Kambala: "Turcijas pases man nav, bet domas ir dažādas..."

-Eirokausos pārsteidzoši netikāt laukā no grupas? Kā komandas vadība uztvēra šo neveiksmi?
-Diezgan saprotoši. Mēs uzvarējām divas svarīgas spēles, bet tad atkal zaudējām mačā, kuru vajadzēja uzvarēt. Pats grupu turnīra sākums jau mums arī nebija pārāk veiksmīgs. Pirmajā spēlē savā laukumā zaudējām "Pinar Karsiyaka", ko pirms tam Turcijas līgā bijām uzvarējuši izbraukumā. Pēc tam bija vēl viena uzvara Turcijas līgā pār "Fenerbahce Ulker", bet tam sekoja vēl viens zaudējums FIBA Izaicinājuma kausā – pret Bonnas "Telekom Baskets". Varbūt pēc smagām spēlēm vietējā čempionātā spēlētāji vienkārši bija atslābinājušies par daudz... Tam gan sekoja divas uzvaras Eirokausā, bet tad atkal zaudējām Bonnai savā laukumā, lai gan tā jau mums bija pavisam cita komanda – tas bija pirmais mačs pēc Memeta [Okura] aizbraukšanas, savukārt savainojuma dēļ nespēlēja Vašingtons. Pret Minsku nebija arī Simas [Jasaitis], kuram arī bija savainojums.

-Vai tomēr FIBA Izaicinājuma kausā nebija motivācijas trūkuma, pieņemot, ka galvenais turnīrs tomēr ir Turcijas līga?
-Nedomāju, ka mums trūktu motivācijas. Tika diezgan konkrēti un skaidri uzsvērts, ka Eirokausos jātiek laukā no grupas, jo arī pagājušajā gadā komanda apstājās grupu turnīrā.

-Nesen jums pievienojās saspēles vadītājs Aleksandrs Čapins. Viņa piesaistīšana bija saistīta ar Vašingtona savainojumu?
-Manuprāt nē. Vašingtons vairāk spēlē kā uzbrucējs nevis saspēles vadītājs, bet maiņas pirmā numura pozīcijā viņam īsti nebija – jaunais [Kans Oguts] īsti nevilka. Bet, ja viņš piekusa, nespēlēja tik labi kā vajadzētu, tad mums principā uzreiz aiz viņa ir tukšums. Praktiski mums nebija neviena tāda spēlētāja, kas tīri varētu vadīt spēli kā saspēles vadītājs.

-Kā Čapins komandā šobrīd ir iejuties?
-Pirmajā spēlē pēc atbraukšanas, kad spēlējām pret "Olin Edirne" (94:85), viņš bija tieši tas, kas vajadzīgs – tas ir cilvēks, kas labi jūt spēli – ja vajag, atdos piespēli, ja nepieciešams, var iemest arī pats (tajā mačā Čapins guva 23 punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva divas rezultatīvas piespēles – aut.). Diemžēl pēc tam viņš saindējās ar ēdienu. Pēdējā Turcijas līgas spēlē pret "Banvit" laukumā tika sūtīts Vašingtons, taču viņš nebija tam gatavs, jo vispār nebija trenējies.

-Kā mainījusies komandas spēle kopš Memets Okurs atgriezies Nacionālajā Basketbola asociācijā?
-Bumba tiks sadalīta savādāk. Vairāk varbūt mainījusies tieši man – man būs vairāk minūšu laukumā un biežāk tikšu pie bumbas. Var teikt, ka tagad mana loma komandā ir noteicošāka. Pirms tam vairāk tika spēlēts uz Okuru. Tagad esmu iegājis savā ritmā, spēlēju labi un esmu apmierināts.

-Kādi ir kluba mērķi Turcijas čempionātā? Ko kluba vadība gaida no komandas?
-Vadība grib, lai līdz play off turnīram mēs būtu pirmajā sešiniekā (šobrīd "Turk Telekom" ieņem septīto vietu ar tādu pašu bilanci kā sestajā vietā esošā Kambalas bijušā komanda "Aliaga Petkim", kam klubs zaudēja savstarpējā spēlē – aut.). Pēc tam – redzēsim, bet pagaidām uzdevums ir vieta sešiniekā.

-Turcijā jums arī iet kā pa kalniem – uzvaras mijas ar zaudējumiem...
-Tā ir. Sezona, kas mums varēja sākties labi, sākusies neveiksmīgi. Mums vienkārši ir nepieciešams laiks, lai varētu saspēlēties. Pilnībā vesels nav Jasaitis, arī Vašingtons. Čapins gan tagad ir atgriezies ierindā, jau trenējas un būs gatavs palīdzēt komandai. Savainojumi un no tiem izrietošais saspēlēšanās trūkums ir galvenās problēmas.

-Kā "Turk Telekom" organizācijas ziņā atšķiras no tava iepriekšējā Turcijas kluba "Aliaga Petkim", kur spēlēji pērn?
-"Turk Telekom" ir komanda ar lielu vārdu, kam aizmugurē stāv liela kompānija, tāpēc organizācijas ziņā viss vienmēr ir visaugstākajā līmenī. Vispār ļoti patīkami, ka Turcijā cilvēki mani atceras no "Efes Pilsen" un "Fenerbahce" laikiem.

-Šovasar stāstīji, ka Bulgārijas "Lukoil Academic" palikuši tev parādā un esi apsvēris domu pat tiesāties. Šobrīd bulgāri ar tevi ir norēķinājušies?
-Situācija ir atrisinājusies man ļoti labvēlīgi – visa naudiņa tika samaksāta. Acīmredzot, mana neatlaidīgā zvanīšana [kluba prezidentam] Zlateva kungam tomēr atmaksājās un no tiem, kam klubs bija parādā, man tika samaksāts pirmajam.

-Nesen tev apritēja 33 gadi. Kā jūties fiziski?
-Var teikt, ka pat labāk kā pērn un aizpērn. Sajūtas var salīdzināt ar tām, kā tad, kad es spēlēju "Fenerbahce" (2005.-2007.), varbūt pat labāk, jo tagad esmu sapratis uz ko jāpiestrādā vairāk. Kad biju jaunāks, man patika vairāk strādāt uz spēku, tagad strādāju uz dažādiem vingrinājumiem kājām, lai tās labāk kustētos. Noteikti vērtīgi bija arī tie gandrīz divi gadi, kurus pavadīju boksā – gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā. Iegūta pārliecība, miers.

-Pievēršoties izlases tēmai – kā tev patika jaunais izlases modelis galvenā trenera Ainara Bagatska vadībā?
-Nevienu spēli gan neredzēju, taču rezultāts ir 0-5. Perspektīva komanda? Gadās tā, ka ir daudz jaunu un perspektīvu spēlētāju, no kuriem beigās nekas nesanāk. Cerams, ka no šiem basketbolistiem [kas spēlēja izlasē] sanāks laba komanda un būs rezultāti, bet pagaidām nav ko skaisti dziedāt situācijā, kad uzvaru nav. Jā, perspektīvas ir, bet 0-5 ir 0-5.

-Nesen Kristaps Valters pieļāva iespēju vēl kādreiz uzspēlēt Latvijas izlasē. Kā ir ar tevi?
-Teikšu godīgi, ka šobrīd par to vispār nedomāju. Tagad ir klubu sezona un izlases temats nav aktuāls. Šobrīd komandā ir pietiekami daudz problēmu spēles ziņā, kas ir jāatrisina, tāpēc manas domas ir pievērstas tam. Prātot par izlasi ir bezjēdzīgi, jo tu nezini vai kāds tevi tur gribēs redzēt, bet, ja arī gribēs – vai tu pats gribēsi spēlēt?! Kad pienāks laiks, tad sāksim par to domāt. Vispār tur ir daudz nianšu, no kā tas atkarīgs.

-Dzirdēts, ka tu kārto Turcijas pilsonību, lai Turcijas čempionātā varētu spēlēt kā vietējais. Vai taisnība?
-(izvairīgi) Turcijas pases man nav. Daudz šeit esmu spēlējis un, protams, būtu labāk, ja es šeit varētu spēlēt kā vietējais. Domas man ir dažādas, bet vai tās iecerēts realizēt – tas jau ir cits stāsts.

-Šobrīd domu par Turcijas pilsonību apsver?
-Pases man nav...