Arvis Steckis: par sezonu un komandas nākotni

Pirmā spēle pret Jūrmalu neizdevās, jo bijām aizvadījuši neveiksmīgu spēli pret Ventspils augstskolu. Savukārt pret Ventspili spēle neizdevās, jo tajā laikā bija smags grafiks, ļoti daudz spēļu un visi bijām noguruši. Spēli "nojauca" arī tas, ka īsā laikā pazaudējām divus spēlētājus. Tādēļ arī Ventspilī izšķīrās liktenis par to, kurš spēlēs lielajā un kurš mazajā finālā. Pēc zaudējuma Ventspilī iestājās tāds kā atslābums - emociju zudums. Jo principā, arī pirmajā spēlē Jūrmalā mēs būtu varējuši uzvarēt un saīsināt play-off sēriju, bet kā nu ir tā ir. Laikam jau būs jāpiekrīt izteicienam - kas grūti nāk, tas labi nāk!

Sezona kopumā aizvadīta labi. Mums ir arī viens jaunais spēlētājs - Ingars Aizpurs, kas uzrādīja ļoti labus rezultātus, tādēļ, arī manuprāt, viņam pat ļoti pelnīti tika piešķirta MVP balva. Protams, uz šo balvu bija arī citi kandidāti, bet viņu nominēšanai patraucēja spēlēšana arī citās līgās/divīzijās. Cilvēki, kas nominēja Ingaru šai balvai priekšroku deva spēlētājam, kas šo sezonu aizvadījis pārsvarā vienā līgā. Viņa kopējais rezultāts bija diezgan stabils.
Man personīgi, arī no citiem jaunajiem spēlētājiem gribējās redzēt lielāku pašatdevi ilgākā laika posmā. Rezultāti, tomēr bija mainīgi. Kādam labāks padevās sezonas sākums, kādam atkal sezonas vidus vai beigas. Bet, izšķirošajos mačos iztikām bez jebkādiem eksperimentiem. Devām "vecajiem" iespēju nokārtot lielāko daļu spēles un viņi ar to tika galā. Mārim (Sniķim) pēdējās divas spēles viennozīmīgi bija labākās visā sezonā. Jau šis fakts kā tāds ļoti ietekmēja rezultātu, dodot citiem spēlētājiem plašākas iespējas izvērsties spēles laikā.

Jāatzīst, ka sezonas sākumā pat neiedomājamies, ka beigās cīnīsimies par medaļām, bet nu sezona ir noslēgusies, sasniedzot ļoti labus rezultātus. Darbs, protams vēl turpinās. LBL 2. divīzijas sezona gan ir noslēgusies, taču A grupai sezona vēl turpinās. Tāpat tiek domāts par jauniešu spēlēšanu izlasēs - par Aizpuru, Šimanovski, Lišiku - par viņu līdzdalību nometnēs un treniņos, formas uzturēšanu, lai viņi spētu pierādīt sevi.

Par nākamo sezonu:

Pār nākamo sezonu jau tika sākts domāt laicīgi. Taču vissāpīgākais punkts šobrīd ir nākamās sezonas komandas sastāvs. Tā kā parasti komandā tiek iekļauti galvenokārt spēlētāji no jaunatnes līgas A grupas, vienmēr jārēķinās ar to, ka katru gadu, puišiem pabeidzot skolu, 4 vai 5 spēlētāji aiziet no komandas. Un ja jau uz šo brīdi esošie maiņas spēlētāji nav pietiekoši gatavi, lai stabili aizvadītu spēli, tad jarēķinās arī ar to, ka tie, kam būtu jāaizvieto viņi, respektīvi, nākošie "gadi" ir vēl negatavāki. Un tā ir tā lielākā aizķeršanās, lai kaut ko ieplānotu uz priekšu. Protams, būs komanda, bet mēs, iespējams, nespēsim uzrādīt izcilus rezultātus. Nav arī tādu finansu resursu, lai tik lielā mērā uzlabotu rezultātus. Protams, ir sponsori un atbalstītāji, kas palīdz, taču vajadzētu vairāk pievērsties jauno sportistu attīstībai un līmeņa pacelšanai, lai arī iegūldītais atmaksātos. Jo arī jaunu sponsoru piesaiste ir problemātiska. Sponsorēšanas veidi ir dažādi - ir gan tādi, kas atbalsta īslaicīgi un tādi, kas jau ilgstoši ir ar mums un atbalsta mūs, par ko viņiem liels paldies. Ņemot vērā sasniegto rezultātu, sponsoru atbalsts ir tikai viena trešā daļa, pārējo nākas kaut kādā veidā pašiem saorganizēt. Un vēl nav zināms, vai tik lielus resursus varēsim atļauties izmantot arī nākamajā sezonā. Loģiski, ka tas nekādā veidā neveicina komandas attīstību. Bet, manuprāt, tomēr vairāk vajadzētu pievērsties arī tādām lietās, kas neprasa finansiālu atbalstu, kā piemēram, spēlētāju motivācija, viņu mērķtiecīguma veicināšana, vēlme, griba sasniegt kaut ko vairāk. Beidzot skolu, spēlētāji nonāk izvēles priekšā - spēlēt vai mācīties. Bieži vien, protams, tiek izvēlētas mācības un gadās, ka par iemeslu ir savu spēku nenovērtēšana, bailes, ka neizdosies, jo sākums vienmēr ir grūts. Varētu būt, ka tā ir arī mūsu pašu treneru vaina, ka nespējam to iemācīt, lai viņi par savu turpmāko karjeru sāktu domāt jau laicīgi. Protams, šajās lietās gan liels atbalsts gan ietekme pusaudžiem ir no viņu ģimenēm, vecākiem.

Paldies!

Cilvēku saraksts, kuriem vēlētos teikt paldies ir ļoti garš, taču domāju, ka ar "pliku" paldies ir stipri par maz, lai patiešām pateiktos par visu to atbalstu, kas ir sniegts šīs sezonas laikā. Paldies varu teikt jau par to, ka nenākas saskarties ar negatīviem atteikumiem, vai attieksmi. Ir prieks, ka, ja arī kāds, kuram tiek lūgta palīdzība, to nespēj dotajā brīdī sniegt, tomēr palīdz ar labu padomu vai ieteikumu, kā konkrēto problēmu risināt.
Paldies, protams, lielākajiem atbalstītājiem - Gulbenes novada domei. Tiešām milzīgs paldies SIA Rubate, jo viņi ir tie, kas deva to pirmo impulsu darbam un joprojām ir kopā ar mums. Paldies Gulbenes sporta centra darbiniekiem un Gulbenes BJSS darbiniekiem, Ievai Vāgentrocei un visiem, kas palīdzēja ar spēļu vaadīšanu, organizēšanu kā arī spēlētāju vecākiem. Paldies arī visiem šoferiem un fanu atbalsta braucienu organizatoriem.
Protams, paldies, mūsu jaunajiem atbalstītājiem "Dimdiņiem", "Skrīveru saldumiem", Hipo fondiem un arī Rankas pienam. Par atbalstu saku paldies arī "Dzirkstelei" un Gulbenes televīzijai.