Mazurs: "Vēlamies, lai jaunpienācēji ar laiku kļūtu par tādiem līderiem, kāds bija Roulends"
Rīgas VEF galvenais treneris Nikolajs Mazurs intervijā VTB Vienotās basketbola līgas mājaslapā atcerējās VEF iepriekšējos trenerus Valdi Valteru, Rimu Kurtinaiti un Ramūnu Butautu, dalījās iespaidos ar savu pieredzi Latvijas jaunatnes izlasēs, atzinās, ka klubs meklē jaunu Ērlu Roulendu, kā arī pastāstīja, kas viņu iedvesmo varoņdarbiem.
- Iepriekšējā sezona VEF klubam izvērtās sarežģīta. Cik sāpīgi līdzjutēji uztvēra neiekļūšanu VTB Vienotās līgas izslēgšanas spēlēs un zaudējumu Latvijas čempionāta finālsērijā ventspilniekiem?
- Jā, sezona izvērtās ļoti sarežģīta, un tam bija daudz iemeslu. Visa čempionāta gaitā sastāvs nemitīgi mainījās, savainojumu dēļ no ierindas izkrita svarīgi spēlētāji, bet reizēm no mums vienkārši novērsās veiksme. Protams, lielākais sarūgtinājums ir par to, ka nespējām aizstāvēt Latvijas čempionu godu, tāpēc šosezon centīsimies reabilitēties savu līdzjutēju acīs. Mēs sev izvirzām augstus mērķus, neskatoties uz to, ka komanda tagad piedzīvo pārbūvi. Ceru, ka mūsu darbs nesīs augļus.
- Uz kā rēķina komanda plāno atkarot zaudētās pozīcijas?
- Jāstrādā ar svaigām emocijām, turklāt mēs ievērojami atjaunojām sastāvu. VEF pastiprinājās ar talantīgiem Latvijas spēlētājiem, kuriem jau ir valstsvienības pieredze, bet tai pat laikā – viņiem ir, kur augt.
- VEF šķīrās no līderiem: Dī Brauna, Entiveina Robinsona, Derika Niksa. Kas aicināts viņu aizvietošanai?
- Starpsezonā mēs koncentrējāmies uz spēlētājiem, kuri ir motivēti un vēlas iziet jaunā līmenī. Piemēram, mūsu jauniņie – amerikāņu aizsargi Kevins Dilards un Džeralds Robinsons. Pirmais pagājušo sezonu aizvadīja Itālijas otrajā līgā, otrs – Izraēlas čempionātā. Savukārt tagad abiem spēlētājiem ir iespēja apliecināt sevi VTB Vienotajā līgā un Eirokausos. Tas pats attiecas uz latvieti Aigaru Šķēli, kurš pērn spēlēja nacionālajā čempionātā "Jūrmalas"/"Fēniksa" komandā. Tagad viņš ir noskaņojies apliecināt sevi jaunā līmenī. Tāda pati situācija ir arī ar Jāni Timmu un Ronaldu Zaķi – pēc spēlēšanas Izaicinājuma kausā viņi spēlēs Eiropas kausā un VTB Vienotajā līgā. VEF dod iespēju visiem šiem spēlētājiem, un mēs ceram, ka viņi sevi apliecinās no vislabākās puses.
- Visi atceras VEF pērli – Ērlu Roulendu, kurš bija VTB Vienotās līgas 2012./2013. gada sezonas regulārā čempionāta MVP. Vai rēķināties, ka kāds no jauniņajiem spēs sasniegt to pašu līmeni?
- Jā, galvenā ideja ir tāda, lai jauniņie ar laiku varētu kļūt par līderiem kā Ērls Roulends. Paskatīsimies, kā viss izvērtīsies sezonas gaitā! Ar Roulendu gan bija mazliet cits stāsts – pie mums ieradās spēlētājs ar jau esošu Eirolīgas un spēcīgā Spānijas čempionāta pieredzi. Mēs viņam devām iespēju, un viņš to izmantoja par visiem simts. Protams, mēs ļoti mīlam Roulendu un gribētu, lai viņš atgrieztos klubā, taču tagad tas nav iespējams.
- Izmaiņas notika arī uz treneru tiltiņa – jūs aizstājāt Ramūnu Butautu. Neskatoties uz to, ka ilgu laiku bijāt viņa palīgs, ar ko atšķiras jūsu pieejas basketbolam?
- Katram trenerim ir savs redzējums par to, kā jāspēlē komandai. Katram ir personīgā pieredzi un zināšanas par to, kā savstarpēji sadarboties laukumā. Šajā ziņā galvenā trenera asistentiem vienmēr ir unikāla iespēja – ņemt labāko, kas trenerim ir. Tagad nepieciešams visu pārbaudīt praksē. Protams, nedrīkst aizmirst arī par to, ka daudz kas ir atkarīgs no spēlētāju resursiem un kluba iespējām. Piemēram, 2012./2013. gada sezona ir viens stāsts, bet 2013./2014. gada – pavisam cits. Tagad mums ir būtībā jauna komanda, kura ir mainījusies daudzos aspektos.
- Valdis Valters, Rims Kurtinaitis un Ramūns Butauts – vārdi, kas ir zināmi gan Padomju basketbolā, gan VTB Vienotajā līgā. Ar visiem jums izdevās pastrādāt VEF klubā. Kādas atmiņas palikušas par tiem laikiem?
- Visupirms no visas sirds gribētu pateikties Valdim Valteram, kurš 2007. gadā uzaicināja mani strādāt no jauna izveidotā klubā. Man tā bija nenovērtējama pieredze un unikāla iespēja – piedalīties treniņos, komandas spēlēs. Es nekad neaizmirsīšu to laiku. Varu teikt, ka gan ar Valteru, gan ar Kurtinaiti, gan ar Butautu mums joprojām ir labas un draudzīgas attiecības – mēs joprojām runājam par basketbolu, mūsu profesiju un dzīvi. Kad Rims tikko ieradās klubā, pēc uzvaras Eiropas kausā ar „Lietuvos Rytas”, viņš nodemonstrēja nebijušu mērķtiecību un to, kā jāstrādā īsteniem profesionāļiem. Pēc viņa treneris bija Ramūns Butauts, kurš arī bija ļoti prasīgs pret sevi un apkārtējiem.
Es ļoti novērtēju katru no maniem priekšniekiem. Tai pat laikā centos pasmelt no viņiem labāko, kas bija viņu treniņos, saziņas manierē ar spēlētājiem... Taču nav iespējams kaut ko nokopēt, katram ir savi uzskati. Tā vai citādi gribu pateikt lielu paldies Valdim, Rimam un Ramūnam par to laiku, kurā mēs strādājām kopā, kā arī par zināšanām un pieredzi, ko viņi man deva.
- Jūs daudz strādājāt ar jauniešiem, tostarp bijāt Latvijas jauniešu izlašu galvenais treneris dažādos vecumposmos. Kāda ir būtiskākā atšķirība pieejā ar jaunajiem talantiem un ar jau sevi īstenojušiem profesionāliem basketbolistiem?
- Domāju, galvenā atšķirība ir sagatavotībā. Kad strādā ar jauniešiem, galvenais mērķis ir iemaņu attīstīšana, akcents uz progresu. Ir svarīgi atrast pieeju – jāizdara tā, lai spēlētājs koncentrētos mērķim, nevis uz nākotnē gaidāmajiem līgumiem. Kad tev ir darīšana ar profesionāļiem, tie ir jau gatavi basketbolisti, kuri jāiekļauj vienotā sistēmā. Tad arī vairāk jāstrādā pie psiholoģijas un taktikas.
- Jums ir 33 gadu – esat visjaunākais treneris gaidāmajā VTB Vienotās līgas sezonā. Cik grūti ir būt galvenajam trenerim?
- Tagad aizvadīta tikai pirmā pirmssezonas spēle, un es vēl nevaru pateikt, cik man grūti. Sezona vēl tikai priekšā – tad arī redzēs. Domāju, visgrūtākais vēl tikai priekšā, tāpēc ka mūs gaida oficiālas spēles un ar to saistīts spiediens. Tomēr es mīlu savu darbu un man nav, par ko sūdzēties.
- Nav noslēpums, ka VEF ir viens no visstraujāk attīstošajiem VTB Vienotās līgas klubiem. Tas attiecināms gan uz līdzjutēju interesi, gan uz kopīgo komandas līmeni. Kas nepieciešams, lai nākamā sezona būtu solis uz priekšu attīstībā?
- Uzskatu, ka galvenais ir stabilitāte. Ļoti daudz kas atkarīgs no detaļām, un mēs strādājam šajā virzienā. Piemēram, parakstām ilgtermiņa līgumus uz trīs četrām sezonām, lai izveidotu savdabīgu kodolu. Mūs iedvesmo "Nizhniy Novgorod" piemērs. Viņi katru sezonu pievieno tikai pāris jaunu spēlētāju, bet allaž uzlabo savus rezultātus. Tā bija arī ar mums – VEF pirms diviem gadiem pievienoja trūkstošos puzles gabaliņus Ērla Roulenda un Vila Danielsa personās, kas palīdzēja komandai iziet jaunā līmenī un aizvadīt lielisku sezonu.
Izmantotie resursi:
VEF iedvesmo „Ņižņij Novgorod” piemērs | VTB...
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Šosezon pat ir jēga tajā VTB spēlēt. Ir jauni progresējoši spēlētāji, arī vietējie, nervis kā pagājušosezon ........pārmaksāti pensionāri kuri gaida sezonas beigas. Sastāvs interesants, jābūt vismaz interesanti.
+3 [+] [-]
Cerams viņš vel kādu spēli uzspēlēs VEFā.
[+] [-]
Manuprāt visi spēki un līdzekļi ir jāvelta mūsu jauno spēlētāju attīstībai. Es ar abām rokām par to, lai mūsu U20, U18 (gandrīz medaļnieki) un U16 medaļnieki nākotnē pilnībā veidotu Latvijas labāko komandu sastāvus - VEF, Ventspils.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]