Facebook
GoogleMazurs: ''Viņi skrēja divreiz ātrāk, lēca augstāk un visur bija mums priekšā''
Latvijas U19 izlases galvenais treneris Nikolajs Mazurs pēc graujošā zaudējuma Austrālijai ar 44:89 bija manāmi neapmierināts ar redzēto laukumā, atzīstot, ka šodien Austrālijas valstsvienība bijusi pārāka jaudā, fiziskumā un enerģijā. Tā bijusi divreiz ātrāka, lēkusi augstāk un visur bijusi priekšā Latvijas izlases basketbolistiem. Latvija turnīru noslēgs svētdien ar cīņu par 11. vietu.
Lielāko zaudējumu šajā U19 Pasaules kausa turnīrā Latvijas valstsvienība piedzīvoja pret Austrālijas vienaudžiem, piekāpjoties ar 45 punktu starpību - 44:89. Svētdien plkst. 15:00 Latvija par 11. vietu spēkosies ar Irānas vai Turcijas basketbolistiem.
Pēc spēles ilgi emocijas nomierināt centās galvenais treneris Nikolajs Mazurs, kurš bija manāmi neapmierināts ar redzēto laukumā. ''Protokols rāda, ka 27 punktus viņi iemeta pēc mūsu kļūdām, bet 28 punktus pēc otrajām iespējām - tas izsaka visu.. Netikām galā ar maiņām,'' komentāru iesāka izlases treneris.
Ar Austrālijas valstsvienību latvieši aizvadīja noslēdzošo pārbaudes spēli pirms turnīra, nospēlējot neizšķirti 71:71. Treneris uzsvēra, ka tā bija tikai un vienīgi pārbaudes spēle un šodien bija redzama pilnīgi cita Austrālijas izlase - ātrāka visos komponentos: ''Pārbaudes spēles ir pārbaudes spēles. Tajās visi kaut ko mēģina, dara, pie tam, toreiz viņus noķērām atsevišķās situācijās. Šodien bija atklāts jaudas, fiziskais un enerģijas pārsvars. Viņi skrēja divreiz ātrāk, lēca augstāk, visur bija ātrāki, visur priekšā. Bumbas no zemes izsita, gāja pāri laukumam un mēs pat sodu nepaspējām uzsist.''
Ceturtajā ceturtdaļā, neveiksmīgi piezemējoties aiz gala līnijas, savainojumā iedzīvojās viens no šī modeļa līderiem Rodijs Mačoha. Treneris atzina, ka spēlētāja savainojums bijis sliktākais šī mača iznākums: ''Beigās, kad ir -30 un saproti, ka uzvarēt vairs nevari, jādomā, kurš spēlēs rīt, bet kurš nē, lai nebūtu traumas. Mačoham laikam ir savainojums un tas ir sliktākais no šīs spēles.''
2019. gadā Latvijas izlase turnīru noslēdza 12. vietā, līdz ar to pastāv iespēja uzlabot pirms diviem gadiem sasniegto. Augstāko rezultātu uzrādīja 1999. gada izlase, kura finišēja 9. vietā. Toreiz valstsvienībā spēlēja tādi bijušie spēlētāji kā Raitis Grafs, Kristaps Valters, Kaspars Cipruss un citi.
+4 [+] [-]
Kapēc paši nerurat līdzi? Kas jums traucēja? Vai austrālieši pārcilvēki? Čaļi kascno pavisam citas planētas puses atlidojuši?
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Sportists driblēs/skries tik ātri, cik viņam to ļaus fiziskā sagatavotība (vispārējā un speciālā) utt.
Turklāt jāaizmirst ideja, ka fiziskā sagatavotība un spēles prasmes ir viens otram traucējoši faktori (no sērijas - nevajag "kačāties", tad metiens pazudīs, paliksi lēns utt.). Tā ir nevis treniņu, bet sportistu nepareizās pieejas un nepareizi salikto akcentu vaina.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Man, iespējams, ir galīgi muļķīgs jautājums, bet, ja tīņu gados ziemeļnieki iepaliek no dienvidniekiem (neapšaubāmi, ka tā ir), kāda "fiziskās formas kāpināšana iestājoties briedumam" var būt? Cik tālu šie dienvidnieki fiz. formas kontekstā ir priekšā tai brīdī, kad ziemeļnieki saņemas trenēties? Vai arī viņi pagaida? Jā, kāds "sadzen" iekavēto, bet tas ir ģenētikas nopelns un tādā gadījumā ir vieta spekulācijām - kas būtu, ja sāktu trenēties laicīgi?
Turklāt, nemaz nerunājot par visu fonu - laikā, kad tīņu vecumā ir pats pateicīgākais fons fiz. treniņiem (sākot ar hormonālo fonu utt.) viņiem māca tehniskās prasmes (protams, ka tas ir hipersvarīgi), bet fiz. treniņi ir "vēlāk, kad nobriedīs".
Un tagad vēl viens, acīmredzami tikpat muļķīgs, jautājums - kā ziemeļnieki kanādieši hokejā 18 gados ir tādi zirgi kādi Latvijas hokejā vispār uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi?
[+] [-]
Turpinot muļķīgos jautājumus - vai Žagaram traucētu labāka fiz. forma (un "labāka fiz. forma" nav tikai lielāka muskuļu masa, bet arī to spēks, kas tiešā veidā arī ietekmē lēcienu, skriešanas ātrumu utt.) un otrs - vai tāds Šeļakovs bez savas formas būtu tur, kur viņš ir (lai vai kā, bet profesionāls basketbolists un izlases dalībnieks)?
[+] [-]
Tajā pašā laikā, ja mēs, protams, runājam par spējīgāko censoņu gatavošanu PRO sportam, nevis vienkāršu hobija grupu treniņiem, citur pasaulē tādu jautājumu jau sen nav un visi apvieno abus virzienus. Jā, kādam "labumā iet" mazāk, kādam vairāk, bet tas jau ir cits stāsts.
Par problēmām runājot, kas jau ir sekundāras, jo ar tām var strādāt arī pēc tam - fiziskie treniņi tiek atrauti no pamata sporta un tāpēc rezultāts ne vienmēr sakrīt ar gaidīto. Piemēram, kad kāds basketbolists, gribot lielāku muskuļu masu, kādu gadu strādā ar klasiskām bodibildinga shēmām.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Taču salīdzināt TOP līmeņa spēlētājus un teikt, ka, redz, šis izteikti uz prasmēm iziet, bet fiziskā ziņā ir nekāds... nu, es tā nedarītu. Arī visi Dončiči, tomēr, ir savam sportam labi trenēti kadri.
Par visu pārējo - protams, ka tāpat kā peldētājam nevajag dot grūst lodi (nu, vismaz ne kā BAIGO treniņu), tāpat katram sporta veidam ir savs vajadzīgo raksturlielumu profils.
Tas par ko es saku - nav nekāda baigā pamata līdz 20 gadiem "trenēt tehniku", lai pēc tam ietu cilāt hanteles un stieņus. Un es atkārtošos - ZAmerikas (Kanādas, ASV) piemēri ar to kā notiek treniņi un cik daudz ir fizisko treniņu jau vidusskolas laikā (par koledžu nemaz nerunājot) arī parāda, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī norma.
[+] [-]
No otras puses - tai pašā vieglatlētikā darbs svaru zālē ir norma. Beigu beigās, ja jau par tiem muskuļiem un apjomiem - muskuļa spēku (un no tā ir atkarīgs, kā minēju iepriekš, ātrums, lēciens utt.) lielā mērā nosaka tā šķērzgriezuma laukums, t.i., jo muskulis lielāks, jo lielāku spēku tas var attīstīt. Protams, ir ierobežojošie faktori (piem., CNS darbs, saišu elastība utt.), taču relatīvi lielāks muskulis vienmēr būs labāk nekā mazāks, ja runājam par arī sporta spēļu veidos pielietoto spēku.
[+] [-]
[+] [-]
Dončičs stabili ir fiziski tizlāks un vājāks par Gražuli vai Timmu, bet tas visa tiek kompensēts ar to, ka kopš mazotnes viņš ticis mācīts spēlēt caur kontaktu, arī visas iemaņas slīpētas šādi, viņš jūtas komfortabli spēlējot šādu basketbolu, tas pats ar Jokiču, abiem ir visai liels tizlums, nespēja palekties augstu no zemes, bet viņiem to arī nevajag, viņiem ir skils, daudzpusība, kas dod iespēju ikvienā situācijā izvēlēties ērtāko risinājumu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par Dončiču - jā viņš nav baigais lidotājs, taču viņš nav lidotājs uz NBA fona. Tāpat lēciens un ātrums, ko es pieminu, ir tikai 2 no daudzām fiz. kvalitātēm. Uzrāvieni, bremzēšanas, skriešanas virziena maiņas utt. Tas viss ir fiziskais, nevis kaut kāda bumbas tehnika vai taktika.
Un kopumā atkal ir stāsts par pretnostatīšanu - ka skils> fiz. forma. Es par to nemaz nerunāju. Protams, ka vajag zināt ko ar to bumbu darīt, bet, no otras puses, ko darīt zina katrs, kas spēli skatās, bet, vot, nelaime, izdarīt nevar, jo ne paskriet, ne palēkt, ne visu pārējo nesanāk, t.i., fiz. formas nav.
[+] [-]
Un atkal - nav tā, ka tie, kas trenējas paralēli būtu citplanētieši. Ja nemaldos, tad Zemgus vēl pirms drafta (~18 gados) ar 200 kg tupās (salīdzinot - +/- tādi cipari RD kontekstā tika redzēti kā ļoti labi).
[+] [-]
Tiem, kam vajag piemērus - var pagūglēt kādas naudas tieši fiz formas uzturēšanai tērē TOP sportisti. Lebrons, Ronaldu, Breidijs utt.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tava tēze par pro sportu šauj garām, jo lai ienāktu sportā, kur Tev ir milzīga konkurence, Tev ir vairāki ceļi, ja Tev no dabas nāk fiziskais, Tu spied uz fizisko un tad laika gaitā, ja izdodas, Tu piedzen skilus, centies sevi izlīdzsvarot, savukārt, ja Tu sākotnēji zaudē iepaliekot fiziski, Tev ir tā iespēja to censties kompensēt ar izcilām prasmēm. Lūk, tur ir tas mirkli, kur, ja Tu izvēlēsies nepareizo fokusu, Tu nekad netiksi līdz iespējai nonākt pro sportā. Ideālā gadījumā, ja paveiksies, karjeras gaitā Tev izdosies panākt labus sasniegumus abos rādītājos, jo vēl tak ir arī mentālais.
Larijs Bērds bija nu tizls kas tizls, bet izcils tehniski, ar izcili metienu un miljonkārtīgi pārliecināts par sevi ik sekundi
[+] [-]
Par to kas ierobežo muskuļa "output" jau minēju (nervu impulsu vadītspēja, saites utt.), taču bokss ir vēl cits stāsts. Boksam nav nekāda tieša sakara ar absolūto spēku, t.i., to spēku ko vienā laika vienībā var attīstīt muskulis. Tas ko viņi attīsta (un arī ne kritiski) ir sitiena spēks, bet tā jau ir pilnīgi cita dziesma.
Liels muskulis - kā minēju iepriekš, relatīvi, t.i., salīdzinoši liels, lai kustībā iesaistītās sistēmas (tai skaitā arī citi muskuļi) spētu to veiksmīgi izmantot.
Par nopietno bokseru skepsi pret strauju muskuļu masas pieaugumu - sporta veidā, kurā ir svara kategorijas vienmēr būs skepse. Tur viņi ar savu veselību riskē.
Par visu pārējo - vai tad es saku, ka visam jānotiek ātri, te un tūlīt? Vai es saku, ka jādara kaut kas nepareizi? Vai arī, ka jātrenē tikai lielās grupas?
Es, teikšu godīgi, vispār nesaprotu šo opozīciju.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]