Skautings basketbolā: "krekli", "kulaki", treneru viltības un lasīšana no lūpām

Pretinieku videomateriālu spēlei pret Kazaņas "Unics" komandu "VEF Rīga" treneris Dāvis Čoders sāka gatavot 30. oktobrī. Ja nebūtu piemeklējušas tehniskas ķibeles, tas būtu noticis vēl agrāk, jo ierastā prakse paredz, ka uz tuvāko spēli jābūt praktiski gatavam videomateriālam arī par nākamo pretinieku, lai jau nākamās dienas rītā var sākt gatavoties mačam. Analizējot pretinieku spēļu video, Dāvis koncentrējas uz uzbrukuma un aizsardzības epizodēm, bet Jevgeņijs Kosuškins pievērš pastiprinātu uzmanību pretinieku spēlētājiem. Ierasti tiek atlasīti video fragmenti no četrām spēlēm. Ja līdz gaidāmajai cīņai pretinieku komandai paredzēts vēl kāds mačs, tad tiek izpētīta arī jaunākā spēle, jo, iespējams, pretinieki ir kaut ko pamainījuši.

Spēļu video pieejami uz speciāla servera, no kura var lejupielādēt nepieciešamos mačus. Saprotams, ka kura katra spēle gluži nederēs, jo uzvaras ar 30 un vairāk punktu starpību analīzei nav tik noderīgas. Tomēr reizēm tiek izmantotas arī šādas spēles, ja tām ir labas kvalitātes videomateriāls, kurā iespējams labi saskatīt sadarbību apzīmējumus. Atšķirībā no hokeja basketbolā pietiek ar televīzijas translācijas materiālu, jo praktiski viss nepieciešamais tik un tā būs redzams.

Konkrēti spēļu fragmentu griešanai Čoders izmanto "SportsCode Gamebreaker" programmu. Pirmajā skatīšanās reizē viņš spēli vēro vairāk taktiski un ar klaviatūras taustiņu palīdzību sasit atsevišķo epizožu fragmentus, atzīmējot uzbrukumus un aizsardzības, kā arī sānu un gals autus. Otrajā skatīšanās reizē atzīmētās epizodes tiek sīkāk sadalītas pa sadarbībām. Katra jauna līnija nozīmē citu sadarbību. Pamanīt sadarbības ne vienmēr ir viegli. Reizēm nākas palēnināt kadru vai vērot trenera kustības. Noder arī reklāmas pauzes, kuru laikā var ieraudzīt treneri un mēģināt vajadzīgo informāciju nolasīt no lūpām. "Tā ir realitāte, jo man ir svarīgi saprast. Ja to spēšu, tad attiecīgā epizodē spēles laikā, kad pretinieks rāda sadarbību "krekls", es varēšu laikus brīdināt savas komandas spēlētājus," piemēru min Dāvis.

Visi treneri saprot, ka mūsdienās ir zem lupas, tādēļ nākas izmantot dažādas viltības. Čoderam visvairāk atmiņā iespiedies Uvis Helmanis, kurš, strādājot ar Liepājas komandu, mača laikā vienlaikus rādīja sadarbības apzīmējumu gan ar vienu roku augšā, gan ar otru roku apakšā. Helmaņa vadītās komandas spēlētāji jau zināja, ka jāskatās tikai uz leju, bet pretinieks redzēja augšā parādīto sadarbību un tika maldināts. Tāpat treneri reizēm paslēpj roku un rāda sadarbību aiz žaketes, lai pretinieku soliņš to nevarētu nolasīt. Tiek izmantoti arī dažādi verbāli apzīmējumi, taču agri vai vēlu arī šīm sadarbībām ir vajadzīgs kāds apzīmējums žesta veidā. Pretējā gadījumā spēles troksnī kāds no komandas var nesadzirdēt treneri vai saspēles vadītāju, kas izjauks ieplānoto uzbrukumu. Labāk tomēr, ja katrs spēlētājs zina, ko darīt, par spīti tam, ka iecerēto sadarbību nojautīs arī pretinieks. Jo labs uzbrukums tik un tā pārspēs labu aizsardzību, pārliecināts ir Dāvis.

Saprotams, ka komanda nekad negatavojas visām 30-40 pretinieku komandas sadarbībām. Analizējot video materiālu, var izrēķināt, kuras ir tās sadarbības, kuras pretinieki izmanto biežāk un kuras retāk. Ierasta prakse ir iemācīties galvenās piecas sešas pretinieku kombinācijas. Bieži vien sadarbības sākas no vienādas bāzes. Piemēram, Kazaņas "Unics" komandai sešas kombinācijas sākas identiski, taču ir vairākas opcijas, tādēļ spēlētāji ir jābrīdina, ka ir iespējami dažādi varianti. Šādas situācijas daudz redzamas NBA laukumos. Sadarbībām nav nosaukumu, bet atkarībā no tā, kur spēlētājs atdod piespēli vai kurp aizskrien, mainās arī opcijas, kā rīkoties tālāk. To ir ļoti grūti noskautot, taču tas prasa arī laiku sagatavoties, tādēļ biežāk tas novērojams izslēgšanas spēļu laikā.

Čoders atklāj, ka Latvijas basketbolā dažādas nianses sadarbībās regulāri pamaina Mārtiņš Gulbis, kuram patīkot pretiniekus paķert uz trikiem. Iepriekšējā spēlē triju sadarbību nosaukumus vietām bija samainījusi Tallinas "Kalev/Cramo" komanda. Piemēram, "kulaks lejā" bija kļuvis par "plecu". Protams, šādas viltības parasti nostrādā tikai vienreiz, taču, kad vērtība ir katram punktam, arī tas ir nozīmīgi, jo sagatavoties šādām situācijām nav iespējams.
"Protams, reizēm jau var šķist, ko gan basketbolā vēl var jaunu izdomāt, ka visām komandām sadarbības ir līdzīgas. Taču atšķiras izpildītāji. Atliek nomainīt vienu spēlētāju, piemēram, noliekot viņu, tā sauktajā, stiprajā pusē, un uzreiz palīdzības pusē mainīsies plašums. Komandai būs jāspēlē aizsardzībā pavisam citādi," stāsta Čoders. Ļoti svarīgi, ja uz metēju veidoto sadarbību vari izjaukt jau saknē. Izslēdzot šādu uzbrukuma attīstības opciju, pretiniekam nākas improvizēt, bet tieši to bieži vien vēlas panākt komanda, kura spēlē aizsardzībā.

Brīdī, kad zaļās komandas spēlētājs #5 saņem bumbu groza apakšā un sāk driblēt, tuvākais aizsargs laižas lejā un uzbrūk bumbai, baltās komandas #4 jānobīdas pozīcijā starp zaļās komandas #4 un #6.
Čoders: ""Unics" spēlētājs Ndurs (#5), sākot driblēt slikti kontrolē laukumu un salīdzinoši reti dod ārā piespēles, tādēļ jāmēģina uzbrukt bumbai no aklajam zonā (blind areas), brīdī, kad viņš sāk apspēlēšanu, pārējie spēlētāji gatavi rotācijai."

"Unics" komanda ļoti daudz ātrajā pārejā izmantot pick n roll sadarbības. "Viņiem ir divi līdzīgi garie spēlētāji [Moriss Ndurs un Reimars Morgans], kuri nemet no tālās distances, bet ir apveltīti ar labu pustālo metienu, turklāt sev neraksturīgi bieži ceturtā numura pozīcijā sācis spēlēt [Antons] Ponkrašovs. "Unics" sastāvs ir mobils, viņi daudz spēlē no āras. Garie var apspēlēt pretinieku ar seju pret grozu vai paprasīt bumbu postā un atspēlēt uz metienu. Esam pamanījuši, ka ātrajā pārejā īpaši bīstams ir pirmais pick n roll. Atšķirībā no citām komandām Kazaņa jau ar pirmo pick n roll cenšas radīt punktu gūšanas iespēju."

Viens no saspēles vadītājiem Pjeraija Henrijs ir bīstams caurgājienos un vairāk baro ar piespēlēm komandas biedrus, bet nav tendēts uz uzbrukumu. Tādēļ var noriskēt un atdot viņam metienu, pie blokiem izskrienot pa apakšu. Gan viņš, gan visa grieķu trenera Dmitra Prifta vadītā komanda kopumā izceļas ar agresīvu spēli aizsardzībā. Daudz tiek izmantoti presingi, spēlētāji nāk virsū pa diviem un cenšas atņem bumbu. Tāpat "Unics" spēlētāji labi iet pēc atlēkušajām bumbām pie pretinieku groza. Bez atlētiskajiem garajiem spēlētājiem šajā ziņā izceļas arī aizsardzības speciālists Trentons Lokets un bijušais vefietis Jevgeņijs Koļesņikovs. Īpaši agresīva aizsardzība nepieciešama pret snaiperiem – Džamāru Smitu un Ēriku Makkolumu, no kuriem pēdējais ir īpaši tendēts uz uzbrukumu. Kopumā svarīgākais mačā pret "Unics" ir laba komandas aizsardzība, jo viens pret vienu tik galā ir grūti.

Zaļās komandas #15 spēlē PnR sadarbību, baltās komandas lielajam spēlētājam jābūt augstāk un jāspēlē agresīva PnR aizsardzība, kreisajā pusē divi uzbrucēji maina pozīcijas, aizsardzības spēlētājiem jāpaliek savās sākotnējās pozīcijās un jābūt gataviem rotēt uz zaļās komandas centra spēlētāju #12, kurš raujas uz grozu.
Čoders: ""Unics" spēlētājs Smits (#15) ar augstu procentu izpilda metienus pēc dribla. PnR sadarbībās 1. opcija ir uzbrukt pašam, 2. opcija piespēlēt lielajam spēlētājam, kurš pēc aizsega raujas soda laukumā (roll). Spēlējot agresīvu PnR aizsardzību un rotējot palīdzības puses aizsargus uz lielo spēlētāju, mums jāforsē #15 izvēlēties 3. opciju, kurā viņš nejūtas tik komfortabli."

Tikai par uzbrukumu vien četrās piecās spēlēs sakrājas apmēram 300 epizodes, no kurām spēlētājiem koncentrētā veidā piecu minūšu laikā tiek parādītas apmēram 30-40. Taču runa nav par vienkāršu fragmentu tīšanu, bet gan cenšanos parādīt pretinieka spēles ideju. "Piemēram, tiek parādītas četras dažādas epizodes ātrajā pārejā. Kā pretinieks cenšas ieiet ātrajā pārejā, ko cenšas izmantot, un kā tiek apturēts, ja konkrētajā spēlē oponentiem tas ir labi izdevies. Galvenais ir spēlētājiem nodot pretinieku spēles ideju un palīdzēt saprast, ko mēs varam darīt, lai to nepieļautu," skaidro Dāvis.

Spēlētāju individuālai izvērtēšanai lieliski palīdz "Synergy" platforma, kurā var atrast video informāciju par katru basketbolistu. Atliek tikai ievadīt sezonu un komandas nosaukumu. Tā pirms iepriekšējās spēles „VEF Rīga” pētīja, kā pagājušajā sezonā Polijā spēlējis Tallinas "Kalev/Cramo" līderis Ivans Almeida (16,6 punkti vidēji mačā). Ņemot vērā, ka Almeida pret "VEF Rīga" guva tikai divus punktus, treneri var sev uzsist uz pleca par saviem spēlētājiem labi nodoto informāciju.

Zaļās komandas spēlētājs #7 saņem bumbu ar muguru pret grozu, bet pēdējais aizsargs, kurš atrodas soda laukumā vidū, ir pārāk dziļi. Šajā situācijā aizsardzība ir bez rotācijas, spēlētājiem jāpalīdz tik daudz, lai reizē ar piespēli spētu atgriezties pie sava spēlētāja un spētu pilnībā viņu kontrolēt.
Čoders: ""Unics" spēlētājs Ponkrašovs (#7), spēlējot ar muguru pret grozu, meklē piespēli perimetrā, bet mums pret šo spēlētāju jāizvēlas spēlēt viens pret vienu aizsardzību.

Rutīna var iestāties brīžos, ja gatavojas tikai vienas līgas mačiem, kuros bieži vien sagaidāma pārliecinoša uzvara, taču "VEF Rīga" gadījumā pretinieku dažādības netrūkst, jo VTB līgā sanāk uzspēlēt pret ULEB Eirolīga un ULEB Eiropas kausa komandām. Čoders norāda, ka atšķiras spēlētāju talants un spēles ātrums, līdz ar to arī sadarbību sarežģītība. Vienlaikus tāda komanda kā Maskavas apgabala "Khimki" patiesībā spēlē ļoti vienkāršu basketbolu. "Taču viņiem komandā ir tāds talanta līmenis, ka, pat dodot izspēlēt visvienkāršāko zipper situāciju, tā tiek izspēlēta kvalitātē, pret kuru ir grūti aizsargāties, jo jebkurš spēlētājs jebkurā situācijā var būt bīstams. Tikmēr ir komandas, kurām ir 60 kombinācijas, taču nav kvalitātes nevienā no tām. Basketbols vispār kļūst arvien ātrāks. Arvien vairāk komandu cenšas uzbrukt jau pirmajās astoņās sekundēs. Lēnais un pragmatiskais basketbols iet mazumā."

Pie datora Dāvis pavada lielāko daļu laika starp rīta un vakara treniņiem. Viņš gan cenšas ražīgāk pastrādāt jau agrā rītā, lai vismaz vakaros varētu doties pie miera laikus un rīta treniņā ierasties ar svaigu galvu. "Vienmēr pārņem prieks, kad redzi pretinieku sadarbības laukumā un zini, ko viņi darīs. Kad apzinies, ka patiešām esi palīdzējis savam spēlētājam, kurš pēc tam pienāk un pasaka paldies par noderīgo knifiņu, kas ļāvis izvairīties no iekrišanas aizsardzībā."