Šmits par sezonu Turcijā: ''Pusgads bija grūts, lai visam pielāgotos''

30 gadus vecais Rolands Šmits jūnija vidū noslēdza savu pirmo sezonu Turcijas superklubā Stambulas ''Anadolu Efes''. ULEB Eirolīgā Efes aizsniedzās līdz ceturtdaļfinālam, kur spraigā piecu spēļu sērijā piedzīvoja zaudējumu izšķirošajā mačā pret ''Panathinaikos'', bet Turcijas Superlīgā apstājās pusfinālā, negaidīti zaudējot ''Besiktas''.

''Cīnījāmies plejofos – uzskatu, ka bija ļoti labas spēles. Man patika. Tās visas bija smagas spēles. Vairāk teiktu, ka zaudējām savas vainas dēļ – šķiet, ka ir uzvarēts, atslābstam, viņi sāk visu mest iekšā un tā aizgāja. Par ''Besiktas'', protams, tas ir šoks. Tā nekad nevajadzētu būt. Visi, protams, gribējām uzvarēt, bet viņi gribēja vairāk. Spēlēja tīri agresīvu basketbolu. Pieļauju, ka daudzi no komandas negaidīja un neko nelika pretī tam. ''Besiktas'' izgāja uz agresivitāti un fiziskumu, tāpēc arī tā sanāca,'' par aizvadītās sezonas beigām sacīja Latvijas izlases uzbrucējs.

Lai arī komanda palikusi bez tituliem pagājušajā sezonā, vadība reaģējusi adekvāti. ''Personīgi nekā tāda nebija. Zini kā, tas tomēr ir sports – viņi reāli labi nospēlēja. Ne tikai fiziski, bet arī individuāli cilvēki labi spēlēja. Protams, ka rūgtums visiem bija iekšā. Tā it kā nenotiek, bet ir, protams, izņēmuma gadi. Turcijā, cik zinu, pa lielam ir ''Anadolu Efes'' un ''Fenerbahce'' finālā. Tas bija diezgan sāpīgi. Galvenais, lai tas neatkārtojas un nākamajā sezonā ejam uz finālu.''

''Bija sarežģīti bez ģimenes,'' sarunā ar portālu ''Sportacentrs.com'' teica Rolands Šmits, kura ģimene lielāko daļu sezonas pavadīja dzimtenē, ne Stambulā. ''Viņi tāpat brauca pie manis, kādreiz brauca uz izbraukumiem, kad varēja. Bija grūti adaptēties. Tā nav Eiropa, bet kāds to pieskaita pie Eiropas. Mentalitāte un viss pārējais bija kas cits. Desmit gadi Spānijā, divi gadi Lietuvā, kur dzīvot ir tāpat kā Latvijā, jo, manuprāt, mentalitāte un cilvēki ir vienādi. Tur bija bišķīt savādāk. Pusgads bija grūts, lai visam pielāgotos. Tagad viss ir normāli, esmu pieradis pie visa, kas notiek. Pats trakākais jau ir satiksme un sastrēgumi. Nevari izdomāt jebkurā brīdī, kur vēlies aizbraukt – ir jāskatās, vai tajā laikā var vai nevar.''

Artūram Žagaram ''Fenerbahce'' komandā tika nodrošināts šoferis. Kā bija ''Anadolu Efes''? ''Mums arī bija tāda iespēja. Tie, kas dzīvo tālāk, tiem ir šoferi. Mums klubs dod mašīnas. Es dzīvoju piecas, desmit minūtes no zāles lielā kompleksā, kur nevajag iziet ārā – pat bērnudārzs ir iekšā. Ja kaut kas notiek, var arī ar kājām aiziet. Izvēlējos visu tik tuvu, lai nav uz treniņu jābrauc divas stundas iepriekš.''

Kopš pievienošanās Barselonai iepriekšējos septiņus gadus Šmita starpsezonas, jo īpaši posms starp klubu sezonu un izlasi, nav bijušas garas – viņa pārstāvētie klubi Spānijā, Lietuvā un Turcijā allaž cīnījušies par čempiontituliem un sezonas noslēguši vien jūnija otrajā pusē. ''Padzīvoju kā parasts cilvēks. Atbraucu mājās, ar ģimeni, ar draugiem, braucu ļoti daudz makšķerēt. Ļoti daudz. Kaut kur pabraukājam ar ģimeni,'' par to, kā īsā laika posmā sanāk atslēgties no basketbola, stāstīja valmierietis. ''Pirmās divas nedēļas mēģinu iztikt bez nekādām aktivitātēm – bez sporta, bez basketbola, pilnībā atslēdzoties. Tad jau pamazām iekustos un viss aiziet. Ļoti palīdz makšķerēšana – tas ir veids, kā atslēdzos.''

Latvijas basketbola valstsvienība individuālos treniņus izlases treneru un brīvprātīgo stratēģu vadībā aizvada kopš 7. jūlija. Līdz oficiālajam komandas treniņu sākumam Šmits gan vairāk darbojies individuāli ''VEF Rīga'' galvenā trenera Mārtiņa Gulbja vadībā. ''Uzskatu, ka vasarā jāstrādā pie tā, pie kā tev jāstrādā. Šeit ir visi treneri, personāls, ārsti – šeit ir ideāli, taču tā, kā pēdējos četrus gadus esmu iesācis, tāda ir mana programma vasarā. Man patīk treneris Gulbis. Man ar viņu ļoti labi sapas, viņš skatās manas spēles, seko līdzi, ir arī mans draugs. Viņš zina, ko man vajag. Esmu atradis viņu un man pie viņa ļoti patīk. Eju pie Gulbja un pie Oskara [Ernšteina] uz ''Kaizen Gym'' trenēties. Ja man ir labi un tas viss strādā, nav vērts mainīt.''

Latvijas basketbola valstsvienība Eiropas čempionāta finālturnīru aizvadīs savu skatītāju priekšā Rīgā. Mediju dienas laikā daudz tika cilāts vārds ''spiediens'', par ko jautājām arī Šmitam, kurš pirms 12 gadiem kopā ar Kristapu Porziņģi Rīgā pārstāvēja Latvijas U18 izlasi, tiekot pie ceturtās vietas Eiropā. Vaicāts, kā senā pieredze var palīdzēt, valmierietis sacīja: ''Es jau aizmirsu, cik gadi pagājuši… [smejas]''

''Es spiedienu neizjūtu. Tikai labas emocijas. Spēlēt mājās pie saviem faniem un savām ģimenēm, kas tevi atbalsta – tas ir fantastiski. Jebkurš spēlētājs izlasēs, ja varētu spēlēt mājās, būtu tikai priecīgs. Kā zinām, mums ir ļoti labi fani, kuri mūs vienmēr atbalsta. Tas ir ļoti patīkami, ka varēsim spēlēt mājās,'' norādīja Šmits.

Latvijas Basketbola savienības pārstāvji iepriekš neformālās sarunās atzinuši, ka pirms oficiālo komandas treniņu sākuma vairāki spēlētāji apzināti iesaistīti sponsoru pasākumos. Viens no tiem bija arī Šmits, kurš atzinīgi vērtēja gūto pieredzi, tiekoties ar izlases atbalstītājiem: ''Protams, ka, ja tajā laikā vari darīt citas lietas, tad labāk izvēlētos darīt citas lietas. [smejas] Bija ļoti labi un solīdi. Katram bija pāris pasākumi. Aizgājām, tikāmies ar faniem un sponsoriem. Bija ļoti labi.''

Latvijas izlase augusta sākumā dosies uz treniņnometni Slovēnijā, kuras izskaņā aizvadīs pirmo pārbaudes spēli pret Itāliju. Šmits portālam ''Sportacentrs.com'' izteicās, ka Slovēnijā neesot plāns brīvajos brīžos makšķerēt, bet līdz čempionātam, esot mājās, to vēl varot paspēt izdarīt. ''Tur nē, bet, protams, ka, ja būs kāda brīvdiena vai kāds brīvs vakars, kāpēc gan nē? Jāsakārto lietas pa mājām un, ja sieva laiž, tad var braukt. Vienmēr, kā ir brīvs brīdis, es braukšu makšķerēt, jo sezonas visu gadu to nevar darīt.''

''EuroBasket 2025'' finālturnīrs no 27. augusta līdz 14. septembrim norisināsies Rīgā, Katovicē, Limasolā un Tamperē. Sākoties astotdaļfināliem, visas cīņas tiks aizvadītas Rīgā.