Blūms: "Pēc treniņa palieku, kamēr iemetu 20 trīspunktniekus pēc kārtas"

Cīņa par uzvaru katrā spēlē

Viens mērķis jau ir izpildīts, VTB Vienotajā līgā zemāk par 7. vietu mēs vairs nevaram nokļūt, kas nozīmē, ka izslēgšanas turnīrā jau esam tikuši. Pirms sezonas daudzi šaubījās, ka mēs to varēsim, bet, kā jau es minēju pirms sezonas, parakstot līgumu, mēs katrā spēlē cīnīsimies par uzvaru, un VTB līgā to arī īstenojām. Uzvaru un zaudējumu skaits ir vienāds, un otro reizi vēsturē VEF ir ticis VTB play-off.

Ar prieku arī vēroju, ka ir izlīdzinājies līmenis Latvijas Basketbola līgā, šobrīd tas ir diezgan augsts. Visas komandas ir līdzīgas, to pierāda arī gadījumi, kad "Ventspils" un VEF paklūp pret citām komandām. Pozitīvās pārmaiņas ir ļoti globālas – spēlētāji nopietnāk seko līdzi sāncenšu spēlēm, skatās video, analizē kļūdas. Gan savas, gan citu. Arī treneri paliek inteliģentāki un zinošāki, tāpēc droši var teikt, ka basketbols aug.

Vairs nevar spēlēt relaksējoties

Vienu brīdi gan situācija bija pavisam traka, tas bija laikā, kad tikko sāku spēlēt Latvijas Basketbola līgā, aptuveni 2000. gadā. Bija "Ventspils" un "Brocēni", kas bija soli priekšā pārējiem. Šobrīd, kā jau teicu, līmenis ir izlīdzinājies, un, lai gan šķiet, ka "Ventspils" un VEF ir favorīti, ir jāsaspringst uz katru spēli. Relaksējoties vairs nevar uzvarēt!

Pēc aptuveni desmit gadu prombūtnes esmu atpakaļ Latvijā un sajūtas noteikti ir citādākas. Pirmkārt, tolaik jau pats biju jaunāks, spēlēju Ventspilī, kur nenoliedzami bija tā sajūta, ka esam galvas tiesu pārāki par citiem, bet šajos desmit gados daudz kas ir mainījies. Ir daudz talantīgu spēlētāju un daudz talantīgu treneru.

Otrkārt, salīdzinot spēlēšanu ārzemēs un Latvijā, jāsaka, ka spēlēt mājās ir grūtāk. Pēdējos gados esmu pieradis spēlēt augsta līmeņa komandās 15-20 tūkstošu fanu klātbūtnē, turklāt ar spēlētājiem, kas redz soli uz priekšu. Latvijā sanāk spēlēt ar daudz jauniem spēlētājiem, kuriem vēl nav tik liela pieredze, un spēles stils krasi atšķiras. Bet viss nāk ar laiku un treniņiem.

Iedvesmojoties no Novāka Džokoviča

Piemēram, es pēc katra treniņu palieku tik ilgi, kamēr pēc kārtas iemetu 20 trīspunktniekus. Kādreiz paliku, kamēr sametu desmit, bet tagad pacēlu latiņu līdz 20 pēc kārtas. Vispār mans rekords ir 77 trīspunktnieki pēc kārtas. Lai cik es būtu noguris, nekad neeju pēc treniņa mājās, kamēr nesasniedzu latiņu, ko esmu sev uzlicis, un tad jau rezultāti ir redzami. Tas tikai pierāda, cik liela nozīme ir spējai sevi disciplinēt, un es uzskatu, ka tieši tāpat ir arī ar pareizu un veselīgu uzturu. Pareizs uzturs ir viena no panākumu atslēgām.

Es pats esmu daudz iedvesmojies no tenisista Novāka Džokoviča. Savā grāmatā slavenais tenisists raksta, kā ēdiens izmainīja viņa karjeru, un es tam pilnīgi piekrītu – mainot savus uztura paradumus, arī es pārliecinājos, ka ēdiens var izmainīt karjeru. Šobrīd pieturos pie vairākiem priekšnosacījumiem – ēdu mazākām porcijām, bet biežāk.

Turklāt pusdienojot cenšos ievērot lielāku pauzi starp pirmo un otro ēdienu, lai nejustu smagumu un diskomfortu. Nelietoju alkoholu, izvairos arī no gāzētajiem dzērieniem un alus. It kā jau sportistam tas būtu pašsaprotami, bet, ticiet man, ne visi sportisti to ievēro. Izmainot šķietami sīkumus, ātri vien pamani, kā uzlabojas pašsajūta, un pakāpeniski var kļūt par kvalitatīvāku sportistu.

Tā patiešām ir – ja ir divi vienādi sportisti, kuri arī trenējas vienlīdz daudz, taču viens ievēro pareizu uzturu, bet otrs nē, arī viņu rezultāti un sniegums būs krietni atšķirīgs. Nepareizs uzturs rada papildus nogurumu, kas var būt izšķirošs atbildīgos spēles brīžos.

Ūdens jādzer daudz un vēl vairāk

No ēdienkartes esmu izslēdzis maizi un citus miltu izstrādājumus, tāpat arī piena produktus. Un tagad jūtos daudz labāk. Pirms izvēlēties sev piemērotāku uzturu, veicu pārtikas nepanesamības testu, kas ļoti labi parāda, kurus pārtikas produktus vajadzētu lietot vairāk, un kurus – mazāk.

Vēl viena no būtiskām lietām ir ūdens, jādzer daudz un vēl vairāk. Īpaši, ja organisms ir sauss. Zinu, ka daudzi ārsti iesaka izdzert 2 līdz 4 litrus dienā, kā kurš nu uzskata. Es dzeru tik daudz, cik gribas, un vēl mazliet, un noteikti centīšos dzert vairāk. Aktīvi nodarbojoties ar sportu, mēs pastiprināti svīstam un strauji zaudējam ūdeni.

Zinātāji saka, ka vienu stundu aktīvi sportojot, mums nepieciešams uzņemt apmēram 1 litru ūdens. Lai gan tagad plaši tiek rakstīts par to, ka plastmasas pudeles it kā esot kaitīgas u.c. lietām, es uzskatu, ka tas nedrīkst traucēt uzņemt nepieciešamo ūdens daudzumu. Jāapzinās, ka ūdens ir vitāli svarīgs veselībai un enerģijai, īpaši cilvēkiem, kuru ikdiena ir ļoti aktīva un pilna ar sportiskām aktivitātēm.

Neskatoties uz to, ka nepīpēju un nelietoju alkoholu, man ir diezgan sauss organisms, apzinos, ka tāpēc būtu jādzer vēl vairāk ūdens. Tiem, kas lieto alkoholu, jāņem vērā, ka arī tas samazina ūdens daudzumu organismā.

Drīkst atļauties arī kādu našķi

Mana diena sākas jau astoņos no rīta, un pirmais treniņš ir jau pirms vienpadsmitiem dienā. Kā jau lielai daļai sportistu, arī man pirms vakara treniņa neiztrūkstoša sastāvdaļa ir neliela snauda stundas vai pusotras garumā. Mazliet grēkoju attiecībā uz miegu, kopā ar diendusu sanāk kādas deviņas stundas miega diennaktī, kaut gan sportistiem vajadzētu gulēt desmit vai vienpadsmit stundas.

Protams, nav jau tā, ka, ievērojot šādu uzturu, nekad negribas sagrēkot un apēst kādu našķi. To gan es sev neliedzu – uzskatu, ka drīkst atļauties arī našķus, tikai ar mēru. Pareizs un veselīgs uzturs nenozīmē organisma spīdzināšanu. Pēc smagas spēles neliedzu sev t.s. junk food – piemēram, kādu burgeri. Vismaz vienu reizi nedēļā drīkst. Tā ir ātrā enerģija, ātrie ogļhidrāti.

Kad spēlēju Spānijā, mums pirms spēlēm lika ēst šokolādes kūku, kas dod ātru enerģijas lādiņu, to pašu cenšos ievērot arī Latvijā. Ja ikdienā ir smaga fiziska slodze, našķi nav nekāds noziegums, tas ir pat vajadzīgs!

Jānis Blūms
Latvijas basketbola valstsvienības kapteinis