Vecvagars: Par 100% koncentrējos uz to, lai tiktu "Žalgirī"

Vai līgums ar „Žalgiri” nozīmē to, ka tu jau nākamajā sezonā spēlēsi šajā komandā?
- To tuvākajā laikā izlems treneris. Vēl īsti neesmu trenējies ar komandu, bet treneris iepriekš mani nekur nav redzējis. „Žalgira” menedžments par mani saka atzinīgus vārdus un to, ka redz mani pirmajā komandā jau šogad, bet lēmumu jau pieņems treneris. Viņam vispirms jāredz, uz ko esmu spējīgs. Līdz šīs nedēļas beigām vēl īsti nevaru darboties uz pilniem simt procentiem.

Kāds tagad ir tavs treniņprocess?
- Šobrīd darbojos svaru zālē ar fiziskās sagatavotības treneri un piedalos metienu treniņos, bet nevaru vēl piedalīties komandas treniņos. Tā kā šobrīd vairāk sanāk strādāt pie fiziskā. Sākumā arī svaros bija grūti, jāmēģina uzdevumos mazāk iesaistīt lauzto pirkstu, bet piešāvos, piemēram, stieni var celt arī celt, uzliekot to vairāk uz plaukstas, lai nav slodze uz pirkstu.

Kā notika rehabilitācijas process?
- Pārbaudēs teica, ka lūzums ir diezgan nesmuks un normāliem cilvēkiem būtu jātaisa operācija. Tā kā es spēlēju basketbolu, man vajag, lai kustība pirkstam būtu pilnīga, tāpēc ieteica netaisīt operāciju. Vienkārši jāsagaida, kamēr sadzīs. Tas pirksts vienmēr būs resnāks un grumbuļaināks, bet pozitīvais ir tas, ka nav skartas locītavas. Ja taisītu operāciju, pazaudētu kustības iespēju locītavai, tāpēc izvēlējāmies netaisīt operāciju. Arī klubs ieteica – ja var netaisīt operāciju, labāk netaisīt. Pirksts būs nesmukāks, bet mest varēs kā iepriekš. Jau tagad metiens ir atpakaļ, jūtos labi, atliek vien sagaidīt, lai sadzīst pilnībā un varēšu maukt uz pilnu klapi.

Kad vienojāties par līguma parakstīšanu ar „Žalgiri”, kā notika viss process?
- Principā vienojāmies jau maijā, bet neparakstīju tāpēc, ka iepriekšējais līgums beidzās jūlijā. Tas sanāca tieši pirms [U20] čempionāta, vēl ar aģentu papīriem kaut kas nebija kārtībā, un viss process ievilkās. Līdz ar to sanāca parakstīt līgumu pēc čempionāta, lai gan būtībā bijām jau vienojušies iepriekš.

Jau toreiz maijā klubs teica, ka redz tevi kā pirmās komandas spēlētāju jaunajā sezonā?
- Jā, teica, ka rēķinās ar mani, ka saskata mani nākotnē „Žalgirī”. Bija saruna ar ģenerālmenedžeri, tobrīd vēl nebija apstiprināts galvenais treneris. Tie cilvēki, kas tagad ir kluba vadībā, bija tur arī pirms trim gadiem, kad pirmo reizi atnācu uz šejieni. Viņš teica, ka redz manu darba ētiku un, ja ne šogad, tad nākamgad noteikti varēšu palīdzēt „Žalgirim”.

Kad reiz runājām pagājušajā sezonā, teici, ka nevēlies vēlreiz tādu situāciju, kādā biji nonācis, spēlējot „Lietkabelī”. Vai jaunajā līgumā ir atrunāti kaut kādi konkrēti punkti gadījumā, ja tevi nolems izīrēt?
- Uzreiz pateica, ka, lai arī ir interese, tobrīd vēl nebija skaidrības par jauno sezonu. Teica, ka vēl pēc sezonas es tiešām būtu pimajā komandā, bet par šo sezonu vēl nezināja. Uzreiz teicu, lai konraktā iestrādā punktu, ka pats varu piekrist vai atteikt. Lai nevar vienkārši mani aizsūtīt uz kādu vietu bez manas teikšanas. Tagad ir tā, ka klubs man var piedāvāt variantu, bet, ja neesmu apmierināts, varu uz turieni nebraukt. Tas deva pārliecību, ka viņi tiešām ar mani rēķinās un grib mani nākotnē redzēt komandā.

Ja izīrē, tad kādus variantus skatīsies – būsi gatavs atgriezties kādā citā LKL komandā?
- Nezinu, jāskatās. Ja pateiks, ka šogad man neredz vietu komandā un taisās mani izīrēt, tad arī jāsāk domāt. Pagaidām simt procentīgi koncentrējos uz to, lai tiktu „Žalgirī”. Ja nesanāks, tad būs jādomā.

Trenējies lielākoties atsevišķi, bet – vai esi klāt komandas treniņos?
- Tikko atbraucu, man bija neliela saruna pirms pirmā komandas treniņa ar galveno treneri [Iliasu Zurosu]. Viņš teica, ka, tā kā esmu savainots, man jāsaskaņo grafiks ar fiziskās sagatavotības treneri, bet komandas treniņu laikā jābūt vienmēr klāt, jāredz viss no A līdz Z. Jāsēž malā, varu taisīt kaut kādus preses vai muguras vingrinājumus, bet jāredz viss, kā spēlēt „pick’n’roll”, kā spēlēt pret to. Treneris grib, lai to visu redzu un lai tad, kad sākšu trenēties, viņam tas viss nebūtu jāstāsta no jauna.

Un tad aptuveni nedēļas laikā viņš iedos verdiktu par tevi?
- Jā, jo līdz šim mani nav neku redzējis. Pats strādājis augstā līmenī vienmēr, man tur pagaidām nav sanācis būt. Bet visi, kam jautāts, esot par mani labi izteikušies un arī jūtu pēc sarunām, ka treneris ar mani rēķinās. Ja sanāks labi sevi parādīt treniņos, kas zina – varbūt arī sanāks šosezon uzspēlēt „Žalgirī”.

Kas ir tavi konkurenti pirmā numura pozīcijā?
- Ir [gadu par Kasparu vecākais Vitenis] Čižausks, bet pirms dažām dienām parādījās informācija, ka Ads Juškevičs, kurš pagājušogad bija otrais saspēles vadītājs, devies uz Vāciju. Tāpēc teorētiski vienīgais, kurš palicis man priekšā, ir Čižausks. Tomēr, cik saprotu, klubs meklē vēl vienu saspēles vadītāju ārzemnieku. Pagaidām nekādi jaunumi nav dzirdēti. Jau maijā man teica, ka sarakstā esmu trešais – aiz ārzemnieka un Čižauska. Kā trešajam saspēlniekam jau ir reāla iespēja tikt pie kaut kāda spēles laika, vismaz LKL noteikti.

Ar Čižausku spēlēji iepriekš kopā, bet pagājušo sezonu viņš pavadīja, izīrēts Spānijā. Ir pielicis?
- Šobrīd viņš ir ar Lietuvas izlasi un esmu paskatījies dažas spēles. Protams, viņam tur nav tādu iespēju izpausties, bet izskatās drošs, nebaidās spēlēt, lai arī tā ir Lietuvas izlase. Uzskatu, ka viņam ir lielas izredzes šogad iekļūt izlasē. Neesmu ilgi trenējies ar viņu kopā, bet pēc tā, ko var redzēt spēlēs, es teiktu, ka viņš kaut kādā ziņā ir progresējis. Varbūt ne tik dauz meistarībā, cik tieši psiholoģiskajā ziņā.

Tad sanāk, ka šobrīd „Žalgira” treniņos saspēli vada jaunie spēlētāji?
- Jā, tagad ar komandu ir visi tie, kuriem ir līgumi, kas bija izīrēti, jaunie, kas pagājušogad spēlēja dublieros. No pirmajiem numuriem bez manis ir divi, kas spēlēja dublieros – viens 93. gads no U20 izlases un viens 94. gads, kurš šovasar pasaules čempionātā izcīnīja bronzu. Labi spēlētāji, sanāks labs sparings.

Nav noslēpums, ka „Žalgirim” tieši organizatoriskajā ziņā, finansiālajā ziņā viss nav kārtībā. Kāda izskatās situācija un vai par to aizdomājies, parakstot līgumu?
- Jā, pagājušogad situācija nebija patīkama. Jāņem vērā, ka tagad ir nomainījies viss menedžments, jauns direktors, un tie ir tie cilvēki, kuriem uzticos, jo viņi šeit bija arī toreiz, kad ierados pirmo reizi. Tajā gadā, kad bija [Pauļs] Motejūns, viss bija kārtībā gan finansiāli, gan organizatoriskajās lietās. Šie cilvēki vieš cerību. Kad runājām maijā, protams, bija saruna arī par šo tēmu, par to, kā viņi grasās tikt galā ar parādiem, kā veidos budžetu. Tas šķita reāli izdarāms. Šogad viņi rīkojas ar reālām summām, ko reāli var atļauties.

Vai arī tev klubs vēl palicis parādā?
- Jā, nelieli parādi palikuši. Ir jau panākta vienošanās, ka nākamās sezonas laikā viss tiek atmaksāts. Es par to neuztraucos. Galvenais, lai tagad uz priekšu atkal nesākas kaut kādas problēmas, bet, cik saprotu, tie sponsori, kas ir tagad, ir stabili, un viss būs kārtībā.

Eirolīga būs vienīgais starptautiskais turnīrs, kurā „Žalgiris” spēlēs. Vai ir jau noteikti konkrēti mērķi no kluba vadības?
- Godīgi sakot, par mērķiem neesmu ne lasījis, ne redzējis, ne arī kāds man kaut ko ir teicis, tāpēc grūti teikt. Protams, Lietuvas līgā tas viennozīmīgi būs čempiontituls, ne ar ko citu šeit nesamierināsies. Eirolīgā droši vien neviens nesapratīs, ja „Žalgiris” netiks Top16. Domāju, tie ir tie minimālie mērķi, kas tiks izvirzīti un, iespējams, būs arī kaut kas augstāks.

Vai tiek meklēts kāds papildinājums arī bez pirmā numura pozīcijas?
- Īsti nezinu, bet daudziem spēlētājiem, kam šobrīd ir līgumi, ir savainojumi. [Pauļus] Jankūns ir pēc smagas pleca traumas, [Tads] Klimāvičs atgriežas pēc krustenisko saišu savainojuma. Tagad ir līgumi arī ar diviem jaunajiem [Mindaugu] Kupši un [Artūrs] Gudaiti, abiem savainojumi. Gudaitim vēl kādi trīs mēneši jāizlaiž. Šaubos, ka klubs cerēs, ka visi pēc traumām būs uzreiz labā formā, pie tam jaunie spēlētāji. Iespējams, garajā galā tiks meklēts vēl kāds papildinājums.

Daļa traumēti, daļa izlasēs – kas tad vispār šobrīd trenējas?
- (Smejas) Principā trenējas visi jaunie, plus [Artūrs] Milaknis, kurš pagājušogad bija „Prienai”, un [Vitenis] Lipkēvičs, kurš pagarināja līgumu ar klubu. Pārējie ir dublieri vai jaunie.

Treneris noteikti laimīgs...
- (Smejas) Neko darīt, tā ir. Sapratu, ka menedžments izrunājis ar viņu visas šīs lietas, treneris to ir pieņēmis un ir gatavs jauniem izaicinājumiem un strādāt ar jauniem spēlētājiem.

Nebija mazliet žēl, ka pēc U20 nevarēji pievienoties lielajai izlasei savainojuma dēļ?
- Protams, ka bija žēl. No otras puses – labi, ka varu būt Kauņā no paša sākuma sagatavošanās procesam. Pagājušogad sanāca tā, ka „Lietkabelī” bija jāielec jau ejošā vilcienā. Mani neviens nezināja, treneris bija jauns, un sezonas sākums sanāca ļoti neizdevies. Varbūt šogad sanāks sevi parādīt pirmssezonas pārbaudes spēlēs un būs lielāka iespēja veiksmīgāk sākt sezonu. Klaipēdā septembrī būs turnīrs ar labiem pretiniekiem, uz to jau domāju būt gatavs.

Vai joprojām atceries U20 čempionātu, tās emocijas, kas virmoja toreiz?
- Protams, tas bija kaut kas tāds, kas paliks sirdī un atmiņā. Beigu beigās ar nelielu rūgtuma piegaršu, bet, atskatoties uz kopumā pavadīto laiku, komandā bija tiešām fantastisks mikroklimats. Izveidojāmies par tādu labu bariņu. Treniņi bija smags darbs, uz spēlēm gājām kā uz svētkiem. Varējām izpausties. Treneris visu salika pa vietām, bija viegli spēlēt. Visi padarīja labu darbu – treneris, skautings, ārsts paveica ļoti labu darbu. Bija tiešām prieks tur atrasties un ceru, ka ko līdzīgu varēsim piedzīvot arī nākotnē.