Viedoklis: Latvijas klubs Eirolīgā - cik reāli?
Šonedēļ sācies Eiropas spēcīgākais klubu basketbola turnīrs ULEB Eirolīga, kurā Latvija ir pārstāvēta ar pāris spēlētājiem, taču joprojām bez savas komandas. Kā ielauzties Eiropas basketbola elitē?
Iespējas bijušas, taču...
Vispirms jāuzsver, ka Eirolīga ir diezgan slēgta vide, kur izmaiņas sastāvā notiek salīdzinoši reti. Kodols ir teju nemainīgs, pamainoties vien piedevām. Paskatoties vēsturiski, Latvija Eiropas top turnīrā bijusi pārstāvēta pirms vairāk kā 50 gadiem, kad Rīgas ASK ieguva pirmo trīs Eiropas čempionu kausus. Veiksmīgi sekotāji nav atradušies, tā arī nenoturot Latvijas augsto vietu Eiropas basketbola hierarhijā.
Atsevišķi mēģinājumi bija gadsimta mijā, kad risinājās ULEB un FIBA attiecības. Uz vietu Eirolīgā cerēja kā rīdzinieki, tā arī ventspilnieki, bet beigās netika neviens. Par Eiropas klubu basketbola noteicēju kļuva ULEB, taču labumu Latvijai tas nedeva. Šodien katrai pusei (Rīgā Valdim Valteram, bet Ventspilī - Aivaram Lembergam un daļēji Armandam Krauliņam) ir savs viedoklis, kāpēc notika tas, kas (ne)notika, taču ieguvējs nebija neviens. Tagad ir jauni laiki un jaunas iespējas beidzot izdarīt to, ko jau sen vajadzēja. No pagātnes ir lielisks piemērs, kā tika izniekota apmēram viena dekāde no Latvijas basketbola resursiem tikai tāpēc, ka puses nemācēja apvienoties kopējiem spēkiem.
Šodien internacionālajā arēnā Latviju pārstāv tās pašas divas pilsētas, kas iepriekš - stabilā Ventspils un pārmaiņām bagātā Rīga. Ja Ventspils komanda tuvojas trešajam pastāvēšanas gadu desmitam, tad Rīgas galvenā komanda nav sasniegusi pat pusi no tā. Kopš broču izjukšanas Rīgu pārstāvējušas tādas komandas kā "Skonto", ASK, "Barons", bet tagad to dara VEF.
Salīdzinot Ventspili un Rīgu, skaidrs, ka Eiropas elitei vairāk atbilst galvaspilsēta. Ventspils ir solīda vieta, taču vai Eirolīgai piestāv un tur ir sastopama kāda komanda no pilsētas, kur dzīvo apmēram 40 tūkstoši iedzīvotāju? Tāpat seko infrastruktūra, Eirolīgas prasību nodrošināšana, kā arī konkurētspējīgas komandas izveidi. Teorētiski šāds jautājums būtu aktuāls, ja Latvijas čempioniem pienāktos vieta Eirolīgā un par tādiem kļūtu ventspilnieki. Taču tā vietā Ventspils klubam vajadzētu koncentrēties uz ko reālu, piemēram, atgriešanos ULEB Eiropas kausā caur kurieni gatavotu nākamos Eirolīgas spēlētājus.
Reālākais pretendents - Rīgas VEF
Savukārt Rīga atbilst kārtīgai Eirolīgas pilsētai. Pateicoties iepriekšējo gadu Rīgas superklubu norietam, par pirmo komandu galvaspilsētā izvirzījusies VEF. Patīk tas vai nē, bet reālākais Latvijas pārstāvis Eirolīgā tuvākajā laikā ir Rīgas VEF. Šogad tas gatavojas trešajai sezonai kādā no ULEB turnīriem, kas joprojām būs Eiropas kauss. Kas būtu darāms, lai spertu vēsturisko soli uz augšu un pakāptos uz Eirolīgu?
Vispirms jāsāk ar sportisko pusi, kas šogad VEFā ir uzlabojusies. Lai arī sastāva veidošanas principi joprojām nav perfekti, ar esošo komandu nebūtu problēmu aizvietot atsevišķus šīgada Eirolīgas klubus. Kāpēc ULEB savā prestižākajā turnīrā, kas ierindojams otrajā vietā pasaulē uzreiz pēc NBA, neaizvieto vājās komandas? Šosezon pie pastarīšiem pieskaitāma slovēņu "Union Olimpija" (atklāšanas spēlē gan sarūpēja pārsteigumu) vai poļu "Prokom". Abiem diviem šosezon ko nopietnu izcīnīt ir mazas cerības, kas bija nojaušams jau iepriekš, bet ULEB tāpat pasargā šādas komandas, jo visam apakšā ir klubu vēsture un vārds, kas tiem saglabā vietu Eirolīgā. Skaidrs, ka VEF vēl nav izveidojies par tik atpazīstamu vārdu Eiropā. Tādā ziņā daudz vieglāk būtu klājies Rīgas ASK, kas ar saviem trīs Eirolīgas čempiontituliem bija daudz labākās starta pozīcijās, taču šāda kluba vairs nav...
Ko darīt VEF? Jāveic tas, ko iesāka, bet nespēja pabeigt ASK (otrs Rīgas klubs "Barons" ierunājās par Eirolīgu, taču reāli darbi nesekoja). Tas būtu plānveidīgs darbs ar ULEB, lai tai būtu pilna pārliecība par rīdzinieku nopietnību. ASK savā īsajā laikā paspēja veikt cerīgas iestrādnes, uzrīkojot, piemēram, 2007./2008. gada sezonas ULEB kausa atklāšanas spēli, kurā uz Rīgu bija ieradušās augstākās Eiropas basketbola amatpersonas, ieskaitot Eirolīgas bosu Žordi Bertomeu. Pirmie augļi bija divus gadus vēlāk, kad Latvijas čempioniem pienācās vieta Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā, kur kā pirmie piedalījās ventspilnieki. 2010. gadā "Barons" parūpējās, lai Latvija paliktu bez paredzētās vietas Eirolīgas kvalifikācijā, bet nākamajā gadā sekoja otrais mēģinājums iekļūt Eirolīgā, kur Latviju pārstāvēja VEF. Šogad nepatīkama ziņa bija par pazaudēto vietu Eirolīgas kvalifikācijā. Iepriecinoša nebija arī Latvijas čempionu šķietami vienaldzīgā attieksme pēc kurvīša saņemšanas.
Neinteresējies par ULEB, neinteresējas arī viņi
Pēdējo gadu laikā vistiešākais sakars ar ULEB bijis VEF, tāpēc par pazaudēto vietu Eirolīgas kvalifikācijā liela daļa vainas jāuzņemas tieši viņiem. Ko mēs tādu izdarījām? Tāds droši vien būtu Rīgas kluba pretjautājums. Tieši tā, gribētos zināt, ko VEF darījis, lai paceltu Latvijas basketbola vietu ULEB reitingā? Protams, atskaitot vien godprātīgu spēlēšanu, ar ko ir par maz. Nav gadījies daudz dzirdēt par kādām pārrunām, kuras VEF būtu veicis ar ULEB, panākot kādu stratēģiski izdevīgu lēmumu. Tā vietā biežāk dzirdēts par tīksmināšanos VTB līgas sakarā.
Jā, VTB līga ir augošs spēks un tajā savāktas labas komandas, taču lielākā daļa šo turnīru izmanto kā labu sagatavošanos ULEB turnīriem, kas ir visas Eiropas basketbola piramīdas augšgalā. Kā citādāk izskaidrot, piemēram, "Lietuvos rytas" lēmumu upurēt VTB līgas spēli, lai labāk sagatavotos dažas dienas vēlāk gaidāmajai Eirolīgas spēlei? Pats VTB projekts nav slikts, taču likt visas kārtis tikai uz to būtu tuvredzīgi. Pat, ja līga kļūs par pilnvērtīgu čempionātu, tāpat prestižākā paliks Eirolīga. Jebkuram ambiciozam Eiropas klubam jāgrib spēlēt Eirolīgā, jo citādi ir grūti saskatīt pastāvēšanas jēgu un ambīciju pamatotību.
Kopumā par ULEB turnīru prestižu nav šaubu, jo pat tagadējās VEF komandas neatņemamā sastāvdaļa Kristaps Janičenoks neilgi pēc pievienošanās klubam teica, ka piekritis atgriezties Latvijā tikai ULEB kausa dēļ, kas ir pārbaudīta vērtība. Eiropā visi tiecas uz ULEB turnīriem - vispirms Eirolīgu, tad Eiropas kausu. Tāpēc Rīgas VEF bosiem vajadzētu pārskatīt savas prioritātes un bez Krievijas paviesotos Spānijā, kur atrodas ULEB mītnes vieta. Vai vienlīdz liela uzmanības veltīšana arī sakaros ar ULEB ir tik nesavienojama?
Neliels akmens attiecību veidošanā ar ULEB metams arī LBL dārziņā. Jau pirms vairākiem gadiem bija pacēlies jautājums par to, kāpēc LBL nav oficiāli uzņemta par biedru ULEB saimē. Jautājums joprojām nav atrisināts... Skaidrs, ka arī tāda nolaidība neveicina ULEB interesi iekļaut Latviju Eirolīgā.
Kā izpelnīties ULEB labvēlību?
Jāatceras, ka ULEB ļoti svarīgs ir tieši lobijs, kurš šajā organizācijā ir ļoti efektīvs līdzeklis sava panākšanā. Kā citādāk izskaidrojam tas, ka Eirolīgas kvalifikācijā ir Bulgārijas, nevis Latvijas čempioni? Vai to, ka ULEB bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem pirms diviem gadiem Eiropas kausa pamatturnīrā iekļāva ambiciozo Minhenes "Bayern", kas tolaik nesen kā bija uzvarējis Vācijas otrajā līgā un tikai gatavojās spēlēšanai savas valsts spēcīgākajā līgā? Divus gadus vēlāk (šogad) sekoja nākamais precedents ar Vāciju, kad īpašu "wild-card" uz Eirolīgas pamatturnīru saņēma Berlīnes "Alba". Jā, Vācijas tirgus ir kārdinošs, bet savu pievilcību ir iespējams atrast arī Latvijā, jo ar ko mūsu basketbols būtu sliktāks, piemēram, par Polijas basketbolu? Negribētos teikt, ka basketbols tur būtu ļoti populārs, jo "Prokom" pēdējā laikā bijušas problēmas pat uz Eirolīgas spēlēm piepildīt savu piecu tūkstošu lielo zāli. Šogad "Prokom" spēlēs vēl lielākā arēnā.... Polijas prestižu neceļ arī vājie "Prokom" rezultāti, taču ar to visu tiek saglabāta vieta Eirolīgā.
VEF nav slēpis vēlmi tikt Eirolīgā, bet ar piebildi, ka grib būt tur tikai tad, kad būs patiešām gatavi tai. Diezgan saprotama pieeja, bet ko VEF darīs tad, ja klubs jutīsies gatavs, bet tajā brīdī Eirolīgā neviens viņus negribēs? Tāpēc plānveidīgs darbs jāsāk jau tagad. Sportiskā puse tuvojas Eirolīgas līmenim, arī naudas līdzekļi pieaug (ar trīs miljonu eiro budžetu VEF nebūtu pēdējā vietā), bet tam visam jāpievieno vēl citas lietas, no kurām svarīgākā ir ietekmes iegūšana. Protams, pastāv iespēja iekļūt Eirolīgā, uzvarot Eiropas kausā, taču tad tas prieks būtu īslaicīgs un uz vienu sezonu. Runa ir par pastāvīgas Latvijas vietas iegūšanu Eirolīgā.
Par lobija nepieciešamību šaubu nav, bet neatbildēts paliek jautājums par to, kurš no esošā VEF kluba prastu to darīt Rietumeiropā? Pagaidām no VEF kluba grūti atrast kādu, kuru ieklausītos ne tikai austrumos, bet arī rietums. Visticamāk, ka šādas personas meklējumi būtu jāsāk tajos basketbola funkcionāros, kam bijusi daudzmaz veiksmīga pieredze ar ULEB, kā arī bijušajos Latvijas izlases spēlētājos, kas ieguvuši pieredzi augstākajā līmenī Eiropā. Variantu nav nemaz tik daudz, tāpēc jautājums droši vien ir cits – vai VEF priekšnieki būs gatavi atmest lepnumu un piesaistīt papildspēkus, lai ieguvējs būtu klubs?
Rīgas VEF ir daudz darāmā, īpaši ULEB gaiteņos un basketbola laukumos, bet savs darbs ir arī Latvijas līdzjutējiem. Ja ir patiesa vēlme redzēt Eirolīgas komandu tepat Latvijā, kas nav nereāli, jāatmet savstarpējie ķīviņi, lai vienotos kopīga uzdevuma īstenošanā. Jā, nacionālajā čempionātā intrigas ir pieļaujamas, bet, pienākot spēlēm ar citu valstu komandām, savējie ir jāatbalsta. Par Eirolīgas līmeņa basketbolu Latvijā!
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
+12 [+] [-]
+9 [+] [-]
-3 [+] [-]
Vienkārši uzvari ULEB kausā un spēlē Eirolīgā!
Autors nav apjēdzis jau gadiem ULEB īstenoto startēģiju - Eirolīga nav pliks sportisks turnīrs, bet cenšās veidot par komerciālu biznesa pasākumu un mazā nabadzīgā Latvija/Rīga ar neeksistējošu TV tirgu un skatītāju auditoriju pilnīgi viņiem neinteresē, īpaši kad basketbola sabiedrība vēl laizās uz austrumu pusi... Absurds mēģināt pielīdzināt Polijai.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Un atgādināt man tev laikam - arī Pleinics ar Lembergu priekšgalā grib spēlēt VTB līgā, tik viņi izvēlās kam ļaut bučot pakaļu (Kaut VTB maksā VEF par spēlēšanu tur! ) Tātad, secinam, ka BKV arī grib bučot, bet laikam pārāk tizli ir
+5 [+] [-]
1.) mēs varēsim cerēt uz to tikai tad, kad VEF (tiešām citus variantus neredzu) budžets būs izaudzis vismaz 6 mlj eiro lielumā.
2.) pārējie klubi līdzās pastāvēs ar domu audzēt jaunos spēlētājus un piespēlēt šim vai citiem klubiem, nevis konkurēt ar labāko klubu un likt vēl sprunguļus pieķos. Rīgas Dinamo un hokeja saimniecība ir labākais piemērs kā tam vajadzētu izskatīties
kad tas būs? pirmkārt jau - tad kad mūsu ekonomika būs atlabusi. es ceru, ka nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, cerams pēc 3 gadiem būsim jau tur kur bijām 2007g. uzskatu, ka jau tolaik bija iespējams uztaisīt vienu Eirolīgas klubu - ASK un Barona budžeti katram bija 2-3 mlj robežas (palabojiet, ja kļūdos). uztaisītu vienu klubu no tiem un jau sanāktu ~ 5 mlj. bet ši savstarpējā konkurence bremzēja visu pasākumu, sponsori dalijās utt.
ja Rīgā būs viens lielais klubs, kuru atbalstīs visi naudīgākie sponsori un Barons(arī pārējie) paliks ar mērķi trenēt jaunos, tad tas nav nekas nereāls sasniegt Eirolīgu 3-4 gados. to arī novēlu
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Nav brīnums kapēc Eirolīgas vadības veči pat nedeva iespēju spēlēt kvalifikācijā
[+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un arī, ja BKV tiktu Eirolīgā - vienīgā vieta, kur varētu spēlēt mājas spēles būtu Rīgā.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet, kas attiecas uz pārejo - tās ir tādas pašas muļķības, ko Tu esi uzrakstījis. Grib te pacelt Ventspili, kā nez kādu metrapoli!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
dekāde no Latvijas basketbola resursiem
------------------------
nu ta jau tik traki nebija, ja jau 10 dienas no LV basketbola resursiem tik bija izniekotas
-1 [+] [-]