Mūžībā aizgājis Maikla Džordana treneris Dīns Smits

Dīns Edvardss Smits (Dean Edwards Smith) piedzima 1931. gada 28. februārī Emporijas pilsētā Kanzasas pavalstī. No 1949. līdz 1953. gadam viņš mācījās Kanzasas Universitātē, pēc augstskolas absolvēšanas astoņus gadus veicot trenera palīga pienākumus “Kansas”, “Air Force” un “North Carolina” komandās.

Trīsdesmit gadu vecumā Smits kļuva par Ziemeļkarolīnas vīriešu komandas galveno treneri. Viņš vadīja komandu no 1961. līdz 1997. gadam, karjeru pabeidzot ar bilanci 879-254. Atvaļināšanās brīdī Smitam piederēja lielākais uzvaru skaits NCAA pirmās divīzijas vēsturē. Īsi pirms tam viņš apsteidza Kentakī treneri Ādolfu Rapu (876 uzvaras). Vēlāk Smitu pārspēja Bobs Naits, Maiks Kžiževskis un Džims Bohaims.

Smita trenētie Ziemeļkarolīnas basketbolisti 1982. un 1993. gadā uzvarēja NCAA čempionātā. “Tar Heels” kļuva par vienu no vadošajām studentu komandām ASV, trenera vadībā 11 reižu spēlējot “Četru Finālā” (1967-1969, 1972, 1977, 1981, 1982, 1991, 1993, 1995, 1997).

Dīns Smits četras reizes tika atzīts par labāko ASV treneri (1977, 1979, 1982, 1993). Viņš tika uzņemts Ziemeļkarolīnas sporta Slavas zālē (1981) un Kanzasas sporta Slavas zālē (1996), savukārt 2007. gadā kopā ar Uļjanu Semjonovu tika iekļauts FIBA Slavas zāles pirmajā izlaidumā.

Par trenera slavenāko audzēkni kļuva Maikls Džordans. Bruklinā piedzimušais zēns ar vecākiem pārcēlās uz Vilmingtonas pilsētu Ziemeļkarolīnas pavalstī. Džordanu 1981. gadā savās rindās vēlējās redzēt daudzas augstskolas, taču viņš izvēlējās studēt Ziemeļkarolīnā.

Dīna vadībā Džordans nospēlēja trīs sezonas. Jau pirmajā studiju gadā viņam izdevās spēlēt NCAA čempionāta “Četru finālā”. Pusfinālā Ziemeļkarolīna uzvarēja Hjūstonu ar 68:63, savukārt Džordžtauna pārspēja Luivilu – 50:46.

Finālspēle izvērtās līdzīga. Septiņpadsmit sekundes pirms pamatlaika beigām, kad "Tar Heels" atradās iedzinēju lomā, Džordans guva uzvaras grozu – 63:62. Džordžtaunas priekšpēdējais uzbrukums beidzās ar kļūdu. Ziemeļkarolīnas spēlētājs Džeimss Vortijs ieguva tiesības izpildīt divus soda metienus. Viņš netrāpīja nevienu, taču Džordžtaunas rīcībā vairāk nebija minūtes pārtraukumu. Metiens pāri visam laukumam nesasniedza mērķi.

Dīna Smita trenētā Ziemeļkarolīna 1982. gadā pirmo reizi uzvarēja NCAA čempionātā. Foto: AP/Scanpix

Dīns Smits un Maikls Džordans 1994. gada 1. novembrī

1997. gada 9. oktobrī Dīns Smits paziņoja par aktīvās karjeras beigām

2006. gada novembrī Dīns Smits tika uzņemts jaundibinātajā studentu basketbola Slavas zālē Kanzassitijā

Maikls Džordans 2010. gadā tika uzņemts Ziemeļkarolīnas sporta Slavas zālē

Smita vadītā ASV vīriešu valstsvienība 1976. gadā izcīnīja zelta medaļu Monreālas Olimpiskajās spēlēs. Treneris 1983. gadā tika uzņemts Basketbola Slavas zālē. Turpinājumā sekoja jauna atzinība – 2006. gada 17. novembrī Dīns Smits kopā ar Oskaru Robertsonu, Bilu Raselu, Džonu Vūdenu un Džeimsu Neismitu tika uzņemts jaundibinātajā studentu basketbola Slavas zālē.

Dīns Smits iesaistījās desegregācijas kustībā, iestājoties par rasu vienlīdzību. Piemēram, viņš uzņēma komandā Čārliju Skotu – Ziemeļkarolīnas pirmo melnādaino sportistu. Smits aicināja atcelt nāves sodu. Trenera karjeras laikā viņš regulāri rīkoja komandas treniņus Ziemeļkarolīnas cietumos.

Daudzi Smita audzēkņi kļuva par treneriem, izveidojot tā saucamo “Karolīnas ģimeni” (Carolina Family). Smita sekotāju vidū ir NBA čempions Lerijs Brauns (Detroit Pistons), Skots Čerijs, Bilijs Kaningems (Philadelphia 76ers), Mets Dohertijs, Džordžs Karls, Mičs Kapčaks, Dags Mo un Rojs Viljamss.

"Manu basketbola filozofiju var raksturot sešos vārdos," Smits teica grāmatā “The Carolina Way” (Karolīnas ceļš, 2004). "Spēlē smagi; spēlē kopā, spēlē gudri. (Play hard; play together, play smart)"

Smitu svētdien godināja “Duke” galvenais treneris Maiks Kžiževskis. "Trenera lielākā dāvana bija viņa unikālā spēja iemācīt, kā kļūt par labu cilvēku. Nespēju iedomāties nevienu gadījumu, kad viņš vainoja vai pazemoja savus spēlētājus. Atalgojumā viņš saņēma audzēkņu uzticību."

Izmantotie resursi:
Log In - The New York Times