Prēmijas varoņiem vai "neredzamā" nauda sporta attīstībai?
"Prēmiju! Triju Zvaigžņu ordeni! Karaļvalsti un princesi par sievu!" kvēli spiedz tie, kas par sportu interesējas brīžos, kad kāds no Latvijas sportistiem atkal ir apliecinājis savu piederību pasaules elitei. Tādos brīžos histērija pamazām pieņemas spēkā, un saprotams, ka to nedrīkst ignorēt politiķi, kuri gatavi pat apiet Ministru Kabineta noteikumus, lai tikai pildītu "tautas gribu".
Droši vien prēmija tiks piešķirta arī bokserim Mairim Briedim. Nav šaubu, viņš to ir pelnījis. Tāpat kā ārsti un medmāsas, skolotāji un treneri. Čempionam atkal tiks organizēta pieņemšana pie valsts vadītājiem, kuri spiedīs roku, atrādīs zobu rindas un ar medus karoti pildīs sportista ausu dobumu, kamēr pats varonis kautrīgi stāvēs un smaidīs, fotoaparātu klikšķu ritmā mirkšķinot acis. Kārtējais "labais darbs" būs paveikts. Valsts būs parādījusi, ka tai eksistē tikai varoņi, kuriem izdevies izkārpīties caur asinīm un sūdiem, lai par spīti reizēm pat bezjēdzīgam kraulam pretī straumei tomēr piepildītu savu mērķi.
Bet, varbūt beidzot kāds no politiķiem, paspiedis roku sportistam, beidzot pajautās – kāds bija tavs ceļš pretī šim sasniegumam un ko mēs varam izdarīt, lai pēc desmit vai piecpadsmit gadiem kāds cits talantīgs puisis stāvētu šai pašā vietā? Nu ko jūs, tā taču nav viņa darīšana, jo, visticamāk, šis politiķis pēc desmit gadiem jau būs ārpus aprites kā Emsis vai pat ārpus valsts kā Dombrovskis. Prēmiju došana varoņiem ir skaista un populāra, bet plānveidīga ieguldīšana sporta attīstībā tāda nav, jo to pamana tikai iesaistītie.
2000. gadā prēmijas saņēma vingrotājs Vihrovs, soļotājs Fadejevs un džudists Zeļonijs. 2004. gadā vingrotājs Saproņenko, šķēpmetējs Vasiļevskis, modernās pieccīņas sportiste Rubļevska un svarcēlājs Ščerbatihs. Pagājuši trīspadsmit gadi, kuru laikā būtu jāizaug jaunai sportistu paaudzei. Vai nebūtu loģiski, ka šajos sporta veidos būti izauguši jauni talanti? Jo ir taču tradīcijas, ir zinoši speciālisti, tie paši olimpiskie medaļnieki.
Tā vietā pērn Riodežaneiro pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas Latvija nebija pārstāvēta modernās pieccīņas sacensībās. Nebija arī neviena vingrotāja, bet abi džudisti sacensības pabeidza jau pirmajā kārtā. Soļotāji mums ir, bet Fadejeva sasniegumiem neviens nav pat pietuvojies. Tikmēr šķēpmešanā olimpiskajās spēlēs pēc Kovala sudraba metiena Pekinā labākais rezultāts ir Palameikas astotā vieta Londonā… 2008. gadā bez jau minētā Kovala sudraba bija arī Štromberga zelts BMX un Ščerbatiha bronza svarcelšanā. Vēl pēc četriem gadiem Štrombergs atkārtoja panākumu, bet Pļaviņš un Šmēdiņš ieguva bronzu pludmales volejbolā. Kas notika pēc tukšās Riodežaneiro olimpiādes? Vēl viena histērija. Nav mums vairs labu sportistu, kam iešķiebt pa prēmijai.
Kas mūs gaida nākotnē? Vai kādam sporta sabiedrībā ir pārliecība, ka nākamajās pāris olimpiādēs kāds latvietis cīnīsies par medaļām BMX? Var jau cerēt uz pludmales volejbolu, lai gan aiz pašreizējo līderu mugurām ir tikai atsevišķi dārgumi, kurus smiltīs vēl jāizsijā. Lielākās cerības var saistīt ar svarcelšanu, taču tas nav atstrādātas sistēmas rezultāts, ja par tādu neuzskata pāris cilvēku fanātismu. Tāpat kā BMX un pludmales volejbolā. Vai kāds brīnums, ka ziemas olimpiskajās spēlēs vienīgās medaļas ir renes sporta veidos, kuros nemaz nav attiecīgo bērnu un jauniešu sporta skolu? Vai arī to kāds uzdrošināsies nosaukt par sistēmu?
Protams, konkrētas naudas summas novirzīšana bērnu un jauniešu sportam negarantēs, ka pēc padsmit gadiem Brieža vietā ar čempiona jostu stāvēs kāds cits "zvērs". Bet, vai tad valsts sporta politikas vienīgais mērķis ir olimpiskās medaļas? Ja tā būs prioritāte, tad ar katru gadu vilšanās būs aizvien lielāka, jo izredzes atklāt talantīgus jauniešus nepieaugs, bet cerības izauklēt olimpisko medaļnieku turpinās balstīties tikai uz vecāku un treneru fanātismu.
+31 [+] [-]
+4 [+] [-]
nākotnes rezultāti būs tādu pašu darbību rezultāti kā no pagātnes. medaļas bija un būs, fanātiski cilvēki gūs panākumus savās iemīļotajās jomās saņemot atzinību, neatkarīgi no resno politiķu un žurnālistu vēlmēm!
+1 [+] [-]
Piemērs - teikism dažiem sportistiem prēmija no valsts 10 000eur aopm;erā zinot viņu ieņēmumus no sporta būtu tikpatkā piliens jūrā... bet taipašā laikā ir pat veselas federāciojas kuras par šiem papildus 10 000 var nodrošināt normālu darbību ....vai pat izdzīvošanas jautājums
+9 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Cilvēks būtībā paveic varoņdarbu, reklamē valsti, turklāt ar
savu lielisko personību rāda piemēru jaunajai paaudzei un Tu
uz viņa panākumiem sev uzcep tik lētu PR rakstu, kurā viss
šajā valstī ir slikti, tādēļ dusmīgais lasītājs to uzslavēs.
Vai pats saprati, ko tieši vēlējies ar šo visu pateikt?
Dot prēmiju vai nedot sportistam?
Novirzīt finansējumu jauniešiem vai tas neko negarantēs?
Neatkarīgi no prēmijām, vienmēr dzims fanātiski talanti, kuri
nesūdzēsies, cik viss ir slikti, bet Tu, nopērc sev kaut ko
garšīgu, atbrīvojies un nepuksti, jo šķiet Padomju laikos neesi
paspējis padzīvot.
-2 [+] [-]
Tāpēc jau arī nav to kangaru interesēs attīstīt sportu. Apkalpot megaorligarhu intereses un likumīgi zagt.
[+] [-]
Noteikti prioritātes sporta veidus, grūst naudu nevis prēmijās, bet šo sporta veidu infrastruktūras, kadru un asinsrites finansēšanā.
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Jā, risinājumi nav piedāvāti, bet vai obligāti autoram to vajadzēja darīt? Nedaudz atvērt acis uz to, ka lielas prēmijas sportu uz priekšu nevirza, ja vien sportists šo prēmiju pats neiegulda savā sportā kā tādā, arī ir vērtīgi.
Tā vietā, lai dāsni apbalvotu jau gatavu rezultātu, vajadzētu fokusēties uz sportista izaugsmes atbalstīšanu, sagatavojot vieglāku taciņu līdz rezultātam, nevis likt iziet caur ērkšķiem un uzcelt uzvaras arku, ja būs sasniegtas zvaigznes.
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Rastorgujevam par sudrabu PK posmā prēmiju nedos. Dukuri pakaļu plēsa tieši EČ un PČ, jo par pārējiem PK posmiem prēmijas nepienākas. Palameika uzvarot dimanta līgu prēmiju nedabūja, pat izlidoja no LOV A grupas.
+2 [+] [-]
Principā par sasniegtiem panākumiem komercmačos, tīri profu sacensībās, prēmijas nevajadzētu dot! Var apbalvot ar medaļu, nosaukt kādu ielu izcilnieka vārdā, pieminekli uzcelt! Profi jau par savām uzvarām parasti saņem tāpat smuku naudu, reizēm pat neadekvāti lielu, kā basketbolā, futbolā, hokejā, autosportā, bieži arī boksā, kur par vienu cīņu saņem miljonus.
Tāpat nevajadzētu jaukt lielo sportu ar invalīdu sportu. Gods un cieņa šiem cilvēkiem, bet nevar salīdzināt uzvaru olimpiskās spēlēs ar panākumu paraolimpiādē! Tā nav skaudība, kā dažs iebilst, bet nevar visu jaukt vienā putrā.
Kāds te ieminējās par Gulbi it kā viņš neko nav sasniedzis. Iebildīšu , ka tikt tenisā top 10 ir ļoti augsts sasniegums, ne mazāks kā boksā uzvarēt kādā no vairākām versijām. Manuprāt pat lielāks!
Gods un slava Mairim, viņš izvēlējās šo profesionālo ceļu, man žēl, ka viņš nav piedalījies olimpiskās spēlēs. Izcīnīt olimpisko medaļu ir daudzu sportistu sapnis. Arī daudzi profesionālie bokseri, kuri vēlāk kļuva pat par pasaules čempioniem sāka ar panākumiem olimpiskās spēlēs. Visspilgtākais piemērs Muhameds Ali( Kasiuss Klejs).
+7 [+] [-]
Sorry, bet kāpēc pēkšņi atbalstīt komerciālā sporta panākumus? Tad jau varējām dot prēmijas Sandim par Stenlija kausa izcīnīšanu, Gulbim, Porziņģim utt.
Neviens jau nestrīdās par to, ka sportisti ir virsotnē un panākumi paši par sevi runā, bet tomēr tas ir komerciāls sports, kur Briedis pārstēv sevi, savu komandu, tad ir menedžeris + treneri.
Ja likumā bija teikts, ka nevajag prēmijas komericālam sportam, tad lai tā arī paliek !
+1 [+] [-]
Interesanti, kas notiktu, ja Latvijas sportists izcīnītu uzvaru Pirmās formulas, MotoGP, golfa PGA tūres vai kādās līdzīgās sacensībās. Vai arī izrādītos, ka "problēma jārisina" un kaut kas jāsamaksā vismaz par valsts popularizēšanu?
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
tenisā vai bīčā jāvinn 7 pretinieki,skeletonā-30,Saramotinam-200...
+1 [+] [-]
Pozitīvs piemērs - kā Babītes novadā sponsorē sportu... Nezinu nevienu citu pašvaldību (varbūt V-pils?), kur iedživotājs gandrīz par velti var nodarboties ar pilnīgi visu, ko vēlas (jāatzīst, ka konkrēti Babītē bokss, karatē u.c. par velti vai "pa lēto" nav, bet ir futbols, peldēšana, slidošana utml)