V. Krūmiņš: "Jāspēlē 1. divīzijā"
Basketbola kluba "Zemgale" galvenais treneris Varis Krūmiņš intervijā portālam eSports.lv stāsta par savu vadīto komandu, neslēpjot, ka kluba mērķi kļūst arvien ambiciozāki un nākamsezon "Zemgale" vēlas spēlēt līmeni augstāk.
Pirms tam daudzus gadus vadījis Valmieras basketbola komandu, pērn Krūmiņš piekrita parakstīt triju gadu līgumu ar Jelgavas klubu "Zemgale". Krūmiņš savā basketbola trenera karjerā vairākkārt izcīnījis Latvijas čempionāta medaļas un viņa vadībā Latvijas U-18 izlase pagājušajā gadā ieguva Eiropas čempionāta bronzas medaļas.
Man bija iespēja iet strādāt ar Cēsu sieviešu komandu. Tajā brīdī, kad es biju gatavs parakstīt līgumu, klubs nebija gatavs, bet, kad "Cēsis" bija gatavi, es jau biju parakstījis līgumu ar "Zemgali". Savu izvēli es nenožēloju – visu dzīvi esmu strādājis ar vīriešu komandām un, ja man ļautu izvēlēties, es izvēlētos trenēt vīriešus. Esmu profesionāls treneris un kā jau iepriekš esmu teicis – ja mana vieta nav Valmierā, tad tā ir citur, šobrīd – Jelgavā.
Kādus mērķus pirms sezonas klubs izvirzīja?
Uzdevums bija iekļūt "play off" turnīrā jeb izcīnīt vietu otrās divīzijas pirmajā četriniekā. Protams, sezonas laikā mērķi ir mainījušies un šobrīd mums jau ir jāuzvar otrajā divīzijā.
Jūsuprāt, vai var piekrist viedoklim, ka tieši "Zemgales" komandai izdevies savākt spēcīgāko sastāvu otrajā divīzijā?
Ja skatāmies pēc spēlētājiem un komplektācijas, var teikt, ka tā patiešām ir. Sezonas sākumā tā nebija, bet laika gaitā pie tā tika strādāts. Klubs vēlas uzvarēt šajā divīzijā un pēc gada jau spēlēt līmeni augstāk. Uzskatu, ka šobrīd esmu uz pareizā ceļa un cenšamies pierādīt, ka Jelgavas komandai ir vieta pirmajā divīzijā. Nākamgad mums tur ir jāspēlē!
Kas vēl ir kluba panākumu pamatā, neņemot vērā spēcīgo sastāvu?
Ar sastāvu ne vienmēr viss bijis kārtībā – ne katru dienu spēlētāji spēlē vienādā līmenī. Spēlētājiem ir bijuši savainojumi, vairākās spēlēs mums virkne spēlētāju nav spēlējuši, bet spēlētāju soliņš noteikti ir garāks nekā citām komandām, tāpēc varbūt arī izpaužas mūsu pārākums otrajā puslaikā. Domāju, ka mēs arī trenējamies nopietnāk nekā lielākā daļa komandu. Mums ir treniņi vakaros, kuros piedalās visi tie, kas nav profesionāļi. Cenšamies 3-4 nedēļā trenēties arī no rītiem. Pastiprinātu uzmanību pievēršam fiziskajai sagatavotībai, metieniem, individuālajai tehnikai. Treniņprocess mums ir profesionālā līmenī, tāpēc arī ir rezultāts.
Vai zināmas grūtības tomēr nesagādā tas, ka daļa komandas spēlētāju ir amatieri?
Profesionālai komandai un darbam tas viennozīmīgi traucē, spēlētāji, kas no rīta aizvada fizisko treniņu, vakarā vairāk uzmanības velta basketbola gudrībām, bet tiem, kas tiek tikai uz vakara treniņu – viņiem vienā reizē jāiedod gan fiziskais, gan basketbols. Problēmas ir slodžu dozēšanā, metienu daudzumā, kas tiek izmests un tamlīdzīgi. Vairāk nav laika piestrādāt tiem, kas nāk uz vakara treniņu, taču sezonas laikā situācija ir būtiski mainījusies – septembrī un oktobrī uz rīta treniņu nāca trīs spēlētāji, bet tagad arī pārējie ir sapratuši, ka, lai sasniegtu labus rezultātus, ir jātrenējas divreiz dienā. Viņi mēģina sakārtot savus darbus tā, lai uz treniņiem tiktu arī no rītiem. Tagad jau rīta treniņos piedalās 8-10 spēlētāji. Ja nākamgad spēlēsim pirmajā divīzijā, amatieru šeit vairs nebūs, tikai profesionāļi. Manas prasības būs tādas, ka jātrenējas ir divreiz dienā visiem, lai varētu izrādīt konkurenci arī visām spēcīgajām komandām.
Komandā ir spēcīgas individualitātes, piemēram, Berķis un Raiskums, ar kuriem citiem treneriem bijis grūti sastrādāties. Kā jums izdevās ar viņiem atrast kopīgu valodu?
Man droši vien ir tāds raksturs, ka varu sastrādāties ar šiem basketbolistiem. Kad Berķi uzaicināja uz Valmieras komandu, viņu neviens nepazina. Otrajā gadā viņu zināja jau visi. Ar Raiskumu esmu strādājis ļoti maz – šī ir pirmā sezona. Man ar viņiem nav problēmu. Ja trenerim ar spēlētāju ir cilvēciskas attiecības, spēlētāji treniņos strādā ar maksimālu atdevi, veic manis dotos uzdevumus un papildus darbojas individuāli, tad pretenzijām pret spēlētājiem nevajadzētu rasties. Domāju, ka viņi visu laiku sevi uztur labā fiziskajā kondīcijā. Mēs kopīgi strādājam, lai sasniegtu kopīgus mērķus.
Tad var teikt, ka runas par attieksmes problēmām un "zvaigžņu slimību" ir pārspīlētas?
Es neteiktu, ka šīs lietas nepastāv – ikvienam spēlētājam, kas savā komandā ir līderis, tiek pievērsta pastiprināta preses, tai skaitā arī eSports.lv uzmanība, līdz ar to kaut kādā brīdī domāju, ka katrs izslimo "zvaigžņu slimību". Ikviens cilvēks, kuru intervē, domāju, ka kaut kādā mērā jūtas pārāks par tiem, kuriem intervijas netiek prasītas. Tā ir lieta, kas jāizslimo visiem. Cita lieta – cik tā slimība ir ilga un nopietna. Ar laiku jau cilvēkam jāsaprot, ka vairāk iespējams sasniegt ar abām kājām stāvot stabili uz zemes, nevis lidinoties pa mākoņiem.
Nesen Mārtiņš Berķis izteicās, ka pēc trijiem gadiem saredz sevi spēlējam Eirolīgas klubā. Kā jūs novērtētu viņa potenciālu?
Mana atbilde ir vienkārša – viņam ir ļoti daudz jāstrādā. Ja Mārtiņš to apzināsies un tieksies uz to, tad, protams, var sasniegt Eirolīgas līmeni. Viņam ir ļoti labs tālais metiens, tāda nav daudziem. Basketbolistam netrūkst arī cīņasspara, un viņš var labi spēlēt aizsardzībā. Viss ir viņa paša rokās.
Pērn Berķis devās uz Grieķiju, taču ātri vien atgriezās. Cik prātīga izvēle, jūsuprāt, bija tā, ka viņš toreiz pameta Valmieru?
Šis ir tas gadījums, kad aģents daudz ko sasolīja un piestāstīja puisim pilnu galvu, kādi labumi viņu sagaida Grieķijā, nenoskaidrojot kāda situācija ir šeit uz vietas. Berķim bija līgums ar "Valmieru", bet grieķi šo līgumu negribēja izpirkt. Mārtiņu piečakarēja aģents – ja Mārtiņš būtu zinājis visas aizkulises, es domāju, ka viņš nebūtu braucis prom, bet palicis Latvijā. Katrā ziņā viņš brauca cīnīties un pierādīt sevi augstākā līmenī.
Vai Jāņa Bambja ne pārāk rezultatīvā spēle nepārsteidz?
Mēs visi zinām kāda tipa spēlētājs ir Jānis. Viņš komandai ir vajadzīgs – spēlē ar atdevi, izcīna daudz atlēkušo bumbu. Lielākā problēma šobrīd ir tā, ka daudzas spēles viņam nācās izlaist slimību un savainojumu dēļ. Ja viņš būtu spēlējis visu sezonu, sniegums noteikti būtu labāks. Varbūt šobrīd tāpēc šķiet, ka viņš nerāda to sniegumu, ko no viņa gaida, lai gan manuprāt, regulārās sezonas pēdējās spēles un "play off" turnīru viņš nospēlēs ļoti labi.
Nesen Valmieras komandu pameta Artūrs Piļkevičs. Vai neapsvērāt viņa iegādi?
Šīs pozīcijas spēlētāji mums ir vietējie jelgavnieki, un nedomāju, ka viņu būtu sliktāki par Piļkeviču. Tāds piedāvājums mums bija, taču es atteicos. Pieņēmu lēmumu, ka labāk spēlēju ar vietējiem spēlētājiem. Arī kluba vadības prasība ir tāda, ka maksimāli jācenšas noturēt un piesaistīt savējos spēlētājus.
Kuru uzskati par savu talantīgāko audzēkni no Valmieras sporta skolas laikiem?
(nopūšas) Lai cik tas būtu skumji, mans talantīgākais audzēknis vairs nav šajā saulē – tas bija Jānis Cekuls. No tiem, kas šobrīd spēlē, visaugstāk ir Sandis Amoliņš. Uzskatu, ka arī Ilmārs Bergmanis ir talantīgs spēlētājs un uz šo brīdi viņš nespēlē slikti, taču viņam ļoti svarīgi ir, cik daudz treneris viņam uzticas un ļauj spēlēt. Viņš ir interesants spēlētājs un savas labākās spēles vēl nav nospēlējis.
Tagad, pie jums, viņam būs iespēja sevi pierādīt...
Jā, bet jāļauj viņam pilnībā iejusties komandā. Protams, atšķirība starp abām LBL divīzijām ir, tāpēc daži var pasmīkņāt par to, ka šeit viņš spēlē labi, bet augstākā līmenī neko nevarēja paveikt. Taču viņam būs iespēja sevi apliecināt. Vienīgā problēma ir tā, ka viņam ir līgumsaistības ar Valmieru... Vai viņš nākamsezon spēlēs "Zemgalē" vai "Valmierā" – šobrīd to neviens tā īsti nezina.
Kādēļ daudzi ļoti talantīgi spēlētāji, kas ir bijuši līderi jaunatnes līgā, tā arī nav spējuši nostiprināties pieaugušo basketbola augstākajā līmenī?
Mums nav starpposma starp pieaugušo un jaunatnes basketbolu un tā ir viena no lielākajām problēmām. Puišiem, kuri beidz spēlēt jaunatnes līgā, ir 18 gadu – uzreiz tikt lielajā komandā, dabūt pieņemamu spēles laiku – to spēj tikai nedaudzi. Ir vajadzīgs pārejas posms, kurā spēlētāji var sevi pierādīt un attīstīt savu meistarību. Tāpat vien nevienu lielajā komandā neņem – pieaugušo basketbols tomēr ir pavisam cits līmenis. Pieaugušie ir tie, kas taisa rezultātu, bet jaunajiem daudz kas tiek dots avansā – viņi komandās tiek ņemti kā perspektīvi basketbolisti. Domāju, ka šobrīd LBL 2. divīzija jauniešiem ir labs risinājums. Skumji, ka ir komandas, kur jaunie sēž un soliņa un nespēlē. Ir komandas, kurām ir fārmklubi Amatieru līgā (ABL), taču atšķirība starp ABL un LBL2 ir ļoti liela.
Cik konkurētspējīga ar pašreizējo sastāvu "Zemgale" būtu pirmajā divīzijā?
Šobrīd par to grūti spriest. Ja "Zemgale" spēlētu augstākajā divīzijā, visticamāk, komandai būtu cits sastāvs. Protams, paliktu arī virkne spēlētāju no šī sastāva, kurš tika komplektēts ar domu spēlēt otrajā divīzijā un šeit uzvarēt. Nākamgad klubam būs jau citi mērķi, un arī komplektācija būs savādāka.
Ja Latvijas Basketbola savienība būtu izsludinājusi konkursu uz vīriešu izlases trenera amatu, vai jūs būtu pieteicies?
Šobrīd Latvijas izlasē un tās kandidātos ir daudz tādu spēlētāju, kas pie manis ir spēlējuši dažādās jaunatnes izlasēs. Ja man piedāvātu, iespējams, kandidētu, bet, ja pašam būtu jāpiesakās – es padomātu...
Kā vērtējat, ka šobrīd treneri izvēlas šaurā lokā, kā arī pēc nedefinētiem kritērijiem?
Latvijas izlases galvenajam trenerim noteikti vajadzēja būt tādam, kurš regulāri strādā ar spēcīgiem klubiem kā galvenais treneris, nevis tādam, kuram bijusi vairāku gadu pauze. Var jau būt, ka Trajkovičs ir labs treneris un viņam būs iespēja to pierādīt, bet es uzskatu, ka, ja LBS varēja to finansiāli atļauties, tad vajadzēja ņemt tādu speciālistu, kurš šobrīd strādā ar kādu no spēcīgajiem klubiem. Kas attiecas uz jautājumu "latvietis vai ārzemnieks", es biju par to, lai izlasi vada pašmāju treneris.
Vai piekrītat, ka lielais viesspēlētāju skaits tikai rada ilūziju, ka basketbols Latvijā attīstās, lai gan patiesībā būtiska attīstība nenotiek un jaunajiem ir stipri ierobežoties iespējas sevi pierādīt?
Latvijā vajadzētu noteikt viesspēlētāju limitu, līdzīgi kā tas ir Krievijā, kur ir skaidri noteikts, cik daudz ārzemju spēlētāju vienlaicīgi drīkst atrasties laukumā. Klubu līmeni ārzemnieku skaitu ceļ, bet kas attiecas uz latviešiem, tostarp izlases kandidātiem, daudzi sēž uz rezervistu soliņa, un diez vai esot tur viņi kaut ko var iegūt un vēlāk palīdzēt Latvijas izlasei cīnīties par augstām vietām Eiropas čempionātā.
Ar "Zemgali" jums ir līgums ar trijiem gadiem. Kādas saskatāt kluba attīstības perspektīvas?
Visi lieliski apzinās, ka šobrīd daudz nosaka finanses. Sarunās ir bijis mērķis spēlēt ne tikai LBL 1. divīzijā, bet arī Baltijas Basketbola līgas "Izaicinājuma kausā". Katrā ziņā klubs uz to tiecas, un tad ir jēga veidot profesionālu komandu. 30-35 spēles ir par maz, lai tāds klubs attīstītos un spēlētāji augtu savā meistarībā.
Noslēdzot šo sarunu, jājautā jums kā kaismīgam makšķerniekam – kur ķeras labāk – Zemgalē vai Vidzemē?
(smejas) Mana mīļākā makšķerēšanas vieta joprojām ir Burtnieks. Zemgalē arī, protams, esmu makšķerējis un lielāko līdaku izvilku rudenī – tā svēra 9.3 kilogramus. Tas gan nebija Lielupē, bet Svētes upē. Ir arī vilktas vimbas, taču pa īstam "piešāvies" vēl šeit neesmu. Apgūt vietējos ūdeņus – tas viss man vēl ir priekšā!
+17 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
Šīs pozīcijas spēlētāji mums ir vietējie jelgavnieki un nedomāju, ka viņu būtu sliktāki par Piļkeviču.
Ko tur viņš stāstīja par Vācijas II līgas līmeni?
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
+7 [+] [-]
+14 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+7 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Lai veicas!
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
pašmāju perspektīvos, jaunos spēlētājus, bet gan amerikāņus vai citus ārzemniekus! Bet ko dara lietuvieši, leiši mēģina iesaistīt jaunos talantus un dod viņiem spēlēt, piemēri:
Donatas Motejunas,
Martynas Gecevicius (sāka spēlēt "Sakalai" 18 gadu vecumā),
Mantas Kalnietis (19 gadu vecumā sāka spēlēt "Žalgirī"),
Simas Buterlevicius, Lukas Brazdauskas (abi jau LR īpašums)
vēl divi jaunie ir "Alytus" klubam,
Panevežiem ir 5 pieci spēlētāji, kuri nav dzimuši vēlāk par 1988.gadu!
Bet ja paskatās uz mūsu klubiem, tad "ASK" Dairis Bertāns un dažreiz spēlēm tiek pieteikts Rolands Freimanis, "Ventspils" Jānis Strēlnieks, Artūrs Uruzmānovs, ja paskatās uz "Baronu", tad dažreiz tiek pieteikts Rūdolfs Rozītis un tieši šajā ziņā es esmu norūpējies par jaunajiem spēlētājiem, vismaz VV kaut ko dara lietas labā!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
-2 [+] [-]
bet par sasniegumiem LBL 2 tur īpaši nav ko lielīties ,jo ja ieskatās komandas sastāvos tad savādāk i nemaz nevarēja būt ,zemgalei ir jābūt pirmajā vietā ,bet kā ies kad tiks uz augšu ....tad to arī sāksim izvērtēt.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]