Porziņģis: "Uz Rio jābrauc spēlētājiem, kuri nopelnīs ceļazīmi"

Liepājas pārstāvniecība jau divdesmit minūtes pirms preses konferences sākuma bija žurnālistu pilna. Brīdī, kad Liepājas domes priekšsēdis Uldis Sesks teica atklāšanas vārdus, puse sanākušo stāvēja kājās, bet jautājumu straume neapsīka 60 minūšu garumā.

Porziņģu ģimene pirmo sezonu Ņujorkā izturēja lieliski. Māte Ingrīda, tēvs Tālis, brāļi Jānis, Kristaps un Mārtiņš aiz okeāna darbojās kā pieci pirksti, savilkti vienā dūrē. Brāļi atbalstīja viens otru arī preses konferencē.

Kristap, kā šobrīd jūties un kādā noskaņojumā esi?
Jūtos labi, jo beidzot esmu mājās. Pirmajās dienās atpūtos kopā ar ģimeni un varu pateikt, ka nekur nav labāk.

Plecs kārtībā?
Par 99%. Vēl nevaru darīt visu nepieciešamo. Domāju, ka tas ir vienas nedēļas jautājums.

Kādi būs vasarā darāmie darbi?
Apspriežoties ar ģimeni, komandas un kluba vadību, izlēmu, ka Latvijas izlasē šovasar nespēlēšu. Izsverot visus par un pret, domāju, ka valstsvienībai ilgtermiņā tas nāks par labu. Šajā vasarā labākais risinājums ir parūpēties par savu ķermeni un sagatavoties nākamajai NBA sezonai, taču nākotnē gribu palīdzēt Latvijas izlasei.

Vai sezonas beigās saņēmi ieteikumus vasarai no galvenā trenera Kurta Rembisa (Kurt Rambis) un kluba prezidenta Fila Džeksona (Phil Jackson)?
Ar ģenerālmenedžeri Stīvu Milsu (Steve Mills) un Filu Džeksonu tikāmies gan kluba birojā blakus treniņzālei, gan – neformāli – hokeja spēles laikā. Uzzinājām, ko domā komandas vadība. Apspriedām un saskaņojām vasaras plānus. Viņi vēlas, lai esmu vesels un gatavs nākamajai sezonai. No manis vairāk prasīs, vairāk gaidīs, tāpēc jākļūst fiziski spēcīgākam. Tas nebūs vienkārši.

Lai labi nospēlētu, otrajai sezonai man jākoncentrējas vēl vairāk nekā pirmajai. Zinu to pēc savas pieredzes Spānijā. Labi nospēlējot vienu sezonu, turpinājumā nekas automātiski nenotika un sākums bija pavājš. Vajadzēja saņemties un strādāt, lai sevi pierādītu.

Pēcsezonas domas no Karmelo Entonija (Carmelo Anthony)?
Pēdējās spēlēs nepiedalījos un arī viņa spēles laiks bija mazāks. Noslēguma spēlēs bieži sēdējām blakus. Uzdevu viņam visus jautājumus pēc kārtas, apspriedām daudzus jautājumus.

Kas Tev pirmajā sezonā sagādāja visvairāk prieka?
Pieredze, kuru izdzīvoju kopā ar savu ģimeni. Pati iespēja tikt draftētam ar tik augstu numuru. Interese un atbalsts Latvijā. Man tas bija sapņa piepildījums.

Kā vērtē sacelto ažiotāžu?
Vienā vārdā – trakums. Tas kļuva iespējams, jo parādīju, ka varu spēlēt NBA un, otrkārt, daru to Ņujorkā. Citās pilsētās tas nebūtu tik izteikti. Par iesaukām var pasmieties, taču patīkami, ka ir tāda interese un atbalsts. Pati atbilstošākā iesauka? KP – Kei Pī.

Tu gadiem ilgi sekoja līgai, daudz zināji par komandām un spēlētājiem. Vai klātienē bija lietas, kas pārsteidza?
Spēļu kalendārs. No malas šķiet – 82 spēles, ļoti grūti. Kamēr neizej tam cauri, nesaproti, kā tas ir. Tas pārsteidza un nepavisam nebija vienkārši.

Kluba prezidents iepriekšējā sezonā rakstīja, ka vienreiz nav izturējis un pārņēmis treniņa vadību savās rokās. Vai šosezon notika līdzīgi?
Prezidents pāris reizes atnāca pateikt dažas lietas, taču treniņos neiejaucās. Bija viena reize, kad uz mums sadusmojās galvenais treneris Dereks Fišers (Derek Fisher). Nostājās malā un neko neteica. Sapratām, ka mums jāsaņemas.

Kurus elementus pats vēlies uzlabot vasarā?
Jāpalielina vispārējais ķermeņa spēks. Jākļūst fiziski spēcīgākam, īpaši nepalielinot masu, lai varu stāties pretī “smagajiem džekiem”. Citādi – nav neviena lieta, kuru daru ideāli. Jāstrādā pie dribla, metiena, spēles postā. Man būs vairāk jāspēlē groza apakšā un soda laukumā. Palielinot spēku, centīšos nekļūt lēnāks un mazkustīgāks.

Kādi bijuši sezonas interesantākie dueļi?
Sanāca paspēkoties ar “Raptors” centru Jonu Valančūnu, kurš ir agresīvs spēlētājs un fiziskas spēles piekritējs. Nespēlējam vienā pozīcijā, taču pazīstami bijām jau agrāk. Interesanti bija pacīnīties ar Lamarkusu Oldridžu (Lamarcus Aldridge), kuru uzskatu par vienu no labākajiem spēka uzbrucējiem līgā. Pret viņu tiešām klājās ļoti grūti, jo nevarēju viņu īsti nosegt.

Viegli nebija arī pret Kevinu Lavu (Kevin Love), kurš daudz skraida pa perimetru un ir ļoti daudzpusīgs spēlētājs. Viegli nebija nevienā spēlē. Drafta laikā svēru 105 kilogramus, oktobrī – 109 kilogramus, bet sezonas gaitā svars lēnām kritās. Tagad varētu būt 106-107 kilogrami, mērķis – vismaz 110. Lēnām jāliek klāt un jāskatās, kā jutīšos.

Vai brāļu un ģimenes klātbūtne padarīja debijas sezonu vieglāku?
Brāļi joprojām ir blakus (smejas). Ģimenes klātbūtne īpaši palīdzēja grūtos brīžos, taču priecājos, ka viņi kopā ar mani var izbaudīt arī labos notikumus. Visgrūtāk bija, kad zaudējām daudzas spēles pēc kārtas. Sāka piezagties nevajadzīgas domas, naktīs nevarēju pagulēt.

Labā lieta – pēc vienas vai divām dienām būs nākamā NBA spēle, kurā vari pierādīt sevi no jauna. Nevienā brīdī neuzliku sev spiedienu, ka “vajag uzreiz”. Mēģināju saglabāt vēsu prātu visas sezonas garumā.

Kā sezona mainījusi attiecības ar draugiem un paziņām? Vai neesi viņu uztverē kļuvis par apkārt staigājošu naudas maisu?
Tuvi draugi mani saprot un palikuši tādi paši. Viņu un ģimenes attieksme nav mainījusies. Izjūtu tikai lielāku interesi no apkārtējiem cilvēkiem. Visi grib nofotografēties, parunāt. Tas ir normāli un ar to jārēķinās. Centīšos palikt tikpat vienkāršs, kāds esmu. Manuprāt, tas ir pats galvenais.

Tava prognoze par šāgada NBA fināla dalībniekiem?
Ja Stefens Karijs (Stephen Curry) būs vesels, domāju, ka “Warriors” finālā spēlēs pret Klīvlendu. Ar Kariju ierindā viņiem būs pārsvars. Nespēlējot Karijam, līdz finālam, visticamāk, nokļūs “San Antonio Spurs”.

Kāds iespaids par NBA zvaigznēm radās klātienē?
Ejot laukumā, jāsāk domāt, ka esi viens no viņiem. Nevar uz Lebronu un citiem spēlētājiem skatīties no apakšas. Jāpieņem viņu klātbūtne kā normāla parādība un jācenšas parādīt, ko pats māki.

Vai apsver iespēju atvērt kādu laukumu arī Seviljā?
Vēlos visu darīt Latvijai. Manuprāt, Spānijā pietiek gan sportistu, gan citu cilvēku, lai viņi savas lietas sakārtotu. Mana prioritāte ir izdarīt, cik vien varu, mājās.

Kas ir mājas sajūta, kuru nevari iegūt Amerikā?
Mūsu mājas veranda ir pati foršākā vieta, īpaši, kad sapulcējas visa ģimene. (“Brokastis divu stundu garumā,” piebilst brālis Jānis.) Tādu sajūtu nevar iegūt nekur citur.

Kur vieglāk pārvietoties pa ielu – Latvijā vai Amerikā?
Noteikti, ka Latvijā. Cilvēki atpazīst, taču daudzi nobīstas un nenāk klāt. Daudzi pienāk un ir ļoti satraukušies. Amerikā – daudz nekaunīgāki. Ja apstājos, man vajag kādu, kurš palīdz aiziet projām, īpaši vietās, kur pārvietojas daudz cilvēku. Mierīgi var justies tikai klusās ieliņās. Latvijā ir daudz vienkāršāk un ceru, ka tā turpināsies.

Vai esi saskāries ar paparaci?
Ņujorkā varam mierīgi aiziet uz restorānu un aizbraukt mājās. Neviens fotogrāfs pakaļ nav skrējis. Izņēmums notika Losandželosā. Vietējiem restorāniem ir sakari ar bulvārpresi. Viņi gaidīja restorāna ārpusē, lai nofotogrāfētu, kā ar Sašu Vujačiču ejam pa ielu. Kā iznācām, uzreiz bija klāt ar jautājumiem. Ņujorkas pieklājīgajos restorānos tā darīt nav pieņemts.

Kādas ir Tavas domas par izmaiņām treneru sastāvā?
Trenerim Rembisam ir labas attiecības ar visiem spēlētājiem, jo viņš pats ir bijis basketbolists. Ja mainīsies treneris, var mainīties arī spēles veids. Cenšos tajā neiedziļināties. Pagaidām sēžu un gaidu, kas notiks.

Tevi salīdzina ar Kobi Braientu.
Mani nav jāsalīdzina ar Kobi Braientu. Spēlējam atšķirīgās pozīcijās. Mani salīdzināt? Tādi spēlētāji kā viņš un Maikls Džordans basketbolā ienāk vienu reizi daudzos gados. Man bija liels gods ar viņu spēlēt vienā laukumā un apkampt viņu.

Vai pārdomāsi, ja Latvijas valstsvienība kvalificēsies Rio spēlēm?
Ja džeki izcīnīs ceļazīmi uz Rio spēlēm, uz Brazīliju brauks viņi. Ja viņi tiešām tiks, centīšos to vēlreiz izdarīt vēlāk. Novēlu puišiem veiksmi un izdošanos! Ceru, ka viņi tiks pēc iespējas tālāk. Latvijas sportistiem vienam otru jāatbalsta.

Jautājumi Jānim Porziņģim

Kādi bija rezultāti sarunām ar kluba un izlases vadību?
Pamatdoma – Kristaps izlasei, klubam, līdzjutējiem būs vajadzīgs vienmēr. Tie ir mani vārdi. Domāju, ka ilgtermiņā visi būsim lielāki ieguvēji, ja Kristaps būs vesels un pietiekami atpūties. Viņš varēs spēlēt un priecēt mūs daudzus gadus, nevis ātri, ātri, ātri saraut īstermiņā.

Kristaps ir pierādījis, ka viņa domas un darbi ir saistīti ar Latviju. Nezinu, cik laika būs nepieciešams, lai spēlētu visu gadu, jo viņa ķermenis turpina attīstīties. Dimantus jāpulē un pareizi jāapstrādā. Kad viņš būs gatavs, spēlēs. Vērtēsim katru vasaru.

Klubs oficiāli nevar pateikt “nē” Kristapa spēlēšanai izlasē. No otras puses, “Knicks” vēlas redzēt viņu veselu un gatavu NBA sezonai. Tas nozīmē 12-16 nedēļu darbu, nostiprinot visu ķermeni. Nesaku, ka tas nav savienojams ar izlasi, taču realitātē var notikt visādi.

Kristaps psiholoģiski izturēja 82 spēļu sezonu, noturējās sešus mēnešus. Nezinām, kāda būtu reakcija, ja tāda slodze turpinātos ilgāk. Iespējams, ka viss būtu kārtībā.

NBA ir līga, kurā nevajag pārāk daudz prognozēt. Runājot par nākamajiem gadiem, vai zināma summa, kura jāmaksā par Kristapa spēlēšanu valstsvienībā?
Pagaidām neesmu par to domājis un interesējies. Nākotnē šo jautājumu apsvērsim.

Kuri "Knicks" treneri vasarā atbrauks uz Latviju?
“Bārs” (“Bar” jeb Mubaraks Maliks, “Knicks” spēlētāju snieguma direktors – Sportacentrs.com). Viņš palīdzēs Kristapam ieiet ritmā, parādīs, kādus vingrinājumus jāizpilda. Tas notiks dažas nedēļas pirms atgriešanās Amerikā. Nometnes laikā atbrauks vēl viens basketbola treneris, kurš strādās ar bērniem. Un fizioterapeits.

Kādi būs "Porziņģu ģimenes fonda" mērķi?
Mums nav konkrētu mērķu. Ja tādus nosauksim, tie būs jāizpilda. Darāmo skatīsimies pēc Kristapa vēlmes un iespējām, taču viss būs saistīts ar sportu. Pirmā lieta ir basketbola laukums un nometne. Iespējams, nākotnē atbalstīsim kādu sporta skolu, taču tai jābūt Kristapa ierosmei. Darīsim to, kas vajadzīgs, nemeklējot populāro.

Kādi ir pašlaik aktuālākie sponsoru līgumi?
Kristapam septembrī beidzas līgums ar “Nike”. Domājam, ar ko slēgt jauno līgumu. Ja paliekam ar “Nike”, var nākties gadiem gaidīt uz savu apavu līniju, t.s. “signature shoes”. Citu zīmolu izvēles gadījumā tāda iespēja var rasties ātrāk.

Kā veicas ar autortiesību aizsardzību?
Amerikā arī pastāv pelēkā ekonomika. Ņujorkā sadrukā visu, ko grib. Vai vērts atsevišķi cīnīties, piemēram, piecu tūkstošu dolāru dēļ? Kristapam tas lielu ļaunumu nenodara. Ja nodara, jādomā, taču pagaidām tas nav mūsu rūpju lokā.

Kā tiekat galā ar drošības jautājumiem?
Kristapa laiks sadalīts starp basketbolu un mājām. Par drošību pagaidām jādomā minimāli. Ņujorkā ir kluba apmaksāts drošībnieks, kurš var atrasties blakus jebkurā brīdī. Viņš pavada Kristapu visos izbraukumos. Latvijā par to parūpēsimies nepieciešamības gadījumā.

Izņēmums ir Manhetena. Kad izkāpjam no mašīnas, bijušas reizes, kad piecās minūtēs grūti tikt līdz zālei. Kristapam zālē jābūt trīs stundas pirms spēles. Mārtiņš sēž pie stūres, es paķēru Kristapu aiz rokas un mēs skrienam. Ja apstāsimies, nekur neaiziesim. Vestčesterā ir mierīgāk. Mazāk cilvēku.

Vai bijis jāpielieto fizisks spēks Kristapa aizsardzībai?
Drafta laikā visi sportisti dzīvo vienā viesnīcā. Ārā gaida 20-30 autogrāfu tīkotāji. Paraksties vienreiz, divreiz, viņi turpina nākt un nākt. Bijušas reizes, kad cilvēkus jāpastumj malā, lai varam aiziet līdz automašīnai.

Jautājumi Mārtiņam Porziņģim

Vai basketbola laukuma atklāšana Liepājā paredzēta nometnes laikā?
Nometne notiks 13.-16. jūnijā, savukārt laukuma atklāšana – 15. jūnijā. Ar nosacījumu, ka būvdarbi iekļausies paredzētajā grafikā.

Kāds būs Liepājas pašvaldības ieguldījums?
Pirmkārt, zemes gabals. Otrkārt, visu nepieciešamo atļauju un dokumentu sakārtošana. Laika izteiksmē tas ir liels ieguldījums.

Vai nometni apmeklēs īpaši viesi?
Jānis rūpēsies par bērniem un treneriem, es un Kristaps – par spēlētājiem. Nometnes pēdējā dienā iecerēta paraugspēle ar profesionāļu līdzdalību. Ieeja būs bez maksas, atvērta visiem interesentiem.