? Par to, ka krūzeru čempionu cīņās nevar nopelnīt tik daudz, cik augsta līmeņa smagsvaru dueļos, rakstīts jau iepriekš. Uzskatāms piemērs bija nedēļas nogalē – Džošua nopelnītais tiek lēsts vismaz 11 miljonu eiro apjomā, kamēr viņa pretiniekam Kubratam Pulevam britu mediji lēš vismaz trīs miljonu eiro samaksu. Tās ir krietni mazākas summas nekā Džošua cīņas pelnīja pirms pandēmijas, taču tāpat nesalīdzināmas ar vakara otro galveno cīņu. Portāla Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka Glovackim par cīņu bija paredzēts honorārs 150 tūkstošu apjomā, kamēr Okolijam bija 250 tūkstoši. Ježevskis droši vien beigās arī nesaņēma tik daudz kā bija solīts Glovackim. Ne druskas nav jābrīnās, ka arī Okolijs krūzeru divīziju uzskata tikai par pakāpienu uz smagsvariem un apņēmies tuvākajos gados pacelties svara kategoriju augstāk.

Nesen par sevi toties atgādināja Kalle Zauerlands ar Supersērijas projektu, aicinot fanus izteikt savus viedokļus par to, kuras divīzijas un bokserus iekļaut Supersērijas trešajā sezonā. Zauerlanda prioritāte nepārprotami ir smagsvaru divīzijas sarīkošana, taču starp WBSS izvēlētajiem virzieniem ir arī pussmagais svars, kas varētu pavērt jaunas iespējas Ričardam Bolotņikam. Zauerlands par Bolotņiku interesi izrādīja jau iepriekšējā gadā, un nav šaubu, ka viņš ir informēts par Ričarda uzvarām "Golden Contract" turnīrā. Arī Bolotņiks uz Zauerlanda tvītu atsaucās, rakstot, lai tikai dod viņam iespēju un viņš sevi pierādīs.

Bolotņiks Supersērijā būtu lielisks un interesants notikums Latvijas boksam, taču nav īsti skaidrs, kādi ir "MTK Global" promouteru plāni viņa sakarā – galu galā, Ričards izcīnīja tiesības uz divu gadu līgumu, kas solīja brangus honorārus, vismaz tajā līmenī, kas bija Okolija-Ježevska cīņā. Vai solītais iekritīs makā, ir jau cits jautājums, un, jo vairāk iesaistīto, ar kuriem nepieciešams saskaņot savas cīņas, jo lielāka iespēja, ka kāds iebildīs.

Savukārt Briedis par to, vai viņš vēlēsies piedalīties Supersērijas smagsvaru turnīrā (ja tāds būs), atbildi varēs sniegt pats. Visādi citādi viņam šajā konkurencē būtu jābūt gan sportisku, gan organizatorisku apsvērumu dēļ, apzinoties, ka paši spēcīgākie un bagātākie smagsvari Supersērijai nav pieejami. Uz Sportacentrs.com piedāvāto spekulāciju, ka Briedis pavasarī debitē smagsvaros pret nosacīti zemāka līmeņa pretinieku un tad kā smagsvaru rangā izlikts bokseris (statistikā līdzi nāks arī krūzeru bilance) piedalās Supersērijā, Brieža menedžeris Zeps atbildēja: "Šobrīd bez komentāriem."