Finālā Francija pret Krieviju
Piekto Eiropas čempionātu pēc kārtas finālā spēlēs Krievijas sieviešu izlases basketbolistes, kas pusfinālā neatstāja nekādas cerības Spānijai, svinot uzvaru 77:61. Krievietes rīt finālā spēles ar francūzietēm.
Komandas pirmajā minūtē apmainījās neprecīziem uzbrukumiem, bet tad punktu rēķinu ar tālmetienu atklāja Bekija Hamona. Abas komandas spēli iesāka ļoti apņēmīgi, tomēr nedaudz labāk veicās Krievijas komandai, kas izvirzījās vadībā 9:4. Spānietes uzbrukumā labi izspēlēja bumbu un tika pie salīdzinoši brīviem metieniem, taču tie nebija pārāk precīzi, turklāt rezultātu īsti nedeva arī bumbu izcīnīšana pie sāncenšu groza. Krievietes savas iespējas realizēja labāk, pirmajā ceturtdaļā turoties puslīdz drošā vadībā. Ceturtdaļas beigas Krievijas komandas veica vairākas maiņas, kas ļāva spānietēm ātri izlīdzināt spēles gaitu. Priekšpēdējā minūtē rezultāts kļuva neizšķirts, tomēr pirmajā atpūtā ar divu punktu pārsvaru devās Krievija – 15:13.
Otrās ceturtdaļas sākumā Spānija uz brīdi izvirzījās vadībā, bet Svetlana Abrasimova ar tālu trīspunktnieku atjaunoja Krievijai divu punktu pārsvaru. Drīz vien rezultāts iestrēga, bet atdzīvināja to Amaija Voldemoro, gūstot piecus punktus pēc kārtas un panākot 24:19. Tiesa, ar to arī spāniešu veiksmes mirklis bija beidzies. Ārkārtīgi augstu precizitāti nedemonstrēja arī Krievijas spēlētājs, kurām gan regulāri izdevās tikt pie atkārtotiem metieniem. Kamēr Spānijas uzbrukums klusēja, krievietes pamazām tomēr atkaroja vadību, pēc Marinas Setpanovas metiena panākot 26:24. Ar šādu rezultātu arī noslēdzās pirmais puslaiks.
Atvilkušas elpu, komandas uzbrukumā sāka darboties precīzāk un rezultāts auga straujāk. Nekas cits laukumā gan nemainījās – cīņa ritēja punkts punktā. Pirmās atkal "nolūza" spānietes, kurām gan teorētiski bija jābūt svaigākām. Krievija guva septiņus punktus pēc kārtas, iekrājot lielāko pārsvaru 43:36. Dienvidnieču klusēšanu pārtrauca Anna Krusa, taču tas kaut ko būtiski mainīt spēle neļāva. Uz Spānijas punktiem Krievija atbildēja ar saviem un rezultāta starpība neruka. Pēdējās sekundēs spānietēm vienu punktu gan izdevās "nomest" – 40:46.
Ceturto ceturtdaļu Krievija iesāka ļoti iespaidīgi, īsā laikā sametot septiņu punktus, panākot 55:42 savā labā un piespiežot spānietēm doties uz minūtes apspriedi. Tas gan nelīdzēja, jo tūlīt Hamona iemeta tālmetienu un tikai tad ceturtdaļas pirmos punktus guva Voldemoro. Ceturtdaļas vidū ar viņas pūlēm cerības uz izglābšanos tika atjaunotas, jo Krievijas pārsvars saruka līdz desmit punktiem – 62:52. Taču bija nepieciešama tikai minūtē, lai Hamona gūtu sešus punktus pēc kārtas un atkal pavilkt savu komandu tuvāk finālam. Jo tuvāk nāca mača beigas, jo skaidrāk kļuva, ka Spāniju fināla var iecelt tikai brīnums. Spānietes neapstājās pat nonākot 19 punktu mīnusos (53:72), taču nebija ne tuvu, lai spētu brīnumaini izglābties.
Krievija svinēja uzvaru 77:61, tā piekto reizi pēc kārtas iekļūstot finālā, kurā rīt mēģinās aizstāvēt Eiropas čempioņu titulu. Jāpiebilst, ka uzvarēt divas reizes pēc kārtas nevienai izlasei nav izdevies jau ļoti sen.
Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, pusfināls
Spānija – Krievija 61:77 (13:15, 11:11, 18:22, 19:29)
Izmantotie resursi
eurobasketwomen2009.com
Ostlers vīriešu basketbolā ir nothing, kuram vajadzēja tikai LV pasi,bet Hamona kad viņai iedeva pilsonībi bija jau gatava spēlētāja, kas WNBA met pa 20 punktiem spēlē.
Turklāt - nebūtu Hamonas, Krievijai jau mūsējās vakar būtu ielikušas! Šādai valstij žēloties par to, ka nevar dabūt normālu mazo spēlētāju un meklēt to Amerikā, kuru paši zākā visādiem vārdiem - vairāk kā kauns! Naturalizatori... Phē!
Viena lieta ir tad, ja mazs nēģerēns piedzimst Krievijā no mātes Irinas un tēva Abdulas Mumbu Dambu, un tad ir vairāk vai mazāk piederīgs konkrētajai valstij, BET nevis tā, ka elementāri tiek nopirkts gatavs produkts rezultāta sasniegšanai. Nopirkt var jebko. Bet tādā gadījumā zūd pats sacensību gars un ideja.
Vajag pg? Lūdzu: Holdens, Hamona...Vajag uzbrucēju? Lūdzu: Travis Hansen Problēmas ar garajiem? Lūdzu:Kelly McCarty utt
Neatbalstu to ne Ostlera, ne Hamonas gadijumā.
p.s. Un ne jau vienkārši aiz labas sirds tie amerikāņi ir gatavi iet zem Rus karoga...
Spēlētāju naturalizēšana ir diezgan izplatīta prakse, bet par normālu to saukt negribētu. Ja tas notiek jauniešu līmenī, tad varbūt, bet ja paņem jau gatavus spēlētājus, tad nedomāju, ka tas ir īsti godīgi pret pārejiem.