Basketbolā katra detaļa ir svarīga
Pēc sava pirmā treniņa ar Latvijas vīriešu basketbola otro izlasi esmu sapratis, kāds ir reālais Latvijas basketbolistu līmenis. Esmu izvirzījis mērķi attīstīt dažādu stilu spēli valstsvienībā.
Uzreiz pēc treniņa pie manis bija pienācis Juris Umbraško, mēs pārrunājām tās lietas, pie kurām šodien strādājām. Runājām par detaļām, jo visi sīkumi parādās tieši spēlēs. Tas veido atšķirību starp viduvēju spēlētāju un labu spēlētāju. Labs spēlētājs ļoti labi un precīzi zina visus sīkumus. Konkrēti par šodienas treniņu runājot - esam darba procesa sākumā. Es apzinos, ka ir ļoti daudzas lietas, pie kurām ir nepieciešams strādāt ar šiem spēlētājiem. Visvairāk tas attiecas uz spēli ar kreiso roku, piespēlēm, driblu, un uz vispārējo izpratni par basketbolu.
Pie katra vingrinājuma es skaidroju, kāpēc tieši šāds uzdevums ir jāpilda. Ar šiem uzdevumiem es mēģinu izmantot iespējamās epizodes, kādas var būt saspringtās, līdzīgās spēlēs.
Pēc treniņa tagad esmu apmierināts, ņemot vērā, ka vairums no viņiem jau gandrīz veselu mēnesi ir atpūtušies. Viņi vēl nav labā formā. Varbūt, ka viņi nepievērsa visu uzmanību atsevišķām lietām. Varbūt, ka viņi nekad iepriekš to nav darījuši, nekad nav strādājuši uz šādām detaļām - var gadīties, ka dažiem no viņiem šī bija pirmā reize šādā veidā, kad jāsaredz lietas, uz kurām lieku uzsvaru. Šajā ziņā esmu ļoti prasīgs treneris - pieprasu, lai spēlētāji darītu precīzi. Nevis tikai aptuveni tā, bet gan tieši tā, kā ir jādara un kā es to prasu.
Domāju, ka mums var izveidoties labas attiecības. Protams, viņiem ir vajadzīgi daži treniņi, lai saprastu, lai sajustu manas darba metodes. Lai saprastu, ko es no viņiem prasu. Kad viņi sapratīs, ko es prasu, tad būs ļoti labi.
Šeit, Latvijā, liela problēma ir piektā numura pozīcijā. Ir viens izņēmums - Kaspars Cipruss, kurš ir īsts piektā numura pozīcijas spēlētājs, kurš var spēlēt šajā pozīcijā. Tad arī otrs Kaspars, kura šeit nav (Bērziņš) - ar savu augumu viņš varētu spēlēt piektā numura pozīcijā.
Treniņa sākumā spēlētājiem runāju par ielaušanos soda laukumā (penetration) - šāda stila spēle ir absolūti mana filozofija. Ir svarīgi, lai komandā būtu spēlētājs, kas var ne tikai 1:1 spēlēt, bet arī iet caurgājienos, atdot labas piespēles, un arī iemest brīvos metienus. Kā labākie piemēri ir (NBA spēlētāji) Tonijs Pārkers, Stīvs Nešs. Viņi var ielauzties zem groza un arī atdot labu piespēli ārā. Būtu ideāli, ja kāds šādas prasmes attīstīs un tā spēlēs. Tāds ir mūsu mērķis - nostabilizēt gan spēli tuvāk grozam, gan tālāk no groza. Pie tā arī strādāsim: penetrate and split pass, skip-pass, split-pass, split and skip. Viena papildus piespēle un jau padodas vieglāks grozs.
"Trajkovičš runā daiļi,
par viņu dzied Rīgas gaiļi,
es arī gribētu par gaili kļūt,
lai Trajkovičš ņem mani,
tā lai jūt."
jā Trajkovičs neko nav vēl izdarījis, bet vēl tik otrā diena ir, bet Muižnieks neko neizdarīja 2 gadu laikā!
Kā būs, par to tiešām pāragri spriest, bet līdz šim tevis minēto NEKO neviens nebija mēģinājis darīt ... kaut vai tikties ar tiem spēlētājiem un izstāstīt, kas viņš tāds un ko grib ... ar kaut ko jau viņam jāsāk bija un nedomāju, ka iesākums ir slikts ...
pilnīgi piekrītu!! '
Kā Tu zini ??? Varbūt trenniņprocesā klāt biji? Tas, ka Trajkovičš katru savu aprunāšanos ar spēlētājiem un labo darbu izbazūnē un izkliedz visai Latvijai nenozīmē, ka viņa darba metodes ir labākas par Muižnieka metodēm. Tad akd būs rezultāts tad varēs spriest, tagad tas ir tikai veiksmīgs PR un nekas vairāk. Lai gan protams nenoliedzu, ka Trajkovičs vismaz dažas lietas dara labāk nekā Muižnieks, taču cik lietas viņš dara sliktāk? Varbūt spēļu vadīšanā galīgs dunduks? Varbūt trenniņu vada sliktāk nekā Kārlis? Varbūt slikts psihologs? Varbūt nemācēs sadzīvot ar spēlētājiem? Neko, taču nevar zināt, a Tu saki - labāks par Kārli. Jā, vienā ziņā piekrītu Muižnieka PR tiešām bija bāls, bet tas jau nenorāda uz to cik labs ir treneris.