Gabrāns: "Pēc Zvirgzdiņa atnākšanas komanda spēlē gudrāk"

Sezona Baltijas līgā „Valmierai” beigusies. Kam šobrīd galveno uzmanību pievērš komanda?
Visam kopā, tam, kas ir dienaskārtībā. Šonedēļ (intervija notika otrdien – autors) ir spēles ar „Zemgali” un „Latvijas Universitāti”, tad nu šiem mačiem arī gatavojamies. Īpaši nešķirojam pretiniekus, mums nepieciešamas uzvaras. Zinu, ka svarīga spēle būs pret „Lauvām”. Pārspēles par palikšanu BBL ir tikai aprīļa vidū, līdz tām vēl ir laiks. Visas atlikušās spēles, izņemot vienu, ir izbraukumā, kas arī vieglu pastaigu nesola.

Kāpēc, tavuprāt, komanda šosezon tik neveiksmīgi aizvadīja BBL regulāro čempionātu?
Sākums neizdevās. Man grūti spriest, jo es sezonu sāku Liepājā. Grūti spriest, kas notika komandas iekšienē, bet spēlētāju un treneru maiņas parasti prasa zināmu laiku pielāgoties. Iespējams, tieši tas arī patraucēja, tika zaudētas vairākas galotnes un komandai zuda pārliecība. Pēc tik neveiksmīga sezonas sākuma parasti ir grūti saņemties.

LBL tomēr spēlējat krietni labāk…
Jā, pēdējās desmit spēlēs esam izcīnījuši deviņas uzvaras. Bija kritumi pret abām „studentu komandām”, bet kopumā LBL spēlējam krietni labāk. Visa cīņa vēl priekšā, bet patīkami, ka izdevies apspēlēt arī tādas komandas kā „VEF”, „Ventspils”, arī „Barons”. Mēs ejam uz maksimumu, mēģināsim cīnīties par uzvarām katrā nākamajā spēlē, lai regulārā čempionāta noslēgumā būtu iespējami augstāk.

Uzspēlēji „Valmierā” gan laikā, kad komandu vēl vadīja Gatis Melderis un spēlē arī joprojām pie trenera Aināra Zvirgzdiņa. Kas mainījies?
Melderis tomēr ir mazāk pieredzējis treneris un es uzskatu, ka komanda tobrīd neizmantoja savu potenciālu. Treneris Zvirgzdiņš ir augstas klases speciālists, pierādījis sevi darbā gan ar izlasēm, gan klubiem, spēlējot augstā līmenī. Viņam ir prasme no katra spēlētāja izspiest maksimumu. Trenerim šī īpašība ir ļoti svarīga, protams, vienmēr var progresēt ar vien vairāk.

Kā tev izskatās vai atgriešanās vīriešu basketbolā viņam nesagādā problēmas?
Kaut kad nesen viņam prasīju un viņš teica, ka lielu problēmu nav, tā atšķirība neesot tik liela. Galvenā atšķirība esot ātrumā un spēkā. Arī man personīgi neliekas, ka viņam ir kādas problēmas šajā ziņā.

Saka, ka saspēles vadītājiem pie Zvirgzdiņa klājas īpaši grūti. Ko tu vari teikt šajā sakarā?
Nezinu, man personīgi patīk tādi treneri – taktiķi. Ar šāda tipa treneriem komandas spēlē gudrāku basketbolu un bieži vien var cīnīties arī ar daudz spēcīgākiem pretiniekiem. Kombināciju ir daudz, ir vairāk aizsardzības sistēmu, tas spēli, manuprāt, padara daudz interesantāku gan pašiem spēlētājiem, gan arī līdzjutējiem. „Valmiera” gan arī pēc Zvirgzdiņa pievienošanās komandai turpina spēlēt ātru basketbolu, taču ir jūtams, ka pozicionālā spēlē esam kļuvuši labāki.

Pats sezonu sāki Liepājā, bet tad pievienojies „Valmierai”. Kas lika spert šādu soli? Finansiāli labāks piedāvājums?
Pirms sezonas bija dažādi piedāvājumi no ārzemju klubiem Kazahstānā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, taču beigās nekas nesanāca un es vienojos ar Liepāju, ka trenēšos un sezonu sākšu tur. Ja pareizi atceros, tad vienošanās mums bija līdz 1. novembrim, līgums tobrīd netika slēgts. Pēc 1. novembra kluba vadībai laikam mana spēle neapmierināja un tālāka sadarbība piedāvāta netika. Ja godīgi, tad vietu Liepājas komandā sev neredzēju un šķīrāmies – viss kārtībā.

Kāpēc savulaik šķīrās tavi un „Ventspils” kluba ceļi?
„Ventspils” nedaudz pamainīja kursu, atjaunoja sastāvu, noslēdzot līgumus ar Zaķi, Srēlnieku, Bertānu, Bērziņš, Blaus. „Ventspilī” gandrīz vienmēr bijis tā, ka viens saspēles vadītājs ir ārzemnieks, otrs – vietējais jaunais. Tobrīd tika paņemts Strēlnieks, Brazeltons un trīs saspēles vadītāji uz 40 minūtēm ir par daudz. Ar to arī viss beidzās.

Ko vari teikt un kā atceries pavadīto laiku Grieķijā?
Tā bija laba pieredze. Basketbolu tur spēlēt māk, ar organizāciju gan bija problēmas. Daudzās dzīves jomās viņiem tur ir bardaks un arī basketbols nebija izņēmums. Finansiāli arī nebija tā veiksmīgākā pieredze. Sezonas noslēgums komandai nebija tas veiksmīgākais, bet problēmas pamatā bija nauda. Arī man klubs palika parādā palielu summu, tas bija tāds pats variants kā Latvijā „ASK”. Varēju uzspēlēt pret tādām komandām kā „Panatinaikos”, „Olympiacos”, bija interesanti.

Vai patiesas ir baumas, ka devies uz Grieķiju arī tāpēc, ka tev bija radušās problēmas ar disciplīnu?
Nē! Šajā ziņā nav bijušas problēmas.

Vai mērķis iekļūt Latvijas izlasē joprojām ir tavos plānos?
Pirms pagājušās vasaras treneris Bagatskis kaut kādu interesi izrādīja, bet beigās kandidātu sarakstā netiku iekļauts. Redzēs, kā būs šogad. Ja uzaicinās, noteikti izmantošu sev dotās iespējas.

Kopumā laikam ar šo sezonu var būt apmierināts…
Sākums nebija tas veiksmīgākais. Pirms sezonas ilgu laiku nebija nekādas skaidrības. Trenējos ar jauniešiem Gulbenē un tas tomēr nav tas. Pilnvērtīgi sagatavoties sezonai šādā veidā nebija iespējams. Arī Liepājā nespēlēju daudz, bet pluss tur noteikti bija labais treniņprocess, vēlāk pievienojos „Valmierai”, notika treneru maiņas… Sezona tāda saraustīta iznākusi.

Pēdējā laikā maz dzirdēts par tavu brāli Edmundu. Kā viņam iet?
Viņš šobrīd spēlē Norvēģijā (Edmunds, kurš kopā ar citu latviešu aizsargu Reno Silavu, pārstāv "Frøya Basket" vienību, vietējo treneru un sporta žurnālistu vērtējumā ticis atzīts par Norvēģijas čempionāta regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju - autors). Viņam pirms pāris dienām beidzās sezona. Ja nemaldos, tad regulārajā čempionātā viņa pārstāvēta ieņēma piekto vietu, bet zaudēja jau „play off” pirmajā kārtā. Viņš savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar šo valsti ne tikai basketbola, bet arī sadzīviskā jomā. Ir iekārtojies darbā un arī sieva ar meitiņu jau ir devušās pie viņa.