LBL atgriežas Arēnā: VEF revanša alkās uzņems "Ventspili"

„Ventspils” uzvara pār VEF pirmajā spēlē trešdienas vakarā savās mājās ar 29 punktu pārsvaru kļuva par otro lielāko panākumu finālsēriju pirmo spēļu vēsturē. Pēc Gunta Keisela basket.lv informācijas, tikai 2005. gadā tie paši ventspilnieki sāka sēriju ar 52 punktu uzvaru pār „Baronu”. Toreiz kurzemnieki sērijā triumfēja ar 4-0...

Skaidrs, ka kvēlie basketbola sekotāji nevēlas, lai šī gada fināls beigtos jau četros mačos un, lai tā nenotiktu, šovakar VEF ir jāsāk likt galdā savus trumpjus. Pirmajā mačā VEF rindās visvairāk sameta Entuāns Robinsons, bet Kristaps Janičenoks pievienoja 12 punktus. Un neizmeta nevienu trīspunktnieku... Piekritīsiet – snaipera dotībām apveltītam spēlētājam tā nepieklātos. Problēma, protams, ir ne jau Kristapā, kurš raujas par visiem simt, bet pārējo spēlētāju pasivitātē un nespējā būt bīstamiem viens pret vienu spēlē. Viens no retajiem VEF trumpjiem varētu būt tieši snaiperu Janičenoka un Riharda Kuksika (pirmajā spēlē tālmetienos 0/4, taču pārsvarā visi metieni pēc dribla un/vai pāri ciešu sedzēju rokām) precizitāte no tālienes, taču, lai pie metieniem tiktu, ir jāpanāk, lai viņu sedzēji ir spiesti atkāpties un palīdzēt citiem. Ja saspēles vadītāja pozīcijā Dī Brauns nevar būt efektīvs spēles un metienu situāciju veidotājs, tad varbūt jādod lielāka iespēja to paveikt Kristapam Pļavniekam vai Ingum Jakovičam, kurš ir ļoti talantīgs viens pret vienu spēlētājs.

Ventspilnieki sāka palēnām, bet, kad ieskrējās, kļuva nenotverami VEFam kā Useins Bolts saviem pretiniekiem simt metru sprinta finišā. Treneris Štelmahers lieliski nodemonstrēja savu pārākumu arī sastāva rotācijā – desmit no 12 spēlētājiem laukumā pavadīja 12 vai vairāk minūtes, un neviens vairāk par 25 minūtēm (Lorenco Viljamss). Iespējams, vairāk tika gaidīts no Jāņa Timmas, kura ķermeņa valoda liecināja par zināmu satraukumu. Iespējams, sociālajā mikroblogošanas vietnē parādījušās ziņas par Memfisas „Grizzlies” ģenerālmenedžera Džona Holindžera ierašanos apmeklēt LBL finālsēriju atstāja savas pēdas. Pirmajā spēlē gan bijušais ESPN kolumnists nebija klātienē, taču šodien ierodas Rīgā un, sagaidāms, ka būs Arēnā. Jāņa gadījumā gan vienīgais ieteikums būtu – pieiet spēlei tieši tāpat, kā katrai iepriekšējai, un vienkārši koncentrēties darīt savu darbu, nevis obligāti censties paveikt ko vairāk un īpašāku. NBA vīri nav muļķi un neizdara tālejošus secinājumus pēc vienas veiksmīgas vai neveiksmīgas spēles.

„Tā tiešām nebija mūsu spēle, ko mēs spēlējām. Aizmirsīsim un gatavosimies nākamajai,” pēc trešdienas zaudējuma sacīja VEF aizsargs Ingus Jakovičs, norādot, ka jau uzreiz pēc pirmā mača puiši komandā runājuši, ka visas negatīvās emocijas jāatstāj Ventspilī un jāsagatavojas otrajam mačam. „Viss ir labojams. Skatīsimies video, gatavosimies. Viss ir priekšā un mēs esam gatavi nākamajām spēlēm. Šāda spēle vairs neatkārtosies,” apsolīja Eiropas U20 vicečempions. Arī „Ventspils” uzbrūkošai aizsargs Akselis Vairogs norādīja uz gatavošanos nākamajai spēlei nevis priecāšanos par pārliecinošo uzvaru. „Labais jāpaņem līdzi, jācenšas kaut kas uzlabot un jāiet soli pa solim. [Lielā rezultāta starpība] ir otršķirīga, tikpat labi VEF var uzvarēt nākamās četras spēles ar vienu punktu un viss. Mums jāsaglabā vēsa galva, un katra nākamā spēle sākas tā, it kā sērijā būtu 0-3,” savas komandas domāšanas veidu, ejot uz spēlēm, atklāja kurzemnieku kapteinis.

Šī būs pirmā LBL spēle Arēnā Rīga kopš 2013. gada 27. maija, kad VEF apspēlēja „Ventspili” un saņēma čempionu kausu. Pēc gandrīz gada pārtraukuma LBL mačs atgriezīsies Arēnā un, cerams, klātienē maču šovakar apmeklēs vairāk līdzjutēju nekā pagājušā gada 27. maija dienā (1900). "Ventspils" pēdējo reizi Arēnā Rīga uzvaru svinēja tālajā 2011. gada 18. maijā, kad ar 93:55 sagrāva VEF, taču finālsērija beidzās ar VEF pirmo titulu (4-3).

Ventspils

Rīgas VEF

* - savainots, sezona beigusies.

Finālsērijas spēļu kalendārs

* - ja nepieciešams.