Petteri Koponens: "Latvijas izlasi gaida spoža nākotne"

Somijas izlase nesen kļuva par jaunu atklājumu pasaules basketbolā. 2011. un 2013. gadā ziemeļnieki divreiz pēc kārtas sasniedza Eiropas čempionāta “Top 10”, savukārt 2014. gada februārī nopelnīja “wild-card” uz pirmo Pasaules kausa izcīņu Spānijā. Aprīļa vidū radās iespēja aprunāties ar vienu no panākuma līdzautoriem.

Kluba starptautisko sakaru direktore Jeļena Nazarova palūdza uzgaidīt Koponenu gaitenī, jo spēlētājs izmantoja iespēju izkarsēties Olimpiskā sporta centra saunā. Par interviju vienojamies uzreiz. Nākamajā dienā man nav jāgaida ne brīdi. Tradicionālajā Himku mājvietā – “Alberta” viesnīcā – mudž Dānijas, Islandes un Somijas karatisti, taču tālakajā lobija stūrī atrodas brīva vieta.

Somija tika ielozēta vienā Pasaules kausa izcīņas apakšgrupā ar ASV. Vai esi priecīgs par tādu iespēju?
Izloze ir lieliska. Mums radusies iespēja spēlēt pret labāko komandu pasaulē, turklāt darīsim to 5-6 tūkstošu Somijas fanu klātbūtnē. Tas nav vienīgais iemesls priekam, jo varam cīnīties un uzvarēt pārējās komandas. Mums ir reālas iespējas tikt nākamajā kārtā, tāpēc izlozi vērtēju kā labu.

Domāju, ka spēle pret ASV būs lielākais notikums Somijas basketbola vēsturē.
Tam var piekrist. Spēlēsim pret spēlētājiem, kurus katru dienu redzam televīzijā un kuriem, iespējams, sekojam vairāk nekā pārējiem basketbolistiem. ASV var izveidot trīs vai četras elites līmeņa izlases. Viņiem ir tāda spēlētāju izvēle, ka pagaidām nevaram būt droši, kuri spēlētāji atbrauks uz Spāniju. Nešaubos, ka amerikāņu sastāvā būs lieli vārdi un sanāks laba komanda. Tāda pieredze mums var nākt tikai par labu.

Petteri Koponens un EuroChallenge 2014 MVP Andrea Činčarīni (Reggio Emilia). Foto: AFP/Scanpix

Koponens izlaužas starp turku spēlētājiem Hidajetu Turkoglu un Sinanu Gūleru

Koponens pret slovēni Jaku Blažiču

"Somijā sācies basketbola bums"

Minēji, ka Spānijā ieradīsies pieci vai seši tūkstoši Somijas atbalstītāju. Ja nekļūdos, viņi pāris dienu laikā rezervēja biļetes un viesnīcas.
Tas bija tiešām traki. Zinot, ka mana ģimene un draugi plāno doties uz Spāniju, radās grūtības atrast brīvus lidojumus un viesnīcas, jo gandrīz viss bija rezervēts. Cilvēki pacentās visu izdarīt tik ātri, ka tas pārsteidza. Slovēnijā mūs ieradās atbalstīt apmēram divi tūkstoši līdzjutēju. Tas šķita daudz, taču Spānijā prognozē trīsreiz lielāku atbalstītāju skaitu.

Beigās ģimenei izdevās veikt rezervācijas?
Jā, viss ir kārtībā.

Valstsvienības personāls palīdzēja to noorganizēt vai nācās tikt galā pašu spēkiem?
Mani draugi rezervēja parastos lidojumus, taču izlases vadība arī cenšas palīdzēt. Viņi organizē papildus līgumreisus. Tie tiks izziņoti vasarā. Ģimenes rīcībā jau ir lidojumu biļetes.

Vai spēj atcerēties līdzīgu Somijas fanu mobilizāciju? Iemeslus var atrast – Somijai ir slaveni F1 piloti, hokejisti.
Somijā hokejs ir ļoti populārs un fanu tam netrūkst. Taču nekad agrāk nenoticētu, ka līdzīgi var notikt basketbolā. Līdz šim basketbols Somijā nav bijis vadošo sporta veidu vidū. Valstsvienības sekmes sāk stāvokli mainīt. “Bisons Loimaa” spēlēja Eiropas kausā, Joensū “Kataja Basket” un Kotkas “Team TEHO Sport” sacentās FIBA Izaicinājuma kausā (EuroChallenge), Tamperes “Pyrinto” spēlē Baltijas līgā. Tātad ejam uz priekšu. Grūti aprakstīt sajūtas, kuras pārņēma Eiropas čempionātā Slovēnijā. Varu teikt, ka tas valstī izraisīja basketbola bumu.

Somijas valstsvienības iesauka ir “Susijengi” – vilku bars. Pirms pāris gadiem reperi iedziedāja Somijas izlašu neoficiālo himnu ar tādu pašu nosaukumu. Vai tagad tapušas jaunas dziesmas?
Neesmu dzirdējis, taču nešaubos, ka viņi izgudros kaut ko jaunu. Somijā popularitāti iegūst simbolika ar “Susijengi” tematiku – krekli, cepures. Nenoliegšu, ir patīkami to redzēt.

Vai bērnībā televīzijā bija iespējams sekot valstsvienības spēlēm?
Īsti neatceros, ka izlašu vai klubu spēles tiktu rādītas televīzijā. Toreiz vajadzēja apmeklēt spēles klātienē, taču tas nav nekas slikts. Arī šodien televīzijā nav viegli atrast basketbola pārraides. Manuprāt, tas būs nākamais solis basketbola attīstībā. Tagad Somijas televīzijā iespējams sekot NBA spēlēm. Pagājušajā gadā, kad “Himki” spēlēja Eirolīgā, viņi rādīja arī mūsu spēles. Runājot par nacionālo līgu, sezonā tiek pārraidītas tikai pāris spēles. Ceru, ka nākotnē tas notiks biežāk.

"Biju vienkāršs kareivis"

Somijā ir obligātais militārais dienests. Ja nekļūdos, sportisti nav nekāds izņēmums. Ko darīji dienesta laikā?
Militārais dienests iekrita brīdī, kad aizvadīju pēdējo sezonu “Honka” sastāvā. Man tika izveidota īpaša programma. Savienot visu nebija viegli. Rītos bija jāceļas sevišķi agri, bet apmācību vieta atradās 45 minūšu brauciena attālumā no treniņbāzes. Braukāšana izvērtās nogurdinoša, taču apzinājos, ka man jāiziet obligātā apmācība, lai nevajadzētu par to domāt vēlāk.

Apmācības turpinājās sešus mēnešus?
Jā. Pastāv divas iespējas – var dienēt 6 vai 12 mēnešus.

Vai ieguvi kādu militāro pakāpi?
Nē, biju vienkāršs kareivis. Atšķīros ar to, ka man bija nedaudz vairāk brīvības, jo varēju turpināt trenēties basketbolā un piedalīties spēlēs. Labi atceros lauka mācības un šaušanas nodarbības. Jutos noguris, taču palicis daudz labu atmiņu.

”Tapiolan Honka” bāzējas Helsinku rietumu priekšpilsētā Espo. Vai treneris Pavicevičs atstāja uz Tevi lielu iespaidu?
Manuprāt, bez viņa nebūtu tik tālu nonācis. Kad man bija 16 gadu, viņš uzaicināja mani trenēties vīriešu komandā. Treneris manī redzēja perspektīvu un sāka strādāt ar mani individuāli. Tagad bieži sazināmies, lai runātu par basketbola nākotni.

Ko viņš dara tagad?
Viņš veic galvenā trenera palīga pienākumus Ķīnā. Sezona jau ir beigusies un viņš atgriezies mājās Melnkalnē.

Kas ir Tavs pirmais treneris?
Mans pirmais treneris “Malmi Super Koris” komandā bija Erkki Koivisto Rajala. Jāpiebilst, ka “Malmi” bija viens no nedaudzajiem basketbola klubiem Somijā, kura kompleksā bija trīs basketbola laukumi. Šī iemesla dēļ vienmēr varēju trenēties, mētāt. Bērnībā visas dienas pavadīju, trenējoties un spēlējot tur. Tam bija liela nozīme.

Koivisto laikam ir Somijā izplatīts uzvārds, jo tā sauca vienu no valsts prezidentiem.
Tas tiešām ir populārs uzvārds, taču trenerim nav ģimenes saišu ar bijušo prezidentu.

Petteri Koponens pret spāni Hosē Kalderonu. Foto: AFP/Scanpix

Koponens un grieķis Niks Zisis

"Pēc uzvarām pār "Fortitudo" jutāmies kā čempioni"

Par Tavu pirmo pieturu ārzemēs kļuva Boloņa. Cik man zināms, Itālijā to sauc par Basketbola pilsētu. Pēdējos gados Boloņu gan skārusi lejupslīde.
Boloņas “Virtus” ir vēsturisks klubs ar lielu vārdu. Itālijā tas nozīmē daudz. Komandai seko visi vietējie mediji. Derbijs starp “Virtus” un “Fortitudo” ir iespaidīgs. Iespējams, šobrīd pretstāves mērogi noplakuši, taču laikā, kad Boloņa spēlēja Eirolīgā, tas bija ļoti īpašs notikums. Ceru, ka kluba nākotne būs spoža. Viņiem ir liela arēna, daudz atbalstītāju un tas viss noder, lai atrastos virsotnē. Pagaidām klubu vajā ekonomiskas grūtības, nav viegli segt izdevumus.

Tiek runāts, ka spēles stils Itālijā atrodas vistuvāk NBA. Vai tas atbilst piedzīvotajam?
Grūti pateikt, jo basketbola ziņā neredzu daudz atšķirību starp Itāliju un VTB līgu. Manuprāt, Itālijā nav tik daudz garo spēlētāju. Izņēmums ir Eirolīgas klubi. Itālijā atšķirībā no citām vadošajām līgām lielāka ir mazo spēlētāju nozīme. Neskatoties uz to, “Serie A” uzskatāma par ļoti konkurētspējīgu līgu. Savā laukumā jebkura komanda var pieveikt jebkuru. Katrs izbraukums ir nepārtraukta cīņa. Šajā ziņā VTB līgā var justies drošāk, turpretī Itālijā katra spēle viesos kļūst par izaicinājumu.

Minēji Boloņas derbiju. Vai šīs spēles atmiņā iespiedušās visvairāk?
Pirmajā sezonā uzvarējām “Fortitudo” gan mājās, gan izbraukumā. Ažiotāža bija tik liela, ka pēc šīm spēlēm jutāmies, it kā būtu uzvarējuši čempionātā. Turpinājumā sāku tādas spēles novērtēt, jo pārpildītā zālē un izcilā atmosfērā spēlēt ir īpaši. Manuprāt, derbiji izdaiļo jebkuru līgu. Piemēram, Himku cīņas pret CSKA atšķiras no pārējām spēlēm. Šajās reizēs zāle ir pilna un spēlētāji jūt lielāku atbalstu.

Cik dzirdēts, Helsinkiem ir savs iespaidīgs derbijs, tikai ledus hokejā. Piemēram, Helsinku ziemas klasika “Talviklassikko”.
Tādas tradīcijas ir “Jokerit” un HIFK duelim. Zinu to, jo pats esmu no Helsinkiem. Tagad “Jokerit” gatavojas atstāt Somijas līgu, lai nākamajā sezonā pievienotos KHL. Helsinku basketbolā gan nekā tāda nav. Apkaunojoši, taču virslīgā šobrīd nav neviena galvaspilsētas kluba. Domāju, ka nākamgad tas mainīsies, jo “Helsinki Seagulls” izcīnījusi ceļazīmi uz “Korisliiga”. Helsinku aglomerācijā spēlē “Honka”, taču pašai pilsētai nebija sava pārstāvja augstākajā divīzijā. Tam ir nozīme, jo jaunajiem spēlētājiem jāredz, kur viņi varēs spēlēt pēc dažiem gadiem.

”Dallas Mavericks” un Marks Kjūbans šobrīd interesējas par Tevi?
Iespējas braukt uz NBA izvērtēju katru gadu. Vasarā no jauna skatīšos, kāda būs situācija. Vēlos braukt, lai spēlētu, nevis skatītos no malas. Zinu, ka vasarā runāšu ar Dalasu gan par iespējām spēlēt, gan laiku saskaņošanu. Manā līgumā ierakstīta vēl viena sezona ar Himkiem, taču var notikt visādi.

Tas nozīmē, ka līgumā paredzētas izpirkuma tiesības.
Jā.

"Kurtinaitis man nebija nekas jauns"

Himki ir viens no ambiciozākajiem klubiem Eiropā. Treneris, iespēja izcīnīt dažus titulus – kas bija Tava galvenā motivācija, noslēdzot līgumu?
Saņemt piedāvājumu no tāda kluba ir gods. Pagājušajā sezonā sacentāmies Eirolīgā, šogad atkal spēlējam ļoti labi. Protams, iespēja izcīnīt kausus ir ne mazāk patīkama. Eiropas kausa “play-off” spēlēs pret Valensiju mums nepaveicās. Atbildes cīņā Himkos minūti pirms spēles beigām atradāmies vadībā ar plus 21, izvirzījāmies vadībā divu spēļu summā, tomēr pamanījāmies zaudēt. Joprojām nesaprotu, kā bija iespējams galotnē zaudēt piecus punktus, taču tāds ir basketbols. Mums palikusi vēl viena iespēja. Jātiek maksimāli tālu VTB līgas izslēgšanas spēlēs un jācīnās par titulu.

Kad saņēmu Himku piedāvājumu, ilgi nedomāju. Aprunājos ar pāris cilvēkiem, kuri zināja klubu. Piemēram, saspēles vadītājs Tēmu Ranniko agrāk spēlēja Himkos. Viņš teica tikai labas lietas. Himkos ieguvu iespēju spēlēt kopā ar izciliem spēlētājiem, turklāt vienā no Eiropas elites komandām.

Starpsezonā Vitālijs Fridzons pārgāja uz CSKA. Kā tas ietekmēja Tavu lomu komandā?
Šosezon spēlēju vairāk. Jau pērn zināju, ka varu darīt vairāk, taču tā bija mana pirmā sezona Himkos un dažās spēlēs laukumā tiku mazāk. Dažreiz jutos sarūgtināts, taču tas ir normāli. Zināju, ka man jāturpina būt pacietīgam, jātrenējas ar maksimālu atdevi un mana iespēja pienāks. Kad iespējas radās, es tās izmantoju. Mana loma komandā ir pieaugusi.

Basketbolā ir daudz labu spēlētāju, taču ne visi spēj parādīt savu labāko sniegumu spēļu galotnēs. Tevi sauc par “clutch time” spēlētāju. Kas jāizdara, lai labi nospēlētu galotnēs?
Man vienmēr paticis uzņemties atbildību. Pat, kad biju pavisam jauns. Tas turpinājās, kad sāku spēlēt ārzemēs. “Virtus” sastāvā bumba galotnēs bieži nonāca pie manis un pāris reižu guvu uzvaras grozus. Kad rādu savu labāko sniegumu, nedomāju par apkārt notiekošo. Cenšos sajust spēli un uzticos instinktiem. Kā to sauc – intuīcija? Zinu, ja sākšu aizdomāties, vairāk nespēlēšu tik labi. Tiklīdz iegrimsti pārdomās, palaid garām iespēju.

Treneris Kurtinaitis pats bija izcils spēlētājs, taču viņš var būt arī ļoti skarbs.
Viņš izveidojis savu filozofiju, kura nes rezultātu. Mūsu uzvaru sērijas liecina, ka viņš darbu dara labi. Manuprāt, treneriem dažreiz jābūt skarbiem pret spēlētājiem. Iepriekš esmu spēlējis serbu treneru vadībā, tāpēc Kurtinaitis man nebija nekas jauns. Treneri mēdz kliegt uz spēlētājiem, jo viņi rūpējas, lai mēs kļūtu par labākiem basketbolistiem. Ja visu laiku valda miers, gadās, ka treneriem pietrūkst intereses par saviem spēlētājiem. Tāpēc skarbums atsevišķās situācijās ir normāla parādība.

Vai Kurtinaitis bieži dusmojas uz Tevi?
Tādu situāciju bijis daudz, taču, kā jau teicu, uztveru to mierīgi. Tā ir basketbola sastāvdaļa. Notiek arī otrādi, kad spēlētāji dusmojas uz treneri. Visbiežāk treniņos.

Pērn kolēģi, šosezon sāncenši. Petteri Koponens un Vitālijs Fridzons

Eirolīgas spēlē pret Stambulas “Fenerbahce”

2013. gada maijs. Koponens cīnās ar CSKA leģendu Teo Papalukasu

Koponens un “Olympiacos” superzvaigzne Vasilis Spanulis

"Mazas lietas var izrādīties izšķirošas"

Hannu Motola, Tēmu Ranniko. Kādus vārdus vēl jāzina, runājot par Somijas basketbolu?
Situācija kļūst interesantāka. Somijas valstsvienībā gatavojas spēlēt Ēriks Mērfijs (Eric Murphy). Viņa māte ir somiete un viņš labprāt spēlētu kopā ar mums. Protams, Mērfija situāciju noteiks viņa turpmākās gaitas NBA, taču viņš pats izteicies pozitīvi. Somijā nav pārāk daudz garo spēlētāju. Daudzus gadus mums palīdzēja spēka uzbrucējs Hannu Motola, taču viņš kļūst vecāks un vietā nāk jauna paaudze.

Manuprāt, Eiropā izveidojusies spēcīga somu spēlētāju pārstāvniecība. Šons Hafs spēlē Vācijā, Sasu Salins pārstāv Ļubļanas “Union Olimpija”, Džeraldam Lī sanākusi sekmīga sezona Rumānijas klubā “Ploješti”. Uzbrucējs Tūka Kotti ir Eiropas kausa komandas “Bisons Loimaa” līderis un viņš vienmēr labi spēlē izlasē. Minētie spēlētāji veido Somijas valstsvienības kodolu. Tas ir mūsu starta piecnieks.

Pieliec klāt Ranniko, Hannu un Kimo Mūrinenu. Pievieno uzbrūkošo aizsargu Mikko Koivisto, kurš sacenšas Turcijā. Summā iegūsi daudz labu spēlētāju, kuri var iemest. Spējam radīt draudus. Nekad nezini, kurš uznāks no soliņa un iemetīs trīspunktnieku. Iespējams, Somija nespēlē tradicionālo basketbolu. Cenšamies izmantot ātrumu. Izdarām daudz metienus lēcienā, jo esam labi metēji. Neesam pārāk gari, taču spējam spēlēt savu spēli.

Minēji Rumāniju. Paskatoties atpakaļ, redzams, ka Somijas basketbolisti A divīzijā iekļuva 2007. gada vasarā, kad savstarpējās spēlēs pieveicāt rumāņus.
Labi atceros tās spēles. Cīņas ar Rumāniju parādīja, cik liela nozīme var būt šķietamiem sīkumiem, līdzīgi kā tas notika šosezon Eiropas kausā. Pirmajā spēlē viesos nonācām iedzinējos ar padsmit punktu starpību. Tajā brīdī Ranniko iemeta pāris svarīgus tālmetienus un beigās starpība vairāk nebija tik liela (76:83). Ieguvām pārliecību, ka mājās varam uzvarēt ar astoņu un vairāk punktu pārsvaru. Savā laukumā aizvadījām vienu no labākajām spēlēm valstsvienības vēsturē – 111:61.

Tas pierāda, ka mazas lietas var izrādīties izšķirošas. Ja Ranniko nebūtu iemetis tos tālmetienus un nepadarītu starpību mazāku, mājas spēli mēs sāktu ar lieliem mīnusiem, nezinot, kas notiktu. Iespējams, joprojām spēlētu B divīzijā. Toreiz nokļuvām augstāk un spējām katru gadu kļūt labāki. Katru vasaru uzvarējām komandas ar vārdu – Serbiju, Franciju, Itāliju. Kad nokļuvām Eiropas finālturnīros Lietuvā un Slovēnijā, pierādījām, ka varam spēlēt pret jebkuru.

Kurš bijis Tavs līdz šim emocionālākais brīdis valstsvienībā?
Eiropas čempionātā Slovēnijā, pēc uzvaras pār Zviedriju. Kad gājām cauri fanu zonai, visi līdzjutēji mums uzgavilēja. Gājām pa vienam. Līdzjutēji sauca visu spēlētāju vārdus. Apstājos un baudīju notiekošo. Neticēju, ka tas varēja notikt. Kad runāju, atceros tur valdošo fantastisko atmosfēru. Man tas kļuva par labāko piedzīvojumu. Mēs izcīnījām lieliskas uzvaras, taču fanu atzinība to pārspēja.

Un labākās lietas vēl ir priekšā.
Tiešām uz to ceru. Zinu, ka mūsu labākās spēles vēl neesam nospēlējuši.

Kurus Latvijas spēlētājus Tu zini?
Jānis Blūms šosezon pārstāv Astanu. Jānis Strēlnieks VTB līgā spēlēja pērn. Dāvis Bertāns aizstāv “Partizan” krāsas. Labi zinu Kristapu Janičenoku, jo pret viņu sanācis daudz spēlēt. Puisis, kuru pagājušajā gadā draftēja – Jānis Timma. Un Dairis Bertāns spēlē Bilbao. Latvijai ir daudz labu spēlētāju. Eiropas čempionātā Slovēnijā viņi pierādīja, ka Latvijai ir ļoti laba komanda. Pārbaudes spēlēs Helsinkos viņi divreiz mūs sakāva. Manuprāt, viņus gaida spoža nākotne.

Autors pateicas basketbola klubam "VEF Rīga" par sadarbību intervijas tapšanā.