Big four jeb Lakers un Kobe, Bainums,Gasols un Nešs.

Pirms es nopeļu Losandželosas trūkumus, nevar nepieminēt spēles elementus, kuros "Lakers", ar Stīvu Nešu ierindā, būs ieguvēji. Pats galvenais pluss šim darījumam ir fakts, ka Nešs padarīs spēli uzbrukumā vieglāku visai komandai. Galvenokārt, tas attiecas uz komandas līderi Kobi Braientu, kurš pagājušās sezonas laikā pabeidza 35,7% no savas komandas uzbrukumiem. Ko šāda statistika nozīmē? Braients bija pārmērīgi iesaistīts uzbrukuma veidošanā, jo ārkārtīgi lielu daļu no tiem ir nobeidzis ar metienu, izprovocējot sodu vai kļūdoties. Jāpiemin, ka pašam Kobem pieder līgas rekords - 2005./06. gada sezonā Braients izcēlās ar 38,7% lielu "izmantošanas" tempu (angļu valodā šo statistikas terminu dēvē par usage rate). Nešs ievērojami Kobem atvieglos spēli, pieņemot, ka brīžiem savtīgais Braients būs ar mieru mazāk spēlēt ar bumbu savās rokās. Stīvs varēs Kobes vietā veidot "pick-n-roll" sadarbības un uzbrukt grozam ar mērķi izspēlēt bumbu uz trīs punktu līnijas, kas nav Braienta stiprā puse. Kobe varēs šādās situācijās kļūt par spēlētāju, kurš tieši saņem bumbu, esot nepiesegts, un aizrauties ar punktu gūšanu.
Bet ne tikai Kobe būs ieguvējs no Neša lomas kā spēlētājam ar bumbu "pick-n-roll" uzbrukumā. Kamēr Braients ne vienmēr ir spējīgs ar piespēli atrast savus garā gala spēlētājus, "Lakers" pagājušās sezonas saspēles vadītāji Stīvs Bleiks un Dereks Fišers vispār nepieprot tikt galā ar slazdiem, kurus izpilda pretinieku komanda pēc aizsega "pick-n-roll" situācijās, un tādējādi nespēja uzbrukt grozam ar driblu. Sezonas beigās iegūtais Ramons Sešons izcēlās ar veiksmīgākiem caurgājieniem, bet arī viņš nav Neša līmenī - Ramonam padodas uzbrukt grozam no tā apakšas, bet pie piespēles pēc caurgājiena vēl ir jāpiestrādā. Tieši tāpēc Nešs ir būtisks uzlabojums "Lakers" "pick-n-roll" uzbrukumā, jo ir grūti nosaukt kādu saspēles vadītāju, kurš šīs situācijas prot izmantot labāk. Po Gasolam un Endrjū Bainamam būs iespējas saņemt bumbu krietni izdevīgākās pozīcijās nekā spēlējot ar Kobi Braientu kā primāro uzbrukuma vadītāju, attiecīgi pirmajam tiekot pie vairākam iespējām mest brīvus pustālos metienus, bet otrajam uzbrūkot grozam no tā apakšas, pēc saņemtām piespēlēm no Stīva Neša.
Bet diemžēl es šādā "Lakers" vienības sastāvā saskatu vairāk mīnusus nekā plusus. Protams, var minēt, ka komandas aizsargu pāri veido divi spēlētāji, kuri abi mīl spēlēt ar bumbu savās rokās. Bet, lai cik mēs par šo tematu varētu spriest, abu spēlētāju saderību mēs varēsim novērtēt tikai tad, kad sāksies sezona. Par aizsardzību gan var daudz runāt.
Nešs, kurš šī gada 7. februārī nosvinēja savu 38. dzimšanas dienu, nekad nav bijis labs spēlētājs aizsardzībā. Protams, ka, spēlētājam paliekot vecākam, šo mīnusu Stīva komandai ir aizvien grūtāk noslēpt. Ja mēs paskatāmies uz saspēles vadītāja pozīcijas izpildītājiem Rietumu konferencē, tad pretim mums ir spēlētāji kā Rasels Vestbruks, Tonijs Pārkers un Kriss Pols. Ar kādu no viņiem "Lakers" nāksies tikties izslēgšanas spēļu laikā un komandai būs milzīgas problēmas viņus nosegt, jo Losandželosas klubam gluži vienkārši nav neviens spēlētājs, kurš uz to būtu spējīgs. Nešam ar to būtu grūtības savos labākajos gados, kur nu vēl pēdējās sezonās viņa profesionālās karjeras gaitās. Braients varētu būt ar mieru šādu pienākumu uzņemties, bet arī viņš savas labākās dienas ir jau piedzīvojis un nākamajā pavasarī, 34 gadu vecumā, nebūs pietiekami "svaigs", lai kādam no šiem ātrajiem aizsargiem tiktu līdzi, kā arī vienlaicīgi nodemonstrētu labu spēli uzbrukumā.
Šādi saspēles vadītāji gluži vienkārši būs spējīgi iznīcināt "Lakers" aizsardzību ar "pick-n-roll" sadarbībām, kas vēsturiski ir bijusi Losandželosas kluba vājība. Ne tikai komandas aizsargi nevar tikt līdzi ātriem saspēles vadītājiem, bet arī skats uz "garo galu" nevieš optimismu. Kamēr lielākā daļa līgas ir pārgājusi uz spēli ar īsākiem spēlētājiem, "Lakers" zem groziem joprojām spēlē milži Po Gasols un Endrjū Bainams. Kādam ātrākam un bīstamam uzbrucējam/centram (ticami "playoffu" piemēri - Bleiks Grifins un Seržs Ibaka) liekot aizsegu "pick-n-roll" situācijā, Losandželosai būs grūtības šo duetu nosegt. Ne viņu aizsargi ir spējīgi tikt līdzi spēlētājam ar bumbu, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, ne viņu garie spēlētāji ir pietiekami kustīgi, lai apstādinātu driblētāju un izpalīdzētu savam aizsargam, vienlaicīgi esot spējīgi tikt līdzi aizsega licējam, kurš ir gatavs tuvoties grozam.
Veicot secinājumus pēc 2012. gada finālos redzētā, spēles stils NBA ir mazliet mainījies. "Thunder" un "Heat" lieliski parādīja, ka basketbola komandas var iztikt bez izteikta centra spēlētāja un ka līgas nākotne pieder atlētiskiem basketbolistiem, kuri var aizpildīt vairākas pozīcijas laukumā, nosegt vairāku pozīciju spēlētājus, kā arī iederēties ātrā basketbolā gan apdraudot grozu no tālienes, gan tam uzbrūkot ar caurgājienu. Ja Oklahomsitijai negadās kādas lielas ķibeles (tpu, tpu, tpu), tad, lai kļūtu par Rietumu konferences pārstāvi finālos, šo komandu vajadzēs pieveikt izslēgšanas spēlēs nākamo gadu laikā. Šādā kontekstā "Lakers" neizskatās pēc reāliem pretendentiem uz titulu. Komandai grūtības var sagādāt atlētiski ārējās līnijas spēlētāji un uzbrucēji. Tā sava vecuma dēļ nav spējīga skriet ātrajos uzbrukumos un tādējādi gūt vieglus punktus, kā arī tai pietrūkst labi trīs punktu metēji. Šis "Lakers" modelis varētu būt ļoti sekmīgs pirms 2005. gadā veiktajām noteikumu izmaiņām, kas atviegloja spēli uzbrucējam, aizliedzot dažādas darbības aizsardzībā. Viegli iztēloties šādu Losandželosas komandu 90-to gadu beigās un 2000-to gadu sākumā, kad līgas stiprākās komandas paļāvās uz lēnu spēli, ciešu aizsardzību un bumbas izspēli uz groza apakšu. Nešs varētu būt spējīgs šos Losandželosas komandas trūkumus izlabot, bet, lai tas notiktu, komandai par ļaunu nenāktu dažu papildus spēlētāju iegāde. Pirmkārt, nav tādas basketbola komandas, kura var kļūt par čempioniem bez sava rezervistu soliņa palīdzības. Tik vecai komandai kā "Lakers" ļoti noderētu jauni rezervisti, kuri, uznākot laukumā, var kāpināt spēles tempu un palīdzēt komandai ar punktu gūšanu. Šādus spēlētājus nevar atrast starp Losandželosas rezervistiem. Otrkārt, Fīniksas klubā ap Nešu vienmēr spēlēja vairāki tālmetienu speciālisti, jo saspēles vadītājs tieši pieprot atrast brīvus metējus pēc saviem izdomas pilnajiem caurgājieniem. "Lakers" aizvadītajā sezonā bija 26. precīzākā tālmetienu izpildītāja, jo komandai trūkst izteikti "snaiperi". Acīs krīt tieši pamatpiecinieka 3. numura spēlētājs Rons Ārtests (es atsakos viņu saukt par Metu Vorldu Pīsu), jo viņš nav stabils tālmetējs. Tieši, tā sauktajam, mazajam uzbrucējam ir iespējas izpildīt daudz nepiesegtus "trejačus" pēc Stīva Neša piespēlēm "pick-n-rollu" rezultātā un šai pozīcijai varētu atrast daudz piemērotākus izpildītājus nekā Ronu.
Pēc manām domām, līgā ir tikai viens, patiešām iegūstams, spēlētājs, kurš "Lakers" varētu padarīt par nopietniem kandidātiem uz NBA finālsēriju. Tas ir centrs Dvaits Hovards, kurš būtu spējīgs ievērojami uzlabot komandas aizsardzību. Ņemot vērā, ka "Lakers" organizācija ir izteikusies, ka tā nevēlas Dvaitu apmainīt pret savu centra spēlētāju Endrjū Bainamu, komandai nav lielas iespējas Hovardu iegūt. Iespējams, ka Losandželosa vēl pirms sezonas izcelsies ar kādu gudru darījumu, lai papildinātu kluba sastāvu, bet nedomāju, ka kāds, izņemot Hovardu, var šādas uzbūves pamatpiecinieku pacelt līdz čempionu statusam. Pat ne Stīvs Nešs. Bet ''Lakers'' varētu pretendēt uz uzvaru varētu aizmainīt Gasolu ar Bainumu un iegūt Hovardu. Plus vēl līdzekļi atbrīvotos.