Hovards atklātā intervijā par Braientu, Hārdenu un spriedzi Hjūstonā

Vēl pirms tikai dažiem gadiem Dvaits Hovards bija līgas pārliecinoši labākais centrs. Šobrīd viņš ir noslēdzis neizteiksmīgu sezonu Hjūstonas „Rockets” sastāvā. 30 gadus vecais amerikānis šosezon guva vidēji tikai 13.7 punktus, kas ir viņa zemākais rādītājs kopš debijas sezonas, un grozam uzbruka tikai 8.5 reizes spēlē, kas arī ir viņa otrs zemākais rādītājs karjerā.

„Rockets” sniegums šosezon raisīja daudzus nepatīkamus brīžus un, lai arī tika sasniegtas izslēgšanas spēles, komanda neizskatījās gatava konkurēt ar līgas eliti, neskatoties uz Džeimsu Hārdenu un Hovardu sastāvā. Hovards gan tika izmantots maz. Aprēķinot koeficientu, kas izvērtē spēlētāja iesaisti uzbrukumā (izdarot metienus, piespēlējot, tiekot pie soda metieniem, kļūdoties), Hovards bija tikai 193. vietā līgā. Hovarda līgumā vēl palikusi viena sezona 23 miljonu dolāru algas vērtībā, taču viņam ir iespēja no tās atteikties.

ESPN: Tiek uzskatīts, ka tu atteiksies no sava līguma nākamajai sezonai un pirms 1. jūlija kļūsi par brīvo aģentu. Vai sliecies šajā virzienā?
Ja godīgi, tad jā, man bija pāris sarunas ar saviem draugiem par šo tēmu. Taču neesmu konkrēti pateicis, ka notiks tieši tā. Vienkārši nevaru koncentrēties tam šobrīd, jo mums neizdevās sezona, man neizdevās sezona, un esmu patiešām vīlies. Tādēļ šobrīd vēlos doties uz treniņzāli, savest savu ķermeni kārtībā un, kad izslēgšanas spēles beigsies, tad arī skatīties uz situāciju. Iespējams, tas jums izklausās neticami, bet katru reizi, kad iedomājos par šo tematu, manas domas kļūst haotiskas. Man šobrīd to nevajag. Mans aģents ir gudrs cilvēks, viņam ir milzu pieredze, un viņš arī satraucas par līgumiem un naudas summām.

Pieminēji, ka sezona nebeidzās tā, kā vēlējies. Iepriekš esi atzinis, ka dažbrīd juties neieinteresēts notiekošajā. Kāpēc tā?
Brīži, kad es jutos neinteresēts par sezonas gaitu, radās situācijās, kas notika nost no sabiedrības acīm. Tās mani sāpināja, tās mudināja mani domāt: „Ne jau tāpēc es pievienojos Hjūstonai.”

Par kādām situācijām tieši šobrīd tu runā?
Sajutu, ka mana loma komandā tiek samazināta. Aizgāju pie Derila (Morija, „Rockets” ģenerālmenedžera) un sacīju, ka vēlos tikt vairāk iesaistīts notiekošajā. Derils atbildēja: „Nē, mēs nevēlamies, lai tu to darītu.” Atbildēju: „Kāpēc ne? Kāpēc tad es esmu šeit?” Mani šokēja fakts, ka šādu teikumu man jāizdzird no viņa, nevis no trenera. Tobrīd pateicu Derilam, lai viņš neapvainojas, taču viņš nekad nav spēlējis NBA, kamēr es esmu un zinu, kas nepieciešams efektīvai rīcībai laukumā.

ESPN vērsās pie Morija, taču viņš atteicās komentēt šo jautājumu.

Daži komandas biedri Hjūstonā nebija sajūsmā par tavu „neieinteresētību”. Vai nenožēlo, kā viss izvērtās un varbūt varēji darīt ko citādi?
Draugi nemitīgi man teica: „Pat ja negūsti iespēju uzbrukumā mest pa grozu, ir daudzi citi veidi, kā kontrolēt spēli.” Un viņiem bija taisnība. Ļāvu bumbas nesaņemšanai mani ietekmēt. Tā bija mana vaina. Kā spēlētājs, kurš iepriekš bijis komandas svarīgākais ierocis, kurš ir joprojām jauns, kuram vēl priekšā vairāki gadi augstākā līmeņa basketbola un kurš neslinko laukumā, bet gan skrien katrā uzbrukumā, tāpat nesaņēmu bumbu. Tas uzdeva pa nerviem. Tas izsūca man enerģiju. Man bija ļoti ilgas sarunas ar sev tuviem cilvēkiem, kuri pārliecināja mani, ka tā nevar turpināties un ka šajā situācijā vissliktāk izskatos es.

Tātad kas īsti mainījās?
Sezonas pēdējās nedēļās satikos ar Klifordu Reju (bijušais NBA spēlētājs). Viņš man pateica, ka jebkurā gadījumā jāuztur savs ķermenis kārtībā un jābūt gatavam pavērsieniem. Viņš teica: „Ja tev neļauj mest pa grozu, tad savāc atlēkušo bumbu un skrien uzbrukumā.” Klifords bija kā gaismas stariņš manā sezonā, viņš mani iedvesmoja. Klifords man izgādāja telefona zvanu ar Robertu Perišu (bijušo „Celtics” centru un kluba leģendu). Arī viņš man deva padomus, ka nedrīkstu ļaut citiem cilvēkiem ietekmēt manu spēli un psiholoģisko stāvokli.

Kādas izvērtās tavas attiecības ar Džeimsu Hārdenu?
Pirms nonāca Hjūstonā, nepazinu viņu kā personu. Hārdens mani ieinteresēja kā basketbolists ar unikālu caurgājienu, ko viņš piekopa vēl „Thunder”. Viņš bija komandas motors, viņš uzbruka, radīja saspēli, dankoja. Domāju, ka šis puisis kļūs par kaut ko īpašu. Kad kļuvu par brīvo aģentu, skatījos „Youtube” video ar Džeimsu stundām ilgi. Iztēlojos mūs kā Šakila un Kobes mini versiju. Prātoju, ka mēs abi varētu sev izsist jaunu ceļu. Un mums arī bija vairākas labas epizodes kopā, pagājušajā sezonā tikām konferences finālā.

Bet jūsu attiecības liekas kļuvušas sliktākas šosezon. Kas notika?
Es nezinu... Pats vēlētos to saprast. Esmu centies sakopot domas un aptvert, kas tieši šosezon nogāja greizi, un dažreiz daudz ko iespaido citu lietu iejaukšanās. Droši vien tas arī ir mūsu gadījums.

Avīmredzami, ka Hjūstonā tu šosezon nebiji apmierināts. Kā tu varētu vēl atgriezties komandā?
Ir godīgi, ka tiek pavaicāts šāds jautājums. Nekad nevar zināt, kas notiks. Neesmu gatavs tagad galīgi izslēgt kādu iespēju. Bet neskatoties uz manu lēmumu, ir skaidrs, ka man jābūt patiesam pret sevi, laukumā un ārpus tā. Nevaru ļaut savai neapmierinātībai ļaut vaļu. Daudzās situācijās pagātnē esmu sapratis dažas lietas par sevi un tas mani ir darījis spēcīgāku.

Piemēram?
Esmu drošs, ka turpmāk neviens mans lēmums nebūs balstīts uz emocijām. Esmu ļāvis savām izjūtām pārāk bieži kontrolēt manus lēmumus.

Tev ir reputācija kā viegli ievainojamai personai. Cik grūti tev ir palaist gar ausīm, ko saka citi cilvēki?
Nenoliegšu, ka mani satrauc dažu konkrētu vārdu izdzirdēšanu. Kā piemēram, kad mani nosauc par komandas „audzēju”. Zinu, ka neesmu tāda veida cilvēks. Vēlos, lai mana komanda būtu kopā ar mani. Kad spēlēju Orlando un mēs aizkļuvām līdz finālam, mums bija lieliska saprašanās komandā, visur bijām kopā. Kad nonācu „Lakers”, man pateica, ka nekāda savstarpēja draudzība nav vajadzīga, ka man vienkārši jāspēlē basketbols ar pārējiem. Tad kā īsti vajag? Tas bija mulsinoši.

Kobe Braients teicis, ka viņš nav bijis drošs par tavu vēlmi cīnīties līdz pēdējam par uzvarētu. Kāpēc lai viņš teiktu ko tādu?
Vēlējos, lai mana sadarbība ar Kobi izdotos. Liekas, ka mēs vienkārši bijām divos dažādos karjeras posmos. Mani brīdināja, lai apzinos, ka Kobe joprojām vēlas būt zvaigzne. Biju tam gatavs, to pašu teicu arī Stīvam Nešam, kad ierados komandā. Es vēlējos mācīties no šiem puišiem, nevis pārspēt viņus un atstāt ēnā.

Kobe arī publiski šaubījās par tavu cīņassparu, aicinot spēlēt par spīti pleca traumai.
Kobe izdarīja nelielu spiedienu uz mani, jā. Viņš pateica kaut ko līdzīgu, sak, „mums nav laika gaidīt Dvaita izveseļošanos”. Mediji pēc tam man vaicāja, vai izrunājos ar Kobi par savu traumu. Atbildēju, ka nebiju informēts par vajadzību apspriest savas traumas ar citiem spēlētājiem.

Kad pirmoreiz satikāmies „Lakers” sastāvā, teicu Kobem visas komandas priekšā, ka vienīgais veids, kā varam kaut ko sasniegt, ir, noliekot malā savus ego un ambīcijas un darbojoties kopā. Es vēlējos spēlēt kopā ar Kobi. Nezinu, vai viņš vēlējās pretējo... nezinu, vai viņš juta, ka manī nav tāda „killera” instinkta kā viņā.

Tu varēji parakstīt jaunu līgumu ar „Lakers”. Kādēļ to nedarīji?
Nejutu, ka tā ir komanda. Vēlējos spēlēt īstā komandā. Bija vairākas lietas, kas tosezon lika man justies, ka svešiniekam. Kaut vai tā pati sāga ar Kobi un pleca traumu. Cilvēki teica, Dvaits ir Supermens, viņam vajadzētu spēlēt par spīti traumai. Man bija pleca saišu pārrāvums. Man vajadzēja veikt operāciju, tomēr to nedarīju. Atgriezos laukumā.

Nekad neaizmirsīšu spēli pret „Celtics” Bostonā. Nebiju ilgāku laiku trenējies, tikai skrējis, taču devos laukumā. Mūs sagrāva. Treneris Maiks D`Antoni joprojām turēja mani laukumā arī tad, kad bija jau 30 punktu starpība. Kad pēc mača atstāju laukumu, kāds „Lakers” fans man iesvieda ar kreklu tieši sejā. Tas bija „Lakers” krekls ar manu numuru. Nekad šo brīdi neaizmirsīšu.

„Lakers” sezona bija izgāšanās, taču kluba vadība joprojām vēlējās tevi komandā?
Jā, vēlējās gan. Man pašam bija normāls gads, savācu labu statistiku. Mičs Kapčaks vēlējās, lai palieku, tāpat kā Džinija Basa. Taču nelikās, ka es tur iederos. Kad viņi atlaida treneri Maiku Braunu, man vaicāja, kādu treneri vēlos. Teicu: „Filu Džeksonu”. Man atbildēja, ka tas ir neskaidrs variants, bet pēc tam tika nolīgts D`Antoni. Man nācās vien domāt, ka mans sacītais neko nenozīmēja.

Vēl viena lieta bija pēdējā spēlē, kad tiku izraidīts. Kobe tobrīd nespēlēja traumas dēļ, un sanāca tā, ka es devos uz ģērbtuvēm, bet viņš iznāca arēnā. Cilvēki to pārvērta simboliskā paziņojumā, sak, Dvaits var aiziet, bet Kobe tāpat paliks. Es ar Kobi nekad nestrīdējos. Bet man nepatika dzirdēt, ka es bēgu no uzmanības un lielās skatuves. Zināju, ko nozīmē spēlēt „Lakers”, un nebaidījos no tā. Taču biju brīvais aģents un redzēju Hjūstonā lielāku potenciālu.

Arī ar „Magic” viss beidzās slikti. Video, kurā Stens van Gandijs atklāj, ka tu vēlies viņa atlaišanu, bet tu pienāc klāt un apliec viņam roku ap pleciem. Neērti un apkaunojoši. Kas īsti tur notika?
Daudzas lietas Orlando laikos medijos nonāca pavisam citādas. Cilvēki teica, ka es tobrīd zināju, ko Stens pateicis, taču patiesība ir tāda, ka man nebija ne jausmas. Joprojām atceros to incidentu. Liekas, ka tas mainīja manu dzīvi.

Kādā veidā?
Tika izlemts, ka es esmu sliktais pusis. Nedomāju, ka tika saprasts, kas notika.

Vai tu pieprasīji kluba vadībai van Gandija atlaišanu?
Tas nav tik vienkārši. Vairākus mēnešus iepriekš man bija saruna ar „Magic” īpašnieku Riko Devosu. Atceros, kā viņš sākumā nemitīgi sauca komandu par Orlando „Tragic”, un mani tas kaitināja. Runājām par to, cik liels ir komandas potenciāls, runājām par reklāmas iespējām. Un tad sākām runāt par situāciju komandā.

Ko tu pateici par Stenu?
Taisnību. Teicu: „Ļoti cienu Stenu. Domāju, ka viņš ir paveicis lielisku darbu, bet arī domāju, ka viņš zaudējis savu ietekmi ģērtbuvēs.” Tas nebija aicinājums, hei, atlaid treneri vai es aizeju. Nevienā brīdī nebiju neapmierināts ar Stena darbību, un viņš to zina. Tas nebija nekas personīgs, vienkārši jau ilgāku laiku redzēju, ka daudzi puiši zaudējuši ticību viņam.

Tagad atskatoties uz situāciju, ko tu būtu darījis citādi, lai visu nokārtotu labākā veidā?
Man nevajadzēja toreiz pieiet klāt Stenam intervijas laikā. Es vienkārši tobrīd iedomājos parādīt cilvēkiem, ka patiešām cienu savu treneri, ka esam kopā daudz ko paveikuši. Mēs abi devām viens otram daudz. Ja es ko nedarīju pareizi, Stens pienāca un tā arī pateica, taču arī atgādināja, ka zinas manas spējas un es varot labāk. Viņš mani padarīja par labāku spēlētāju.

Un kāpēc izlēmi, ka vēlies tikt aizmainīts?
Uzreiz pēc lokauta beigām devos pie ģenerālmenedžera, bet pirms tam piezvanīju arī komandas biedram Džamīram Nelsonam,pateicu, ka pieprasīšu maiņu. Teicu, ka tas nav saistīts ar viņu, treneri vai kādu citu. Vienkārši man pašam vajadzēja citu atmosfēru, lai turpinātu izaugsmi. Biju sācis justies "Magic" sastāvā pārāk ērti.

Kā reaģēja ģenerālmenedžeris?
Bez problēmām. Nosaucu trīs komandas, uz kurām vēlētos doties – „Lakers”, „Mavericks” un „Nets”. Sākās treniņnometne un pirmajā dienā mani iesauca birojā, pateica, ka tieku aizmainīts uz Bruklinu. Lai es ejot pateikt komandas biedriem, ka rīt būšu prom. To arī izdarīju, visi man novēlēja veiksmi, bet nākamajā dienā ģenerālmenedžeris pienāk man klāt un saka: „Mēs tomēr vēl maiņu neveiksim, bet pagaidīsim nedaudz ilgāk.” Nesapratu, kāpēc tā. Tāda mētāšanās arī turpinājās 4 vai 5 mēnešus, un tad nāca viss trakums ar Stenu.

Ja būtu iespēja, vai tagad izvēlētos palikt Orlando?
Es mīlēju Orlando pilsētu, taču tobrīd nejutu, ka uzvaras tur būtu prioritāte. Patiešām vēlējos uzvarēt. Cilvēki var man atgādināt, ka tobrīd tikai piedalījos filmās. Tā it kā es nemaz nemīlētu basketbola spēli. Bet es to daru un tā ir mana kaislība, vienkārši ir nepieciešams arī laicīgi sagatavoties brīdim, kad vairs nevarēšu spēlēt basketbolu.

Vienā ziņā tev taisnība – daudziem liekas, ka tu pārāk maz uzmanības pievērs basketbolam.
Ja man būtu vienalga, es maijā, uzreiz pēc sezonas beigām, nesāktu trenēties, kā es to daru tagad. Es pat nevarēšu noskatīties finālmačus, jo ir pārāk lielas emocijas, redzot, ka finālā spēlē citi. Es vēlos tur piedalīties pats.

Kritika tavā virzienā izskanējusi arī tādēļ, ka neesi paplašinājis savu uzbrukuma arsenālu ar pustālo metienu. Kāpēc ne?
Centos trenēties un izdarīt tūkstoš metienu dienā. Kad vēl spēlēju Orlando, sazinājos ar Kobi, un tieši tāds bija viņa padoms – katru dienu mest un trenēties. Darīju to, taču man bija bail izpildīt pustālos metienus spēlēs, jo biju pārāk satraucies, ka nekas nesanāks. Man nepatīk kļūdīties, es ienīstu izgāšanos. Man bija saruna ar WNBA spēlētāju Tinu Tompsoni par šo, un viņa teica, ka visi kļūdās un es neesmu izņēmums. Bet es vēlos būt perfekts.

Tātad tu neizdari pustālos metienus, jo baidies kļūdīties?
Man nepatīk visu „sačakarēt”. Nevēlos ieslēgt TV un klausīties, kā saka: „Dvaits bieži met no distances, viņam tas nesanāk, bet viņam vienalga un viņš nevēlas uzvarēt.” Tā ir kauja, kas man jāizcīna pašam savā galvā. Cenšos strādāt ar to, apmeklēju psihologu Hjūstonā un Minesotā. Ja tikšu galā ar savu galvu, pārējais ķermenis sekos.

Kā tu uzskati, cik esi vērts brīvajā tirgū? Vai joprojām esi maksimālā līguma vērts spēlētājs?
Šī ir mana pēdējā iespēja patiešām lielam līgumam. Ja tieku pareizi izmantots, zinu, ko varu paveikt komandas un pilsētas labā. Zinu savu vērtību un šovasar darīšu visu, lai to pierādītu.

Tavs bijušais treneris Kevins Makheils nesen teica, ka vairs neesi tik labs spēlētājs, jo muguras problēmas tev neļauj efektīvi darboties spēlē ar muguru pret grozu.
Nu, nevēlos īsti piekrist. Man nav muguras problēmu. Man tādas bija, taču veicu operāciju, un šobrīd viss ir kārtībā. Šajā ziņā problēmu nav, un esmu pilnībā vesels.

Dzirdēts, ka tu trenējies kopā ar Maiklu Klārku, „Suns” pārstāvi, kurš iepriekš palīdzējis arī Šakilam. Kā veicas?
Lieliski, izbaudu treniņus ar viņu. Pateicu, lai cenšas mani piebeigt, lai cenšas aizvest līdz robežai. Visas lietas, kas ar mani notikušas pagātnē, ir novedušas līdz šim brīdim. Un tagad es vai nu salūzīšu vai arī piecelšos. Patiesībā domāju, ka pagātne jau ir salauzusi mani, jo šobrīd man sevi jāveido no jauna. Šis ir jauns sākums.

Izmantotie resursi:
TrueHoop Presents: Dwight Howard Q&A --...