Aija Brumermane: "Trenera Krauliņa vārdi aizkustināja"

Smaidīgā centra spēlētāja izlases rindās piedzīvojusi gandrīz visu. Olimpiskās spēles, Pasaules kauss, pirmais Eiropas čempionāts Latvijā, pirmā medaļa Eiropas U20 čempionātā, 16 gadu vecumā debija pirmajā Pasaules U21 kausā. Pirmos divus panākumus savā rēķinā var ierakstīt arī Gunta Baško, Aija Putniņa un Elīna Dikeulaku, bet tik unikāls komplekts nav nevienai.

Uzticība, labsirdība un pozitīva attieksme – tādu vērtējumu var saņemt no jebkura cilvēka, kurš pazīst Aiju. Treneris Ainārs Čukste pirms desmit gadiem viņu nosauca par veselīgāko un fiziski stiprāko TTT spēlētāju. Pēdējās sezonās Aija sevi pierādījusi no jauna, pēc dēla Kārļa piedzimšanas parādot savu labāko basketbolu.

Apsveicu ar jaunajiem pienākumiem! Vai nojauti, ka tiksi izvirzīta kapteines lomai?
Zināju, ka Gunta nespēlēs Eiropas čempionātā. No tā brīža pieņēmu, ka tāds variants pastāv. Kapteines vēlēšanās nebiju vienīgā kandidāte – pati balsoju par citu meiteni. Pastāvēja varianti – vēlēšanas bija aizklātas.

Kuras meitenes vēl kandidēja?
Kandidātu saraksta nebija – varējām brīvi balsot par jebkuru meiteni. Par kapteines asistenti tika ievēlēta Ieva Pulvere – abas esam gatavas uzklausīt meitenes, kad nepieciešams.

Kādi ir tavi iespaidi par komandu pēc pirmās nedēļas? (saruna notika 24. maijā)
Iespaids ir ļoti labs. Diemžēl veselības problēmu dēļ ne visas jaunās meitenes var piedalīties pilnajā treniņprocesā, taču visas sevi ļoti labi parādījušas. Domāju, ka valstvienībā viņas iegūs vērtīgu pieredzi. Pirmais stress būs garām un turpmāk klāsies nosacīti vieglāk. Gaidām papildinājumus!

Pati ienāci valstsvienībā agri. Piekrīti, ka debija jaunā vecumā padara iekļaušanos vieglāku?
Eiropas čempionātā debitēju 2005. gadā Turcijā – tobrīd man bija astoņpadsmit gadu. Tā bija ļoti laba pieredze. Treniņprocesā iepazinu komandu un labi apzinājos savu toreizējo lomu. Automātisku recepti ieteikt nevaru – katram ir sava pieredze.

Kopā ar Elīnu un Aiju Putniņu tev priekšā unikāla iespēja – otrais Eiropas čempionāts mājās. Atceros tevi 2009. gadā pirms čempionāta – maija beigās atradies uz soliņa pie Liepājas Olimpiskā centra, nezinot, vai varēsi spēlēt.
Nedēļu pirms čempionāta pārrāvu potītes saites. Treneris (Ainars Zvirgzdiņš) uzticējās medicīnas personālam – pateica, ka palieku sastāvā. Viņi izdarīja kolosālu darbu. Manuprāt, pēc 10 dienām Rīgā jau varēju spēlēt. Pieredzēt kolosālas emocijas ne tikai uz soliņa. Protams, arī Liepājā valdīja izcila atmosfēra.

Teici, ka medicīnas personāls palīdzēja tikt uz kājām. Pirms čempionāta komandai palīdzēja masieris Aleksejs no Maskavas “Dynamo”, bija fizioterapeite Anita Getaute...
...un dakteris Viesturs Lāriņš. Viņš iesaistīja visus kontaktus, nodrošinot papildu aprūpi. Man bija vairākas procedūras dienā.

Braukāji starp Rīgu un Liepāju?
Pirmās dienas pēc savainojuma pavadīju Rīgā, bet pirms čempionāta atgriezos Liepājā un Eiropas čempionātu pavadīju kopā ar komandu.

Runājot par emocijām, gribas piedzīvot maksimālu atbalstu?
Atmiņā nāk prātā ceturtdaļfināla spēle pret Krieviju. Par iznākumu sāpēja sirds – atkārtojumus bija grūti skatīties, taču saņēmām vienreizēju atbalstu. Gribam piedzīvot līdzīgas emocijas, tikai ar pozitīvām beigām – lai rezultāts ir mūsu labā!

Valsts prezidents Valdis Zatlers 2008. gada vasarā apmeklēja valstsvienības treniņu Rīgas 49. vidusskolā. Foto: Romāns Kokšarovs, Oksana Džadana, FIBA, AFP, Scanpix

Elīna Dikeulaku, Liene Jansone, Ainars Zvirgzdiņš, Aija Brumermane 2008. gada maijā

Liepājas Olimpiskajā centrā 2009. gada jūnijā

Liepājas Olimpiskajā centrā Latvijas valstsvienība svinēja uzvaras visās trīs Eiropas čempionāta spēlēs

Minēji, ka pirms Eiropas čempionāta gaidāms vēl viens nozīmīgs notikums – Guntas Baško 195. spēle valstsvienībā. Domāju, ka jāskatās uz to kā priecīgu dienu.
Manuprāt, mums visiem – gan spēlētājām, gan Basketbola savienībai un līdzjutējiem – jāizrāda viņai pienācīgs gods. Rozā lentītes spēle notiek katru gadu, bet šogad tai būs īpašs bonuss – ceru, ka visi uzticamie fani 7. jūnija vakarā būs arēnā, lai pateiktu Guntai paldies.

Olimpiskās spēles un Pasaules kauss – jālepojas, ka Latvija ir spēlējusi šajos forumos. Vai klātbūtnes efekts rada motivāciju nokļūt atkal?
Noteikti, tie ir augstākā līmeņa basketbola turnīri. Tas, ka Pekinā un Tenerifē mums nebija augstākie rezultāti, vēl neko nenozīmē. Pats fakts, ka mēs tur bijām, ir apbrīnojami mazai valstij. Mums jālepojas ar to un jātiecas tur nokļūt nākotnē.

Arēnas grozus iemēģinājāt jau pirmajā nedēļā?
Darbojāmies arēnā gan treniņos, gan slēgtajā spēlē pret Krieviju, lai pierastu. Pirmais iespaids ir ļoti labs, jo, ņemot vērā karsto laiku 20.-23. maijā, tur spēlēt ir daudz patīkamāk nekā “Elektrum” Olimpiskajā centrā. Esam ļoti apmierinātas par šo iespēju.

OSC pamatīgi uzkarsa...
Manuprāt, tāpēc zālē noņēma termometru – lai neviens neredzētu, cik tur patiesībā karsti (smejas). Psiholoģiski tas palīdz, taču treniņprocesā ir apgrūtinājums – tu nogursti jau iesildīšanās laikā, jāpadomā par ūdens uzņemšanu. Sagatavoties gan varam arī tādos apstākļos.

Tavā karjerā nozīmīga loma ir spēlēšanai Francijā – vēl pusaudzes gados spēlēji Tulūzā. Vēlāk Eirolīgā pārstāvēji “USO Mondeville”, bet salīdzinoši nesen devies uz Dankerku un Landerno. Nekautrēšos teikt, ka Francijas otrā līga ir labākā no otrajām līgām un...
...labāka par daudzām virslīgām!

Tu pirms vairākiem gadiem teici, ka vēlies atkal spēlēt Francijā. Atgriezies arī māsas Daces Pjēržozefas ietekmē?
Lēmumu veidoja gan iepriekš nosauktie iemesli, gan tas, ka zināju franču valodu un kultūru. Tas nozīmē daudz vieglāku iedzīvošanos. Dodoties uz Franciju trešo reizi – uz komandu, kurā spēlēja mana māsa – un, ņemot vērā faktu, ka līdzi brauca dēliņš un draugs, tas kalpoja par lielu pamudinājumu. Cerēju, ka tā būs vieglāk.

Protams, saņēmu piedāvājumus arī no virslīgas komandām. Zinot, ka otrā līga ir spēcīga un atalgojums īpaši neatšķiras, izvēlējos lielāku spēles laiku un sadzīves bonusus – paziņas, valodu, ģimeni.

Māsa pierunāja?
Situācija izveidojās interesanta – katram ir savas intereses. Aģents sākumā neko neteica par piedāvājumu – domāja, ka nav vērts un tā būs labāk. Tikai no māsas uzzināju, ka Dankerka interesējas par mani. Pirms tam biju neizpratnē – viņi taču mani grib, kas notiek? Māsa kļuva par lielu dzinuli izvēlē – visu laiku aģitēja par klubu un komandu.

Un abas spēlējāt pa 40 minūtēm!
Tā bija interesanta pieredze. Komanda bija labi nokomplektēta, taču pietrūka savstarpējās ķīmijas. Lai gan individuāli gāja labi, sezona neizdevās kā vēlējos, tieši no komandas rezultātu viedokļa. Vairākās spēlēs zaudējām ar viena punkta starpību.

Pēc tam pārgāji uz Landerno – pilsētu, kura ir vēsturisko Eiropas iedzīvotāju ķeltu teritorijā.
Viņiem viss ir savs – citāds nekā Francijā. Tāpat kā Katalonijā, viņi vairākas reizes runājuši par Britānijas (Bretaņas) atdalīšanos. Britānijas karogs ir gandrīz katrā automašīnā un mājā – vietējie iedzīvotāji ir ļoti patriotiski.

Landerno ir maza pilsēta, bet vietējie nāca atbalstīt ar karogiem un bungām, radot īpašu atmosfēru. Britānija ir ļoti skaista – noteikti iesaku aizbraukt. Ziemeļos ir Britu kanāls (British channel), rietumos Biskaja līcis. Atšķirībā no Francijas dienvidiem un ziemeļiem, Britānijā ir citāda piekraste. Akmeņainas, mežonīgas pludmales.

Zaļāks un lietaināks?
Vietējie smejas, ka līst visu laiku, taču nokrišņu nebija īpaši vairāk kā Latvijā.

Norvēģijas pilsētā Bergenā ir stāsts – atbrauc viesi un jautā zēnam, kad pēdējo reizi nav lijis. Zēns atbild – nezinu, man ir tikai divpadsmit gadu.
Britānijā izšķir divus periodus – ziemā un vasaru. Vienā gadalaikā līst bieži un īsi, otrā reti un ilgi.

Teici, ka Landerno komandai ir liels atbalsts.
Komandai sekoju līdzi arī šogad – kā tai veicās virslīgā. Landerno izdevās kolosāls sasniegums – debijas gadā izcīnīta vieta pirmajā astoņniekā un izslēgšanas spēlēs, labi rezultāti pret lielajām komandām, teicama apmeklētība. Tāpat kā pērn, nāca divi tūkstoši cilvēku. Finālos – vairāk.

Droši vien tevi mēģināja pierunāt palikt.
Mēģināja, taču galvenais treneris ļoti labi saprata manu motivāciju atgriezties mājās. Izveidojās labas attiecības – regulāri sazināmies, klubs seko līdzi manam sniegumam TTT. Kas zina, varbūt aizbraukšu uz Franciju ceturto reizi.

Vai dēls un draugs devās arī uz Landerno?
Jā! Man īstenībā ļoti paveicies – divatā ar dēlu bijām tikai pusgadu Polijā. Toreiz atbalstīja mamma – atbrauca pieskatīt mazo. Pēdējos gados Francijā bijām visi trīs – iepazinām valsti un kultūru.

Eiropas čempionāta ceturtdaļfināls pret Krieviju 2009. gada 18. jūnijā

Dalīta bēda ir pusbēda

Aija Brumermane un Anete Jēkabsone-Žogota cīņā ar Krievijas līderi Mariju Stepanovu

”EuroBasket Women 2013” spēlē Trelazē pret mājinieci Sandrini Grudu un favorīti Franciju

Prāga, 2017. gada jūnijs

Mārtiņš Zībarts par tevi interesējās jau sen – ātri zināji, ka pievienosies TTT?
Nevar teikt, ka lenca, taču interese bija. Klubs interesējās par manu īri Eiropas kausā. Ņemot vērā Francijas kluba ambīcijas un katras spēles nozīmi, gan es, gan Landerno treneris apzinājās, ka tas nebūtu labākais risinājums. Nākamajā pavasarī sākās sarunas ar menedžeri Egilu Lūsi.

Var teikt, ka šī sezona piepildīja visas cerības?
Cerības sezonas gaitā mainījās. Pirms sezonas cerējām uz iekļūšanu Eirolīgā. Pēc tam uz veiksmīgu startu. Kad sapratām, ka esam konkurētspējīgas un varam labi spēlēt, cerības auga.

Beigās bija maza nožēla, ka zaudējums Šarlvilā un mājās piedzīvotā neveiksme pret Šopronu neļāva ceturtdaļfinālā spēlēt pret izdevīgāku pretinieku nekā Jekaterinburgas UGMK. Mājās parādījām labu sniegumu. Īsti nav, ko nožēlot, lai gan vienmēr šķiet, ka var labāk.

Vai, spēlējot Francijas otrajā līgā, arī maksā par 10 mēnešiem?
Atalgojuma ziņā starp pirmo un otro līgu nav lielas starpības – pastāv stingri noteikumi. Manuprāt, likums nesen tika pamainīts. Agrāk daudzi sportisti saņēma algu par septiņiem mēnešiem, pārējā laikā piesakoties bezdarbnieka pabalstam.

Pēc likuma maiņas sportisti nedrīkst parakstīt līgumus, īsākus par desmit mēnešiem. Tagad daudzas meitenes paraksta līgumus uz 12 mēnešiem un saņem algu visu gadu. Francijā atalgojuma un sociālās apdrošināšanas jautājumi ir labi sakārtoti – tas ir liels bonuss.

Pašā līgā ir ļoti daudz pieredzējušu spēlētāju?
Tāda situācija izveidojusies, jo Francijā ir ļoti attīstīta līgu sistēma – atšķirībā no citām valstīm, pastāv spēcīgi jaunatnes un reģionālie čempionāti. Citās valstīs jaunās meitenes mēģina agri iespēlēt lielajās komandās. Francijā citādi – daudzas jaunatnes komandas spēlē trešajā vai ceturtajā līgā.

Piecas līgas – LF, LF2, NF1, NF2, NF3 – nevienā citā Eiropas valstī nav tāda piramīda.
Vīriešiem turnīru ir vēl vairāk un atalgojums tiek saņemts pat līdz nosacīti ļoti zemam līmenim. Ja ir vēlēšanās, varu ieteikt spēlēt Francijā.

Stāstīji, ka uz Poliju devies pēc ģimenes pieauguma. Dzemdības notika Latvijā?
Jā, pat spēlēju Cēsīs, esot gaidībās. Biju ļoti uztraukusies, ka nevaru parādīt savu labāko spēli. Atceros, ka fināla piektajā spēlē zaudējām TTT. Raudādama gāju pie trenera Krauliņa un atvainojos – esmu stāvoklī un nevaru nospēlēt.

Trenera vārdi aizkustināja. “Ko tu! Tas ir tikai basketbols un tikai viens čempionāts. Tev būs bērniņš – par ko tu uztraucies?” Atbilde dziļi emocionāli iespaidoja. Liels paldies trenerim par sapratni!

Iznāca smieklīgi. Pēc zaudējuma piektajā spēlē raudot iegāju ģērbtuvē un teicu, “Meitenes, esmu stāvoklī!” Ģērbtuvi pārņēma sajūsma – visas nāk mani bučot. Domāju, ka TTT meitenes pēc tam nesaprata, kas notiek.

Decembrī, pēc dēla piedzimšanas, bija saruna ar Cēsu kluba prezidentu Krišjāni (Kļaviņu). Viņš vēlējās mani redzēt komandā. Neizlaidu pat sezonu un drīz atkal spēlēju finālos, lai gan nebiju labākajā formā. Priecājos, ka varēju tik ātri atgriezties un palīdzēt.

Ar komandas biedrēm

Pasaules kausa spēle pret Tīnu Čārlzu un ASV 2018. gada 25. septembrī

Pasaules kausa debijas spēlē 2018. gada 22. septembrī Tenerifē

Aija Brumermane un ASV superzvaigzne Breana Stjuarte

Ar treneri Ziedoni Jansonu

Ar Latvijas līdzjutējiem Tenerifē

Aija, Gunta un valstsvienības masieris Ansis Biedris

Treneris Armands Krauliņš sagādāja Tev vienu no labākajiem brīžiem. Kurus trenerus vēl izceltu savās gaitās?
(Smaida) Katrs treneris pozitīvi ietekmējis manu spēli. Ja ietekme bijusi negatīva – tāpat mācies un beigās tiec pie pozitīva rezultāta. Paldies teikt varu katram trenerim. Pērn man ļoti uzticējās Landerno treneris – daudz runājām par spēles psiholoģiskajiem aspektiem. Šosezon – treneris Zībarts. Parakstot līgumu, negaidīju, ka būšu viens no vadošajiem centriem.

Kā sauc Landerno treneri?
Stefans Leite (Stephane Leite) – šogad nominēts Francijas virslīgas labākā trenera titulam. Viņš paliks Landerno arī nākamsezon – vēlu veiksmi!

Piekrīti, ka šī bija Tava līdz šim labākā sezona?
Tādā līmenī noteikti. Pateicoties komandai, jo TTT spēlēja basketbolu, kurā jūtos ērti. Nebija tik liels uzsvars uz mani, taču meitenes spēja mani atrast. Visas labi jutāmies laukumā un tas palīdzēja.

Spēlētājas man teikušas, ka ģimenes dzīve dod ļoti pozitīvas emocijas. Nav jādomā tikai par basketbolu, var ātri pārslēgties. Kāda ir tava pieredze?
Noteikti piekrītu. Tas, ka tev ir lietas ārpus basketbola, laukumā atbrīvo. Agrāk pārāk koncentrējos laukumā notiekošajam – tas mazliet iegrožo. Dzīvē ienākot stabilām attiecībām – īpaši pēc dēliņa piedzimšanas – laukumā jūtos brīvāk un ērtāk. Pārliecinātāka par visu, ko daru. Daudz vieglāk atiet no basketbola un iztīrīt prātu. Daudz vieglāk atgriezties.

Vai bija vasaras, kad apsvēri domu nespēlēt izlasē?
Pāris reižu iejaucās savainojumi. Vienreiz meniska operācija. Vienreiz sastiepts muskulis izlases treniņprocesā. Un, protams, gaidības ar mazo. Doma nespēlēt nav bijusi. Ja ir iespēja – jāizmanto! Īpaši, ja komandā ir laba atmosfēra – iespēja satikt sen neredzētas meitenes. Uzvilkt Latvijas formu.

ESPN ziemā aptaujāja 37 profesionālas sportistes-māmiņas no deviņiem sporta veidiem. Daži jautājumi no aptaujas – 41% dalībnieču teica, ka grūtniecība bijusi plānota, 47% neplānota.
Grūtniecība bija plānota, tikai sākās nedaudz ātrāk, nekā iecerēts. Skatoties ilgtermiņā, rezultāts bija veiksmīgs.

Teici, ka dzemdības bija decembrī un tajā pašā sezonā atgriezies laukumā.
Trenēties sāku sešas nedēļas pēc dēla piedzimšanas, bet pirmo spēli aizvadīju septītajā martā. Grūtniecības laikā centos palikt aktīva – centos paskriet, vingroju. Protams, pirmajā treniņā gāja ļoti grūti.

Tu jau atbildēji uz šo jautājumu, bet 73% aptaujas dalībnieču teica, ka mātes loma karjeru ietekmēja pozitīvi.
Pilnībā piekrītu.

Cits aspekts – lielākā daļa aptaujāto izjuta vainu izbraukumos.
Jā un nē. Mans dēls ir ļoti saprotošs. Zinu, ka atbraucot, kopā pavadītais laiks būs daudz kvalitatīvāks. Runājot par mātes lomas pozitīvo ietekmi, lielākais paldies jāsaka ģimenei. Ja vienai jācīnās, ir pavisam citādi.

Iespējams, privātākais jautājums – barošana ar krūti. Liela daļa aptaujāto turpināja barot bērnu 9-12 mēnešus.
Varu atbildēt uz šo jautājumu (smejas). Sākumā, mēģinot barot mazo, nesapratu, kāpēc viņš tā brēc. Ārste pateica – jums nav piena. Pirmajos mēnešos tāpat mēģināju sagādāt nepieciešamo vitamīnu devu un tas izdevās. Mazais audzis ar pudelīti – spēcīgs, veselīgs!

Tu esi labā formā un labi izskaties. Vai pēc dzemdībām mainījās ķermenis?
Manuprāt, esmu līdzīgā formā kā iepriekš. Lielākās izmaiņas notika pirms dzemdībām. Itālijas klubā “Famila Schio” ar mums strādāja dietoloģe. Viņa deva daudz vērtīgu ieteikumu, kuriem iepriekš nebiju pievērsusi vajadzīgo uzmanību. Tad notika lielākās izmaiņas.

Daudz runā par glutēnu. Kas mainījās tavā uzturā?
Mainījās pati uztvere. Agrāk šķita, ka visādas uzkodas ir veselīgas, bet – cukurs ir visur. Esmu saldumu mīle. Sapratu, ka, piemēram, jogurtos ir daudz vairāk cukura nekā šokolādē.

Pastāsti par savu komandu ārpus komandas!
Man ir līgavainis Artūrs. Jau ilgāku laiku gatavojamies oficiāli noformēt attiecības un šovasar – pēc Eiropas čempionāta – esam saņēmušies to izdarīt. Dēliņš Kārlis ir visās spēlēs pat, ja nepievērš uzmanību laukumā notiekošajam.

Basketbola gaitām seko gan Artūra, gan mani vecāki, īpaši mamma Ilze (Šulca-Brumermane). Viņai bieži ir kas vērtīgs sakāms. Tāpat brāļi un draugi. Arī māsīca Annika Šulca spēlē basketbolu. Un Jansonu ģimene. Ļoti daudz cilvēku, kuru dēļ gribas, lai sniegums būtu arvien labāks un labāks.

Lielākais kritiķis?
Brāļiem patīk pateikt vairāk. Mamma piedomās par teikto, brāļi ir tiešāki izteikumos. Lielākais motors – ģimene. Arī pašai gribas būt labākai un izlabot kļūdas.

Eirolīgas ceturtdaļfināla spēlē 2019. gada 5. martā pret Britniju Graineri un Jekaterinburgas UGMK

Eirolīgas ceturtdaļfināla spēlē Rīgā 2019. gada 8. martā

Eirolīgas ceturtdaļfināla spēlē pret Mariju Vadejevu un UGMK

Eirolīgas mājas spēlē pret Eriku De Souzu un Salamankas “Avenida”

Eirolīgas izbraukuma spēlē Šopronā pret 205 centimetrus garo Bernadetu Hataru

Eirolīgas mājas spēlē Rīgā

Gada pirmajos mēnešos Aija spēlēja maskā

Pirmā preses konference pēc ievēlēšanas par valstsvienības kapteini 2019. gada 20. maijā

Par Aiju

Gunta Baško, valstsvienības spēlētāja no 1996. gada
“Aija ir uzticama. Nebaidās no jauniem izaicinājumiem un ļoti mīļa. Aija! Lai izdodas sasniegt to, ko vienmēr esi vēlējusies un sapņojusi. Lai veselība ļauj, lai sirds līksmo un lai acis mirdz! Zinu, ka Tev viss izdosies!”

Liene Jansone, valstsvienībā spēlēja līdz 2013. gadam
“Aiju nav iespējams raksturot tikai ar dažām lietām – no viņas staro tikai labums un siltums! Aija ir ļoti labsirdīga, vienmēr gatava palīdzēt gan dzīvē, gan laukumā. Tajā pašā laikā – ja ieņems kaut ko galvā, mēģinās īstenot ar visiem spēkiem un neatlaidību, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem.

Aija visu sasniegusi tikai un vienīgi ar pareizu attieksmi pret to, ko viņa dara. Īsumā – labsirdīga, mērķtiecīga, ar pareizu/pozitīvu attieksmi. Spilgtākais notikums – Olimpiskās spēles 2008. gadā Pekinā. Tās nevienai no mums nerādījās pat sapņos, bet milzīgs prieks, ka varējām to kopā izdzīvot!

Pati esmu bijusi izlases kapteine. Zinu, cik šis darbs grūts un atbildīgs, bet – ja apkārt ir superīga komanda ar lielisku atbalstu, viss ir daudz vieglāk un nav jānes tik liela atbildības nasta. Zinu, ka Aija ar pienākumu tiks galā lieliski – vadīsies pēc ģimeniskām vērtībām, jo komanda ir viena liela ģimene!

Veiksmi un izturību Aijai, meitenēm un visai Latvijas izlasei!”

Ieva Kubliņa, pirmā WNBA draftētā Latvijas spēlētāja
“Aijas labākās īpašības, manuprāt, ir nosvērtība, kā arī tas, ka viņa ir uzticams/lojāls draugs un laba diplomāte. Papildus tam, Aija lieliski gatavo saldos ēdienus :) Spilgtākais notikums un atmiņas, kas mūs vieno sportā, ir Olimpiskās spēles Pekinā.

Aijai kā kapteinei novēlu izturību, drosmi un spēju vienmēr atrast " zelta vidusceļu". Lai brīžos, kad rodas viedokļu nesaskaņas, viņai izdodas pielietot savas diplomātes spējas. :) “

Izmantotie resursi:
Athlete-Mom confidential: How the pros manage motherhood