Milzs "Knicks" nākotni saista ar Porziņģi, Hārdeveju un citiem, bet nemin Entoniju

Jauna diena "Knicks" – sākas jauns ceļojums
Tas sākas ar jautājumu. Pirms treneri un spēlētāji ierodas savā vietā, pirms dēlītis tiek piepildīts ar krustiņiem un aplīšiem un pirms zāle atdzīvojas no cilvēku radītās rīboņas un apavu čīkstoņas, ir svarīgi atkāpties un pavaicāt: kā mēs varam uzbūvēt "Knicks" komandu, kuru raksturo īsta vienotība kopīgam mērķim, grupu, kurā visi patiesi tic cits citam un tam, ka kopīgi varam izveidot kaut ko unikālu, kaut ko īpašu? Kā iepriekšējā mēnesī teicu dienā, kurā Skotu Periju iepazīstinājām kā mūsu jauno ģenerālmenedžeri, mūsu pamatprincips ir atjaunot lepnumu, darba ētiku un uzticamību, kas nepieciešama, lai spēlētu Ņujorkā.

Nepiekāpīga aizsardzība. Nesavtīga bumbas kustība. Cīņa par atlēkušajām bumbām. Tās būs mūsu galvenās īpašības. Un mūsu plāns kļūt jaunākiem un atlētiskākiem ir sācies, pateicoties 22 gadus vecajam Kristapam Porziņģim, 25 gadus vecajam Timam Hārdevejam, kurš ir atgriezies komandā, 23 gadus vecajam Villijam Ernangomesam un mūsu drafta pirmās kārtas izvēlei Frankam Ntilikinā, kuram ir tikai 19.

Skots zina, kā izveidot uzvaras nesošu programmu. Viņš pilnveidos basketbola operācijas, sākot ar attīstības spēlētājiem G līgā līdz pareizo mozaīkas gabaliņu savākšanai vienkopus The Garden laukumā. Un treneris Džefs Hornačeks, ar spēcīgu raksturu savās spēlētāja dienās, vainagos darba ētiku un stingrību, ieviešot jaunas vēsmas mūsu uzbrukumā un aizsardzībā. Pat Ņujorkas spiediena pilnajā atmosfērā tam, ko mēs darīsim un kā mēs darīsim, jānotiek ar skaidru filozofiju un vīziju. Kā organizācijas jaunajam prezidentam tā ir mana svarīgākā vadības loma – saglabāt skatienu uz lielo bildi, nodrošināt, lai viss mūsu darītais iekļautos kopējā stratēģijā.

Gūt priekšrocību
Šo izaicinājumu noteicu pats sev pirmajās dienās kā "Knicks" prezidentam – radīt jaunu vidi ar svaigu skatījumu un pieņemt, ka šī misija var prasīt nedaudz laika. Pīts Kerils, mans senais basketbola treneris koledžā, sacīja, ka basketbols atklāj mūsu raksturu un ka laukumā kļūst skaidrs, kāda persona tu esi īstenībā. Ja esi savtīgs, tas atklāsies. Ja esi devīgs vai ja esi ar lielu ego, tas kļūs zināms. Laukumā to nevar noslēpt, un tavi komandas biedri to zina. Liela daļa basketbola programmas nozīmē cilvēkus izvilkt no viņu komforta zonas, lai ne tikai pilnveidotu viņu stiprās puses, bet arī lai atklātu un strādātu pie viņu mīnusiem.

Saprotam, ka šajā līgā valda augstu lidojošas zvaigznes, taču arī tajā saglabājas basketbola paši pamati – labas piespēles rada labus metienus. Es vēroju. Es pierakstu. Es cenšos mācīties no visa, ko redzu. Taču tajā pašā laikā tas nebūt nav mans stils dzīties pakaļ visam, ko dara pārējie. Tas, kas NBA dod panākumus šobrīd, ne obligāti dos panākumus arī pēc trim vai četriem gadiem. Mani intriģē vakuums, kas paliek pēc tam, kad visi cenšas kopēt to, ko dara visi pārējie. Tas dod iespēju kādam kaut ko darīt nedaudz atšķirīgi, un tieši tad ir iespēja gūt priekšrocību.

Ilgtermiņa vīzija
Būdams saspēles vadītājs, pārāk bieži koncentrējos savai statistikai, un mana izpratne bija ierobežota. Taču tieši treneris Kerils izaicināja mani savu lomu uztvert citādi, laukumā demonstrēt lielāku sapratni, lasīt pretinieku aizsardzību un kopumā aptvert domu, ka ir arī citi veidi, kā palīdzēt komandai uzvarēt – ne tikai pašam gūstot punktus. Arī visus šos gadus kopš manas bērnības, jaunības nav tālu jāmeklē pēc mīlestības pret basketbolu. Jūtas pret šo spēli, pret sviedriem zālē, pret simtiem izdarītu metienu treniņā – tas viss joprojām ir kopā ar mani. Mani šī spēle joprojām valdzina. Un tagad es esmu tas, kuram ir jāpielieto gudrība. Maijā – pirms vēl bijām piesaistījuši Skotu – devos uz Franciju, lai vērotu Franku Ntilikinā. Viņa fiziskās īpašības bija acīmredzamas, un es pamanīju, kā viņš kā saspēles vadītājs juta, kad komandas biedrus uzbrukumā nepieciešams piebremzēt un kad nepieciešams palielināt agresivitāti.

Viņš, Porziņģis un Hārdevejs kopā ar Ernangomesu un Ronu Beikeru simbolizēs mūsu aizsardzības jauno domāšanu, kurā pretinieku apturēšana iegūs daudz lielāku nozīmi. Tikai tādā veidā iespējams produktīvs uzbrukums. Mēs akcentēsim bumbas kustību, ķermeņa kustību, brīvās vietas izmantošanu, saprotot, ka pie šīm izmaiņām nāksies strādāt. Sākumā mums tas varbūt neizdosies uzreiz, taču mēs uz to tieksimies. Šie spēlētāji, kuri joprojām ir jauni, vēlas uzlabot savu spēli un ir vienoti kopējam mērķim, jau tagad maina atmosfēru, kas valda ap klubu. Treneris Kerils viņus vēlētos savā komandā.

Savā amatā
Mūsdienu spēle pieprasa gandrīz nepārtrauktu koledžas spēlētāju un brīvo aģentu piesaisti. Skots savas pieredzes dēļ – sākot no koledžas trenera dienām līdz laikam "Pistons", "Magic" un "Kings" vadībā – zina, kā izveidot spēcīgas attiecības, piesaistīt lieliskus sportistus un mainīt kultūru komandā. Kamēr es turpināšu veidot attiecības visā līgā, Skots vadīs sarunas ar citiem ģenerālmenedžeriem. Viņš veidos sastāvu un izlems, kurš vislabāk atbilst kopējai stratēģijai. Tikmēr es viņu izaicināšu, lai kļūtu skaidrs, ka viss tiek darīts, paturot prātā lielo bildi. Es uzticēšos viņa spriedumam.

Viņa komunikācijas īpašības un prasmes dod man pilnu pārliecību, ka viņš spēs "Knicks" padarīt par brīvo aģentu mērķi. Šī ir vilinoša pilsēta. Visi vēlas kļūt par to īsto, kurš to paveiks, kurš visu izlabos un sakārtos, taču neviens no mums šeit neatrodas uzmanības dēļ. Mēs nemeklējam popularitāti, mēs neesam slavas ķērāji. Mēs tikai vēlamies nodoties procesam, soli pa solim, un redzēt rezultātu.

Mēs tikai vēlamies to izdarīt.

Izmantotie resursi:
https://blog.msg.com/2017/08/25/a-n...