Bertāns: "Visi cits citu atbalstām"

Žurnālistiem māca neuzsākt interviju ar nepatīkamiem jautājumiem, bet šoreiz būšu nekaunīgs - pēdējā laikā daudz negatīvas informācijas par „Ventspils” sniegumu. Pavisam nesen divas reizes nedēļas laikā zaudēts „Liepājas Lauvām”. Kāds ir tavs skaidrojums par šīm neveiksmēm?
- Jā, izskatās, ka „lauvas” mums ir neērtais pretinieks. Jau pagājušajā sezonā mocījāmies ar viņiem. Arī tagad abās spēlēs sākumā aizgājām priekšā, un sāka šķist, ka viegli ies, bet viņi ir gan vecāki, gan pieredzējušāki par mums. To mums pirms mačiem uzsvēra ari treneris, un tas nedrīkst būt kā attaisnojums zaudējumiem. Pat nezinu, kā lai tev izskaidro... It kā izvirzāmies vadībā ar padsmit punktiem un tad viss apstājas... Iespējams, pietrūka komandas spēles – katrs centās pats par sevi tikt pie metieniem. Plus vēl „lauvas” meta ar izcilu precizitāti. Viņi jau Liepājā meta ļoti labi, bet Ventspilī, kur parasti viesiem nav tik augsta precizitāte, viņi meta tāpat.

Pirms tam iznāca arī ilga spēkošanās ar „Ķeizarmežu”...
- Grūti noskaņoties pret tādām komandām, par kurām esi galvas tiesu pārāks. Tajā spēlē uzstādījums bija tāds, ka nosacītajiem rezervistiem jāspēlē un jāparāda, ka arī viņi var. Iznāca tā, ka bija jāuzlaiž gan mani, gan Strēlnieku, jo būtu viņiem iekrituši vēl pāris metieni, un būtu līdzīga spēle. Treneris bija īpašu dusmīgs uz rezervistiem pēc tās spēles, teica, ka viņiem šādās spēlēs ir sevi jāpierāda, lai pēc tam varētu cerēt uz iesaistīšanos arī nopietnākos mačos.

Abi ar bračku Dāvi bijāt rezultatīvākie savās komandās, bet viņš iemeta vairāk!
- Man jau treneris neļāva segt viņu. Ja es būtu sedzis, varbūt gluži uz nullēm nebūtu palicis, bet noteikti nesamestu tik daudz (smaida).

Varbūt arī tu nebūtu sametis tik daudz, ja viņš segtu tevi?
- Var jau būt, bet, godīgi sakot, viņam vēl nav variantu pret mani (smejas).

Zaudējums arī pret VEF. Kas, tavuprāt, pietrūka spēles izskaņā?
- Pēc spēlēm pret „Benetton” visi mūs slavēja – mēs uzvarējām mājās, izbraukumā arī cīnījāmies tā, ka viņi nevarēja atslābt ne brīdi. It kā uz VEF spēli gājām ar domu, ka nebūs viegli, būs jācīnās, bet noteikti iekšā vēl bija domas par mačiem pret itāļiem – VEF tomēr nav „Benetton”. Tas arī iegāza. Visi esam jauni džeki, un visi cīnāmies, par sačkošanu nevar pārmest nevienam, bet kaut kas pietrūkst. Izanalizējām video, kad VEF zaudēja „Kalev”, bija aptuveni skaidrs, ko kurš dara un plus mīnus ar visu tikām galā, bet bija dažādi sīkumi, uz ko iekritām.

Jūs ari spēlējāt pret „Kalev”, bet uzvarējāt.
- Jā, bet tas bija pavisam citādāks „Kalev” nekā tas, pret ko spēlēja VEF. Viņiem nebija neviena ārzemnieka, ja neskaita Berķi. Arī jau negāja nemaz tik viegli, sākumā palaidām priekšā, bet salikām pamazām visu pa vietām un uzvarējām.

Sezonas sākums noteikti nav sācies tik labi kā paši būtu vēlējušies, un visas šīs nosacītās neveiksmes likušas parādīties runām par trenera Galvanovska iespējamo nomaiņu. Kāds ir noskaņojums komandā un vai kas tāds arī tiek apspriests komandas iekšienē?
- Ja godīgi, es to dzirdu pirmo reizi, bet uzskatu, ka nav ko stresot, šis ir tikai sezonas sākums, mēs esam jauna komandai, kurai joprojām ir daudz, pie kā pielikt un ko uzlabot. Domāju, ka jābūt pacietīgiem un ar laiku mēs noteikti spēlēsim daudz labāk. Treniņdarbs notiek ideāli, viss ir tā, kā tam jābūt, bet mēs paši vienkārši neizpildām visu, ko treneris liek. Mums vairs nav komandā pieredzējušāku spēlētāju, kādi iepriekš bija Vairogs vai Veselovs...

Tad varbūt šīs neveiksmes arī ir likumsakarīgas un no jums gaida pārāk daudz?
- Pirmās spēles nav izdevušās, bet sezona ir gara, un pats galvenais taču ir nospēlēt izslēgšanas mačos. Pāragri vēl kaut ko spriest, laiks ir un sezonas beigas parādīs, kā viss izdosies.

Tomēr spēles pret „Benetton” izdevās labas, un tās bija sezonas sākumā. Bija ņemami „Benetton” ari izbraukuma mačā?
- Bija ņemami! Visu spēli turējāmies, bet izšķirošajās epizodēs viņi nospēlēja nedaudz labāk. Rīgā izskatījās, ka viņi ir atnākuši kā uz vieglu pastaigu, bet, kad saprata, ka ūdens smeļas mutē, sāka spēlēt. Tie izsētie +15 beigās noteikti daudz maksāja un pieļauju, ka, noturot tādu pārsvaru pirmajā spēlē, arī summā mēs uzvarētu un tiktu tālāk. No otras puses – tad arī „Benetton” noskaņotos pavisam citādāk.

”Benetton” izstājās otrajā kārtā un Eirolīgā nespēlēs...
- Domāju, ka īsti viņiem arī nav ko darīt Eirolīgā. Arī tas sastāvs pēc uzvārdiem nav nekas spīdošs. Salīdzinot ar mums, OK, jā, ir spēcīgi spēlētāji, bet lai spēlētu Eirolīgā... Tagad teorētiski pastāv iespēja, ka viņus var ielozēt ULEB kausā vienā apakšgrupā ar mums. Tad vismaz būtu iespēja uzvarēt viņus arī izbraukumā! (smejas)

”Ventspilij” un latviešiem vispār Eirokausos allaž bijis mērķis tikt ārā no grupas. Varbūt latiņa jāstāda augstāk?
- Redzi, tas jau atkarīgs no tā, ko ielozēs mūsu grupā. Loģiski, ka, ja tiksim nākamajā kārtā, ar to nesamierināsimies un mērķēsim augstāk. Iespējas ir, domāju, ka Eiropā mūs kā jaunu komandu daudzi nenovērtēs.

Kāds šobrīd ir noskaņojums komandā?
- Pēc vakardienas spēles (zaudējums Liepājai 73:82 - A.S.) bija kā bija – visi sēdēja sagruzījušies, bet treneris ienāca ģērbtuvēs un pateica, ka šis ir sezonas sākums, nedrīkst nokārt galvas, jāturpina strādāt, tā kā domāju, ka viss būs kārtībā. Nekādu konfliktu savstarpēju gan nav, jo neviens nenospēlēja tā, kā vajadzēja un nav ko kādam speciāli pārmest. Mikroklimats komandā ir pat ļoti labs, un visi viens otru atbalstām.

Kāds, tavuprāt, bija komandas komplektācijas darbs šai sezonai?
- Principā domāju, ka sākuma piecinieks ir ļoti labs. Tagad klāt nācis arī Ernests Kalve, kas noteikti pastiprinās spēli kā pilnvērtīga maiņa. Vēl vajadzētu vienu saspēles vadītāju, kas var Janku nomainīt kaut vai uz tām pašām 15 minūtēm. Citādi šobrīd jau ir tā, ka viņš beigās velk kājas, spēlējot 38 minūtes. Mans viedoklis ir tāds, ka Mikus Sokolovs pat īsti nav pirmais numurs, bet vairāk otrais, kas var iziet cauri un iemest. Protams, ideālā gadījumā viss sastāvs jau ir nokomplektēts pirms sezonas, bet tā reti sanāk...

Uz ļoti īsu brīdi Ventspilī paciemojās amerikāņu saspēlnieks Lī. Kas viņam pietrūka?
- Uzskatu, ka, jatu brauc uz kādu komandu uz pārbaudes laiku, tev jābūt gatavam sevi parādīt jau no pirmās minūtes. Viņš atbrauca pilnīgi negatavs. Varbūt bija domājis iespēlēties pamazām, bet, ja tas ir pārbaudes laiks, tad tev ir jānāk un jārāda, ko tu māki. Viņš bija lēns, nevarēja paskriet, fiziskā forma pilnīgi nekāda.

Kā ir ar Petveju – vienu dienu spēlē teicami, nākamajā vairs nevar neko no tā, kas redzēts?
- Viņš ir tāds cīnītaja tips. Varbūt viņam dažreiz neiet metieni vai vēl kaut kas, bet viņš cīnās un mēģina visu darīt ar lielu spēku. Treniņos strādā, nav tā, ka būtu amerikānis, kas atbrauc un netrēnējas, jo kaut kas sāpot katru dienu. Viņš cīnās līdz pēdējam.

Berķa pēkšņā aiziešana bija pārsteigums vai zinājāt komandā to jau iepriekš?
- Iespējams, pēc zaudējuma VEFam varēja gaidīt, ka kaut kas varētu mainīties sastāvā, bet komandai nekas par to netika teikts, tā kā tas bija zināms pārsteigums. Redzējām pret mums, kā Mārtiņš „Kalevā” spēlēja. Iespējams, treneris viņam šeit neuzticējās pietiekami, bet domāju, ka viņš jaunajā komandā parādīs, uz ko ir spējīgs. Iemest viņš var, cīnās katrā epizodē.

Tev pašam pagājušās sezonas beigas nebija tik izdevušās, kā iepriekš ar ASK. Tagad, šķiet, esi iejuties pilnībā un kļuvis par izteiktu līderi.
- Treneris saka, ka jābūt vienam no tiem, kas taisa rezultātu, ka jāmet punkti. Arī pašam šķiet, ka beidzot būšu iemācījies strādāt aizsardzībā. Vasarā gan lielāko daļu laika pavadīju ar U-20 izlasi un individuāliem treniņiem daudz laika nesanāca. Pēc sezonas nedēļu atpūtos un pastrādāju pie niansēm savā spēlē. Tagad mēģinu katru dienu palikt ilgāk pēc treniņiem, pamest dažādus metienus, pastrādāt pie individuālās meistarības.

Pēc čempionāta parādījās informācija, ka tev ir piedāvājums no „Barcelona” un Jānim no „Real”. Cik tas viss bija nopietni?
- Grūti pateikt, cik tas bija nopietni. Klubiem interešu lokā ir kādi desmit spēlētāji uz katru pozīciju, iespējams, bija kāda interese, bet ne tik nopietna, lai tagad kravātu mantas un brauktu prom. Katrā ziņā domāju, ka gads Ventspilī būs ļoti vērtīgs laiks, šeit ir pietiekoši augsts līmenis un neredzu īsti jēgu pagaidām braukt kaut kur prom.

Kemzura savā pirmajā preses konferencē, gatavojoties Eiropas čempionātam piesauca jūs ar Jāni kā iespējamos palīgus un kandidātus pēc tam, kad atgriezīsities no U-20 čempionāta. Vai bija uzaicinājums uz izlasi?
- Tāds īsti oficiāls uzaicinājums, šķiet, nemaz nebija, bet no otras puses pat labi, jo nebija garantijas, ka mēs būtu tikuši un spēlējuši. Svarīgāk tajā brīdī bija pilnvērtīgi sagatavoties jaunajai klubu sezonai. Izgājām visu sagatavošanās posmu ar „Ventspili”, tagad esam labā formā...

...un izlasē spēlēsit nākamgad?
- (smejas) Cerams!