Agresīvā Latvija 57 piezīmju drāmā sakauj Horvātiju

I grupa 14. novembrī

Latvija pēc diviem sabraukumiem ieņem trešo vietu grupā. Mārtiņa Gulbja trenētās komandas bilance spēlēs pret “Top 3” komandām ir 1-2. Horvātijas uzvaru un zaudējumu attiecība ir 2-1, bet Vācijai 1-1. Nākamajā sabraukumā Vācijai jāspēlē gan pret Horvātiju (4. februārī), gan Latviju (7. februārī).

Horvātijas sastāva problēmas – pozitīva testa dēļ neatbrauca centra spēlētāja Ivana Tikviča, bet Londonas spēļu veterānes Marija Režana un Luka Ivankoviča atteica izlases aicinājumam – noteica Latvijas izvēli agresīvi spēlēt uz apakšu. Andrijana Cvitkoviča pirmajā puslaikā saņēma četras piezīmes, Anai Marijai Begičai sakrājās trīs, tādēļ horvātietēm radās problēmas priekšējā līnijā.

Latvijas Basketbola savienība sekmīgi sarīkoja “Eiropas lielāko burbuli” ar astoņu komandu līdzdalību. Grieķijas pilsēta Hērakleja uzņēma septiņas valstsvienības, Stambulā pulcējās piecas (Baltkrievija un Albānija nevarēja piedalīties pozitīvo testu dēļ). Portugāles pilsētā Udivelašā un Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā spēlēja četras, bet Amsterdamā – trīs izlases.

Starta piecinieki

Latvija: Babkina, Krēsliņa, Laksa, Šteinberga, Pilābere
Horvātija: Erjaveca, Dojkiča, Periša, Cvitkoviča, Begiča

Agresīva cīņa sākās no pirmajām sekundēm. Latvietes uzbrukumā spēlēja asi, 124 sekundēs (!) piespiežot Horvātijai sasniegt komandas piezīmju normu. Brīvmetieni sākumā tika mesti ar 50% precizitāti, tomēr trīs Šteinbergas trāpījumi ļāva atklāt rēķinu – 3:0. Kate Krēsliņa neļāva izpausties pretinieču kapteinei un divas reizes pārkāpa noteikumus. Piektās minūtes sākumā Latvija iztērēja komandas piezīmju normu, taču notikumi attīstījās labvēlīgi. Karlīne Pilābere iemeta četrus punktus pēc kārtas, Kitija Laksa ar spēku iztriecās cauri divām horvātietēm, gūstot divus punktus ar sodu. Brīvmetiens gan nebija precīzs, bet izdevās savākt bumbu un Kristīne Vītola pievienoja otrās iespējas punktus – 13:5. Nepiekāpīgā cīņa turpinājās – pirmajā ceturtdaļā komandas izmeta 27 (!) brīvmetienus (9/13 pret 10/14), bet Latvija panāca divciparu pārsvaru – 23:12.

Tiesneši mainīja politiku – neraugoties uz latviešu agresivitāti, Horvātijai pirmā piezīme tika nosvilpta 06:22 minūtes pirms puslaika pārtraukuma. Begičas trīs pārkāpumi pirmajā ceturtdaļā un Cvitkovičas trīs piezīmes sekmēja Latvijas spiedienu uz apakšu. Laksa, Šteinberga, Babkina, Laksas trīs brīvmetieni – izrāviens 9:0 deva jau 20 punktu pārsvaru – 32:12. Babkina turpināja uzlauzt horvātu aizsardzību. Ilze Jākobsone viņu nomainīja ne mazāk agresīvi – izprovocēja piezīmi un ātrajā uzbrukumā atspēlēja bumbu Laksai, taču ātri sakrāja četras piezīmes – 38:12. Horvātija pirmo grozu guva 04:30 minūtes pirms puslaika pārtraukuma – 38:14. Babkinas pārķertā bumba piespieda pretiniecēm sasniegt komandas piezīmju normu, bet Šteinbergas piespēle Pilāberei panāca plus divdesmit septiņi – 41:14. Dojkičas pūles sekmēja Horvātijas atbildes ofensīvu 3:13. Tās laikā Šteinberga latviešu trīspadsmitajā (!) mēģinājumā realizēja pirmo tālmetienu (44:22), taču pretinieces atbildēja ar diviem metieniem no distances – 44:27.

Karlīne Pilābere kļuva par spēles X-faktoru, sekmīgi nomainot Zentu Meļņiku. Spēka uzbrucēja trešās ceturtdaļas sākumā realizēja metienu pēdējā sekundē, palielinot rēķinu līdz 12 punktiem – 48:30. Anetes Šteinbergas agresivitāte atjaunoja 22 punktu pārsvaru – 52:50. Tiesneši viņu nežēloja – 25. minūtē Anetei tika nosvilpta ceturtā piezīme pret Begiču, lai gan ikšķiliete aizsargājās ar gaisā paceltām rokām. Ilze Jākobsone īsā laikā sakrāja četrus punktus. Cvitkoviča atstāja laukumu ar piecām piezīmēm, Horvātija sasniedza komandas piezīmju normu un Babkina atguva plus divdesmit – 59:39.

Divdesmit septītās minūtes izskaņā Latvija palika ar vienu saspēles vadītāju. Jākobsone, atgriežoties aizsardzībā, paklupa, bet, pieceļoties kājās, perimetrā kavēja Dojkiču. Pēdējās tālmetiens izgriezās no stīpas, taču otrais un trešais brīvmetiens lidoja grozā – 59:41. Sekoja vēl divi sekmīgi horvātu uzbrukumi. Nepilnas minūtes laikā pretinieces atspēlēja septiņus punktus – 59:46. Minūtes pārtraukums, desmit sekundes uzbrukumā un tiesneši Šteinbergai nosvilpa piekto piezīmi... Viņas vietā laukumā pirmo reizi devās Laura Meldere. Horvātietes sajuta tālmetienu garšu, pēc Begičas un Dojkičas trīspunktniekiem samazinot starpību līdz septiņiem punktiem – 61:54.

Izšķirošās ceturtdaļas sākumā Babkina apgādāja Vītolu un piespieda Petrakai saņemt nesportisko piezīmi. Latvijas kapteine realizēja otro no diviem brīvmetieniem, savukārt bumbas kontrole beidzās ar kļūdu – 64:54. Kitija Laksa izprovocēja piezīmi un realizēja abus brīvmetienus – 66:54. Sekoja piezīmes nosvilpšana perimetrā pret Dojkiču – 66:57. Pilābere atbildēja ar tālu divpunktu metienu, taču aizsardzībā, neraugoties uz paceltām rokām, viņai tika nosvilpta piektā piezīme pret Premasunacu – 68:60. Laukumā pirmo reizi devās Paula Strautmane. Babkina 35. minūtē realizēja tālmetienu un pēc tam divpunktnieku – 73:60. Klaudija Periša 03:52 minūtes pirms pamatlaika beigām atstāja laukumu ar piecām piezīmēm. Krēsliņa trāpīja pirmo no diviem brīvmetieniem, latvietes izcīnīja atlēkušo bumbu un Strautmane guva divus punktus – 76:60. Diemžēl divas lēnas atgriešanās aizsardzībā maksāja četrus punktus – 76:64.

Paula reabilitējās ar izcīnītu atlēkušo bumbu aizsardzībā. Horvātija atspēlēja divus punktus, Premasunaca atbruņoja Laksu, taču pie Latvijas groza viņai bumbu no rokām izrāva Strautmane. Krēsliņa nepilnu pusotru minūti beigām iemeta apgriezto metienu no groza apakšas – 78:66. Pretinieces 48,6 sekundes pirms finālsvilpes sasniedza komandas piezīmju normu. Vītola meta precīzi – 80:67. Babkina pusminūti vēlāk izprovocēja piezīmi un realizēja otro brīvmetienu – 81:67. Divas stundas ilgusī spēle beidzās ar diviem kapteines brīvmetieniem un kolēģes netrāpītu metienu no groza apakšas – 83:69.

I grupa, 14. novembris, "Elektrum" Olimpiskais centrs

Latvija – Horvātija 83:69 (23:12, 21:15, 17:27, 22:15)
Latvija: Babkina 20 (2p 3/5, 3p 1/5, 1p 11/14; 6ab, 4rp, eff 22), Šteinberga 19 (2p 3/8, 3p 1/2, 1p 10/12; 6ab, 3rp, 5pp, eff 16), Pilābere 14 (2p 6/8, 3p 0/1, 1p 2/2; 5pp). Laksa 11 (2p 3/5, 1p 5/6), Vītola 8 (6ab, 4rp, 3pb, eff 14), Jākobsone 6 (5pp), Krēsliņa 3, Strautmane 2, Pulvere, Meldere; Meļņika, Šepte.
Horvātija: Dojkiča 25 (2p 2/7, 3p 1/5, 1p 18/20; eff 18), Begiča 12 (11ab), Petraka 9, Premasunaca 7, Cvitkoviča 6 (9ab), Periša 5 (5pp), Mašiča 3, Erjaveca 1, Džankiča 1; Ujeviča, Dediča.
Tiesneši: Marek Maliszewski (Polija), Mehmet Sahin (Turcija), Valentin Oliot (Francija).
Komisārs Eleonora Rangelova (Bulgārija).

Statistika. Latvija 83, Horvātija 69

Metieni no spēles: 24/62 vs 17/55
2p: 22/38 vs 12/32
3p: 2/24 vs 5/23
1p: 33/42 vs 30/37
AB: 34 (7/27) vs 46 (11/35)
RP: 20 vs 15
Kļ.: 10 vs 23
PB: 13 vs 4
BM: 1 vs 2
Personiskās piezīmes: 30 vs 27
Punkti pēc kļūdām: 20 vs 10
Punkti ātrajos uzbrukumos: 4 vs 5
Punkti soda laukumā: 28 vs 18
Otrās iespējas punkti: 11 vs 12
Starta piecinieki: 67 vs 49
Rezerves: 16 vs 20

1⃣2⃣ winners on a busy day for #EuroBasketWomen hoops ⛹️‍♀️

— #EuroBasketWomen (@EuroBasketWomen) November 14, 2020

Latvijas sieviešu valstsvienība

Galvenais treneris: Mārtiņš Gulbis.
Treneri: Matīss Rožlapa, Ziedonis Jansons.
Vingruma treneris: Ivars Ikstens.
Ārsts Mārtiņš Pulveris.
Fizioterapeiti: Līga Folkmane-Eglīte, Ansis Biedris.
Izlašu direktors: Edijs Eglītis.

Women`s EuroBasket 2021 kvalifikācija

Eiropas 38. meistarsacīkstēm pieteicās 35 valstis. Spānija un Francija kvalifikācijā nepiedalīsies, tādējādi 33 izlases cīnīsies par 14 ceļazīmēm. Eiropas čempionātam kvalificēsies grupu uzvarētājas un piecas no deviņām otro vietu īpašniecēm. Nosakot otro vietu ieguvējas, neņems vērā rezultātus pret katras grupas ceturto komandu.

Latvija tika ielozēta I grupā ar Horvātiju no otrā groza, Vāciju no trešā groza un Ziemeļmaķedoniju no ceturtā groza. Spēles tiks aizvadītas, sacenšoties trīs kvalifikācijas logos: 2019. gada 10.-18. novembrī, 2020. gada 8.-16. novembrī un 2021. gada 31. janvārī-8.februārī.

I grupas kalendārs

Latvijas valstsvienība deviņas reizes kvalificējusies Eiropas finālturnīram, tai skaitā astoņas reizes pēc kārtas (1999/2005/2007/2009/2011/2013/2015/2017/2019). Piecas reizes sasniegts ceturtdaļfināls. Labākie rezultāti: ceturtā vieta (2007), sestā vieta (2005, 2017).

Finālturnīrs notiks 2021. gada 17.-27. jūnijā. Grupu turnīri un pirmās izslēgšanas spēles paredzētas Spānijas pilsētā Valensijā un Francijas pilsētā Strasbūrā, bet pusfināli un fināls risināsies Valensijā. Sākumā izšķirošo spēļu norise tika plānota 2024. gada Olimpisko spēļu mājvietā Parīzē.